Mežsaimniecība

Stādi pieprasīti kaimiņvalstīs

Kristīne Stepiņa, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Ieviešot jaunas tehnoloģijas un paplašinot koku stādu sortimentu, Latvijas koku audzētavas būtiski palielina eksporta apjomus, ar kvalitatīviem stādiem veidotie meži aug ātrāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielākā koku stādu audzētāja un valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība LVL Sēklas un stādi 2014. gadā realizējusi 45,9 milj. meža stādu, no kuriem 40,5 milj. bija jauno tehnoloģiju stādi, stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. 2015. gadā LVM Sēklas un stādi deviņās kokaudzētavās plānots izaudzēt un realizēt 48,1 milj. koku stādu, no tiem 10% ir bērzi, 35% – priede un 55% – egle.

2014. gadā LVM Sēklas un stādi turpināja attīstīt iepriekšējos gados sākto pakāpenisko atteikšanos no klasisko kailsakņu stādu audzēšanas, pārejot uz kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu audzēšanu. «2015. gadā Sēklas un stādi turpinās attīstīt videi draudzīgas apstrādes tehnoloģijas pret lielā priežu smecernieka bojājumiem – Podiņu kokaudzētavā plānots uzstādīt robotizētu iekārtu kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādei ar ekovasku, tas ļaus palielināt apstrādājamo stādu apjomu, palielinot darba ražīgumu un samazinot izmaksas, bet Mazsilu kokaudzētavā plānots sākt attīstīt tehnoloģiju ietvarstādu apstrādei ar videi draudzīgu līmes un smilts maisījumu,» informē G. Grandāns. Tā kā šīs tehnoloģijas ieviešana saistās ar būtisku infrastruktūras uzlabošanu – papildu siltumnīcām, pieaudzēšanas poligoniem, stādu apstrādes un uzglabāšanas telpām, – projekta realizācijas noslēgums paredzēts 2016. gada rudenī, kad jāsāk ietvarstādu apstrāde. Kopējā apstrādes kapacitāte ir aptuveni 9 milj. stādu gadā – gan patēriņam Latvijā, gan eksportam. Vienlaikus tiek turpināts palielināt apjomu ar pesticīdiem alternatīvi apstrādātiem stādiem pret priežu lielā smecernieka bojājumiem, veicot stādu apstrādi ar aizsargājošo ekoloģisko vasku. Kopumā LVM Sēklas un stādi šogad plāno realizēt 4,4 milj. vaskotu stādu.

Visu rakstu Stādi pieprasīti kaimiņvalstīs lasiet 23. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Sēklas un stādi stādaudzētavās līdz oktobra vidum kopumā realizēti 44 miljoni meža stādu, no kuriem 9,4 miljoni eksportēti ārvalstu klientiem. 22,9 miljoni kociņu iestādīti LVM apsaimniekotajās platībās, un 11,7 miljoni – pārdoti vietējiem mežu apsaimniekotājiem, teikts paziņojumā medijiem.

Šogad jau eksportēto stādu apjoms ir pieaudzis, salīdzinot ar pērno gadu, kad tika eksportēti 8,8 miljoni stādu. «Daļu stādu vēl gada nogalē eksportēsim uz Zviedriju, kur klienti ievietos tos savās saldētavās nākamā gada pavasara realizācijai. Šogad pēc speciāla Igaunijas valsts mežu (RMK) pasūtījuma izaudzējām 1 miljonu priedes ietvarstādu Igaunijas mežiem,» stāsta LVM Sēklas un stādi direktora vietniece Laima Zvejniece.

LVM stādaudzētavās aug gan ietvaru, gan kailsakņu ar uzlaboto sakņu sistēmu priežu, egļu un bērzu stādi. No koku sugām eksportēta pamatā tiek egle, bet pēdējos gados nelielos apjomos uz Zviedriju un Igauniju tiek eksportēta arī priede, uz Lietuvu – hibrīdapse. Visvairāk stādu ārvalstu tirgum nāk no modernajām Podiņu un Strenču kokaudzētavām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sēlijā izkrāpti platību maksājumi par tam neatbilstošiem smiltsērkšķiem

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību produktu kvalitātei un svaigumam, restorānu ķēde McDonald’s izveidojusi McDonald’s siltumnīcu, kurā tiks audzēti tomāti, salāti un dažādi garšaugi.

Siltumnīca, kas atradīsies pie McDonald’s restorāna Krasta ielā 101, durvis vērs šajā nedēļas nogalē. Tad arī notiks stādīšanas un sēšanas darbi. Ar profesionāla dārznieka palīdzību pirmajiem 30 McDonald’s restorāna viesiem būs iespēja iestādīt tomātu stādus, iesēt salātus un garšaugus. Gan stādi un sēklas, gan stādīšanai nepieciešamie darbarīki ikvienam būs pieejami siltumnīcā bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, sadarbojoties ar citām policijas struktūrvienībām, aizturējuši astoņu personu grupu, kas ražojuši marihuānu, informē Valsts policija.

Noziedznieku grupā bija stingri sadalītas lomas - bija organizatori, investors, personas, kas atbildēja par audzētavu uzraudzīšanu un klientu piesaisti, kā arī dīleri un viens vīrietis, kurš pētīja marihuānas stādu uzvedību dažādās vidēs, lai optimizētu ražošanas procesu.

Divas audzētavas tika konstatētas Latgales reģionā, netālu no Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Viena no šīm audzētavām bija ierīkota kādā privātmājā, kura nebija cilvēku apdzīvota, bet otra kādā saimniecības ēkā netālu no privātmājas.

Savukārt trešā audzētava bija ierīkota kādā garāžā Rīgā. Šajā audzētavā izņemtie stādi un aprīkojums liecina, ka šī audzētava kalpojusi kā laboratorija, kurā pētītas marihuānas stādu augšanas īpašības. Šajā audzētavā atrastas web-kameras, ar kurām tiešsaistē bijis iespējams novērot stādus, dažādu šķirņu stādi, mikroskopi, kā arī dažādas vielas augšanas veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 22 000 puķu stādi – 17 000 viengadīgo puķu un 5 300 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmos 5000 pavasara atraitnīšu stādus aprīļa sākumā sāks stādīt Horna dārzā, Jaundubultu parkā un Dubultu skvērā.

Jūrmalas pilsētu kopumā pavasarī un vasarā daiļos vairāk nekā 4000 dažādu krāsu pelargonijas, 5000 atraitnītes, 5300 tulpes, 1000 samtenes, 800 begonijas, 500 salvijas un daudz citu ziedu šķirņu. Košākais skvērs pavasarī būs Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros – tajā ziedēs gandrīz 9000 ziedu: tulpes, atraitnītes, dekoratīvie sīpoli. Savukārt vasarā to rotās ap 4000 dažādu stādījumu – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas u.c. Pilsētas centrālajā gājēju ielā – Jomas ielā – būs izvietotas septiņas puķu piramīdas, kas pārsvarā veidotas no sārto toņu pelargonijām, pelēkajām krustainēm, begonijām un balzamīnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jūrmalas rotāšanai izaudzēti 43 tūkstoši puķu stādu

Žanete Hāka, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas koku stādi nostiprina pozīcijas Zviedrijā

Māris Ķirsons, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koku stādu audzēšanas pieaugumu Latvijā nodrošina pieprasījums pēc šī produkta kaimiņvalstīs un pieejamais atbalsta apmērs privātmežu īpašniekiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā AS Latvijas valsts meži (LVM) eksportējusi 12 milj. koku stādu, kas ir par 25% vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzinājumam: 2005. gadā šis apjoms tikko sasniedza 1 milj.

