Latvijas pārtikas ražotāju zīmoli ir spēcīgi Baltijā, citās bijušās Padomju savienības valstīs, un tas ir placdarms globālu zīmolu veidošanai. Šajos tirgos Latvija kā izcelsmes valsts asociējas ar augstu kvalitāti, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tādi faktori kā nepietiekami ekonomikas attīstības tempi, ārvalstu investīciju ieplūde, spēja radīt inovatīvus produktus globālam tirgum nepieciešamajā kvalitātē un kvantitātē līdz šim nav veicinājuši globāli lielu uzņēmumu izveidi. Turklāt krīzē arī Latvijas pārtikas nozares ražotāji pieredzējusi krasu apgrozījuma kritumu. Ir notikušas patēriņa izmaiņas lētāku produktu virzienā, tomēr nozare sekmīgi ir atguvusies no krīzes un apgrozījums jau ir sasniedzis 90% no pirmskrīzes vērtības. Kā liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta informācija, nozares realizācijas vērtība laika posmā līdz 2008. gadam pieauga līdz 1079,7 miljoniem latu, krīzes rezultātā 2010.gada tā bija samazinājusies līdz 877,7 miljoni latu, bet 2011.gadā jau bija vērojams pieaugums līdz 959,6 miljoniem latu.

Globāli spēcīgu zīmolu attīstīšanai nav bijis pietiekami daudz laika un resursu. Latvija pasaules tirgū iekļāvās tikai deviņdesmito gadu sākumā kā diezgan nabadzīga valsts ar vāju ražošanas tehnisko bāzi, finansiāli trausliem uzņēmumiem, bez cilvēkiem ar pieredzi zīmolu veidošanā. Spēcīgs zīmols nevar rasties tukšā vietā, vajadzīga augsta produktu kvalitāte, kā arī nauda paša zīmola veidošanai. Nepalīdz arī ģeogrāfiskais novietojums - ES jaunās dalībvalstis pagaidām neasociējas ar augstu kvalitāti, un jebkuram uzņēmumam no Francijas vai Itālijas ir labākas starta pozīcijas. Latvija vienmēr būs neliela ekonomika, un arī globālu zīmolu mums nebūs daudz.

Latvijas zīmoli toties ir spēcīgi Latvijā, un tam par iemeslu ir patriotisms, vieglā pieejamība un informācija par tiem, skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe. Lai zīmolu padarītu pazīstamu pasaulē, jābūt kvalitātei, un tā mums pamatā esot. «Taču, lai zīmols būtu pazīstams, pie tā ir jāstrādā, tam ir nepieciešamas zināšanas un finansējums. Tas ir jāpopularizē ar dažādām mārketinga aktivitātēm. Tā kā mūsu uzņēmumi pasaules mērogā ir mazi, tad arī pieejamais finansējums ir mazs. Tiek uzskatīts, ka, lai ieietu kādas valsts tirgū ar savu zīmolu, ir nepieciešams viens dolārs uz vienu iedzīvotāju mārketinga izdevumiem. Mūsu kompānijas to nespēj nodrošināt, un te valsts varēja palīdzēt ar finansējumu vismaz kopēja pozitīva Latvijas pārtikas ražotāju tēla veidošanā pasaulē,» spriež I. Gulbe, kā piemēru minot kādreizējo Growing green in Latvia.

Turklāt nevar vienu reizi kaut ko izdarīt un tad gaidīt rezultātu. Viņa slavē vietējos uzņēmumus, sakot, ka «mūsējie līdz šim ir bijuši malači un darījuši tur, kur spēj». Tie ir piegādājuši savus produktus tālākai pārstrādei vai startējuši ar citu privātajām preču zīmēm, kas neprasa milzīgas mārketinga aktivitātes. To, ka mārketings ir vajadzīgs, var redzēt kaut vai TV, piemēram, Coca-Cola Ziemassvētkos laiž savu vilcienu un džinglu. Tāpat citas preču zīmes (Rama, Nestle, Heinz, Milka utt.) nepārtraukti tiek reklamētas. Eksperte arī atzīmē - nav jau tā, ka mūsu zīmolus nepazītu arī citur, nosaucot Rīgas šprotes, Latvijas balzamu, Kārumu u.c.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra