Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.
Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.
Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.
Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.
Latvijas eksporta grozā nozīmīgākajām precēm - koksnes produktiem, graudaugiem, mehānismiem un elektriskajām ierīcēm - saglabājās augsts pieprasījums, un tādējādi auga cenas. Vienlaikus globālajā tirgū cenas auga arī tām precēm, kuras Baltijas valstis importē un kas palielina ražošanas izmaksas, īpaši energoproduktiem. Sakārtojoties piegāžu ķēdēm un mazinoties nenoteiktībai, kopš 2022.gada beigām globālās cenas sāka sarukt.
Taču tas nozīmē gan eksporta, gan importa cenu kritumu, uzsver ekonomisti. Tomēr Latvijā ārējās tirdzniecības nosacījumi (eksporta cenu pārmaiņas salīdzinājumā ar importa cenu pārmaiņām) turpina būt labvēlīgi arī šobrīd globālo cenu krituma apstākļos, jo enerģijas produktu cenu samazinājums importa pusē ir lielāks nekā eksporta ienākumu, piemēram, koksnes cenu kritums.
Ekonomisti skaidro, ka kāds uzņēmums veiksmīgi ielaužas tirgos ar joprojām zemajām darbaspēka izmaksām, kāds - ražojot nišas produktus vai trāpot patērētāju gaumei, kāds pievienojot vērtību vai sarežģītību produktiem, ko noieta tirgos novērtē un pērk.
Taču situācija nav viengabalaina, atzīst ekonomisti. Apskatot Latvijas eksporta grozā nozīmīgus produktus, Latvijas eksportētāju konkurētspēja vērtējama kā atšķirīga. 2022.gadā pasaulē auga pieprasījums pēc tādiem produktiem kā kviešiem, medikamentiem, piena produktiem, arī mehānismiem. Latvijas eksportētāju tirgus daļas pasaulē šajos produktos arī ir pieaugušas (kviešu eksportam varēja palīdzēt Latvijas rekordraža) vai joprojām saglabājas augstas pēc kāpuma 2021.gadā.
Vienlaikus jau pērn pasaulē iezīmējās nekustamā īpašuma un būvniecības sektora vājināšanās, un pieprasījums pēc atsevišķiem koksnes produktiem, piemēram, zāģmateriāliem, kas ir nozīmīga Latvijas un Igaunijas eksportprece, saruka. Tādējādi pēc iepriekšējo gadu veiksmīgas darbības abās valstīs sarucis gan zāģmateriālu eksports, gan arī zaudēta tirgus daļa. Turklāt Latvijas uzņēmumi šajā segmentā ir saskārušies arī ar augstajām izejvielu cenām Latvijā, norāda ekonomisti.
Koksnes, kas Latvijā ir 16% no kopējā preču eksporta, tirgus daļas kāpumu spēja uzturēt kurināmās koksnes pieprasījums. Savukārt Igaunijas eksporta tirgus daļas pasaulē 2022.gadā saruka. Koksnes segmentā, kas ir svarīga eksportprece Igaunijai (11% no kopējā preču eksporta), strauji saruka zāģmateriālu un moduļu māju tirgus daļa. Šis segments vērtējams kā ciklisks, un līdzīga tendence vērojama visur Eiropā.
Starp Igaunijas konkurētspējas mazināšanās iemesliem uzņēmumi min negatīvas tendences Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū un krasu būvatļauju samazinājumu, neizdevīgo valūtas kursu un zemāku elektrības cenu nekā Igaunijā.
Igaunijai koksnes noieta tirgus Zviedrijā (15% no koksnes eksporta) un kopumā Skandināvijā (44%) ir svarīgāks nekā Latvijai - Zviedrijā nonāk 10% no Latvijas koksnes eksporta, un Skandināvijas tirgus īpatsvars ir uz pusi mazāks nekā Igaunijai. Latvija vairāk eksportē uz Apvienoto Karalisti - 23% no kopējās koksnes eksporta Tajā pašā laikā Lietuva ar tālāk apstrādātiem produktiem - mēbelēm - spēja palielināt tirgus daļu.
Ekonomisti norāda, ka nav zināms katra uzņēmuma vai nozares stāsts, taču Igaunijas 2022.gada tirgus daļu sarukums virknei eksportā nozīmīgu produktu (zāģmateriāliem, moduļu mājām, saziņas līdzekļiem, piemēram, rūteriem) liek pievērst pastiprinātu uzmanību konkurētspējas jautājumam arī Latvijā.
Ekonomisti raksta, ka globālais pieprasījums pēc Latvijas eksporta grozā nozīmīgām precēm ilgtermiņā ir audzis, tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.
Eksporta konkurētspējas un izaugsmes riski ir saistīti ar noturīgi straujo algu pieaugumu Latvijā, īpaši vāja ārējā pieprasījuma apstākļos, kas pastiprina uzņēmumu cīņu par klientiem, skaidro ekonomisti. Tomēr, lai gan Latvijā izmaksas aug relatīvi straujāk nekā tirdzniecības partnervalstīs, tās vairākos segmentos joprojām ir zemākas nekā konkurentiem, kā arī ārvalstu patērētāju izvēle par labu Latvijas produkcijai ļauj eksporta tirgus daļām augt.
Produktu izmaksu konkurētspēja un uzņēmumu spēja ar saviem produktiem trāpīt patērētāju vēlmēm ir tikai viena daļa no konkurētspējas stāsta, norāda Latvijas Bankas ekonomisti. Konkurētspējīgi uzņēmumi var attīstīties konkurētspējīgā valstī, un valstīm jākonkurē ar labvēlīgu vidi, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt un uzņēmumi attīstīt darbību - būtiski ir ne tikai ekonomiskie aspekti, bet arī labvēlīgi sociālie un vides apstākļi.
