Latvija pēc dalības intensīvās un asās diskusijās visos iespējamos ES lēmumu pieņemšanas forumos Briselē Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pielāgošanas jeb tā saucamās Veselības pārbaudes jautājumā ir panākusi pozitīvu risinājumu vienā no tai būtiskākajiem jautājumiem.
EK un ES Padome ar kopēju deklarāciju ir uzņēmusies saistības un ir gatava veikt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un pastāvošo atšķirību ES dalībvalstu starpā izvērtēšanu, ar mērķi veidot jaunu un uz vienlīdzības principiem balstītu lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, informē Zemkopības ministrija (ZM). Turklāt, kā diskusiju laikā izteikusies Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla, Latvijas zemkopības ministrs šajā jautājumā ir bijis "nelokāms Eiropas dalībvalstu dzinējspēks".
Līdztekus panākta arī vienošanās par to, ka laikā līdz 2013.gadam piena kvotas tiks palielinātas par 1 % katru gadu. Papildus, pārskatot iepriekšējo ierobežojošo sistēmu par piena tauku satura koeficenta piemērošanu, ir veiktas korekcijas, kurām atbilstoši Latvija iegūs papildu vienreizēju 2,5% piena kvotas palielinājumu. Bez tam ir palielināts piena kvotas izpildes līmenis, no kura tiek piemērota soda nauda individuālajiem ražotājiem, no 70 % līdz 85%.
Laika periodā no 2010.gada līdz 2012.gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem eiro gadā. Līdzekļi jauno dalībvalstu atbalsta palielināšanai šīs aploksnes ietvaros tiks gūti no likvidējamās enerģijas augu atbalsta shēmas. Tāpat kompromisa lēmumā ir samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par 8 prasībām, lai lauksaimnieks varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī - jaunajām dalībvalstīm uz 2013.gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem. Tāpat arī ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarēs, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares un paredzot papildus atbalsta pasākumus ražošanai piecus miljonus eiro apmērā.
Līdz 2012.gadam ir pagarināts arī saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem, salīdzinot ar sākotnēji piedāvātu grafiku, kas paredzēja šo maksājumu atdalīšanu no ražošanas attiecīgi līdz 2010. un 2011.gadam. Attiecībā uz modulāciju jeb finanšu līdzekļu pārdali no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem ir panākta vienošanās, ka sākumposmā EK piedāvātā finansējuma pārnese tiks samazināta. Tādējādi tika mazinātas Latvijas bažas par to, ka nākotnē tām dalībvalstīm, kurām ir pieejams lielāks finansējums tiešajiem maksājumiem, būtu iespējams rezervēt finansējumu lauku attīstības pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par atbilstošiem nākotnes Eiropas lauksaimniecības politikas attīstības virzieniem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas nediskriminēšanas prasībām. Būtisks ieguvums ir arī tas, ka progresīvā modulācija tiks attiecināta tikai uz tām saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Kā viens no sasniegumiem minams arī tas, ka ir palielināts ES līdzfinansējums modulācijas rezultātā iegūtajām summām lauku attīstības pasākumiem, kas ļaus ietaupīt nacionālā budžeta līdzekļus.