Vidējais 24 stundu tirdzniecības apjoms Binance kriptovalūtu biržā šobrīd sasniedz aptuveni 38 miljardi ASV dolāru, kas ir ievērojami vairāk nekā citām kriptovalūtu biržām.

Birža izmantoto sarežģītu maku pārvaldības sistēmu, kas ļauj dinamiski darboties gan ar tā dēvētajiem “aukstajiem” un “karstajiem” makiem, vienlaikus nodrošinot gan likviditāti, gan drošību. Savukārt blokķēdes tehnoloģija nodrošina transakciju caurspīdīgumu, apliecinot, ka jaunā finanšu sistēma ir atvērta lietotājiem visā pasaulē, atšķirībā no tradicionālajām finansēm, kur korupcija un noziedzīgas darbības var palikt neatklātas gadu desmitiem, norāda Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē.

Blokķēdes tehnoloģijas gan ir jaunas un prasa arī specifiskas zināšanas, lai spētu kompetenti interpretēt transakcijas, kas ir veiktas ar to palīdzību. Līdz ar to jauno tehnoloģiju nodrošinātā finanšu sistēmas atvērtība un atklātība var tikt izmantota arī ļaunprātīgi. Lai izvairītos no pastiprinātas sabiedrības un mediju intereses, dažas biržas, piemēram, FTX, iepriekš nolēma daudzas savu maku adreses paturēt noslēpumā.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts

2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos, bet pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts.

Varbūt laiks par īsu, varbūt personīgās atbildības pieprasītāji no konkrētu uzņēmumu valdēs strādājošajiem gatavo prasības, var jau būt, ka likumdevēji ar ierakstu par valdes locekļa personīgu atbildību tikai pabiedēja valdes locekļus. To, kura no minētajām situācijām būs atbilstošākā, rādīs laiks. Par to, ka blēžiem jāsēž cietumā visi ir vienisprātis, bet svarīgākais jautājums tomēr ir par šķirošanu – kurā gadījumā kreditori, ieskaitot valsti, atstāti tukšā konkrētu cilvēku mērķtiecīgas rīcības rezultātā, kurā – citu apstākļu, piemēram, kādas valsts valūtas krituma, ekonomisko embargo vai kataklizmu dēļ.

Eiropas Komisija ierosinājusi ieviest Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas būs pieejams visiem ES pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Nospiežot pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti un kopīgot elektroniskos dokumentus, kas glabāsies Eiropas digitālās identitātes makā. Tiešsaistes pakalpojumus viņi varēs saņemt ar savas valsts digitālo identifikāciju, kas būs atzīta visā Eiropā. Ļoti lielām platformām pēc lietotāja pieprasījuma būs jāakceptē Eiropas digitālās identitātes maku izmantošana, piemēram, vecuma pierādīšanai. Lietotājs vienmēr varēs izvēlēties, vai izmantot Eiropas digitālās identitātes maku.

"Eiropas digitālā identitāte mums ļaus jebkurā dalībvalstī rīkoties tāpat kā savā zemē - bez papildu izmaksām un ar mazāk šķēršļiem. Vai tā būtu dzīvokļa noīrēšana vai bankas konta atvēršana ārpus savas valsts. Un darīt to aizsargātā un pārredzamā veidā. Mēs izlemsim, cik daudz ziņu par sevi, ar ko un kādam nolūkam vēlamies kopīgot. Tā ir vienreizēja iespēja mums visiem dziļāk izjust, ko nozīmē dzīvot Eiropā un būt eiropietim," komentē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere.

«Man nav uzņēmuma, katru mēnesi maksāju patenta maksu par brendu, savu darbu man patīk saukt par Veco dēļu dekoru,» stāsta Zanda Kudiņa, kura pēc bērniņa piedzimšanas gribējusi laiku aizpildīt ar kaut ko jēgpilnu, un sākusi gatavot koka dēlīšu dekorus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Latviešiem raksturīgi ir «protu, protu, māku, māku». Kas pirks tādus dēļus?» urdījušas arī šaubas «Taču process aizgāja, un ar katru mēnesi man sokas aizvien labāk. Sākumā mans vīrs ārdīja paletes, es pati tās slīpēju, ar rokas zāģīti zāģēju, pēc tam beicēju un nagloju. Uz sagatavotā materiāla zīmēju un rakstīju ar ūdens noturīgu krāsu, tad pārklāju ar speciālu laku. Tekstus gan pati izdomāju, gan ņemu uzrunājošus pantus no Bībeles,» stāsta Zanda.Dažāda izmēra dekori tiek pasūtīti kristībām, dzimšanas dienām, jubilejām, Mātes, Tēva dienai. «Man ir arī dekors ar tekstu «Tēti, es tevi mīlu tiiiik ļoti! » un uzzīmētu meitenīti, kura to demonstrē ar plaši izstieptām rociņām. Acīmredzot ne pārāk dārgā lietiņa cilvēkiem patīk, pērn aktivitāte bija tik milzīga, ka strādāju pat naktīs.»

Rīgas reģiona Kurzemes iecirkņa policisti aizturēja vīrieti, kurš no kāda ofisa Rīgā, Baldones ielā no mēteļa kabatas bija nozadzis maku, informē policija.

1969. gadā dzimušais vīrietis likumpārkāpumu izdarīja 8. februārī. Vīrietis iekļuva telpā, kad tajā neviena nebija, un no mēteļa kabatas nozaga maku, kurā atradās 700 eiro. Kad zaglis bija paspējis aizbēgt, telpā atgriezās ofisa darbinieks, kuram pieder maks, un konstatēja zādzības faktu. Par notikušo viņš paziņoja policijai, kas nekavējoties uzsāka likumpārkāpēja meklēšanu.

Veicot operatīvās darbības, policisti noskaidroja vainīgo un aizturēja viņa dzīvesvietā.

Aizdomās turamais jau iepriekš 15 reizes sodīts par zādzībām.

Pret vīrieti uzsākts kriminālprocess par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot telpā. Par šādu noziegumu var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Britu aiziešana no ES Latvijā vairāk aktualizē vietējās nekā starptautiskās problēmas; pasaulei Latvija ir interesanta reģionāli

Var tikai uzslavēt par ārlietām un aizsardzību atbildīgās komisijas no Baltijas parlamentiem, kas Brexit dienā jeb tad, kad Lielbritānija trešdien oficiāli paziņoja par izstāšanos no ES, Londonā atradās kopīgā vizītē. Kopīgā – tas ir pareizi darīts! To mums no sākta gala ir mācījuši arī amerikāņi, augstākajā līmeni tiekoties ar baltiešiem, - nekā citādi, tikai kopā.

Tajā visā, protams, fundamentāla loma bija un ir stratēģiskajai drošībai – draudam, ne vērtībai, pātagai, ne burkānam. Arī kopīgais brauciens uz Brexit pasākumu acīmredzot ir šādi motivēts, jo tajā uzsvars ir uz britu turpmāku līdzdalību šeit reģionālajā drošībā.

Darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot pat vairākkārtīgi

Valsts būtībā uzsviedusi rūpes par strādājošo veselības problēmām uz uzņēmēju kakla, spiežot tiem maksāt slimības pabalstu deviņu dienu garumā. Igaunijā šāda sloga biznesam nav.

Iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums pagājušajā gadā tuvināja slimības pabalstu kopējos tēriņus trešajam simtam miljonu eiro. Tāpat pērn ievērojami audzis arī apmaksāto slimības dienu skaits līdz septiņiem miljoniem jeb astoņām dienām gadā uz vienu nodarbināto. Tas atbilst saaukstēšanās saslimšanas pārvarēšanai nepieciešamajam laikam, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Līdz ar to gūz-ma «īstermiņa» saslimšanu ir tieši uz darba devēju pleciem. Kopumā tie ir 55 miljoni eiro (gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā).

Swedbank ieviesusi Apple Pay norēķinu iespējas tiešsaistes tirgotājiem visās trīs Baltijas valstīs.

Tagad iepērkoties internetā, pircējiem ir iespēja veikt apmaksu ne tikai ar bankas maksājumu kartēm vai internetbankas risinājumu, bet arī caur e-maku - Apple Pay. Šobrīd šādu iespēju var izmantot visi e-komercijas lietotāji savās Apple ierīcēs, iepērkoties pie tirgotājiem, kuri izmanto Swedbank EveryPay risinājumu.

Kā norāda Valdis Vaišļa, Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs: “Pēdējo trīs gadu laikā klientu interese veikt maksājumus caur Apple e-maku ir bijusi ļoti augsta. Maksājumu skaits 2022. gadā pieaudzis 3,5 reizes un sasniedzis 50 miljonus maksājumu. No kopējiem Swedbank apkalpotajiem maksājumiem tirdzniecības vietās, tie jau aizņem 20%. Un īpaši straujš pieaugums novērots tieši pagājušajā gadā, kad ar Apple e-maka starpniecību pārskaitīti 627 miljoni eiro. Tagad ieviestā iespēja arī tirgotājiem ļauj iekļaut Apple Pay savās e-komercijas platformās, kas palīdzēs klientiem vēl vienkāršāk samaksāt par precēm un pakalpojumiem.”

Vai ir par vēlu iegādāties Ethereum? Ethereum cena krīt, bet Wall Street Memes varētu sasniegt $1

Jau kādu laiku novērojama lejupslīde tradicionālo kriptovalūtu tirgū. Tas attiecas arī uz Ethereum (ETH) – otru lielāko kriptovalūtu pasaulē. Tas liek investoriem aizdomāties, vai nav par vēlu iegādāties ETH?

Aplūkosim ETH cenas rādītājus, to nākotnes prognozes, kā arī labāko alternatīvu jaunajiem kriptovalūtu investoriem.

Ethereum cena 2023. gadā un tās nākotnes prognozes

Šobrīd Ethereum cena par vienu žetonu ir ap 1814$. Saskaņā ar prognozēm, šogad ETH cena varētu palikt 1800 – 1900$ diapazonā. Paredzams, ka vidējā tirdzniecības cena būs aptuveni 1880,75$ ar potenciālo peļņu no ieguldījumiem (ROI) 5% apmērā.

Saskaņā ar Cryptonewz datiem, līdz 2025. gadam Ethereum varētu sasniegt maksimālo līmeni 6500$ un minimālo cenu 4500$ apmērā. Savukārt 2030. gadā paredzams, ka žetons varētu sasniegt maksimālo 20 500$ līmeni, bet minimālā cena būs 14 000$.

ASV tehnoloģiju kompānijas "Apple" maksājumu platforma "Apple Pay" neievēro Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, secināts Eiropas Komisijas (EK) vairākus mēnešus ilgušajā sākotnējā izmeklēšanā.

"EK ir norādes, ka "Apple" ierobežojusi trešo pušu piekļuvi svarīgai tehnoloģijai, lai tie spētu izmantot "Apple" produktus," saka ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

EK skaidro, ka, liedzot izstrādātājiem piekļuvi mobilo maku tehnoloģijai "Apple" operētājsistēmā "iOS", tiek kropļota tirgus konkurence un kavētas inovācijas bezkontakta maksājumu jomā.

EK sākusi izmeklēšanas pret Apple Pay un App Store  

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanas saistībā ar ASV tehnoloģiju kompānijas "Apple" aplikāciju...

Komisija vēstī, ka šāda rīcība samazina patērētājiem izvēles iespējas attiecībā uz mobilo maku izmantošanu viedtelefonos "iPhone".

EK gan nenorāda, ka cik liels naudassods varētu tikt piemērots "Apple", ja šīs apsūdzības tiks paturētas spēkā.

"Apple" tagad ir iespēja sniegt atbildi uz EK sākotnējiem secinājumiem.

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, pirmdien Latvijas Komercbanku asociācijas preses konferencē uzsvēra eksperti.

Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba.

«Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni citu ikdienā nepieciešamu funkciju,» stāsta Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis, Swedbank grupas pakalpojumu digitalizācijas stratēģijas direktors.

Uzņēmēji, sašutuši par valdības lemto, aicina Saeimu apturēt grozījumu izskatīšanu, pieļauj vēršanos Satversmes tiesā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība nosūtījusi vēstuli visām Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām, aicinot apturēt valdes locekļu materiālo atbildību par kapitālsabiedrības parādiem, piedāvātos grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» un likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu», kas nosaka tās nodokļu administrācijas amatpersonas, kuras šādu sodu var uzlikt.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka atbalsta pozīciju par nepieciešamību īstenot Latvijā stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, taču iebilst pret Finanšu ministrijas rosināto un valdības 5. decembra sēdē apstiprināto veidu, kā noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku materiālo atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem.

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Radot jaunus nodokļus un nodevas, kā arī dzēšot iepriekš noteiktos atvieglojumus, valdība grasās remdināt valsts naudas māgas apetīti, tādējādi spiežot pie sienas godīgos nodokļu maksātājus

Lai biezinātu valsts naudas kuli, valdība varētu ķerties pat pie jaunu nodokļu uzburšanas, lai gan iepriekš uzņēmējiem tika svēti apsolīts, ka jauni nodokļi kā aukstas dušas šalts izņēmuma kārtā šoreiz nevienu neskars. Tomēr skarbā realitāte var ieviest zināmas korekcijas, līdz ar to pārsteigumi nebūt nav noraidāmi kā neiespējami. Sekas negausīgumam jau tā neprognozējamajā nodokļu politikā būtu sūrāka dzīve uzņēmējiem un pieaugoši tēriņi iedzīvotājiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumiem ar atrāvienu atpaliekot no pagājušā gada līmeņa, valdības galvas reiboņus var saprast, tomēr, neskatoties uz fiskālo nervozitāti, vajadzētu noturēt taisnu gaitu, lai vārdi nebūtu aizskrējuši uz Rīgu, kamēr darbi aizkrāsnes tumsā vērpj jaunus nodokļu pārsteigumus. Rīgas ielās vēl nav beiguši atbalsoties solījumi, ka kardinālu pārmaiņu (jaunu nodokļu ieviešanu taču vajadzētu uzskatīt par nopietnām pārmaiņām) nodokļu sistēmā nebūs. Grūti nomērīt, cik vērti šie solījumi būs apstākļos, ja šā gada pamatbudžeta ieņēmumi tā arī paliks nopakaļus pērnajiem.

Latvija šobrīd ir piedzīvojusi laiku, kad tās iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits ir kritiski samazinājies un kļūst arvien grūtāk uzturēt esošo valsts infrastruktūru un nodrošināt sociālās garantijas. Sabiedrība šādā situācijā sagaida, ka valsts pārvalde tiks samazināta, izdevumi tiks optimizēti un būs pārdomāti.

Kāda ir reālā situācija ar nodokļu ieņēmumiem? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika rāda, ka nodokļu ieņēmumi ir pieauguši, 2016. gada 11 mēnešos iekasēts par 7,2% vairāk nekā šajā periodā 2015. gadā. Uzņēmēji un nodokļu jomas praktiķi zina, ka par to maksāta augsta cena. Var teikt, ka VID «izkapts» nopļāvusi gandrīz visus, kas iekrituši riska analīzē un kam veikts nodokļu audits. Tā nav tikai veiksmīga cīņa ar pelēko ekonomiku un pievienotās vērtības nodokļa [PVN] krāpniekiem.

Uzņēmumus var iedalīt trīs kategorijās. Ir uzņēmumi, kuri PVN krāpšanas ķēdē iesaistās, lai iegūtu skaidru naudu aplokšņu algu izmaksai. Parasti darījumi ir noformēti tikai uz papīra, reāla preču vai pakalpojumu iegāde nav notikusi. No šiem uzņēmumiem VID reizēm auditā aprēķinātos nodokļu maksājumus spēj iekasēt. Otrā kategorija ir uzņēmumi, kuri speciāli izveidoti, lai krāpjoties spētu uz PVN rēķina tirgū piedāvāt preci par zemāku cenu. Paralēli īstām preču piegādēm šie uzņēmumi reizēm sniedz neeksistējošus pakalpojumus vai preču piegādes pirmās kategorijas uzņēmumiem, nodrošinot tiem skaidras naudas avotu. Šīs kategorijas uzņēmumi nodara vislielāko kaitējumu, un no viņiem VID papildus aprēķinātās summas gandrīz nekad netiek iekasētas. Šie uzņēmumi vienkārši un bez sāpēm tiek likvidēti, lai atkal izveidotu jaunus. Cīņa ar šīs kategorijas uzņēmumu veidotājiem, PVN shēmu organizētājiem, arhitektiem un citiem iesaistītajiem ir, maigi sakot, kūtra. Trešajā kategorijā ir labticīgi vidēji un nelieli uzņēmumi. Pēdējā laikā arī labticīgi lieli uzņēmumi. Šie uzņēmēji cieš no sistēmas jo, lai spētu strādāt, ir spiesti iegādāties preci par izdevīgāku cenu. Neskaitot lētāku preci, citu ieguvumu nav. Tā kā VID no krāpnieka PVN atgūt ir grūti, tiek piekopta prakse to iekasēt no labticīgā uzņēmēja. VID visus minētos nodokļu maksātājus šķiro reti... Pēdējā laikā visiem audita lēmums saturiski ir identisks – darījumi nav notikuši. Faktiski VID ikvienu, kurš ir «balts», var padarīt par «melnu» un otrādi. Mūsu tiesas šobrīd VID metodes ir atzinušas par pieņemamām, tiesvedība ir ilga, dārga un bieži ar izteikti formālu raksturu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzīst, ka subjektīvi viņam pēc 2014.gada 1.janvāra pietrūks lata, taču uzsver, ka nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija.

«Manuprāt, nacionālās identitātes aspektu latā pilnīgi noliegt nevar, jo nauda ir zināms simbols, bet tā nav primārā naudas funkcija,» pirmdien diskusijā «Naudas loma nacionālās identitātes stiprināšanā» sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka subjektīvi lata viņam pietrūks, taču, domājot kā ekonomistam, pāreja uz eiro būs pāreja augstākā kvalitātē un tā veicinās valsts ekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti.

Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka lata simboli, proti, Milda un Latvijas ģerbonis, būs attēloti arī uz eiro monētām, kuras rādīs Latvijas identitāti arī Eiropā. «Pāreju uz eiro es uztveru kā padarīta darba sajūtu,» savas izjūtas raksturoja Ministru prezidents.

Latvijas politiķi, palielinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam piecas reizes straujāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, rada izaicinājumu legālajiem uzņēmējiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta alkohola eksporta un importa SIA Amber Beverage Group valdes loceklis un komercdirektors Aigars Ģērmanis. Viņš atzīst, ka vietējais alkohola patērētājs maksās vairāk, taču ar savu maku neizjutīs degvielas akcīzes nodokļa pieaugumu par uzņēmumu grupas produktiem, jo uzņēmums ik gadu spējis samazināt loģistikas inflācijas izmaksas un to padarīt par 3 līdz 5% efektīvāku.

Fragments no intervijas:

Kā iecerētā nodokļu reforma ietekmēs produkcijas realizāciju Latvijā?

Nodokļu reformā, kas stājas spēkā no 2018. gada, ir daudz labu un nepieciešamu instrumentu uzņēmējiem, kas strādā Latvijā, diemžēl labu izmaiņu nav saistībā ar akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Šogad īstenotā nodokļu reforma ir pretrunā tam, kas tika nolemts un apstiprināts iepriekš 2015.-2018. gadam. Sāpīgi, ka iepriekšējā vienošanās un solījumi par akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanu un jo īpaši to pieauguma tempu no valdības puses tika pārkāpti. Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka akcīzes nodokļa pieaugums 2018. gadā būs piecas reizes lielāks par to, kā bija iecerēts iepriekš. Sākotnēji paredzētais pieaugums bija 3,5%, bet nodokļu reformas kontekstā pieņemtais – 15%. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā akcīzes nodoklis būs pieaudzis par 35%, kas ir ļoti daudz.