Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Valsts ieņēmu dienests lūdzis sasaukt vēl vienu maksātnespējīgā Latvijas graudu pārstrādātāja un eļļas ražotāja SIA Iecavnieks kreditoru sapulci, kurā varētu vienoties par sanācijas plānu. Tāpat arī atlikta prasības izskatīšana pret Swedbank, jo notiek pārrunas par mierizlīgumu.

Šodien, 8.martā, notikušajā Latvijas graudu pārstrādātāja un eļļas ražotāja SIA Iecavnieks kreditoru sapulces darba kārtībā bija iekļauta arī sanācijas plāna izskatīšana un pieņemšana, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Tomēr, kā DB pastāstīja uzņēmumu maksātnespējas administratore Ivita Baumane, plāns netika apstiprināts, tāpēc būtu jāpasludina bankrota procedūra. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests lūdzis sasaukt vēl vienu kreditoru sapulci un mēģināt vienoties par plānu.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa atlikusi maksātnespējīgā SIA Iecavnieks prasības izskatīšanu pret a/s Swedbank. Izskatīšana atlikta, jo patlaban vēl notiekot pārrunas ar banku par iespējamo izlīgumu, DB pastāstīja I.Baumane. Viņa skaidroja, ka lēmums vērsties ar prasību tiesā tika pieņemts, jo a/s Swedbank patvaļīgi noņēmusi no uzņēmuma konta 1,2 milj. Ls, lai dzēstu kredītsaistības. Tādejādi apejot citus kreditorus, bet tas neesot atļauts pēc likuma.

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

SIA «Iecavnieks&Co» pārdošanai pašlaik nav ne konkrētu plānu, ne norunu, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve sacījis īpašnieks Arnolds Babris.

Rapšu un linu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma īpašnieks, kuru Bauskas Dzīve sazvanīja biznesa ceļojuma laikā Ķīnā, apstiprināja, ka šogad interesi par Iecavas novada ražotnes iegādi vai investīcijām tajā izrādījuši vairāki pretendenti.

«Kopskaitā interesi par SIA «Iecavnieks&Co» iegādi apliecinājušas ap 20 personu,» pauda A. Babris, «daži pretendenti, viņu vidū Baltkrievijas uzņēmēji, ražotni apskatījuši. Pārdodams ir viss, taču konkrētu norunu līdz šim nav.»

A. Babris atzina – SIA «Iecavnieks&Co» ražošana rit «normāli», taču «gribētos, lai iet labāk».

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Bankrotējušo rapšu eļļas ražotāju SIA Iecavnieks varētu pārpirkt zivrūpnieks Arnolds Babris.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris apliecina, ka viņam daļēji piederošais uzņēmums Vegetable Oil Product Group Latvia būtu gatavs piedalīties izsolē un iegādāties SIA Iecavnieks. A. Babrim ir pieredze krīzes menedžmenta jautājumu risināšanā gan a/s Brīvais vilnis, gan Arēnā Rīga un to viņš uzskata kā savu priekšrocību, kāpēc arī viņu uzrunājusi SIA Iecavnieks maksātnespējas administratore Ivita Baumane, aicinot talkā šķetināt Iecavnieka problēmas.

Jau ziņots, ka Iecavnieks ar Daugavpils tiesas lēmumu pērn 5.maijā tika atzīts par maksātnespējīgu, bet šā gada 9.septembrī pēc uzņēmuma lielākā kreditora a/s Swedbank prasības sākta kompānijas bankrota procedūra.

Bankrotējušā Iecavas novada uzņēmuma SIA Iecavnieks mantu līdz izsolei uzturēs SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējusi maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Pabeigta darbību 31. oktobrī pārtraukušā SIA Iecavnieks nekustamā īpašuma un kustamās mantas vērtēšana, un izsoles datums noteikts nākamā gada 25. janvārī. Sludinājums par izsoli decembrī būs publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, tajā būs noteikta izsolāmā īpašuma novērtējuma summa un sākumcena, skaidrojusi administratore.

Pēc izsoles izsludināšanas mēneša laikā varēs pieteikties pretendenti. To plāno darīt SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, kas reģistrēta šajā pašā adresē un līdz izsolei uztur bankrotējušā uzņēmuma mantu un ražošanu, Bauskas Dzīvei apstiprinājis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Rapšu eļļas ražotāja SIA «Iecavnieks&Co» plāno pavasara darbus un gatavojas martā gaidāmajai investīciju projektu iesniegšanai, atsaucoties uz valdes priekšsēdētāja Intara Galīša sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmā martā sākas projektu pieņemšana, kopumā uzņēmumiem modernizācijai būs pieejami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

«Iecavnieks&Co» ar Eiropas un valsts atbalstu plāno atjaunot tehnoloģijas, kas jau gana nolietojušās, Bauskas Dzīvei sacījis I. Galītis. Uzņēmums audzē un pārstrādā rapšus, ražojot rapšu eļļu, lineļļu un fasējot linsēklas pārtikai.

Plānojot pavasara darbus, I. Galītis pagaidām atturējies vērtēt, kā pārziemojuši sējumi. Viņš teicis, ka sniega trūkums ir riskants ziemājiem: «Tagad laukos zaļumu nemana, bet augi vēl var saņemties. Biedējošākais scenārijs būtu spēcīgs kailsals martā. Tas var pielikt punktu gan ziemas rapšiem, gan labībai, īpaši tad, ja būs atsākusies veģetācija un augos ritēs šķidrums. Taču ļoti, ļoti, ļoti ceram, ka būs labi.»

Uzņēmums, kurš pirmais Latvijā ieveda rapšu sēklas un pirms pāris gadiem tika saukts par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, tomēr nonācis bankrota priekšā. Maksātnespējīgajam graudu pārstrādātājam un eļļas ražotājam Iecavnieks nav izdevies vienoties ar Swedbank, līdz ar to no 31.oktobra tiks sākta uzņēmuma pārdošana, informē Iecavnieka maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

«Diemžēl ar banku nav izdevies vienoties un atkārtoti tiek sākta bankrota procedūra,» atzina Baumane un apliecināja, ka banka vēlas "Iecavnieka" īpašumu izsoli. «Pašreiz īpašums tiek vērtēts, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īpašums arī tiks izsolīts,» sacīja maksātnespējas administratore.

Par Iecavniekam piederošo iekārtu un lauksaimniecības zemes iegādi interesējušies vairāki pretendenti, taču kā veselu uzņēmumu to pagaidām neviens nav vēlējies pirkt, informēja Baumane.

Iecavnieka darbība pagaidām nav pārtraukta, jo pašlaik noris labības novākšana – arī novāktās ražas vērtība tiks ierēķināta izsoles cenā. «Darbība līdz šim tika turpināta, un tā kā ir ražas novākšanas laiks, tad tā arī vēl tiek veikta, jo visiem saprotams, ka graudus uz lauka neviens neatstās,» teica Baumane un piebilda, ka, par spīti gaidāmajai uzņēmuma pārdošanai, uzņēmuma darbības finanšu rezultāti šogad ir ļoti labi.

Bankrotējušās SIA Iecavnieks izsoles cena samaksāta, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējis uzņēmuma jaunā īpašnieka SIA Dēseles dzirnavas valdes loceklis Aldis Vīksne.

Administratore Ivita Baumane atturējusies sniegt kādu informāciju vai komentāru, aicinot pagaidīt līdz marta beigām, kad tiesai jāpieņem nolēmums par Iecavnieka izsoles rezultātu.

Savukārt A. Vīksne Bauskas Dzīvei apstiprināja, ka paredzētā summa - aptuveni 1,46 miljoni latu - noteiktajā termiņā līdz februāra beigām samaksāta. Viņš gan nav vēlējies atklāt, kas ir naudu piešķīrušais investors. Pašas SIA Dēseles dzirnavas rīcībā šādas naudas summas nebija, spriežot pēc pēdējo gadu finanšu rādītājiem un īpašumu saraksta. Firmas vadītāja Daila Vīksne-Pizika iepriekš atzina, ka naudas nomaksai tiek meklēts investors.

Pirmdien, 3. jūnijā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, apturēta ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA Latagra saimnieciskā darbība, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma saimnieciskā darbība apturēta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» punktu, kas paredz, ka VID ir tiesības apturēt nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ja tas nav novērsis pārkāpumus, kas bija par pamatu tā izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

SIA Latagra reģistrēta 1997.gadā un pieder Seišelu Salās reģistrētajam Baywest Holdings Ltd, savukārt uzņēmuma valdē ir tikai viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Vladimirs Bondars, kurš, kā liecina Lursoft datu bāzēs esošie dati, ir arī SIA Ķerainis valdes loceklis un SIA Construction Solutions valdes priekšsēdētājs.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Atceltajā zāļu ražotāja AS «Olainfarm» sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, informēja sapulcē ievēlētais padomes priekšsēdētājs.

Sapulcē piedalījās akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,48% akciju.

Padomes sastāvā iecelts arī Jānis Buks, kurš būs padomes priekšsēdētaja vietnieks, kā arī Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers.

