Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāsta, ka RNP teritorijā pārsvarā ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dabas tūrismu, lauksaimniecību un derīgo izrakteņu izstrādi. 

J. Kuzminskis savu uzņēmumu izveidoja 2003. gadā, vēl pirms RNP dibināšanas. Pēc 2007. gada, kad izveidoja parku, daudzi noteikumi mainījās, pārsvarā tie skāra mežizstrādi un tūrismu. «Tur, kur nav RNP teritorijas, varēja vienā gabalā vienu kailcirti taisīt piecu hektāru platībā, bet parkā var tikai viena hektāra platībā. Pieņemsim, ja zemniekam ir savs mežiņš un viņš tur grib kaut ko izcirst, tad var to izdarīt piecas reizes mazākā platībā nekā kaimiņš, kam mežs nav RNP. Līdz ar to viņš dabū piecas reizes mazāku peļņu,» saka Jānis.

Pārtovas ezeru, pie kura uzņēmējs piedāvā telšu vietas, ierobežojumi neskar, taču tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri apsaimnieko publiskos ezerus, jāievēro stingrāki ūdens aizsardzības noteikumi motorizētā transporta, motorlaivu un ūdens motociklu izmantošanā. Stingrāki noteikumi ir arī būvniecībai. Ja uzņēmīgi cilvēki grib biznesu izveidot RNP teritorijā, viņiem vispirms jāvēršas vietējā pašvaldībā, lai pārbaudītu, kā viņu iecere atbilst teritorijas plānojumam. Pēc tam jāvēršas ar iesniegumu Valsts vides dienestā, kas savu lēmumu saskaņo ar DAP, kas izvērtē, kā šī uzņēmējdarbība varētu ietekmēt nacionālā parka darbību, ņemot vērā vairākus aspektus, tādus kā piesārņojums, atkritumi, ūdeņu izmantošana. Pēc tam tiek novērtēta ietekme uz vidi. Šī procedūra ir gan finansiāli, gan laika ietilpīga, iespējams, arī tāpēc gribētāju uzsākt uzņēmējdarbību dabas aizsargājamajā teritorijā nemaz tik daudz nav.  

«Uzņēmēji RNP uztver kā teritoriju, kur primārais ir dabas tūrisms. Ja cilvēki brauc pie Rāznas ezera, viņi grib redzēt ne jau rūpnīcas un dūmeņus. Sapropeļa ieguves veicēji un siltināšanas materiālu ražotāji ir vienīgie lielākie uzņēmēji, kuri nākuši pie mums. RNP ir liels, te režīms nav tik stingrs kā rezervātos un liegumos, ja runā par uzņēmējdarbību kā apstrādājošo rūpniecību vai kaut ko līdzīgu,» saka DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore.

Plašāk lasiet rakstā Gan ģitāras, gan sakropelis piektdienas, 27. februāra, laikrakstā Diena (9. lpp.)!


 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra