Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.
Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.
Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.
Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.
«Valsts kontroles secinājumi liecina par nepilnvērtīgu Rīgas pašvaldības īstenoto Rīgas mežu pārvaldību, bet laba pārvaldība ir kritiski svarīga, lai efektīvi un godīgi nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī labvēlīgi ietekmētu tautsaimniecību,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Arī Konkurences padome Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības iesaistīšanos uzņēmējdarbībā vērtē kā nepamatotu, apstiprina Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: «Valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, tajā skaitā, ja tirgū ir nepilnības un privātais sektors nevar nodrošināt preces un pakalpojumus. Tomēr šajā gadījumā tirgū ir pietiekama konkurence, tāpēc SIA Rīgas meži lēmums izveidot savu zāģētavu ir vērtējams ļoti negatīvi. Vienlaikus jāuzsver, ka tieši privātā sektora uzņēmēji veicina šī tirgus attīstību, jo ir efektīvāki savu resursu izmantošanā. Publiskām personām ir būtiski apzināties – neuzticība privātajam biznesam ilgtermiņā demotivē jebkuru uzņēmēju, kas savukārt apdraud visas sabiedrības iespējas saņemt ieguvumus no godīgas un spēcīgas konkurences.»
Mežistrādes plānošanas jomā Valsts kontrole secinājusi, ka Rīgas mežu darbība neliecina par plānveidīgu mežizstrādi sabiedrības interesēs. Vēlme gūt iespējami lielākus ienākumus no saimnieciskās darbības ir bijusi Rīgas mežu darbības vadmotīvs vairāku gadu garumā. Rezultātā ir upurēta plānveidīga pašvaldības meža platību apsaimniekošana. Arī uzņēmums pats revīzijas laikā norādīja, ka cirsmas tiek plānotas un izstrādātas tā, lai maksimāli noslogotu pašu izveidoto kokzāģētavu un sasniegtu iecerētos ieņēmumus.
Rīgas dome atbildes vēstulē VK norāda, ka kapitālsabiedrības iesaistīšanās citās darbības jomās ir pieļaujama tiktāl, ciktāl tā ir saistīta ar pamatdarbības jomu un ir nepieciešama, lai nodrošinātu lietderīgu rīcību ar kapitālsabiedrības mantu.
«Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, meža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība (t. sk. zāģmateriālu ražošana), kas ir neatņemama un dabiska meža nozares sastāvdaļa, nozarē ekonomiski nozīmīgākā ir tieši kokrūpniecība, jo tās pienesuma daļa nozares pievienotajā vērtībā ir 70 %, nodarbināto skaitā – 65 %, bet ārējās tirdzniecības bilance ir vispozitīvākā visā tautsaimniecībā. Sekojoši meža nozares uzņēmuma SIA Rīgas meži iesaistīšanās zāģmateriālu, produktu ar augstāku pievienoto vērtību, ražošanā un eksportēšanā no Kapitālsabiedrībai pieejamajiem resursiem ir likumīga, likumsakarīga un vēlama, jo dod pienesumu ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanā, mazinot izejvielu (produktu bez apstrādes) eksportu,» teikts Rīgas mēra Nila Ušakova parakstītajā vēstulē.
Komentējot pārmetumus par tirgus kropļošanu, pašvaldība norāda, ka SIA Rīgas meži izstrādāto apaļkoku apjoms no kopējā Latvijas apaļkoku tirgus ir aptuveni 2 %, no kuriem 25 % (0,5 % no Latvijas apaļkoku tirgus) tiek novirzīti uz pārstrādi kokzāģētavā. Līdz ar to zāģētavas saražotās un pārdotās produkcijas ietekme uz kopējo Latvijas kokmateriālu tirgu ir nebūtiska.
Pašvaldība uzskata, ka VK sniegtā ieteikuma – novērst Kapitālsabiedrības nepamatotu iesaistīšanos komercdarbībā kokrūpniecības jomā – ieviešanas rezultātā samazinātos zāģmateriālu – produktu ar augstāku pievienoto vērtību – tirdzniecībā gūtie papildu ieņēmumi, uzņēmuma peļņa un samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis nākotnē, kā arī tūlītēji samazinātos darbinieku (šobrīd 64 darbinieki) skaits un valsts un pašvaldību budžetos samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms.
Vēstules noslēgumā norādīts, ka visdrīzākajā laikā tiks veikts vadošas starptautiskas auditoru kompānijas neatkarīgs SIA Rīgas meži uzņēmuma darbības novērtējums un lēmums par SIA Rīgas meži turpmāku darbību kokrūpniecības jomā tiks balstīts uz augsti kvalificētu auditoru atzinumiem.
