Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Stiprinot savas pozīcijas Baltijas tirgū, "I Asset Management" pārvaldītais ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds "Baltic Green Fund" saņēmis 18 miljonu eiro aizdevumu no bankas Citadele, kas ir izmantots, lai paplašinātu savu meža portfeli Latvijas teritorijā.

"Baltic Green Fund" mežsaimniecības nozarē strādā kopš 2019.gada un, nodarbojoties ar ilgtspējīgu mežu audzēšanu un stādīšanu, spējis piesaistīt institucionālo investoru uzticību. Pateicoties piesaistītajam finansējumam, pārvaldāmo īpašumu apjoms pieaugs līdz 15 000 hektāru plašas mežsaimniecības Baltijas valstīs, no kurām vairāk kā 13 000 hektāru platībā tiek audzētas tieši Latvijā.

Fonda galvenais mērķis ir stiprināt savu portfeli ar mežiem, kuriem ir liels bioloģiskās izaugsmes potenciāls un kuri atbilst FCS starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, kas nozīmē, ka mežu īpašniekiem jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz komercdarbības ierobežošanu, koku izciršanas apjomiem un citiem parametriem.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā. Izmaiņas noteikumos paredz atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai arī mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, informē ZM.

Esošie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un atbalsta apmēru 2017. gadam. Izmaiņas noteikumos paredz paplašināt atbalsta pretendentu loku, iekļaujot tajā arī mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Ņemot vērā to, ka kooperācija mežsaimniecības nozarē pēdējos gados ir sākusi attīstīties, ir svarīgi veicināt esošo mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību. Kārtībā noteikts, par kāda veida aizdevumiem mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības var pretendēt uz atbalstu.

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar situāciju citviet Eiropā, pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts rekordliels nekustamā īpašuma un mājokļu īres cenu kāpums, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.

Kā liecina jaunākie “Eurostat” publiskotie dati, īres cenas Eiropā pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas vidēji par 14,5%, bet nekustamā īpašuma pārdošanas cenas par 26,8%, Baltijas valstīm cenu kāpuma tabulās ieņemot pirmās vietas. Latvijā mājokļa pārdošanas un īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas attiecīgi par 83,6% un 35%.

Analizējot “Eurostat” datus laika periodā no 2010. līdz 2020.gada 3.ceturksnim, vislielākais nekustamā īpašuma cenu kāpums fiksēts Igaunijā, kur cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 105,1%, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū. Tāpat liels mājokļu cenu kāpums fiksēts Ungārijā (+ 92,2%), Luksemburgā (+ 90,5%), Latvijā (+ 83,6%) un Austrijā (+ 81,3%).

Zviedrijas Bergvik Skog AB, iegādājoties SIA Fraxinus un SIA Ruda, kļūst par lielāko privāto meža īpašnieku Latvijā ar kopējo platību vairāk nekā 30 000 ha.

Tas ir lielākais darījums ar meža zemēm Latvijā. Līdz šim par lielāko tika uzskatīts 2006. gada nogalē veiktais Somijas koncernam Metsaliitto piederošo 4800 ha meža īpašumu pārdošanas darījums Zviedrijas koncernam Sodra Skog. No šī darījuma tikai nedaudz atpalika 2005. gadā veiktais darījums, kurā Zviedrijas mežsaimniecības koncerns Korsnäs pārdeva meža platības Latvijā — 4500 ha, no kurām 3700 ha bija meža zemes, Norvēģijas koncernam Foran par 75 miljoniem Zviedrijas kronu, faktiski samaksājot 5.66 milj. Ls.

Cenu neizpauž

Zviedrijas mežsaimniecības Bergvik Skog AB no ASV investīciju fonda Phemus Corporation iegādājās 100 % SIA Fraxinus (mātes kompānija mežsaimniecības SIA Myrtillus un SIA Fragaria) kapitāldaļu un četriem nelieliem Zviedrijas uzņēmumiem piederošās SIA Ruda 100 % kapitāldaļas, tādējādi kļūstot ne tikai par lielāko zemes īpašnieku, bet arī lielāko privāto mežsaimniecības kompāniju Latvijā. Darījumā iesaistītās puses vienojušās neatklāt tā summu, norādīja Bergvik Skog AB valdes priekšsēdētājs Tobjorns Larsons.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu, no šī gada 1. janvāra, pieaugušas arī degvielas cenas Latvijā esošajās degvielas uzpildes stacijās. Izmaksas par 50 litru bākas uzpildi automašīnai ar benzīna dzinēju pieaugušas par vidēji 2,4 eiro, savukārt automašīnai ar dīzeļdegvielas dzinēju - par vidēji 1,9 eiro.

Papildināta ar «Circle K Latvia» komentāru pēdējās divās rindkopās

AS «Virši-A» Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs biznesa informācijas portālam db.lv atklāja, ka vidējās degvielas cenas «Virši-A» tīklā 2017. gada beigās bija 1,193 eiro par 95 E markas benzīna litru, savukārt dīzeļdegvielai – 1,11 eiro par litru. Pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas šī gada 1. janvārī, vidējā 95 E markas benzīna cena «Virši-A» tīklā ir 1,24 eiro litrā, kas ir par 4,7 centiem vairāk nekā gada nogalē, un dīzeļdegvielai – 1,148 eiro par litru, kas savukārt ir pieaugums par 3,8 centiem.

«Arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra atkārtoti paaugstinājusi akcīzes nodokli benzīnam, kas kopā ar PVN sastāda aptuveni plus 6,2 eiro centus litrā. Turklāt jāņem vērā, ka no 1. janvāra iebraucot Igaunijā jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva tam autotransportam, kā svars pārsniegs 3,5 tonnas. Lietuvā šogad gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas sastādīs 2 eiro centus litrā,» norāda A. Andrianovs.

Pēdējo 10 gadu laikā īres un nekustamā īpašuma iegādes cenas pieaugušas teju visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un īpaši straujš kāpums reģistrēts Baltijas valstīs, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Igaunijā reģistrēts straujākais gan īres, gan mājokļa iegādes cenu kāpums starp visām ES valstīm. Augstus rādītājus šajā sarakstā uzrāda arī Latvijā, kur īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 36%, bet nekustamā īpašuma iegādes cenas pat par 99,1%.

Salīdzinot 2021.gada otro ceturksni ar 2010.gadu, vērojams, ka īres cenas pieaugušas gandrīz visā Eiropā. Vidējais īres cenu kāpums ES valstu vidū 10 gadu laikā ir 15,7%, savukārt nekustamo īpašumu cenas augušas vidēji par 34,4%. Lielākais īres cenu kāpums ES valstu vidū reģistrēts Igaunijā (par 142,4%), Lietuvā (par 109,1%) un Īrijā (par 65,6%). Cenu kritums reģistrēts tikai divās valstīs - Grieķijā (par 25,1%) un Kiprā (par 3,3%).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2008.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieauga par 5.2%, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni - par 26,1%, Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jāatzīmē, ka kopš 2007. gada ceturtā ceturkšņa darbaspēka izmaksu pieauguma temps samazinās.

Vislielākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija izglītības, kā arī viesnīcu un restorānu nozarēs – par 6.1%, vismazākais – valsts pārvaldē – par 1.5%. Pārējās nozarēs pieaugums svārstījās ap četriem procentiem: no 3.7% tirdniecībā līdz 4.6% veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Savukārt vienas stundas darbaspēka izmaksu samazinājums bija vērojams finašu starpniecības nozarē – par 9.3%, kas izskaidrojams ar lielākām neregulārām izmaksām šā gada pirmajā ceturksnī. Regulārās izmaksas šajā nozarē ir pieaugušas par 2.9%.

2007. gadā kopējās energoresursu – naftas produktu, cietā kurināmā, kurināmās koksnes, dabasgāzes, siltumenerģijas un elektroenerģijas – izmaksas bija 1.83 miljardi latu bez pievienotās vērtības nodokļa.

2007. gadā kopējās energoresursu izmaksas bija par 18.7% lielākas nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Transporta sektorā (iekļautas izmaksas par energoresursiem, kas tiek izmantotas visās transporta darbībās neatkarīgi no tautsaimniecības nozares, kā arī iedzīvotāju izmaksas par degvielu izlietošanu personīgajās automašīnās) izmaksas bija 824.6 milj. latu jeb 45% no kopējām energoresursu izmaksām. Pārveidošanas sektorā (iekļautas izmaksas par patērēto kurināmā apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, kura tiek pārdota) izmaksas 178.5 milj. latu jeb 9.7% no kopējām energoresursu izmaksām.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Būvniecības izmaksas šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp strādnieku darba samaksa palielinājusies par 3,6%, būvmateriālu cenas augušas par 0,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 1%.

Vienlaikus 2021.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada ceturto ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājies par 1%. Būvmateriālu cenas šajā periodā pieaugušas par 2,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,4%, savukārt strādnieku darba samaksa samazinājusies par 0,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada martu, būvniecības izmaksas augušas par 2,4%. Tostarp strādnieku darba samaksa palielinājusies par 3,2%, būvmateriālu cenas - par 2,4%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieaugušas par 1,9%.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks strauji vairo biedru skaitu un arī apsaimniekojamo meža platību daudzumu, šogad plāno sākt strādāt arī Latgalē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā meža īpašnieku veidotu mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvu vēsture ir tikai sešus gadus ilga, tomēr šīs jomas pionieris – Latvijā pirmā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mežsaimnieks – iepriekšējos gados uzņemto paātrinājumu cer uzturēt arī šogad. Proti, šogad tas iecerējis iestādīt aptuveni vienu miljonu stādu, nocirst un pārdot apaļkoksni 100 tūkst. m3, kā arī veikt jaunaudžu kopšanu 300 ha platībā, kas ir par aptuveni 40% vairāk, nekā tika iespēts 2017. gadā.

Lūkojas uz Latgali

«Pirmsākumos par kooperatīva biedriem kļuva mežu īpašnieki, kuru īpašumi bija Alsungas apkaimē, vēlāk pievienojās arī tie, kuriem meži bija kaimiņu novados, tad 2016. gadā tika sperti pirmie soļi Vidzemē un Zemgalē, bet šogad iecerēts sāk savu darbību arī Latgalē,» šā gada plānu atklāj MPKS Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Labākais «magnēts» ir labi paveikts darbs un kooperatīva biedra – meža īpašnieka – ieguvumi, kurus redzot, arī citi meža īpašnieki vēlas iegūt tieši to pašu. «Interesi par iesaistīšanos kooperatīvā jau iepriekšējos gados izrādījuši cilvēki, kuriem mežs atrodas Latgalē, taču līdz šim nespējām viņiem piedāvāt savus pakalpojumus, taču šogad, atverot savu biroju šajā reģionā, sāksim šo situāciju mainīt,» norāda G. Rozentāls.

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Mežu īpašnieku kooperatīvi lēnām pieņemas spēkā, tiek izmantots arī Eiropas struktūrfondu līdzekļu atbalsts; par sasniegtajiem rezultātiem varēs runāt pēc gadiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā situāciju vērtē mežu īpašnieki un to kooperatīvo sabiedrību vadītāji. DB jau rakstīja, ka 2012. gada septembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas ļāva Latvijā oficiāli reģistrēt mežu īpašnieku veidotus mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvus. Mežu īpašnieki un kooperatīvu veidošanas iniciatori atzīst, ka trīs gadi tomēr ir pārāk īss laiks, lai varētu izvērtēt šīs formas nozīmi un ietekmi ne tikai kādā konkrētā reģionā, bet visā valstī kopumā, kaut gan pozitīvas tendences jau ir jūtamas.

Mežsaimnieka uzrāviens

«2014. gads bija vēsturisks ar to, ka Latvijas kokmateriālu tirgū ienāca pašiem meža īpašniekiem piederoši mežsaimniecības uzņēmumi – kooperatīvi –, bet 2015. gads ieies vēsturē kā gads, kad meža īpašnieku kooperācija Latvijā ir pārvarējusi sākotnējo iešūpošanās fāzi un sāk uzņemt apgriezienus. Par to liecina straujais pieaugums gandrīz visu kooperatīvu darbības rādītājos,» rezultātus vērtē Latvijā pirmās mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks izpilddirektors Grigorijs Rozentāls. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Mežsaimnieks kopš gada sākuma no savu biedru mežiem ir jau pārdevis kokmateriālus par 0,51 milj. eiro. Tas ir 11 000 m3 vai gandrīz 400 piekrautas kokvedēju kravas. «Ja ļaus laika apstākļi, līdz gada beigām plānojam pārdot 17 000 m3 par vienu miljonu eiro, kas ir sešas reizes vairāk, nekā pirms gada,» šī gada prognozi atklāj G. Rozentāls. Viņš uzsver, ka attīstība ir arī mežsaimniecības darbu jomā. «Iepriekšējā stādīšanas sezonā mūsu biedru mežos tika apstādīti 8 ha izcirtumu, bet nākamajā sezonā mēs jau plānojam sagatavot augsni un apstādīt ap 100 ha izcirtumu. Tas nozīmē, ka šoruden un nākamā gada pavasarī šajos izcirtumos tiks iestādīti ap 225 000 jauno kociņu. Jaunaudžu kopšanas jomā šie skaitļi ir attiecīgi 15 un vairāk nekā 200 ha, kuriem plānojam uzrakstīt projektus un tuvākā gada laikā tos izkopt, izmantojot šobrīd pieejamo Eiropas finansējumu,» tā G. Rozentāls.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Nelabvēlīga un neapdomīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā var izraisīt mežsaimniecības sašaurināšanos, intervijā sacīja VAS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Arnis Melnis.

Viņš norādīja, lai arī pandēmijas ietekmē mežsaimniecībā bijuši vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp produkcijas cenu pieaugums, kas pašlaik ir stabilizējies, pašlaik aktuāli ir citi riski, kas var rasties mežsaimniecības sašaurināšanās rezultātā un novest pie tā, ka koksnes produktu pietrūks, jo mežsaimniecībā netiks ražota koksne.

Vaicāts par mežu sašaurināšanās iemesliem, Melis skaidroja, ka to var izraisīt neapdomīga vai mežsaimniecībai nelabvēlīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā - apzināti vai neapzināti.

"Neviens nepateiks priekšā, kā tas ir jāievieš Latvijā, - tie būs mūsu pašu politiskie lēmumi," norādīja LVM vadītājs, piebilstot, ja meža zemi izņems no ražošanas kā pamatlīdzekli, tad tam būs sekas un koksne būs mazāk pieejama.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm, par kurām ceturtdien publicējis datus ES statistikas birojs "Eurostat".

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē pēc Latvijas reģistrēts Slovākijā (+11,5%), Luksemburgā (+11,3%), Portugālē (+10,3%) un Polijā (+9%). Igaunijā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 8,1%, bet Lietuvā - par 6,4%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati.

Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieaugušas par 4,1%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājušās par 1,5%, bet eirozonā - par 1,4%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieaugušas 22 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+3,9%), Slovēnijā (+3,1%), kā arī Maltā un Beļģijā (abās valstīs +2,9%). Igaunijā mājokļu cenas palielinājušās par 2,5%, bet Lietuvā - par 1%.