Iepriekšējos gados liels pieprasījums pēc ātraudzīgajām apsēm ir bijis no Lietuvas pircēju puses. Tā pamatā bija liels valsts atbalsts – aptuveni 4000 eiro/ha. Šajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā Lietuvā šis dāsnais atbalsts ir būtiski samazināts, tādēļ lietuvieši ir samazinājuši savu iepirkumu portfeli Latvijā. «Lietuvas klienti veidoja lauvastiesu no visiem ātraudzīgās apses pircējiem,» skaidro AS LVM struktūrvienības LVM Sēklas un stādi Kalsnavas kokaudzētavas vadītājs Jānis Lapše. Pašlaik apses stādus pārsvarā pērk Latvijas uzņēmumi un privātpersonas, kuras apmežo lauksaimniecībā neizmantotās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saldēto jeb "frigo" zemeņu stādiem, atzina zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Dzērve norāda, ka "frigo" zemeņu stādi ir vienīgais stādu veids, ar kuru iespējams plānot ražu un nodrošināt ogas no maija vidus līdz novembrim, tā pagarinot zemeņu ražas sezonu. Uzņēmumā paredz, ka šogad pieprasījums pēc "frigo" zemeņu stādiem pieaugs par apmēram 25%.

"Pirmkārt, arvien vairāk šo stādu veidu izmanto tā saucamie lielie zemeņu audzētāji. Otrkārt, pieprasījums pieaudzis arī mazajiem audzētājiem," norāda Dzērve piebilstot, ka stādu galvenā priekšrocība ir iespēja zemeņu ražu saņemt jau divu mēnešu laikā pēc iestādīšanas.

Novērots, ka "frigo" zemeņu stādi arvien lielāku popularitāti guvuši arī hobija audzētāju vidū, jo pēdējā gada laikā Latvijā pieejami speciāli stādīšanas maisi ar jau sagatavotu substrātu, kas zemeņu audzēšanu vēl vairāk vienkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais tomātu un gurķu audzētājs Vidzemē, Z/S Kliģeni, uzsācis jauno tomātu stādīšanu. Paredzams, ka pirmā raža tiks ievākta marta beigās.

Tomātu stādīšanu Z/S Kliģeni sākusi par mēnesi agrāk, nekā citus gadus.

Kopumā iestādīts pus hektārs, savukārt vēl 2,5 hektārus paredzēts stādīt kā ierasts februārī. Pērn uzņēmumam izdevies paplašināt tirgus daļu Latvijā, piedāvājot dabīgi audzētus tomātus un gurķus.

«Lēmums stādīt tomātus par mēnesi agrāk saistīts ar produkta veiksmīgo realizāciju pagājušajā sezonā – interese no patērētājiem par vietējo tomātu bija pietiekami augsta. Šogad plānojam palielināt ražas apjomu par 5 procentiem, kā arī nodrošināt garāku audzēšanas sezonu,» saka saimniecības vadītājs Aleksandrs Raubiško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta beigās Valsts policijas Rīgas reģiona Baložu iecirkņa kriminālpolicisti sadarbībā ar Zemgales reģiona kriminālpolicistiem Iecavā atklāja marihuānas audzētavu. Likumsargiem izdevās konfiscēt 32 stādus marihuānas un marihuānas audzēšanas aprīkojumu, kas varētu būt vairāku desmitu tūkstošu eiro vērts.

Valsts policija saņēma informāciju par marihuānas audzēšanu Iecavā. Naktī no 23. uz 24. martu Rīgas reģiona Baložu iecirkņa kriminālpolicisti sadarbībā ar Zemgales reģiona kriminālpolicistiem veica septiņas stundas ilgu kratīšanu kādā daudzdzīvokļu privātmājā Iecavā. Vienā no dzīvokļiem tika atklāta marihuānas plantācija ar profesionālu aprīkojumu. 30 kvadrātmetru lielajā istabā ierīkotās audzētavas marihuānas stādi bija cilvēka augumā.

Kopā konfiscēti 32 marihuānas stādi, kuru kopējais svars ir 15,7 kilogrami, un aprīkojums: lampas, ventilatori, gaisa mitrinātājs, eļļas radiators, elektrības taimeri, mitruma mērītājs, klimata kontroles ierīce, kompresors, gaisa pumpis, ūdens sūknis un ventilatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu cenas gada laikā saglabājušās stabilas

LETA, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenu līmenis samazinājies vidēji par 0,03%, kas liecina par stabilitāti šo pakalpojumu pieprasījumā un piedāvājumā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.

Nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zāles smalcināšanas pakalpojumiem, jo mainījās platībmaksājumu saņemšanas prasības. Atsevišķiem pakalpojumu veidiem, piemēram, kartupeļu stādīšanai, cenas ir pieaugušas, kas norāda, ka samazinājies šī pakalpojuma sniedzēju skaits, sacīja Pāvila.

Gada laikā cena samazinājusies frēzēšanai - par 12,68%, sējumu ecēšanai - 17,93%, graudu tīrīšanai - 16,15%.

Savukārt cena pieaugusi augsnes apstrādei un apsēšanai - par 11,11%, kartupeļu stādīšanai - par 18,85%, minerālmēslu izkliedēšanai - par 12,01%, graudu kaltēšanai - par 14,60%, šķeldošanai - par 20,64%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti

Māris Ķirsons, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nīderlande dāvina Latvijai jaunu tulpju šķirni

Dienas Bizness, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, Nīderlande dāvinās Latvijai jaunu tulpju šķirni, informē Latvijas prezidentūras pārstāve Lāsma Lapinska.

Ceturtdien, 23.aprīlī Nīderlandes vēstniecība Latvijā rīkos Tulpju dienu. Diena sāksies ar semināru Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šajā seminārā pārstāvji no augkopības un dārzkopības kopienām Latvijā un Nīderlandē pārrunās vēsturiskās iezīmes un mūsdienu tendences pavasara sīpolpuķu dārzu veidošanā un stādīšanā. Semināra partneris SIA Onavo no Bulduriem dalīsies ar semināra dalībniekiem savā pieredzē un zināšanās.

Rīkotāji ir uzaicinājuši arī Džosu Bīlenu (Jos Beelen), Nīderlandes uzņēmuma JUB pārdošanas menedžeri Austrumeiropas reģionā sniegt eksperta viedokli par Nīderlandes dārzkopības nozari. JUB ir viens no pasaules lielākajiem puķu sīpolu piegādātājiem mehāniskai stādīšanai publiskajās zaļajās zonās, un kopš 2010.gada uzņēmums var lepoties ar tiesībām piegādāt preces arī Nīderlandes karaļnamam. JUB ir labs piemērs Nīderlandes dārzkopības nozares īpašajai spējai meklēt un atrast neordinārus risinājumus, tā pieeja uzņēmējdarbībai ir starptautiski orientēta. Pateicoties šādai neordinārai domāšanai, nīderlandiešu augkopības nozare ir spējusi radīt daudzus inovatīvus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums postījumus nodarījis ne vien lauksaimnieku sējumos, bet arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos. Cietušas kā agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi.

Ja agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30 %, tad vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50 %, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža pakalpojumu centra speciālistu apkopotā informācija.

Sausuma dēļ iznīkuši meža stādījumi 

Lai arī pēdējās dienās Latvija ir sagaidījusi lietu, šogad ilgstošais sausuma ir...

Mairita Bondare, MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante, meža īpašniece: “Pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šopavasar meža stādīšanu veicām tūlīt pēc Lieldienām, aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi. Turklāt stādījām stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu (stādi pietiekoši lieli). Maijs atnāca ar salnām un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā, skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug. Kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet tad nāca jūnijs ar ilgstošo sausumu. Pirms Jāņiem apsekojot izcirtumus, konstatējām, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir pilnīgi kā klons, mālainākās vietās – saplaisājusi. Visu izšķirs lietus”.

Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi - tie vienkārši ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50 %. Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30 %. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.

Edgars Sušinskis, MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants: “Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz to, ka jaunajiem kociņiem pietrūkst mitrums. Egles vēl cīnās par izdzīvošanu, iespējams labvēlīgu faktoru ietekmē tās izdzīvos, bet būs novājināti. Tas palielina risku kociņiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem”.

Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi tika konstatēti 2018. gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 ha un 1500 ha bija daļēji papildināmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 25.aprīlī, Lielās talkas ietvaros Jūrmalā veikti kāpu stiprināšanas darbi – iestādīti 2000 kārkli 350 metrus garā joslā.

Kārklu stādīšanu jūrmalnieki kopā ar pašvaldības darbiniekiem veica Kaugurciema jūras krasta zonā, kas visvairāk ir pakļauta krasta erozijai.

Kārklu stādīšana bija otrais Kaugurciema kāpu stiprināšanas pasākums šogad, ko veica Jūrmalas pašvaldība, lai saglabātu esošās krasta kāpas un veicinātu to attīstību. Gada sākumā Kaugurciemā stabilizētas krasta kāpas, pieberot un izvietojot kāpās ap 4000 kubikmetru smiltis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Audzē «frigo» zemenes un piparmētras ar šokolādes garšu

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lizuma pagasta Taurēs atrodas tajā pusē viena no lielākajām krūmmelleņu plantācijām. Tās īpašnieki ir Lita un Jānis Gipšļi, kas nodibinājuši SIA Tauru oga. Pagaidām krūmmelleņu audzēšana gan ir tikai pašā sākumā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd, izmantojot saulaino laiku, Jānis krūmiem cītīgi veido vainagus, kā arī izgriež sausos zariņus. «Mazliet jau esmu paslinkojis, tagad jāsarauj. Lai savestu kārtībā tikai vienu krūmu rindu, paiet visa diena. Rēķiniet, ja kopumā ir 24 simts metrus garas rindas, tad ar vienu pavasari vien nepietiek, lai katram krūmam izveidotu pareizu vainagu,» skaidro saimnieks.

«Man bija zināmi cilvēki, kuri krūmmellenes audzē Kurzemē. Viņi stāstīja, ka, lai ierīkotu stādījumu, kā arī plēves tuneļus, iespējams pretendēt uz Eiropas naudu. Runājām arī par kopīgu sadarbību un tamlīdzīgi. Protams, ar ideju vien nepietika. Bija nepieciešama arī sava daļa naudas. Tapa arī projekts, kas guva Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta kopējā summa bija aptuveni 150 000 latu. Te gan jāņem vērā, ka daļa projekta tika īstenota arī Tirzas pagastā. Šobrīd tik tālu nu esmu ticis. Godīgi sakot, es būtībā ielēcu nezināmajā,» stāsta Jānis Gipslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad raža novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā.

Z/s Kliģēni sākuši jaunās gurķu ražas novākšanu.

Z/s Kliģēni vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis pastāstīja, ka gurķus saimniecībā audzē viena hektāra platībā. Pirmā gurķu raža šogad novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā, jo gurķu stādi tika iedēstīti divas nedēļas ātrāk – 29. februārī. Stādi tiek iepirkti Somijā, kur tos izaudzē no z/s Kliģēni sēklām.

Pašlaik katru dienu tiek novākta viena tonna gurķu, šonedēļ kopumā tiks novāktas piecas līdz sešas tonnas jaunās ražas. R. Reķis stāsta, ka sezonai uzņemot apgriezienus katru dienu tiks novākta 1,5 – 2,5 tonnas gurķu.

Izaudzētais tiek realizēts Cēsīs, Solo veikalu tīklā, top! veikalu tīklā un, pateicoties darbībai kooperatīvā Baltijas dārzeņi, tos varēs iegādāties arī Rimi un Maxima veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru