Neļaut norvēģiem mūs izstumt

Ražošana
2017. gada 6. februāris 13:18

Sniega krabju zvejas kuģu dīkstāve Svalbārā ik dienas nes sešus tūkstošus eiro zaudējumus katram kuģim, tāpēc Latvijas valdībai steidzami jālemj par rīcību šajā lietā, uzskata ES Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis, Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits

Fragments no intervijas:

No 20 kuģiem lielākā daļa - 11 - ar Latvijas karogu var zvejot šajā reģionā. Šāda pārstāvniecība ir ļoti liela. Kā to izdevās panākt?

Tās ir divas kompānijas – SIA North Star Ltd un SIA Baltjūra serviss, kas, ieraugot šo resursu, izteica vēlmi zvejot šajā apgabalā. Attiecīgi viņi izgāja visu procedūru un saņēma nepieciešamās atļaujas.

Kādai jābūt Latvijas valdības rīcībai? Kas notiks tālāk?

Latvijas rīcībai ir trīs elementi. Pirmais – es tomēr ceru, ka līdz tiesai nenonāks, bet izdosies vienoties. Norvēģijai sliktākais variants ir Hāgas tiesas lēmums, ka viņiem jālaiž iekšā ES flote. Vai vēl sliktāk – ka suverenitāte attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem un pārējais ir brīvs. Tas nav pirmais strīds par Svalbāru, un līdz šim vienmēr panākta vienošanās. Šobrīd nav redzama norvēģu vēlme šo problēmu risināt. Viņi cer, ka mēs būsim vāji un nebūsim gatavi iet līdz tiesai, ja tas būs vajadzīgs. Jāatgādina, ka stāvēt un gaidīt risinājumu ir ļoti dārgi. Viena kuģa ar visu apkalpi dīkstāves izmaksas dienā ir seši tūkstoši eiro. Četri kuģi nozīmē 30 tūkstošus eiro dienā vai miljonu eiro mēnesī.

Līdz ar to mēs sagaidām no valdības, ka tā mēģinās risināt problēmu pārrunu ceļā, bet, ja tas neizdosies, tai jābūt gatavai iet uz starptautisko tiesu Hāgā. Ceru, ka valdība prasīs EK izdalīt finanšu resursus kuģu dīkstāves kompensēšanai. Senator ir aizturēts un stāv Kirkenes ostā, bet vēl citi kuģi ir nokomplektēti un nevar iziet zvejā. Latvijas vietā varēja būt arī Francija, Polija vai kāda cita valsts. Kas notiktu, ja aizturētu Anglijas kuģi? Jāsaprot, ka ES ir pieņēmusi regulu – likumdošanas aktu, taču nevar nodrošināt tā izpildi. Loģiski, ka zaudējumi būtu jāsedz ES solidāri. Tas būtu jāsaprot kā zaudējumu segšana gadījumā, ja notiek vēršanās tiesā, – tie būtu tiesāšanās izdevumi. Nekādā ziņā nedrīkst pieļaut, ka tā ir vēl viena Laval un Partneri lieta, kad tiesu uzvaram, bet kompānijas vairs nav. No valsts viedokļa arī jāsaprot, ka brīdī, kad šis resurss tiks kvotēts, tas nepiederēs konkrētai kompānijai, bet valstij. Un valsts pēc tam varēs lemt, ko ar to darīt. Tas būs valsts aktīvs. Rēķinot uz 11 kuģiem, šis aktīvs ir vairāk nekā 100 miljoni eiro gadā. Vēl jāsaprot, ka nākotnē tas var izšķirt naftas un gāzes sadali, jo varēsim pretendēt uz šo resursu ieguvi. Krabju resurss ir tāds pats šelfa resurss kā gāze un nafta.

Tas nozīmē, ka Latvijai jābūt neatlaidīgai šajā jautājumā?

Un jāvāc atbalsts, jāstrādā ar citām dalībvalstīm. Tas, kā šis jautājums atrisināsies, būs precedents naftas un gāzes sadalei Svalbārā.

Visu interviju Neļaut norvēģiem mūs izstumt lasiet 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra