Jaunākais izdevums

Kad Naukšēnu vīna darītavas saimnieks Jānis Baunis pirmo reizi pagaršoja vīnu, viņš nevarēja iedomāties, ka pats kļūs par vīndari. Tagad Naukšēnos jau vairāk nekā divus gadus tiek ražoti bioloģiskie ogu un augļu vīni un sidri, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iekaro Latvijas veikalu plauktus.

Pagājušā gada nogalē, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajā vietējo augļu un ogu vīnu konkursā, SIA Lejasķērzēni Naukšēnu vīna darītava tika atzīta par labāko Latvijā. «Tagad tiešām ir jāizvērtē katra nianse. Ja esam nosaukti kā labākā vīna darītava, tad jāstrādā vēl vairāk,» stāsta Jānis.

Viņš uzsver, ka Latvijas vīndariem ir lieliska iespēja spēlēties ar dažādām ogām un augļiem, kas ir pieejami, ne tikai vīnogām. «Latvijā patērētāji pieņem to, ka no ogām un augļiem var pagatavot fantastiskas lietas un, līdz ar to, garšu nianses ir milzīgi plašas.»

Naukšēnu vīni ir bioloģiski. Tas nozīmē, ka ogas un augļi, kas tiek izmantoti vīnu ražošanā, netiek migloti. Jānis skaidro, ka šāda izvēle šķitusi loģiska: «Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas ir tikai pašsaprotami, ka arī mūsu vīni ir bioloģiski.» Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir vairāk jāpiedomā pie tā, kas tiek ēsts un dzerts.

«Svarīgākais ir produkts, no kā vīns tiek pagatavots,» saka Jānis. Apmēram piecus hektārus lielajā dārzā saimnieks pats audzē lielāko daļu Naukšēnu vīnu izejvielu, pārējās tiek iepirktas no latviešu zemnieku saimniecībām. Savu dārzu Jānis min arī kā vienu no būtiskākajiem faktoriem, lai vīna bizness būtu rentabls: «Ir vajadzīgs savs dārzs, lai nebūtu ogas jāiepērk un pats var arī kvalitāti regulēt.»

Jānis ir studējis elektroniku Rīgas Tehniskajā Universitātē un komerczinības Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet zināšanas vīna jomā apguvis no tēva un pašmācības ceļā: «Tēvs sāka taisīt vīnus un es tikai lēnām skatījos, ko viņš tur dara. Visam gāju cauri, diezgan daudz lasīju, lai kaut kas arī sanāktu, biju aizbraucis pie kolēģiem apskatīties, kā viņi strādā. Laika gaitā izkopu to visu.»

«Biznesa uzsākšana prasa ļoti maz, bet ceļš līdz tirdzniecībai, uzņēmuma reģistrācijai - tad sākās diezgan lieli izdevumi. Vēl ir vajadzīgs dārzs, tāpat arī mucas, telpas, kur visu to darīt un tā varam turpināt. Katrā ziņā, cipars ļoti liels saskaitās kopā,» vīna biznesa uzsākšanu raksturo Jānis. Naukšēnu vīna darītava ir oficiāli reģistrēta kopš 2012. gada.

Pašlaik Naukšēnu vīni ir nopērkami Vidzemē un pāris vietās Rīgā, tāpat saimnieks aktīvi nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību. «Tas dod lielu daļu ienākumu, iespēju reklamēt sevi un piesaistīt cilvēkus. Tirdziņos ir iespēja nogaršot visu mūsu produkciju. Tas ir lielākais pluss,» viņš stāsta, uzsverot, ka klientam ir arī iespēja aprunāties ar saimnieku, izprašņāt no kurienes nākušas ogas un kā vīns ražots.

Runājot par latviešu vīna gaumi, Jānis atzīst, ka ne visai iecienīti ir sausie vīni, jo tie izraisa sajūtu, ka mute tiek «savilkta čokurā». Viņš uzskata, ka latvieši vīnu lielākoties bauda svētkos, kopā ar kūkām un desertiem: «Katrā mājā jau nav sēdēts klāt, bet pārsvarā vīns tiek dzerts uz svētkiem. Citādāk ir ar sidru, kas ir atspirdzinošs - kā silts laiks, tā taisa vaļā un bauda.» Viņš neļaujas salīdzinājumam ar Francijas vīnu kultūru un saka: «Gan jau Latvijā arī būs.. Bet nevis kā Francijā, bet kā Latvijā. Lietosim ogu vīnus, nevis vīnogu.»

Vīnu pieprasījums veidojoties atkarībā no sezonas. Ap Ziemassvētkiem populārs bijis piparkūku sidrs, uz Jauno gadu audzis pieprasījums pēc dzirkstošajiem vīniem. Vasarā cilvēki izvēloties gaišos vīnus, bet ziemā sasildās ar kaut ko tumšāku un stiprāku, stāsta vīndaris.

Vietējie iedzīvotāji par vīna ražošanu Naukšēnos neesot sūdzējušies, drīzāk izrādot interesi. «Neviens sūdzēties nav nācis, ka šeit strādājam,» nosaka Jānis. Viņš uzskata, ka ciematam pozitīva ir vecās ēkas sakopšana, kurā tagad iekārtota vīna ražotne. Tāpat saimnieka plānos ietilpst paplašināšanās, kas varētu nodrošināt arī kādu jaunu darba vietu.

Pagaidām Naukšēnu vīni netiek eksportēti, bet runājot par nākotnes plāniem, Jānis smejot saka: «Uz Ķīnu!» Viņš uzskata, ka bioloģiskajiem produktiem ir labs eksporta potenciāls un Latvijas vīni vismaz Baltijas tirgū ir konkurētspējīgi. «Es domāju, ka tuvākajos gados sāksim arī dot uz ārpusi, ne tikai Latvijā turēt,» viņš norāda.

Naukšēnu vīndaris nākotnē raugās pozitīvi, plāno ražotni un dārzu paplašināt, piedāvāt ciemiņiem vīna degustācijas. «Lielākais eksperts ir klients. Šajos gados esam apmēram izanalizējuši, ko vajag, ko nevajag un ko vēl vajadzētu darīt,» saka Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom klientiem Lietuvā piedāvājis pagaidu cenas formulu, kas gāzi sadārdzina

Dienas Bizness, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Līgatnes vīna darītavas saimnieks: Sākt eksportu cenšamies jau septīto gadu

Sandra Dieziņa, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis uzskata, ka Latvijā augušās ogas un augļi ir pateicīgi vīna darīšanai un produkcija varētu ieinteresēt arī kaimiņvalstis. Tādēļ uzņēmums virzās uz eksportu.

Līgatnes vīna darītavas saimnieks, vīndaris Ainars Vanags brīdina - viegli nebūs.

A. Vanaga komentārs:

«Sākt eksportu – tas nav tik vienkārši. Mēs cenšamies to darīt jau septīto gadu, bet tas vēl nav noticis. Strādājam ar klientiem un nevienu neesam atraidījuši. Eksports nav nekas mītisks, tas ir jebkurš klients, kam pārdodam savu produkciju. Eksports ir tikpat sarežģīts, kā atrast jaunu klientu.

Latvijas augļu-ogu vīna nozare attīstās un aug. Var teikt – tā ir veca lieta jaunā ietērpā. Cilvēkiem ir interese, un viņi aizvien vēlas ko jaunu pagaršot. Mūsu pulciņš kļūst aizvien lielāks. Kaut nu pietiktu spēka visiem turpināt. Ja valsts mūs atbalstītu, būtu pavisam jauki.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas vīna reģionos patlaban sākusies agro vīnogu šķirņu ražas novākšana.

Vaicāta, kā Latvijas iedzīvotājiem patīk vācu vīni, SIA MozelWeins īpašniece Inese Veisa savulaik laikrakstam Dienas Bizness sacīja: «Es iemācīju viņus dzert vācu vīnus. Agrāk vispār pēc vācu vīniem nebija pieprasījuma, tagad visi veikali meklē Vācijas vīnus, jo pircēji tos pieprasa. Domāju, ka Vācijas vīniem Latvijā pašlaik klājas labi.»

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Mana pieredze: Naukšēnu vīni uz eksporta takas

Jaunpils alus sāk ar eilu

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi

Anda Asere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” apkopotā informācija liecina, ka kopš pandēmijas sākuma visstraujākais mobilā interneta patēriņa pieaugums novērojams Rugāju novadā (+115%), Mazsalacas novadā (+110%), Aglonas novadā (92%), Naukšēnu novadā (+83%) un Sējas novadā (+83).

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, tad šāds datu pieaugums primāri saistīts ar mobilā interneta nepieciešamību apstākļos, kad mācības un darbs notiek attālinātā režīmā un daudzas sadzīvei svarīgas lietas var nokārtot faktiski tikai digitālajā vidē. Tāpat datu pieaugumu reģionos sekmē tas, ka daudzi cilvēki, kas iepriekš dzīvoja Rīgā vai citās Latvijas lielajās pilsētās, pandēmijas laikā ir pārcēlušies uz vasarnīcām vai saviem lauku īpašumiem. Par to liecina arī lielais datu patēriņa pieaugums piejūras novados – Pāvilostas (+67%), Salacgrīvas (+65%) un Engures (+64%).

“Sākoties pandēmijai, visstraujākais datu patēriņa pieaugums bija novērojams piejūras ciemos Rīgas tuvumā, kur daudziem ir vasaras mājas. Taču laikam ejot, arvien lielāks pieprasījums pēc mobilā interneta bija novērojams arī attālākajos Latvijas novados. Tas neapšaubāmi bija saistīts gan ar dažādiem ierobežojumiem, kas ietekmēja cilvēku ikdienas gaitas, gan arī ar iedzīvotāju migrāciju,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vietējam vīnam izdodas iekļūt lidostas Rīga Duty-Free zonā

Anita Kantāne, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

333 trasē notiks Ziemeļeiropā lielākās sporta kartingu sacensības

Lelde Petrāne, 01.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta kompleksā 333 no 1. līdz 3. jūnijam pirmo reizi norisināsies Ziemeļeiropā lielākās sporta kartingu sacensības - Rotax Nordic Challenge 2017.

Sacensībās piedalīsies dalībnieki no 11 valstīm, starp kuriem būs arī tādi braucēji kā Formula 3 pilots Kevins Frīzahers (Kevin Friesacher) un Formula Masters, Formula 3 pilots Ferenks Kančārs (Ferenc Kancsar), kā arī vadošais Eiropas sportists un trīskārtējais Baltijas un Krievijas čempions – Haralds Garkaklis. Ar posmu 333 trasē tiks atklāts šā gada Rotax Nordic Challenge čempionāts.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijā norisināsies Eiropas mēroga sporta kartingu sacensības. Paredzams, ka sacensībās dalību ņems vairāk nekā 100 dalībnieku, kuri sacentīsies sešās ieskaites klasēs: Rotax Micro, Rotax Mini, Rotax Junior, DD2, DD2 Masters un Senior.

Rotax Nordic Challenge sacensību nedēļas nogale sāksies 1. jūnijā, kad tiks aizvadīti brīvie treniņi. 2. jūnijā norisināsies treniņi un pirmie sacensību kvalifikācijas braucieni, bet visi sacensību braucieni – 3. jūnijā no pulksten 10:00 līdz 18:30.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules izstādē Astana EXPO 2017 jau otro mēnesi tiek demonstrēti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kas nenoliedzami nākotnē kļūs arvien populārāki. Līdzās viedajām tehnoloģijām, jauniem enerģijas iegūšanas veidiem un vides uzlabošanas projektiem, apmeklētājiem ir izrādīta arī elektriskā Formula E.

Ar elektroenerģiju darbināmie sacīkšu bolīdi savu debiju sacensībās piedzīvoja 2014. gadā un kopš tā laika “zaļās” formulas sacensības ar katru sezonu gūst arvien lielāku popularitāti. Formula E bolīdi ir aprīkoti ar 200 kW dzinējiem, kas spēj attīstīt 225 km/h lielu ātrumu. Ņemot vērā, ka akumulatori sacensību laikā tiek iztukšoti 25 minūšu laikā, vienās sacensībās tiek izmantoti vairāki Formula E spēkrati, tādējādi netiek tērēts laiks uzlādei.

Attiecīgi arī komandas uzturēšanas izmaksas ir krietni zemākas – aptuveni 3,4 miljoni eiro gadā, kas ir nieks salīdzinoši ar 130 miljoniem eiro priekš F1 komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ferrari NV akcijas cena pieauga līdz rekordaugstai atzīmei pēc tam, kad Sebastians Vettels vinnēja Austrālijas Grand Prix, raksta Bloomberg.

Tādējādi Itālijas autoražotājs pēc 27 sacensībām atguva līdera titulu Formula 1 sacensībās.

Rezultātā uzņēmuma akcijas cena pieauga par 3,6% līdz 68,5 eiro, kas ir augstākais līmenis kopš superauto ražotāja debijas Milānas biržā 2016.gadā. Pēc tam pieaugums nedaudz atslāba līdz 2%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 12,7 miljardus eiro.

Ferrari vadītājs Serdžio Markioni uzsvēris, ka Formula 1 komanda būs viena no kompānijas prioritātēm.

IG Markets stratēģis Vincenco Longo uzsvēris, ka Formula 1 veiksme ir vēl viens pozitīvs katalizators Ferrari akcijām, kuras jau kopš gada sākuma bijušas iecienītas analītiķu vidū, pateicoties S. Markioni paplašināšanās plānam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunās pasaules ekskluzīvie vīni iekaro savu tirgus nišu

Natālija Poriete, 05.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas sidrdari izstrādājuši tūrisma piedāvājumu

Lelde Petrāne, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauns tūrisma piedāvājums - «Sidra ceļš», kas aicina ciemos pie Latvijas sidrdariem un tiem, kas īsto ābolu sidru ceļ galdā savās viesu mājās, restorānos un degustāciju darbnīcās, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Latvijas sidrdari tūristus iepazīstinās ar daudzveidīgo sidra pasauli – sidra stiliem, sidra dzeršanas tradīcijām un sidra gatavošanas niansēm. Sidrdarus vienojot pārliecība par to, ka šis dzēriens ir pelnījis gan reprezentēt mūsu valsti svinīgās pieņemšanās, gan bagātināt un izcelt ēdiena garšu restorāna vakariņās. Ne visi zinot, ka sidram ir zemāks alkohola līmenis nekā vīnam, tādēļ šis dzēriens iederēsies gan svētku brīžos, gan vienkārši tiekoties ar draugiem.

«Sidra ceļa» aizsācēji ir aktīvākie Latvijas sidrdari: «Mr. Plūme sidra darītava», «Turkalnes muižas klēts», «Naukšēnu vīna darītava», «Tālavas sidrs», «Abavas vīna darītava» un sidra darītava «Abuls», kas jau tagad savās ražotnēs un ābeļdārzos uzņem apmeklētājus, stāstot par Latvijas sidra tapšanu un popularizējot sidra kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, pirmdien nolemts LPS ārkārtas sēdē.

Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.

Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas, tādējādi izstrādājot reģionālās reformas modeli, kas paredzētu apriņķa ieviešanu.

LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas domē notiek LPS ārkārtas sēde, kuru rosinājuši sasaukt 19 pašvaldību vadītāji. Galvenais jautājums sēdē ir plānotā pašvaldību reforma.

Pašvaldību vadītāji rosinājuši ārkārtas sēdē skatīt jautājumu par «nesagatavotas, nepārvaldītas» administratīvi teritoriālās reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā redakcijā, virzības apturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru