" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Šā gada 1.ceturkšņa ieņēmumi azartspēļu un izložu nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu uzrāda ļoti nelielu kāpumu – 3,9% un sasniedz 43 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši tikai par 1,7%, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 8,4%, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – par 92,2% un sasniedz 937 tūkstošus eiro.

Ja šos pašus rādītājus salīdzina ar iepriekšējo ceturksni, tad nozares ieņēmumos vērojams būtisks kritums, ko varētu ietekmēt eiro ieviešana, un kas atstāj ietekmi uz spēlētāju paradumiem piedalīties spēlē ar noteiktas nominācijas naudas zīmēm un monētām. Šajā gadījumā ieņēmumi no azartspēlēm veido 86,8% no 2013.gada 4.ceturkšņa ieņēmumiem, tajā skaitā, ieņēmumi no azartspēļu automātiem tikai 84,8% no iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumiem. Ieņēmumi no spēļu galdiem nav būtiski samazinājušies, jo vērojams kazino apmeklējumu skaita pieaugums.

Valdība, pieņemot Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto un nozares neatbalsīto likumprojektu Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz, paaugstinot nodokļus, samazināt azartspēļu iekārtu skaitu un tādejādi ievērojami ierobežot azartspēļu izplatīšanos, ir parādījusi savu nekompetenci un maldinājusi sabiedrību par 2014. gada valsts budžeta ieņēmumiem.

Tā uzskata Latvijas Spēļu biznesa asociācija. «FM likumprojekta anotācijā norāda, ka «palielinot azartspēļu nodokļa likmi ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, tiek plānots, ka samazināsies šo azartspēļu iekārtu daudzums kazino un spēļu zālēs un līdz ar to samazināsies azartspēļu atkarīgo personu skaits. Tajā pašā laikā FM nodokļu ieņēmumu aprēķinus balsta uz azartspēļu iekārtu skaita tiešu pieaugumu nākamajos trīs gados,» skaidro asociācija.

FM norādījusi, ka šī gada jūnijā Latvijas teritorijā darbojās tika ekspluatēti 8149 videospēles un mehāniskie automāti, savukārt 2014. gadā nodokļu pieauguma rezultātā azartspēļu iekārtas būs 8200, 2015. gadā – 8300 un 2016. gadā jau 8400. Finanšu ministrijas pieņēmums, ka nodokļu paaugstināšana samazinās azartspēļu iekārtu skaitu, pēc asociācijas vadības domām, ir pilnīgi pareizs, jo nodokļu palielinājums radīs neplānotus izdevumus, kurus uzņēmēji optimizēs, samazinot spēļu iekārtu skaitu un arī atlaižot darbiniekus. Savukārt ministrija savos aprēķinos rāda, ka tomēr mistiskā veidā spēļu automātu ar katru gadu kļūs vairāk un līdz ar to arī valsts budžetā būs it kā vairāk naudas.

Uzsāktā cīņa pret nelegālajām interneta azartspēļu vietnēm ir devusi rezultātu un arvien pieaug tiešsaistes azartspēļu daļa kopējā tirgū, tomēr joprojām no azartspēļu tirgus 80% aizņem spēļu zāles un to automāti, intervijā Latvijas Radio sacīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne.

Birne cīņu pret nelegālajām interneta azartspēļu vietnēm vērtē kā sekmīgu, atgādinot, ka arvien pieaug šīs nozares licencēto uzņēmumu apgrozījums un līdz ar to arī ieņēmumi valsts budžetā.

Inspekcijas vadītāja atzina, ko joprojām ik pa laikam atrodas kāds, kas grib un spēj atrast apvedceļus noteiktajiem ierobežojumiem un piekļūt bloķētajām nelicencētajām vietnēm. Tam esot nepieciešamas zināšanas tehnoloģijās, tādēļ vairumā gadījumu ir izdevies ierobežot piekļuvi šādām vietnēm.

Birne uzsvēra, ka 2013.gadā bija 20 000 reģistrētu interneta azartspēļu lietotāji, bet pagājušā gada beigās jau 52 000. Krietni pieaugusi arī apmeklētība IAUI mājaslapai, uz kuru tiek pāradresētas bloķētās nelicencētās azartspēļu lapas. Vidēji mēnesi IAUI mājaslapu apmeklē aptuveni 120 000 interneta lietotāji. Pat, ja tikai daļa no tiem būtu nonākuši tur nejauši, varot uzskatīt, ka interneta azartspēļu lietotāju skaits ir visai liels.

Azartspēļu biznesa komersantu un uzraugu prognozes liecina, ka šogad nozares lejupslīde kļūst vēl straujāka.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) dati, kAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzasas apkopoti pēc azartspēļu nozaresAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzas kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem, liecina, ka pērn nozares kopējais apgrozījums sasniedzis 181.2 milj. Ls un, salīdzinājumā ar 2007. gadu, tas krities par 10.7 %. Par gandrīz 12 % kritušies ieņēmumi no azartspēļu darbības, bet azartspēļu iekārtu ekspluatācijas izdevumi auguši par 7.5 %, kā rezultātā nozares kopējā rentabilitāte samazinājusies no aptuveni 17 % 2007. gadā līdz aptuveni 2.9 % pērn. Kopējā azartspēļu nozares uzņēmumu peļņa pērn bijusi 5.018 milj. Ls, tas ir, aptuveni sešas reizes mazāka nekā 2007. gadā. Desmit no divdesmit Latvijas tirgū strādājošajiem azartspēļu organizētājiem 2008. gadu noslēguši ar zaudējumiem.

Šī gada pirmajā pusgadā izložu un azartspēļu nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusgadu, ir samazinājies par 34.7 %, bet izložu un azartspēļu apgrozījums – par 38.8 %.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) dati liecina, ka izložu un azartspēļu uzņēmumu kopējais apgrozījums 2009. gada pirmajos sešos mēnešos bijis 61.268 milj. Ls, bet izložu un azartspēļu kopējais apgrozījums – gandrīz 52 milj. Ls.

Apgrozījums pieaudzis totalizatora spēlei un veiksmes spēlēm pa tālruni, savukārt valstij piederošā izložu organizētāja Latvijas Loto apgrozījums 2009. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, ir krities par 24 %.

Azartspēļu nozares kritums atspoguļojas arī spēļu zāļu un tajās ekspluatēto azartspēļu automātu skaita samazinājumā – spēļu zāļu skaits kopš 1. janvāra samazinājies par 19.1 %, bet spēļu automātu skaits – par 30.4 %. Darbu azartspēļu nozarē zaudējuši 1490 darbinieki.

Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Grozījumi paredz izveidot vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu, ar 2019. gada 1. janvāri saslēdzot visus Latvijā ekspluatētos azartspēļu automātus vienotā tīklā, informē Finanšu ministrijā.

Grozījumi paredz, ka ar 2019. gada 1. janvāri drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs saslēgti tīklā – Vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā. Tas nodrošinās iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu tehniskajai un programmnodrošinājuma atbilstībai, kā arī skaitītāju rādījumiem, faktiskajai naudas plūsmai un azartspēļu organizētāja ieņēmumiem. Jaunās sistēmas centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Jaunā sistēma pastiprinās azartspēļu spēlētāju interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidos azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību. Tā nodrošinās arī ar azartspēļu jomu saistīto risku mazināšanu – noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības.

Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) ir saņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara (JL) ziņojumu par pašvaldības amatpersonu rīcību saistībā ar azartspēļu zāļu atvēršanas atļauju izsniegšanu Rīgā laika posmā no 2006.gada 8.jūnija līdz 2006.gada 4.jūlijam, proti, no Azartspēļu un izložu likuma grozījumu pieņemšanas līdz to spēkā stāšanās brīdim. Šīs izmaiņas likumā atjaunoja pašvaldību tiesības lemt par spēļu zāļu ierobežošanu, Db.lv informēja Rīgas dome.

A.Aksenoks pēc iepazīšanās ar ziņojumu uzdevis Ē.Škaparam izvērtēt atbildīgo amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam, ņemot vērā konstatētos pārkāpumus viņu darbībā.

Ziņojumā Ē.Škapars norāda, ka Rīgas domes nostāja jautājumā par jaunu azartspēļu zāļu atvēršanu pilsētā jau ilgstoši pirms Azartspēļu un izložu likuma grozījumu pieņemšanas, līdz ar kuriem Rīgas dome atguva tiesības katrā konkrētā gadījumā lemt par jaunas azartspēļu zāles atvēršanu, bijusi negatīva. Pamatojoties uz to, 2006.gada janvārī, partijas Jaunais laiks Saeimas frakcija iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā ar pieteikumu atzīt Azartspēļu un izložu likuma normu, kas liedza pašvaldībai iespēju jebkādā veidā ietekmēt azartspēļu izplatību, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām tiesību normām. Likuma grozījumu atjaunotā iespēja ierobežot jaunu azartspēļu atvēršanu Rīgas domē tika uztverta ļoti atzinīgi.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

Izvairīšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par azartspēļu laimestiem esot plaši izplatīta prakse.

Tā apgalvo vairāki azartspēļu spēlētāji un azartspēļu iestādēs strādājošie, kas ar Db sazinājās pēc raksta Ar azartspēļu laimestu nodokļiem iespējama blēdīšanās (Db, 14.10.2008.) publicēšanas, kad akcijas Meklējam miljonus budžetam ietvaros Db rīcībā nonāca informācija, ka daudzos gadījumos no laimestiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis budžetā nomaksāts netiek.

Esot dažādas shēmas

Cilvēki, kas atklāja vairākas iespējamās nodokļu nemaksāšanas shēmas, gan vēlējās palikt anonīmi. «Kādreiz spēlēju regulāri, arī laimesti virs 500 Ls bijuši vairāki, bet ne reizi man nav atvilkts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par laimestu,» tā stāsta kāds spēlmanis. Kāds cits azartspēļu spēlētājs pauž, ka praktiski visās azartspēļu iestādēs, kur viņš ir bijis, esot iespējams sarunāt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklī maksājamās summas tiek atvilktas no mazākas laimesta summas. «Puse paliek bārmenim, puse man! Abiem labi!». Savukārt kāds azartspēļu biznesā strādājošais Db pavēstīja, ka kazino, kur viņš savulaik strādājis, atradis vienkāršu veidu kā izvairīties no laimestu aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN): «Piemēram, ja cilvēks vinnē 600 Ls, viņam kasiere uzreiz piedāvā laimestu izņemt divās daļās, ja laimests ir virs 1000 Ls - tad trijās. Cilvēks vienkārši dodas pie kases vairākas reizes un laimestu saņem sadalītu mazākās daļās. Kazino darbinieki par to saņem no klienta dzeramnaudu.» Tādējādi tiekot samazināts risks, ka videonovērošanas kameras fiksētu faktu, ka spēlētājiem tiek izmaksāti lieli laimesti, par kuriem nav nomaksāts IIN. Atsevišķās azartspēļu iestādēs ar nodokli netiekot aplikti VIP klientu - regulāru spēlētāju uz lielām naudas summām - laimesti. Esot gadījumi, kad konkrēti klienti paspēlē milzīgas naudas summas, piemēram, trīs dienu laikā paspēlē ap 200 000 Ls, taču dokumentos netiekot fiksēts, ka kazino bijuši šādi ieņēmumi. «Nezinu, kā Valsts ieņēmumu dienests varētu konstatēt, ka notiek krāpšanās - par šīm lietām visi zina, bet tad, ja būs zināms, ka gaidāma pārbaude, viss tiks sakārtots,» tā bijušais kazino darbinieks.

