Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Valsts meža dienests, pamatojoties uz pagājušā gadā veikto egļu astoņzobu mizgraužu monitoringu, informē, ka egļu mežaudzēs ļoti augsta mizgraužu savairošanās konstatēta Kuldīgas, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Cēsu un Valkas rajonos.

Veicot egļu astoņzobu mizgrauža uzraudzību, Valsts meža dienests, konstatēja, ka augošajās eglēs 2006. gadā labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās divas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes, kā rezultātā mizgrauža populācija, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājusies vairāk nekā 10 reizes.

Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, 2006. gadā tika apsekotas egļu mežaudzes, kurās izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Apsekojot riska audzes, tās ir egļu mežaudzes, kurās 2006.gada pavasarī veikta saimnieciskā darbība vai palikuši vēja gāzti un lauzti koki, konstatēts, ka pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis mežaudzēs invadējis (bojājis) vidēji 2% egļu. Sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu vasaras otrajā pusē, egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājās, kas radīja priekšnosacījumus mizgrauža otrās paaudzes sekmīgai attīstībai. Mizgrauža otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram 2 reizes lielāki salīdzinot ar pirmās paaudzes postījumiem, tas nozīmē, ka bojātas jau ir 4% egļu.

Valsts meža dienests konstatējis, ka mežā ir augsts egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās fons, īpaši strauji meža kaitēkļa savairošanās ir notikusi pēdējās nedēļas laikā, šo secinājumu pamatā ir izlases veidā apsekotās egļu audzes visā valsts teritorijā.Veicot meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzību visā Latvijas teritorijā, Valsts meža dienests konstatēja, ka pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, notiek strauja ļoti bīstamā meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās. Veicot šā kaitēkļa monitoringu, šobrīd mizgrauža fons lielākajā Latvijas teritorijā tiek vērtēts kā augsts, līdz ar to pastāv liels augošu egļu bojājumu risks. Latgales reģionā šī situācija nav tik bīstama kā Vidzemē un īpaši Kurzemē. Jāatzīmē, ka egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās intensīvāka ir 2005.gada 8.-9. janvāra vētras visvairāk skartajos rajonos, kuros līdz pavasarim vēl atradās ievērojams apjoms vētras bojātās un neizstrādātās koksnes. Pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma, dienestam savlaicīgi prognozējot šo iespējamo mizgraužu savairošanos, 2006.gada aprīļa vidū 5 Latvijas rajonos (Kuldīgas, Talsu, Saldus, Ventspils, Tukuma) jau tika izsludināta ārkārtas situācija, kā rezultātā daļēji tika apturēta skuju koku ciršana, lai iespēju robežās pasargātu augošās egļu audzes.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Ja ārkārtas situācija tiks izsludināta, tad Talsu, Kuldīgas, Tukuma rajonā, Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos, pamatojoties uz Meža likumu, var tikt pārtraukta vai atlikta visu veidu koku ciršana, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā VMD būtu tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, atzīst Valsts meža dienesta Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka viskritiskākajā situācijā līdz 1. septembrim varētu attiecīgajās pašvaldībās aizliegt skujkoku audžu, kuras vecākas par 50 gadiem, un to mežaudžu, kur egles īpatsvars sastāda 70 % no pirmā stāva krājas, ciršanu. Tiesa, faktiski tas nozīmētu teju vai jebkādu mežu ciršanu aizliegšanu attiecīgajās pašvaldībās, jo tādu mežu, kurā egles īpatsvars būtu mazāks par norādīto, ir salīdzinoši neliels. Tas īsti nepatīk mežu īpšniekiem, taču aptaujātie nelielie mežu īpašnieki atzin, kaa viņiem trūkstot padoma, ko darīt. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķu egļu ciršana pieaugušās egļu audzēs nav vēlama, jo tas veicina mizgraužu pulcēšanos šajās platībās, kur kā pievilinātājs darbojas cirstās egles izdalītās smaržas (terpēni), kā rezultātā kaitēkļi vēl vairāk var apdraudēt veselos kokus un visa egļu audze var aiziet bojā, brīdina A. Jansone. Viņa gan cer, ka daba apžēlosies par mežu īpašniekiem un astoņzobu mizgrauzim būs nelabvēlīgi laika apstākļi. Jo siltāka būs vasara, jo mizgrauži paspēs savairoties vairākās paaudzēs un nodarīt lielākus zaudējumus. 2005. gada vasara egles astoņzobu mizgraužu savairošanās nebija īpaši labvēlīga.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Meža nozares uznēmēji ir satraukti par to, ka egļu audzes līdz šā gada 1. septembrim aizliegts cirst Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos, kur izsludināta ārkārtas situācija. Attiecīgo rajonu Ārkārtas komisijas sēdēs pieņemts lēmums — izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos un Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šāds solis sperts, lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas. Pēc 2005.gada 8.— 9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha mežu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. To virsmežniecību virsmežziņi, kuru teritorijās ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, izdod rīkojumu par ciršanas ierobežojumiem un tos publisko rajona avīzē un Latvijas Vēstnesī. Tad 5 dienu laikā pēc šīs informācija publiskošanas Latvijas Vēstnesī, ir jāpārtrauc to mežaudžu ciršana, kur Valsts meža dienests ir noteicis aizliegumu.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Tukuma rajonā un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos (ar 12. aprīli) un Talsu rajonā (ar 13. aprīli) izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pēc 2005.gada 8.-9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši hektāri vērtīgo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. Lai samazinātu šā postošā kaitēkļa masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests ierosināja izsludināt ārkārtas situāciju Talsu, Tukuma, Kuldīgas rajonos un Ventspils rajona Ugāle, Usmas, Puzes pagastā, un Saldus rajona Nīgrande, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastā. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Valdība šodien sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās.

Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) šovakar pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. «Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,» teica Pabriks.

Patēriņa kritums Eiropā par 10 — 15 % ir radījis pārprodukciju tirgū, piena iepirkuma cenu kritums līdz 0.2 eiro/l, Krievijas uzliktā ievedmuita piena produktiem, kā arī rubļa devalvācija un Polijas zlota vērtības kritums ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijā ir nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli piena nozarē.

Tā šorīt intervijā Latvijas radio atzina a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogelis. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums jau ir izjutis eksporta tirgus sarukumu. Proti, Krievijas rubļa devalvācijas, kā arī noteiktās ievedmuitas dēļ, lai Rīgas piena kombināta produkti varētu konkurēt šajā kaimiņvalstī, cenas jāsamazina par 40 %, turklāt Polija tieši savas valūtas devalvācijas dēļ var piedāvāt produktus par zemāku cenu.

H. Fogelis uzsvēra, ka problēmas rada tieši valūtu vērtību kritums. Ja vēl pavisam nesen eksportējot varēja ciest minimālus zaudējumus, ko nosedza ar pārdošanu vietējā tirgū, tad tagad tas vairs neesot iespējams. Tāpēc, pēc H. Fogeļa teiktā, steidzami nepieciešamas eksporta kompensācijas, citādāk nebūs nozīmes arī zemniekiem izsniegtajiem kredītiem - ja pienam nebūs pircēji, arī eksportkredītu apdrošināšanai.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Resursi programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir pietiekami, lai palīdzētu Latgales pašvaldībām un lauksaimniekiem plūdu seku novēršanai, otrdien pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atzina, ka resursi programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir taupīti, tāpēc valdība būs gatava atbalstīt pašvaldības un lauksaimniekus plūdu seku novēršanā.

Reizniece-Ozola piebilda, ka līdzekļi netiks piešķirti pasākumiem, kas nav saistīti ar plūdu seku novēršanu.

Tajā pašā laikā finanšu ministre uzsvēra, ka Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāizvērtē vai iepriekš ir darīts viss, lai šādas sekas nebūtu.

Jau ziņots, ka valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā arī Salas un Aknīstes novados, aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā (MK).

Valdība 29.augusta sēdē apstiprināja rīkojuma projektu Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurā ir noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas, kurās no šā gada 29.augusta līdz 30.novembrim spēcīgo lietavu un to radīto seku dēļ paredzēts izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Lai arī pēdējās dienās Latvija ir sagaidījusi lietu, šogad ilgstošais sausuma ir negatīvi ietekmējis atjaunoto meža platību dzīvotspēju, daļa jaunaudžu ir iznīkušas nokalstot. Šobrīd, apsekojot pērn un šajā pavasarī stādītās platības, meža īpašnieki konstatē iznīkušas jaunaudzes, ko izraisījuši vairāki faktori, spēcīgās salnas un ilgstošais sausums šajā pavasarī.

Meža atjaunošana galvenokārt notiek martā, aprīlī un maija sākumā līdz augsnē saglabājas mitrums. Šogad dažas ļoti siltas dienas aprīlī veicināja lapu izplaukšanu bērzu stādiem, kas vēlāk apsala stiprajās salnās, tādējādi novājinot jaunos kociņus. Smilšainākās un mālainākās augsnēs stādītās meža platības ir iznīkušas sausuma dēļ. Tāpat ir cietuši arī stādījumi neizmantotās lauksaimniecības zemēs, kur bojājumu apjoms varētu būt 30-40% no iestādītām platībām.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka meža īpašnieki rēķinās, ka kāds procents meža atjaunošanas darbu var neizdoties un jāveic iestādīto kociņu papildināšana, taču šī gada situācija ir īpaši nelabvēlīga un meža atkārtota atjaunošanas prasīs lielus līdzekļus, lai atjaunotu iznīkušo mežaudzi. Atkārtota meža stādīšana iznīkušajās platībās nav vienkārša, jo tas ir liels darbs, kam gatavošanās darbi jāveic laicīgi- tiek pasūtīti stādi, nolīgti pakalpojumu sniedzēji darbam īsajā pavasara stādīšanas laikā. Meža atjaunošanas kopējās izmaksas sasniedz ap 1300 EUR par hektāru.

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks kā vēl vienu faktoru, kas būtiski varētu ietekmēt uzņēmuma darbību, min egles astoņzobu mizgrauzi, kura ķeršanai ir izvietoti ap 10 000 feromona slazdu un tiem pavisam nesen nomainīts kukaiņu pievilinātājs. R. Strīpnieks atzīst, ka šogad mizgrauži vairāk metās uz vērtīgajām egļu audzēm, kuras ir izšūpotas pērnā gada janvāra vētrā un šā gada negaisos, bet kas vizuāli neatšķiras no veselajām. Turklāt kopš pavasara ir atlikta koksnes ciršana vērtīgo egļu audžu tuvumā, lai ar ciršanas atliekām, kuras izdala terpēnus, nepievilinātu šo kaitēkli. R. Strīpnieks atzīst, ka mizgraužu kritiskas situācijas gadījumā uzņēmums ir gatavs risināt situāciju, cērtot kailcirtes, kurās izvieto feromonu slazdus, lai pievilinātu maksimāli daudz mizgraužu, tādējādi aizvilinot tos no vērtīgajām egļu audzēm.