Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kura tika atbalstīta 2012.gada 30.marta kopsapulcē, noteikt obligātu ikgadēju Latvijas advokātu kvalifikācijas celšanu.

Tās ir kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu. Advokātu kvalifikācijas prasības paredzēs ikgadēju 16 stundu apmācību apmeklējumu.

Kā informē Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, pašlaik tiek gatavots noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā tiks kontrolēta kvalifikācijas celšanas prasību izpilde advokātu vidū. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un spēkā stāsies ar nākamā gada 1.janvāri.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) rosina tuvākajā laikā veikt vairākus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kas daļēji būtu finansējami arī no Latvijai aizdotajiem līdzekļiem.Gerhards rosina konkrētus soļus uzņēmējdarbības atbalstam tuvākajā laikā

Gerhards norāda, ka visefektīvāk ekonomikas konkurētspēju var panākt atbalstot gan Latvijai tradicionālās industrijas, kurās Latvijai ir acīmredzams eksporta potenciāls, izglītības bāze, pieredzes uzkrāšanai un zināšanu nodošanai nepieciešamie uzņēmumi un cilvēkresursi, proti, kokapstrādi, pārtikas pārstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, gan arī atbalstot zināšanu ietilpīgas nozares, kurām Latvijā ir izglītības bāze un veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, piemēram, farmācijas un IT sektorus.

Ekonomikas ministrs redz vairākus konkrētus soļus, ko spert jau tuvākajā laikā.

SIA Zieglera mašīnbūve līdzās lauksaimniecības tehnikas ražošanai sekmīgi attīsta specifisku auto detaļu virzienu

«Var apgalvot, ka gandrīz visas automašīnas pasaulē ir aprīkotas ar mūsu ražotajiem sensoriem, kas savulaik bija raksturīgi tikai luksusa klases spēkratiem, bet patlaban tie tiek uzskatīti par normu dažādu klašu automašīnām,» stāsta SIA Zieglera mašīnbūve valdes locekle Tatjana Morenko.

SIA Zieglera mašīnbūve 97% no apgrozījuma nodrošina noiets eksporta valstīs, starp kurām nozīmīgākās ir Vācija, Čehija, Francija, kā arī Skandināvija. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas konkursā Eksporta un inovāciju balva 2017 uzņēmums startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā. Uzņēmuma pēdējo gadu stratēģija nav tik daudz palielināt eksporta valstu skaitu, kā stiprināt attiecības ar esošajiem klientiem un paplašināt sadarbību, atklāj T. Morenko.

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

Ekonomikas ministrija Eksporta veicināšanas programmas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) jau otro gadu pēc kārtas rīko atklātu konkursu Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām „Eksporta gada balva”. Konkursa mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, kā arī veicināt produktu un pakalpojumu eksporta apjoma un kvalitātes pieaugumu. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar LIAA ir veikusi konkursa pretendentu izvērtēšanas pirmo kārtu, kur pieaicinātie eksperti izvērtēja uzņēmumus pēc to pieteikumu atbilstības konkursa nolikumam, pēc iesniegtajiem finanšu rādītājiem un pievienotās papildus informācijas. Uzņēmumus, kas pirmajā konkursa kārtā ir ieguvuši visvairāk punktus, sākot no 25.maija apmeklēs un padziļināti vērtēs konkursa žūrijas locekļi. Konkursa pirmajā kategorijā „Produkts/pakalpojums ar straujāko eksporta apjoma pieaugumu” eksperti vērtēja uzņēmumu eksporta finanšu rādītājus – konkursam izvirzītā produkta eksporta apjoma pieaugumu, kā arī tā īpatsvaru un pieaugumu uzņēmuma kopējā eksporta apjomā; eksporta īpatsvaru uzņēmuma kopējā apgrozījumā, eksporta apjoma pieaugumu, klientu skaita pieaugumu ārvalstīs. Uz šo konkursa kategoriju tika saņemti 32 pieteikumi. Sakarā ar vienādu iegūto punktu skaitu, žūrijas vērtējumam un otrajā kārtā ir izvirzīti seši uzņēmumi un to produkti vai pakalpojumi. Konkursa otrajā kategorijā „Jaunais eksporta produkts/pakalpojums” tika izvērtēta pretendējošā produkta vai pakalpojuma atbilstība konkursa kritērijiem par jauno eksporta produktu (eksports tiek veikts ne ilgāk kā divus gadus), uzņēmumu eksporta finanšu rādītāji, kā arī veiktie pasākumi kvalitātes vadības standarta ieviešanā, produkta un tā preču zīmes attīstīšanā un mārketingā ārvalstīs. Konkursa kritērijiem no iesniegtā 21 pieteikuma šai kategorijā atbilda 10 pretendenti. Visaugstāko vērtējumu no tiem ieguva un līdz ar to žūrijas vērtējumam un otrajā kārtā ir izvirzīti pieci uzņēmumi un to produkti vai pakalpojumi. Konkursa trešajā kategorijā „Inovatīvākais produkta/pakalpojuma eksporta risinājums” tika izvērtēti uzņēmumu eksporta finanšu rādītāji, investīciju jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā īpatsvars, veiktie pasākumi kvalitātes vadības standarta ieviešanā, produkta un tā preču zīmes attīstīšanā un mārketingā ārvalstīs, veiktie uzlabojumi un inovācijas produktā vai pakalpojumā, kā arī jauna, inovatīva pieeja tā eksporta veikšanā (netradicionāli tirgi, mārketinga un pārdošanas veidi utml.). Uz šo konkursa kategoriju tika saņemti astoņi pieteikumi. Visaugstāko vērtējumu no tiem ieguva un žūrijas vērtējumam un otrajā kārtā ir izvirzīti pieci uzņēmumi un to produkti vai pakalpojumi. Konkurss ir ieguvis popularitāti un prestižu uzņēmēju vidū, par ko liecina ievērojamais dalībnieku skaits. Kopumā 61 pieteikumu konkursam ir iesnieguši 40 uzņēmumi no visas Latvijas, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, vieglo rūpniecību, pārtikas pārstrādi un konditoreju, kā ķīmisko un farmaceitisko ražošanu.

Konkursa «Eksporta gada balva 2005» žūrijas komisija, apmeklējot pretendentus, uzsākusi otro vērtēšanas kārtu. Konkursa ietvaros tiek izvērtēti uzņēmēju eksporta rādītāji aizvadītajā gadā, atzinīgi novērtējot sekmīgākos eksporta produktus un pakalpojumus. Kopumā 61 pieteikumu konkursam, ko organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) ir iesnieguši 40 uzņēmumi no visas Latvijas, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, vieglo rūpniecību, pārtikas pārstrādi un konditoreju, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar LIAA ir veikusi konkursa pretendentu izvērtēšanas 1. kārtu, kur pieaicinātie eksperti izvērtēja uzņēmumus pēc to pieteikumu atbilstības konkursa nolikumam, pēc iesniegtajiem finanšu rādītājiem un pievienotās papildu informācijas. Saskaņā ar konkursa nolikumu,Pirmajā izvērtēšanas kārtā 5 visvairāk punktus ieguvušie pretendenti katrā kategorijā tika izvirzīti žūrijas vērtējumam. Konkurss tika izsludināts trīs kategorijās: 1. Produkts/pakalpojums ar straujāko eksporta apjoma pieaugumu (32 pieteikumi, otrajā kārtā vērtē 6); 2. Jaunais eksporta produkts/pakalpojums (21 pieteikums, otrajā kārtā vērtē 5); 3. Inovatīvākais produkta/pakalpojuma eksporta risinājums (81 pieteikums, otrajā kārtā vērtē 5).

"Ja gribam, lai Latvijas ekonomika būtu konkurētspējīga, mums jākonkurē ar produktivitāti, nevis ar daudziem darbiniekiem, kas ražo zemu pievienoto vērtību," intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsver Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

K. Gerhards ir pārliecināts, ka darbaspēka ievešana ilgtermiņā Latviju ietekmēs negatīvi. Viņš arī šaubās, vai viņu maksātie nodokļi būs tik lieli, lai spētu segt viņu integrācijas pasākumus. "Teorētiski iebraucējiem nodokļi būtu jāmaksā daudz lielāki nekā Latvijas strādniekiem," pārliecināts K. Gerhards.

Runājot par ekonomikas pieaugumu bremzēšanu, K. Gerhards norāda, ka izaugsmes tempi samazināsies no 11% līdz 5–7% šogad un 5–6% nākamgad, bet tas, salīdzinot ar attīstītām valstīm, kur izaugsme ir 2–3%, tas tik un tā ir milzīgs skaitlis.

Būvniecības pieaugums nebūs straujš, stabilizēsies tirdzniecības apjomi. Līdz ar to atbrīvosies darbaspēks, un tālākais uzdevums ir šos resursus – gan Latvijas iekšējos, gan ārēji pieejamos – novirzīt uz eksportspējīgajām un pasaules tirgos konkurētspējīgajām nozarēm, norāda K. Gerhards.

2012. gadā pieņemtais SIA Polymold lēmums mainīt darbības virzienu no formu ražošanas plastmasas izstrādājumiem uz metālapstrādi veicinājis izaugsmi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Polymold kāpinājis apgrozījumu no 124 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 2,2 milj. eiro 2014. gadā. Izaugsme nodrošinājusi uzņēmumam vietu Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar uzņēmuma pārorientēšanos uz metālapstrādi tā vadības grožus uzņēmās Signe Strausa. «Uzņēmumā bija izveidojusies laba komanda. Atradām jaunas ražošanas telpas. Mums bija tikai daži metināmie aparāti un sākām strādāt. Tā kā mums nebija speciālu iekārtu, 2012. gadā apgrozījums nebija liels. Paši spējām tikai veikt metināšanas darbus, bet pārējo ņēmām ārpakalpojumā,» atminas uzņēmuma vadītāja. 2013. gadā līdz ar pusmiljonu lielām investīcijām iekārtu iegādē piedzīvots atspēriens. Metināšanas aparātam piepulcējās lāzergriešanas un metāla locīšanas iekārtas, virpa u.c. speciālā tehnika. Uzņēmums kļuva konkurētspējīgāks un ar saviem resursiem varēja sākt veikt sarežģītākus pasūtījumus. «2013. gadā mūs uzrunāja liels klients, zivju ražotājs no Liepājas, kurš mums uzticēja apgūt zivju pārstrādes līnijas pilno ciklu. Tas mums bija liels izaicinājums, jo līdz tam bijām veikuši samērā mazus un nesarežģītus darbus – izgriezām metāla detaļas un salocījām tās,» stāsta S. Strausa. Tajā pašā gadā veiksmīga sadarbība izveidojās arī SIA Aerodium, kas uzticēja jaunajam metālapstrādes nozares dalībniekam ražot sarežģītas vertikālā vēja tuneļa sastāvdaļas. Šis klients palicis uzticīgs Polymold vēl aizvien, un arī DB viesošanās reizē ražotnē atradās vēja tunelis, kuram tika veidotas nepieciešamās metāla detaļas.

"Sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta".

Tā uzskata metālapstrādes SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. “Latvija diemžēl nebūt ne pirmo reizi nonākusi specifiskā situācijā. Šoreiz konkrēti ar metālu. Proti, Igaunijā, Polijā ir Eiropas kapitāla metālapstrādes centrs ar griešanas iekārtām un tērauda izejvielas krājumiem. Latvijā ļoti labi strādāja Krievijas kompānijas Serverstaļ Servisa centrs, kura darbības nosacījumi un metāla noliktava bija izdevīga vietējiem metālapstrādātājiem, taču Krievijas kapitālam noteikto sankciju dēļ pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā metāla izejvielu saņemšana no šīs kompānijas noliktavām Rīgā vairs nav iespējama,” skaidro A.Flemings.

Viņš atzīst, ka arī VALPRO saskārās ar metāla izejvielu nepieejamību, kaut arī uzņēmumam nepieciešamais tērauds jau atradās Severstaļ noliktavā Rīgā. “Būtībā Severstaļ noliktavā iesaldēts ir uzņēmumam piederošais metāls,” uzsver A. Flemings. Viņš atgādina, ka sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta.

DB aicināja uz diskusiju par tautas nobalsošanu, kas gaidāma šo sestdien. Diskusijā sprieda par to, vai 10. Saeima būtu pelnījusi palikt vai aiziet, un to, ko uzņēmēji sagaida no politiķiem.

Diskusijā piedalījās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits un SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

«Esmu ļoti kritisks pret to veidu un formu, kādā tika rosināta Saeimas nobalsošana par šī parlamenta atlaišanu,» diskusijā norādīja D. Šmits, atzīstot, ka «šī Saeima ir pelnījusi atlaišanu, jo ir mānījusi savus vēlētājus par ekonomisko situāciju valstī un nav pat uzsākusi diskusiju, kā mainīt situāciju».

Pievedot granti otrā sliežu ceļa izbūves vietai Aizkraukles pagastā, pamatīgi sabojāts vietējās nozīmes ceļa Mežvēveri—Meļķitāri posms. To gandrīz nav iespējams izbraukt ar vieglo automašīnu, un vairāki apkaimes iedzīvotāji dangās jau sabojājuši savus transportlīdzekļus.

Par to vēsta reģionālais medijs Staburags.

Iedzīvotāji, kuri izmanto šo ceļa posmu, Staburagam pastāstījuši, ka dangas iebrauktas pirmdien. Tās ir vairāk nekā divdesmit centimetru dziļas, un - tiklīdz virskārta pēc nakts vēsuma sasilst - ceļš pārvēršas par neizbraucamu zampu.

Iedzīvotāji vērsušies Aizkraukles pagasta pārvaldē, taču risinājuma nav joprojām. Pašu spēkiem izrakuši nelielus padziļinājumus, lai ūdens no risēm tecētu grāvī un ceļš nožūtu ātrāk.

Šajā posmā dzelzceļu būvē akciju sabiedrības A.C.B. strādnieki. Interesanti, ka uzņēmuma devīze skan: «Mēs esam par labiem ceļiem.»

Piena, liellopu, teļu un lopbarības graudu iepircēja un realizētāja Lauksaimniecības pakalpojumu koorperatīvās sabiedrības (LPKS) Piena ceļš konsolidētā peļņa 2011. gadā pieaugusi par 52,34%, sasniedzot 333,123 tūkst. Ls, liecina informācija Lursoft.

Pagājušā gada nogalē kooperatīvā bija 85 biedri. Koncernā Piena ceļš ietilpst arī meitas uzņēmums a/s Jaunpils pienotava, SIA Piena ceļš Georgia un SIA Agrera.

LPKS konsolidētais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieauga par 49,25%, sasniedzot 18,411 milj. Ls.

2011. gadā koncerna lielākos ieņēmumus veidoja ieņēmumi, kas gūti no piena un piena produktu pārdošanas – 15,25 milj. Ls apmērā. Vienlaikus pērn sarukuši kooperatīva Piena ceļš ieņēmumi no lauksaimniecības preču pārdošanas – 2010. gadā šie ieņēmumi veidoja 10,28 milj. Ls, bet 2011. gadā – 1,89 milj. Ls.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem aizvadītajā gadā kooperatīvs Piena ceļš strādājis ar 517 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 108% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā informē LPKS Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis, kooperatīvam piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Jaunpils pienotava pelņa pērn bijusi 815 tūkstoši eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Neskatoties uz iepriekšējo divu gadu sarežģīto situāciju piena tirgū, pērn kooperatīvs Piena ceļš, un tā meitas uzņēmumi Jaunpils pienotava un Agrera, noslēdzis ar labiem finanšu rādītājiem.

«Aizvadītais gads kooperatīvam bija tiešām sarežģīts, bet kopumā veiksmīgs. Mums ir izdevies reorganizēt un sakārtot savu darbību, un turpinām strādāt pie attīstības. Īpaši vēlos uzteikt mūsu piena pārstrādes uzņēmumu Jaunpils pienotava, kas divu gadu laikā kopš Krievijas krīzes ir spējis pārkārtoties un darboties neatkarīgi un ar peļņu,» komentē Anrijs Aumalis, kooperatīva Piena ceļš padomes priekšsēdētājs.

Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.

3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».

Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.

Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ceturtdien, 25. novembrī, piketēs pie Ministru kabineta, lai protestētu pret 2011. gada budžeta pieņemšanu.

LBAS, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, uzskata, ka tā konsolidācijas pasākumi pazemina Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.

LBAS izvirza sešas prasības:

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi medikamentiem;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi elektroenerģijai;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi siltumenerģijai;

- Paaugstinot Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli;

- krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē;

- LBAS kategoriski ir arī pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Pagājušajā gadā kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš strādājusi ar 15,53 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 190,86 tūkstošu latu peļņu, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu apgrozījuma kooperatīvajai sabiedrībai nodrošina ienākumi no piena pārdošanas, kas pērn bijuši 14,38 miljoni latu. 9,34 miljonus latu veido ienākumi no Lietuvas, bet no Latvijas – 6,204 miljoni latu.

Pērn sabiedrība savu iepirkto produkciju realizējusi gan vietējā tirgū (AS Jaunpils pienotava, AS Tukuma Piens, AS Rīgas Piensaimnieks), gan eksportējusi uz Lietuvu AS Rokiškio Sūris.

Pagājušā gada izskaņā kooperatīvā bijuši 84 biedri. Šogad Piena ceļš iecerējis attīstīt lopu iepirkšanu, kā arī palielināt iepirktā piena daudzumu, galvenokārt paplašinot esošo biedru saimniecības, kā arī piesaistot jaunus biedrus un iepērkot pienu no saimniecībām, kuras nav kooperatīva biedri.

Rudenī iespējama maksas palielināšana par braukšanu Rīgas maršruta taksometros, jo nav attaisnojušās firmu cerības izkonkurēt Rīgas satiksmi, kura braukšanas tarifus trolejbusos, tramvajos un autobusos no 40 uz 50 santīmiem pacēla jau vairāk nekā pirms pusgada.

«Par peļņu maršrutnieki neko nesaka, toties klusiņām sāk celt braukšanas cenas,» trešdien ziņo laikraksts Telegraf. «Cenu celšana maršruta taksometros ir viegli izskaidrojama – ja ir pieprasījums, ir piepildīti maršrutnieki, tad kādēļ nenopelnīt vairāk?» laikrakstam to komentējis Latvijas Taksometru nozares darba devēju organizācijas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Ignatjevs.

Rīgas taksometru parka vadītājs Leonīds Muižnieks arī pieļāvis cenu celšanos maršruta taksometros, lai gan nenoliedz, ka šīs pasažieru pārvadātāju firmas sākotnēji ieguvušas no cenu starpības, kad braukšanas tarifus paaugstināja Rīgas satiksme. «Cilvēki tagad skaita katru kapeiku. Kā attīstīsimies nākotnē, grūti prognozēt. Varbūt rudenī būs lielāka skaidrība,» par cenu celšanos izvairīgs bijis L. Muižnieks.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš pērn apgrozīja 22,5miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 183 tūkstošu eiro peļņu, liecina informācija Lursoft.

Iepirkto produkciju Piena ceļš pagājušajā gadā realizējis vietējā tirgū a/s Jaunpils pienotava, a/s Tukuma Piens, a/s Rīgas Piensaimnieks.Tāpat piens tika pārdots Lietuvas uzņēmumam a/s Rokiškio Sūris.

Kooperatīvs 2013. gadā turpinājis arī lopu iepirkšanu. Arī šogad Piena ceļš plāno attīstīt lopu iepirkšanu, kā arī palielināt iepirktā piena daudzumu, galvenokārt paplašinot esošo biedru saimniecības. Tiek cerēts piesaistīt jaunus biedrus un iepirkt pienu no saimniecībām, kuras nav kooperatīvie biedri. 2013.gada nogalē kooperatīvā darbojušies 78 biedri.

Kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš izveidojusi meitasuzņēmumu, kas realizēs projektu Gruzijā. SIA Piena ceļš Georgia izveidots pērnā gada nogalē, liecina Komercreģistra informācija.

Izmantos know-how

Piena ceļš vadītāja Ilze Aizsilniece skaidro, ka amerikāņu sadarbības partneri uzaicinājuši kooperatīvu kā konsultantu piena ražošanas projekta attīstībā Gruzijā, kur tiks būvēta jauna ferma. Tādējādi Piena ceļš izmantos savu know-how, lai apmācītu gruzīnu kolēģus piena ražošanā. Darbs pie ASV fonda finansētā projekta notiek jau pusgada garumā, taču pagaidām sīkāku informāciju uzņēmuma vadītāja nevēlējās sniegt. Gruzīnu sadarbības partneriem šis esot ļoti nozīmīgs projekts, jo situācija piena lopkopībā pēc 2008. gada kara Gruzijā esot ļoti sarežģīta.