Sapulce pirmdien norisinājās par spīti tam, ka «Olainfarm» valde to atsauca. Sapulce notika melnā autobusā pie ieejas uzņēmumā, un tajā piedalījās padsmit akcionāru.

Pirmdien plkst.15 viesnīcā «Radisson Blu Elizabete», Elizabetes iela 73, plānota preses konference par akcionāru sapulcē lemto. Preses konferencē uz mediju jautājumiem atbildēs jaunās padomes pārstāvji.

Bērziņš ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, kā arī «SSE Rīga Foundation» valdes loceklis un Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatora padomes loceklis. Iepriekš viņš ieņēmis Latvijas Universitātes Kanclera amatu. Pērn Bērziņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondetājlocekli.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Ja Valsts prezidents Andris Bērziņš sīkās blēdībās piedalās kā privātpersona, tad viņam ir tiesības par tām neatskaitīties, - šāda bija valsts galvas atbildes būtība, ko uz jautājumiem aizvadītajā nedēļā sniedza prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Jautājumi tika uzdoti saistībā ar meliem, kuros iepriekš tika pieķerts Bērziņš par viņa piedalīšanos daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas uzņēmuma Vaļņu nams 11 dalībnieku sapulcē, vēsta portāls Pietiek.com.

10. maijā Bērziņš bija redzēts, apmeklējam Dzirnavu ielas 68. namu, kur atrodas ekspremjera Andra Šķēles birojs. «Tur notika SIA Vaļņu nams 11 akcionāru sapulce. Prezidents dzīvo konkrētajā adresē [Vaļņu ielā 11]. Ar Šķēli tam nav nekāda sakara,» – tā iepriekš Pietiek apgalvoja Krapāne, sniedzot Valsts prezidenta skaidrojumu.

Taču, ja ticēt oficiālam dokumentam, kas iesniegts Uzņēmumu reģistrā, Valsts prezidents, sniedzot šo atbildi ar Krapānes starpniecību, meloja: saskaņā ar SIA Vaļņu nams 11 ārkārtas dalībnieku sapulces protokolu šī sapulce, kurā piedalījies gan Bērziņš, gan Šķēles bijusī dzīvesbiedre un meita, esot notikusi gluži citā vietā - Vaļņu ielā 11-9.

Irina Maligina un viņas sabiedrotie turpina apzināti neievērot likumu un ļaunprātīgi nepilda tēva pēdējo gribu – vakar notikušajā ārkārtas akcionāru sapulcē AS «Olainfarm» padome netika pārvēlēta, un līdz ar to esošās padomes lēmumi turpina būt prettiesiski.

Nekāds uzticības balsojums nenotika

AS «Olainfarm» līdzšinējā padome netika atkārtoti apstiprināta akcionāru sapulcē, kā tas vakar daudzviet izskanēja publiskajā telpā, bet gan tika noraidīts jautājums par padomes sastāva atcelšanu, ko bija ierosinājušas akcionāres Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina. Padomes sastāvs turpina būt nepilnīgs – šobrīd tajā ir tikai četri padomes locekļi. Komerclikums nosaka, ka akciju sabiedrības padomē jādarbojas ne mazāk kā pieciem padomes locekļiem, citādi tā nav lemtspējīga. Kā var spriest no visu vakar sapulcē notikušo balsojumu rezultātiem, akcionāri, kuri nav saistīti ar I.Maliginu un viņas pārstāvjiem, balsoja par nepieciešamajām izmaiņām, lai nodrošinātu tiesiskumu.

A/s Latvijas Gāze nākamnedēļ, 4. jūlijā, akcionāru sapulcē lems par 2013. gada peļņas daļas 28 728 000 eiro apmērā izmaksu dividendēs, liecina uzņēmuma sagatavotie akcionāru sapulces lēmuma projekti, kas iesniegti biržā NASDAQ OMX Riga.

Latvijas Gāzes kārtējā akcionāru sapulcē plānots apstiprināt sabiedrības 2013.gada peļņu 32 150 519 eiro apmērā, tajā skaitā sadalei nepieejamo peļņas daļu 2 546 017 eiro apmērā.

2013.gada sadalāmo peļņas daļu plānots sadalīt attiecīgi - 28 728 000 eiro izmaksāt akcionāriem dividendēs, bet 876 502 eiro iekļaut uzņēmuma statūtos paredzētajos fondos (rezervēs).

Tāpat akcionāru sapulcē plānots ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "PricewaterhouseCoopers" par "Latvijas Gāzes" 2014.gada pārskata, ziņojuma, grāmatvedības un finansiāli saimnieciskās darbības revidentu, nosakot atlīdzību saskaņā ar slēgtajā cenu aptaujā saņemto konfidenciālo piedāvājumu.

LatRosTrans, pārdodot bufernaftu, ko plāno izspiest no naftas cauruļvada Latvija - Polocka Latvijas teritorijā, varētu iegūt ap 50 miljoniem USD.

Ventspils naftas un Krievijas Transņeftprodukt uzņēmumam LatRosTrans piederošais naftas cauruļvads apstājās 2002. gada 14. decembrī plkst. 7 no rīta naftas trūkuma dēļ no Polockas. Kopš tā laika naftas cauruļvads nefunkcionē, tomēr tajā vēl atrodas tehnoloģiskā nafta (bufernafta) jeb krājums, kas nepieciešams cauruļvada funkcionēšanai. Par to, kas notiek ar šo naftu, kam tā pieder un kādi būs naftas cauruļvada tālākās funkcionēšanas risinājumi, intervijā DB pastāstīja LatRos­Trans valdes loceklis Igors Stepanovs.

Investīcijas

Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.

«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.

Rundāles novada Ziedoņu ciema teritorijā līdz jūlijam plāno apgaismot ielas, portālu Bauskas Dzīve informējis novada domes izpilddirektors Aigars Sietiņš.

Pašlaik esot izstrādāts projekts ielu apgaismojuma ierīkošanai un tiek gatavots iepirkums būvdarbiem. Plānots, ka iepirkumu varētu izsludināt šomēnes, bet būvdarbus pabeigt līdz šā gada jūlijam. «Darbu apjoms nav liels, problēmām ar iekļaušanos termiņos nevajadzētu būt,» uzskata izpilddirektors.

Līdzīgus darbus plāno veikt visos novada ciematos, informē portāls. Janvārī pieslēdza elektroenerģiju Pilsrundāles ciema Līvānu ielā jaunizveidotajām laternām. Kopumā tika uzstādīti desmit apgaismojuma balsti, ierakti 690 metri kabeļa. Būvdarbus veica SIA «Iecavnieks Elektro». Projekta kopējās izmaksas veidoja 13 385 latus jeb 19 045 eiro. Izdevumus sedza no pašvaldības budžeta.

SIA Iecavnieks ar 2 miljonu eiro lielām investīcijām gatavs iekarot Eiropu. Pilotprojektu lineļļas pernicas beiču ražošanā uzsāks jau nākošpavasar.

Projektā šobrīd jau ieguldīti vairāki simti tūkstoši Ls privātā finansējuma, bet kopējās investīcijas līdz nākamā gada pavasarim pieaugs līdz 2 miljoniem eiro, kad tiks uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas. No laboratoriskās izstrādes drīzumā kompānija pāries pie pilotprojekta, bet rūpnieciskā ražošana tiks uzsākta provizoriski martā.

Iekārtas jau pasūtītas Vācijā un Krievijā, un ražotāji tās uzņēmuma vajadzībām izgatavos pusgada laikā. Jāpiebilst, ka Iecavnieka vadība, piesaistot privāto investoru, SIA Linum Color izveidojusi šā gada oktobrī. Darbs pie projekta izstrādes ildzis vienu gadu.

Jau gandrīz mēnesi Iecavā darbojas kafijas veikals, kurā iespējams iegādāties arī tēju, šokolādi un dažādus piederumus karstajiem dzērieniem. Tirgotavas īpašnieks ir iecavnieks Aleksandrs Dmitrijevs, kurš nesen atgriezies mājās no Tuvajiem Austrumiem – arābu valsts Kataras, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Septiņus gadus biju prom no Latvijas,» stāsta veikala īpašnieks. Svešajā zemē A. Dmitrijevs nodarbojies ar biznesu internetā un nekustamajiem īpašumiem. Atgriežoties mājās, izveidots veikals. Uzņēmējs stāsta, ka, studējot Rīgas Tehniskajā universitātē, strādājis dažādās kafijas firmās un šī nozare toreiz ļoti iepatikusies.

«Pats sev radīju darbu. Vēlos būt blakus skolas vecuma meitai un dēlam, kas apmeklē bērnudārzu, tāpēc paliku te, nevis Rīgā. Iecavā ienākumi būs mazāki, bet nebūs lielu izdevumu par braukāšanu, atliks vairāk laika sev,» atzīst A. Dmitrijevs.

Piedāvājumā pārsvarā ir Latvijā ražota kafija, taču nopērkama arī no Itālijas un Dānijas atvesta. «To grauzdē Jelgavā un Mārupē. Ierīce ir tāda pati gan Itālijā, gan Latvijā, atšķiras vienīgi receptes un cilvēki, kas veic darbu,» stāsta A. Dmitrijevs.