No 2019. gada 1. janvāra drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs pieslēgti vienotajai azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmai (vienotā sistēma (AKUS)) vienotā tīklā, informē Finanšu ministrijā.

To paredz noteikumu projekts par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamajiem datiem un to apmaiņas kārtību, ko otrdien 20. decembrī, paredzēts izskatīt valdības sēdē.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka vienotās sistēmas (AKUS) ieviešanas un uzturēšanas kārtību, prasības azartspēļu automātu pieslēgšanai šai sistēmai, tajā iekļaujamos datus un šo datu apmaiņas kārtību, kā arī prasības iekļaujamo datu uzglabāšanai. Noteikumu projekts nosaka arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības iegūt informāciju no vienotās sistēmas (AKUS).

Gada laikā Latvijā vairāk nekā par pusi samazinājies azartspēļu organizēšanas vietu skaits – ja 2005. gada novembrī valstī bija 1268 azartspēļu organizēšanas vietas (spēļu zāles, kazino, bāri, kafejnīcas), tad šī gada sākumā – tikai 570, Db.lv informēja biedrības Latvijas Spēļu biznesa asociācija valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks.

Kā rāda Izložu un azartspēļu inspekcijas provizoriskie dati, viskrasāk azartspēļu vietu skaits sarucis Rīgā, kur no 803 azartspēļu organizēšanas vietām 2005.gada nogalē šogad palikusi 331 azartspēļu organizēšanas vieta.

Patlaban Latvijā darbojas 15 kazino, 555 spēļu zāles – kopš 2005.gada beigām to skaits samazinājies par 81, t.sk. Rīgā – par 76.

Saistībā ar jaunā Azartspēļu un izložu likuma spēkā stāšanos, kurš nosaka, ka sākot ar 2007.gada 1.janvāri spēļu automātus aizliegts izvietot ārpus spēļu zālēm un kazino, no 618 bāriem un kafejnīcām visā Latvijā izņemts 2101 spēļu automāts. Rīgā ir pārtraukts ekspluatēt 1415 spēļu automātus 397 kafejnīcās un bāros.

Otrdien, 10.aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemti divi noteikumi, kas regulēs azartspēļu jomu Latvijā - azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtība un noteikumi par valsts nodevas apmēru par azartspēļu automāta un iekārtas marķējuma zīmes izsniegšanu.

Azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtības noteikšana ir nepieciešama, lai tiktu noteikti reģistrācijas termiņi, reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti, izsniedzamās marķējuma zīmes un to lietošanas kārtība. Reģistrāciju un marķēšanu veiks Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija informāciju par reģistrētiem un marķētiem azartspēļu automātiem, iekārtām un spēļu automātu spēles programmām publicēs divos reģistros:

" sertificēto azartspēļu automātu un iekārtu reģistrs;

" azartspēļu automātu spēles programmu reģistrs.

Reģistri ir publiski pieejami inspekcijas interneta mājas lapā.

Otrdien, 10.aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemti divi noteikumi, kas regulēs azartspēļu jomu Latvijā - azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtība un noteikumi par valsts nodevas apmēru par azartspēļu automāta un iekārtas marķējuma zīmes izsniegšanu, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtības noteikšana ir nepieciešama, lai tiktu noteikti reģistrācijas termiņi, reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti, izsniedzamās marķējuma zīmes un to lietošanas kārtība. Reģistrāciju un marķēšanu veiks Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija informāciju par reģistrētiem un marķētiem azartspēļu automātiem, iekārtām un spēļu automātu spēles programmām publicēs divos reģistros:

- sertificēto azartspēļu automātu un iekārtu reģistrs;

- azartspēļu automātu spēles programmu reģistrs.

Reģistri ir publiski pieejami inspekcijas interneta mājas lapā www.iaui.gov.lv.