Pusei (52%) Latvijas uzņēmēju domas par situāciju uzņēmumā neļauj gulēt mierīgi, savukārt 41% uzņēmēju guļ mierīgi. Reģionālā līmenī visbiežāk mierīgi guļ Rīgas un Pierīgas uzņēmēji (44%), liecina jaunākais Citadele Index pētījums,

Savukārt domas par uzņēmumu neļauj mierīgi gulēt visbiežāk Kurzemes un Latgales uzņēmējiem – mierīgi guļ 28% kurzemnieku un 33% latgaliešu. Vidzemē mierīgi guļ 36% uzņēmēju, Zemgalē – 38% uzņēmēju.

Saskaņā ar pētījumu vislabāk guļ būvniecībā strādājošie (45%) un pakalpojumu sniedzēji (42%), savukārt darba domu vistraucētākais miegs ir tirdzniecības nozares pārstāvjiem, no kuriem mierīgi guļ 37% uzņēmēju.

Pētījums atklāj, ka jo mazāks uzņēmums, jo tā vadītājs vai īpašnieks guļ mierīgāk. Mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (1 - 9 darbinieki) par miega kvalitāti sūdzas visretāk – labs miegs ir 42% respondentu. Savukārt vissaspringtākie ir lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (50 un vairāk darbinieku) – mierīgi guļ vien 18% respondentu.

Administratīvajai apgabaltiesai jau trešo reizi no jauna būs jāizskata strīds par 13 miljonu latu vērto dzelzceļa gulšņu iepirkumu sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, kas nav pārsūdzams.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts nospriedis atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu, kas bija labvēlīgs pieteicējam - firmai Stīga Balt, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts atkārtoti izskatīja 2006. gadā aizsākto kompānijas SIA Stīga Balt un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) strīdu par atļauju Satiksmes ministrijai (SM) slēgt aptuveni 13 miljonus latu vērtu līgumu ar Igaunijas kompāniju Swetrak par gulšņu piegādi sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

Ceturkšņa laikā par 8% palielinājies to uzņēmēju skaits (kopumā 53%), kuriem ir labs, darba satraukumu netraucēts, naktsmiers. Vissaldāk guļ mazo uzņēmumu vadītāji un pakalpojumu sniedzēji, liecina Citadele Index jaunākais pētījums.

Pētījums atklāj, ka, jo lielāks ir uzņēmums, jo sliktāks miegs ir tā īpašniekam vai vadītājam. 40% mazo uzņēmēju (ar 1-9 darbiniekiem) atzinuši, ka viņu miegu traucē domas par uzņēmuma attīstību un nākotni. Savukārt starp lielo uzņēmumu vadītājiem, kuru pārziņā ir vairāk nekā 50 darbinieku, par miega kvalitāti sūdzas 75%.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentē: «Mazos uzņēmumos īpašnieks pamatā strādā ar nelielu kolektīvu, kas var būt arī ģimenes locekļi – šādu uzņēmumu ir vieglāk vadīt, nekā lielu. Salīdzinājumā ar maziem uzņēmumiem lielajos ir daudz sarežģītāki tādi procesi, kā loģistika, kvalitātes kontrole, sadarbība ar piegādātājiem, finanšu vadība un personālvadība, kas prasa ne tikai lielāku personīgo piepūli, bet arī atbildības deleģēšanu padotajiem.»

Aptuveni divdesmit minūšu braucienā no galvaspilsētas centra, Juglā, Brīvības ielā 403, atrodas Baltijas valstīs lielākā gultasveļas, audumu un virtuves izstrādājumu ražotne. Tā kā cilvēks miegā pavada aptuveni trešdaļu savas dzīves, Db.lv piedāvā ielūkoties gultasveļas tapšanas procesā SIA Mežroze ražotnē.

SIA Mežroze šūto izstrādājumu daudzums mēnesī sasniedz 100 tūkst. vienību. Laikā no šā gada janvāra līdz septembrim uzņēmumā tika saražots aptuveni viens miljons gatavu izstrādājumu, no kuriem aptuveni 40% veido gultasveļa, Db.lv uzzināja ražotnē.

Lielākā daļa – aptuveni 90% - no visas saražotās produkcijas tiek eksportēta, bet atlikušie 10% nonāk vietējā tirgū. Turklāt lielāko daļu eksporta veido preču pārdošana Skandināvijas valstīs. «Nevarētu teikt, ka esam kā speciāli mērķējuši uz Skandināvijas tirgu, drīzāk šīs valstis ir izvēlējušās mūs. Sākotnēji mēģinājām eksportēt uz dažādām Eiropas valstīm, taču no tieši no Skandināvijas bija lielākais pieprasījums,» Db.lv stāstīja prezidenta padomes administrācijas vadītājs Sergejs Vitvickis. Tāpat Mežrozes produkcija mazākos apjomos tiek tirgota arī citur, piemēram, ASV tirgū tiek pārdoti lina izstrādājumi.

Koncernam Latvijas Dzelzceļš (LDz) Daugavpils novada Naujenes pagastā notikusī dzelzceļa avārija radījusi aptuveni miljona latu zaudējumus, informē uzņēmuma valdes priekšsēdis Uģis Magonis.

Viņš arī uzsvēra, ka sliedes avārijas vietā tikušas pārbaudītas tā, kā to nosaka normatīvie akti. Tagad tikšot vērtēts, cik kvalitatīvi pārbaude veikta.

Šajā posmā remontdarbi tikuši ieplānoti, taču noslodzes dēļ nav paspēts tos veikt.

Kā uzsvēra Magonis, «ja vedam vairāk kravas un iekavējas remontdarbi, tas nav iemesls, lai būtu avārijas». Viņš skaidroja, ka infrastruktūras stāvoklis var būt labāks un var būt sliktāks, un, ja tas ir sliktāks, tad «jābrauc ar mazāku ātrumu».

Magonis par muļķībām nosauca versiju, ka avārijā būtu vainojami koka gulšņi. «Tas, vai gulšņi ir no koka vai betona, nav arguments. Ar laiku, protams, ir plāns nomainīt esošos ar betona gulšņiem, bet to darām pakāpeniski un tas nav avārijas iemesls,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību par VAS Latvijas Dzelzceļš izsludinātā dzelzsbetona gulšņu ar elastīgiem sliežu stiprinājumiem piegādes konkursa rezultātiem.

Kā liecina informācija IUB mājaslapā, sūdzību iesniegusi personu apvienība Swetrak, un sūdzību plānots izskatīt 9. janvārī.

Db.lv jau rakstīja, ka decembra sākumā VAS Latvijas dzelzceļš noslēgusi konkursu par dzelzsbetona gulšņu ar elastīgiem sliežu stiprinājumiem piegādi.

Paredzētā līgumcena ir 9,073 miljoni eiro, bet piegādātājs – Polijas uzņēmums Track Tec S.A.

Gulšņu piegāde nepieciešama sliežu ceļa rekonstrukcijai, un tie tiks izmantoti Rīgā - Šķirotavas stacijā, Daugavpilī - Daugavpils stacijā, Jelgavā - Jelgava stacijā.

Sliežu ceļa rekonstrukcija tiks veikta ar Kohēzijas fonda atbalstu.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Eksporta tirgus dažādošana ir viens no SIA Mežroze darbības stūrakmeņiem; nākamie mērķi ir Francijas, Lielbritānijas, kā arī ASV tirgu apgūšana, otrdien raksta laikraksts dienas Bizness.

«Mežrozes 23 gadu panākumu atslēga ir laba speciālistu komanda, jo iekārtas ir tikai iekārtas, bet tās darbina cilvēki. Svarīgs faktors ir vēlme sasniegt mērķus, smags ikdienas darbs, spēja ātri pielāgoties izmaiņām un atrast izeju no jebkuras situācijas,» uzsver SIA Mežroze valdes priekšsēdētājs Artūrs Kārlis Dreimanis.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1993. gadā, kad tas izveidots uz 1929. gadā dibinātās Rīgas manufaktūras bāzes. Lai gan telpas un iekārtas bija, darbība bija jāsāk no nulles. «Rīgas manufaktūrā strādāju kopš 1985. gada un līdz uzņēmuma slēgšanai biju kļuvis par galveno inženieri. Neko daudz no ražošanas specifikas iemācīties nepaspēju, jo biju ielecis jau aizejošā vilcienā. Rīgas manufaktūrā ietilpa septiņi uzņēmumi, bet 1991. gadā viss strauji mainījās un katrs no tiem mēģināja pastāvēt atsevišķi, tostarp arī apdares fabrika. Neviens negribēja darboties ar uzņēmumu, kuram bija daudz problēmu. Lai to iekustinātu, bija vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi un darba pieredze ārzemju tirgū. Mēs tomēr uzdrošinājāmies, jo no Rīgas manufaktūras bija palikušas gan iekārtas, gan daži speciālisti,» atminas A.K. Dreimanis. «Rūpnīca nevarēja vairs strādāt tādos apstākļos, līdz privatizācijai tikai neliela daļa ēku bija sakārtotas, pārējām bija nepieciešams kapitālais remonts. Vēlāk no privatizācijas aģentūras saņēmām piedāvājumu privatizēt uzņēmumu. Man ar domubiedriem tika dots mēnesis laika apdomāties. Un mēs privatizējām.» Tas notika 1998.gadā.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Atjaunotais Samsung Galaxy A7 vilina ar trīs aizmugures kamerām, tomēr cenas noturēšana zem trīs simtu eiro robežas prasījusi upurus

Līdz ar Samsung šā gada flagmaņiem Galaxy S10 un S10+ uz skatuves februāra beigās uznāca to «vieglā» versija S10e, apliecinot, ka korejieši joprojām nopietni attiecas arī pret tiem klientiem, kuri nevēlas vai nevar par tālruni maksāt tūkstoš eiro. Dažus mēnešus pirms tam taupīgo lietotāju vērtēšanai tika nodots vēl pieejamākais Galaxy A7 2018. Abiem ir šis tas kopīgs, un tiem jāpārbauda, cik daudz trūkumu patērētāji ir gatavi pieciest, lai nebūtu jāpērk dārgie flagmaņi.

Dizains

Galaxy A sērija 2014. gadā ienesa prestižāku metāla korpusu budžeta un vidējā klasē, kur tolaik dominēja bēdīga paskata plastmasa. Kopš tā laika daudz mainījies, tomēr Samsung joprojām tur godā ierīču ārējo izskatu.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

«Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi,» to, runājot par pastāvošo krīzi un ielu protestiem, sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu. Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha. Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei,» skaidrojusi Vīķe- Freiberga.

Sliežu ceļu modernizācijai posmos Sigulda – Valmiera, Valmiera – Valka, Jelgava – Lietuvas robeža līdzekļus pārdalīs no Satiksmes ministrijas apakšprogrammas, kas domāta pašvaldību tranzītielu sakārtošanas projektiem, lēma Ministru kabinets.

Sadārdzinājuma dēļ daļa apstiprināto Eiropas reģionālās attīstības fonda finansēto projektu finansējuma saņēmēji bija spiesti pārtraukt izsludinātos iepirkumus, pārstrādāt iepirkumu nolikumus un atkārtoti izsludināt iepirkumus, kas aizkavēja ceļu būves projektu īstenošanas uzsākšanu 2011. gadā, brīvo līdzekļu avotus skaidro Satiksmes ministrija.

Lai samazinātu materiālu sadārdzinājuma risku, Latvijas dzelzceļš plāno iepirkt rekonstrukcijai nepieciešamos galvenos materiālus visam projektam – dzelzceļa sliedes līdz 2012. gada aprīlim, bet gulšņus ar stiprinājumiem līdz nākamā gada beigām.

Papildu valsts budžeta līdzfinansējums nepieciešams arī, lai atslogotu valsts a/s Latvijas dzelzceļš apgrozāmos līdzekļus laikā, kad uzņēmums vienlaikus realizē vairākus apjomīgus investīciju projektus. Jāatgādina, ka šā gada aprīlī valdība paredzēja valsts budžeta ilgtermiņa saistībās 2012., 2013., 2014. un 2015.gadam projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu 16,46 milj. Ls apmērā jeb 4,11 milj. Ls katru gadu esošās Rail Baltica līnijas rekonstrukcijai. Līdz ar finansējuma pārdali 2015. gadā būs nepieciešams 1,61 milj. Ls Projektam no TEN-T (Eiropas Transporta tīkls) budžeta jau ir saņemts līdzfinansējums 2,35 milj. Ls jeb 33,19 % no TEN-T budžeta atbalsta kopsummas.

Kalifornijas policijai izdevies atgūt nozagtu portatīvo datoru, jo programmatūra nosūtījusi datora īpašniekam gan aizdomās turētā atrašanās vietu, gan ar Mac kameru uzņemtas fotogrāfijas, vēsta BBC.

Dizaineris Džošua Kaufmans (Joshua Kaufman) par zādzību ziņojis martā, bet policija rīkojusies tikai otrdien, 31.maijā, jo Kaufmana blogs par zādzību piesaistījis mediju uzmanību. Rezultātā noziegumā apsūdzēts 27 gadus vecais taksometra vadītājs Muthana Aldebaši (Muthanna Aldebashi).

«Es esmu laimīgs, ka atguvu to,» Kaufmans stāstījis BBC, piebilstot: «Ļoti laimīgs un atvieglots, ka man nav jāsēž un jāskatās, kā kāds cits izmanto manu veco datoru.»

21.martā, kad Kaufmans nav atradies dzīvoklī, tajā caur logu ielauzies zaglis. Kaufmans nekavējoties ziņojis par noziegumu policijai un amatpersona, kas pieņēma šo informāciju, atzīmējusi, vīrieša stāstīto, ka datorā instalēta īpaša programmatūra.

VAS Latvijas dzelzceļš pabeidzis projektu Sliežu ceļu rekonstrukcija, kura ietvaros nomainīti nolietojušies sliežu ceļi, kas radīja nopietnus ātruma ierobežojumus un līdz ar to daudzviet veidoja pudeles kakla efektu, informē uzņēmums.

Projekta kopējās izmaksas veido 45,3 miljonus eiro, no kuriem 33,7 miljonus eiro finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet 11,6 miljonus – VAS Latvijas dzelzceļš.

«Mūsu uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu dzelzceļa satiksmi Latvijas tautsaimniecības interesēs. Tāpēc LDz intensīvi investē gan savus, gan Eiropas Savienības līdzekļus dzelzceļa nozares attīstībā,» uzsver LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta īstenošanas rezultātā palielināts kustības ātrums un drošība, Austrumu - Rietumu koridora iecirkņu caurlaides spēja, lai varētu nodrošināt plānoto kravu plūsmu caur Latvijas ostām un tranzītu pa valsts teritoriju, samazināts sliežu ceļa radītais trokšņa līmenis, kā arī samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks, kas var rasties sliežu ceļa stāvokļa dēļ.

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš noslēgusi konkrusu par dzelzsbetona gulšņu ar elastīgiem sliežu stirpinājumiem piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Paredzētā līgumcena ir 9,073 miljonu eiro, bet piegādātājs – Polijas uzņēmums Track Tec S.A.

Gulšņu piegāde nepieciešama sliežu ceļa rekonstrukcijai, un tie tiks izmantoti Rīgā - Šķirotavas stacijā, Daugavpilī - Daugavpils stacijā, Jelgavā - Jelgava stacijā.

Sliežu ceļa rekonstrukcoija tiks veitka ar kohēzijas Fonda atbalstu.

a/s Latvijas dzelzceļš, vērtējot pēc gada apgrozījuma, ir 18. lielākais Latvijas uzņēmums. 2012. gadā tas apgrozīja 162 miljonus latu, bet peļņa veidoja 17 miljonus latu.

Administrācijas un vairāku departamentu pārcelšana uz Rīgu būtiski uzlabojusi Islandē dibinātas aviokompānijas rezultātus

To intervijā DB atzīst PrimeraAir viceprezidente Anastasija Višņakova, piebilstot, ka gūtā pieredze apliecina – Latvija var eksportēt intelektu, savu iedzīvotāju darbaspēju un know-how, un, ja tā vēl mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad kļūtu citu valstu uzņēmumiem pat ļoti pievilcīga.

Fragments no intervijas:

Kāpēc jūs savu biroju izlēmāt pārcelt uz Rīgu?

Rīgā saņēmām sertifikātu 2014. gada vasarā, un 2015. gadā savas funkcijas sāka pilnvērtīgi veikt PrimeraAir administratīvais (tostarp IT), operatīvais, finanšu un komercdepartaments. Līdz tam kompānijas dažādas funkcijas bija diezgan sadrumstalotas pa vairākām valstīm, taču, secinot, ka finanšu rādītāji nav tie labākie, tika pieņemts stratēģisks lēmums izveidot vienu biroju, no kura notiktu visa kompānijas vadība neatkarīgi no tā, no kurienes lidojam. Izvērtētas vairākas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva. Rīgai par labu bija ģeogrāfiskā pozīcija, piemēram, no šejienes aizlidot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu ir daudz ātrāk nekā no Islandes, un to var izdarīt vienas dienas laikā un pavadīt tur uz vietas veselu darbadienu. Pozitīvs faktors Latvijā bija arī spēcīgs vietējais aviopārvadātājs, līdz ar to guvām virsroku pār Lietuvu, kam, iespējams, ir labāks nodokļu režīms, bet nav tik labu aviosavienojumu – tas ir svarīgi, jo ceļot sanāk ļoti daudz. Nenoliedzami, uzturēt biroju Islandē vai Skandināvijā ir daudz dārgāk nekā šeit, līdz ar to tas arī bija viens no argumentiem. Tā kā vairākām aviokompānijām šeit jau bija savi administratīvie ofisi – gan airBaltic, gan Smartlynx, gan Norwegian, tad šeit ir pieejami pietiekami daudzi aviācijas speciālisti, kas ir gana liels retums. Rīga, protams, vadībai un īpašniekam patika arī kā pilsēta, kura ir ērta un viss ir tuvu sasniedzams. Zinu - publiskajā telpā nereti tiek apspriests, ka Latvijā nav pietiekami laba vide biznesa attīstībai, bet es teiktu, ka jāskatās, ar ko salīdzina. Latvijā biznesu nav sarežģītāk vai grūtāk veidot kā Skandināvijā. Mūsu kompānijas vadītājs ir teicis labus vārdus gan par Civilās aviācijas aģentūru, gan Satiksmes ministriju, kur cilvēki ir bijuši atvērti un palīdzēt (atrast risinājumu) gatavi. Jā, Latvija ir varbūt pārāk birokrātiska valsts, un dažreiz liekas, ka varētu neprasīt neskaitāmas reizes dokumentāli apliecināt vienas un tās pašas lietas, bet kopumā mums šeit kompāniju izdevās nodibināt pietiekami īsā laikā un arī diezgan viegli. Tomēr jāsaka, ka ne visi līdz tam PrimeraAir strādājušie cilvēki bija sajūsmā par pārcelšanos uz Rīgu. Dzirdējām daudz kritikas. Uz Austrumeiropu skatījās nievājoši, arī uz mani un manu komandu, jo mentalitāte, darbaspējas un ambīcijas ārkārtīgi atšķiras. Tas bija saistīts arī ar nepopulāriem lēmumiem, ko nācās šeit pieņemt. Ne visi skandināvu kolēģi varēja izturēt jaunu darba tempu: pie mums Latvijā cilvēki ir pieraduši daudz strādāt un ir ļoti darbaspējīgi. Skandināvijā darbinieki ir nedaudz iegrimuši sociālismā un paļāvībā uz valsti. Ja četros beidzas darbalaiks, jau trīs minūtes pirms četriem tiek nolikta pildspalva, un tad jau pēc tevis var kaut zāle neaugt. Mūsējie savukārt strādās, kamēr būs pabeigts, – ļoti atšķirīgas ambīcijas. Vēl kāds piemērs: aviācijā jūlijs ir ļoti intensīva darba mēnesis - visvairāk reisu, visvairāk pasažieru, bet Skandināvijā ir kompānijas, kur visa vadība šajā laikā var atļauties aiziet uz trim, četrām nedēļām atvaļinājumā. Neatceros nevienu kompāniju Latvijā, kur visa vadība aizietu kaut vai uz divām nedēļām atvaļinājumā (it īpaši «karstajā» sezonā), arī valsts kompānijās ne, bet tur tas notiek arī privātās kompānijās, tāpēc arī uz mums skatījās kā uz trakiem. Taču tagad jau esam saņēmuši zvanus no citām aviokompānijām, kas grib atbraukt pie mums pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Redzu, ka Latvija var eksportēt intelektu, darbaspējas un know-how, un, ja mēs mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad citu traucēkļu nebūtu. Otrā Kipra gluži nebūs, bet iespējams, ka mūsu (un daudzu citu kompāniju) pieredzei sekos arī citi. Pie tā vajag strādāt.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

UPB holdings reģistrē jaunu kapitālsabiedrību Londonā – jau astoto meitasuzņēmumu ārvalstīs

Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums nodarbosies ar UPB holdinga produktu un pakalpojumu pārdošanu, vienlaikus veicot padziļinātu potenciālā tirgus izpēti, DB informēja a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Paplašinoties saimnieciskajai darbībai Skandināvijā, tiek arī pētīta iespēja iegādāties kādu inženiertehnisku uzņēmumu Skandināvijā. Holdinga apgrozījums pērn audzis par 11%, un eksporta apjoms jau vairākus gadus ir virs 60%.

«Esam gatavi lielākam atspērienam,» saka U. Pīlēns, vienlaikus norādot, ka starptautiskās situācijas saasināšanās var nozīmēt tirgus sabremzēšanos Eiropā.

Politiski svarīgi

A/s Latvijas Valsts meži (LVM) apgrozījums palielinājies par 2,56%, sasniedzot 259,8 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn ir augusi par 10,29%, sasniedzot 60,4 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma ieņēmumi 2013. gadā bija par 10,6 miljoniem eiro lielāki nekā plānots iepriekš.

Aizvadītajā gadā apaļo kokmateriālu ieņēmumi bija lielāki nekā plānots, jo lielāks pārdošanas apjoms bija zāģbaļķiem, stabiem un gulšņu klučiem, kā arī augstāka vidējā svērtā sortimentu realizācijas cena. Arī malkas apjoms un pārdošanas cena pārsniegusi budžetā plānoto. Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka līdztekus tam nelabvēlīgā tirgus situācija Skandināvijā radījusi samazinājumu šķeldas piegādēs caur ostām ārvalstu pircējiem. Šī iemesla dēļ arī pieaudzis piegāžu īpatsvars vietējam tirgum, līdz ar to enerģētiskās šķeldas ieņēmumi ir mazāki nekā plānots budžetā, jo zemāka par plānoto bijusi vidējā šķeldas realizācijas cena.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.