2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

AS Latvenergo peļņa 2006.gadā bija 24 miljoni latu, ko nodrošināja lieko CO2 emisijas kvotu pārdošanas ieņēmumi 14 miljonu latu apmērā un arī ieņēmumu pieaugums no realizētā elektroenerģijas un siltumenerģijas, biznesa portālu Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis.

AS Latvenergo 2006.gada neto apgrozījums bija 292 miljonu latu (par elektroenerģiju 228 miljoni latu un par siltumenerģiju 37 miljoni latu), kas ir par 49 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neto apgrozījuma pieaugumu galvenokārt noteica ieņēmumu pieaugums no realizētā elektroenerģijas 27 miljonu latu apmērā, ieņēmumu pieaugums no realizētās siltumenerģijas 10 miljonu latu apmērā un lieko CO2 emisijas kvotu pārdošanas ieņēmumi 14 miljonu latu apmērā.

2006.gadā lietotājiem realizētas 6 294 GWh elektroenerģijas, t.sk. rūpniecībā - 1 812 GWh, lauksaimniecības uzņēmumos un zemnieku saimniecībās - 128 GWh, iedzīvotājiem - 1 600 GWh, pārējiem lietotājiem - 2 754 GWh. Salīdzinot ar 2005.gadu, lietotājiem realizēts par 414 gigavatstundām jeb 7 % vairāk.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos pagājušajā nedēļā bija vērojams spot cenu pieaugums, un sistēmas cena bija par 2% augstāka nekā nedēļu iepriekš - 50.33 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52.78 EUR/MWh, pieaugot par 13%. Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 20% līdz 56.13 EUR/MWh. Savukārt Lietuvā spot cena otrajā nedēļā, salīdzinot ar pirmo nedēļu, pieauga par 21% līdz 56.14 EUR/MWh. Baltijas valstīs minimālā ikstundas cena aizvadītajā nedēļā bija 39.23 EUR/MWh un maksimālā – 81.45 EUR/MWh.

Iepriekšējā nedēļā gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs bija zemāka par normu, un reģionā pieauga elektroenerģijas pieprasījums. Vācijā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, bija zemāka vēja staciju izstrāde. Apkopes darbu dēļ turpinājās starpvalstu savienojumu jaudas samazinājums starp Lietuvu un Latviju, kā arī jaudas samazinājums starp Baltkrieviju un Lietuvu.

Latvenergo koncerna ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā ir 543,1 miljons eiro, savukārt peļņa – 42,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn 1. pusgadā Latvenergo peļņa bija 28,7 miljoni eiro. Peļņas izmaiņas nodrošināja saskaņota obligātā iepirkuma ieņēmumu un izmaksu atzīšana pretstatā 26,3 miljonu eiro lieliem zaudējumiem no obligātā iepirkuma darbības 2013. gada 1. pusgadā. Ja saskaņota obligātā iepirkuma darbības ieņēmumu un izmaksu atzīšana tiktu uzsākta ar 2013. gada sākumu, tad Latvenergo koncerna peļņa 1. pusgadā būtu samazinājusies.

Rezultātus negatīvi ietekmēja par 35% mazāka Daugavas HES izstrāde un izmaksu pieaugums 7,7 miljonu eiro apmērā līdz ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu no šā gada sākuma. Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā 1. pusgadā bija 21 miljons eiro (2013. gadā – 44,2 miljoni eiro).

Nord Pool cenu svārstības ietekmējušas mainīgās laikapstākļu prognozes, un nākošās dienas izsolēs elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 5 % līdz 42.55 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, informē AS Latvenergo.

Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā samazinājās par 6 % līdz 43.62 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas bija 43.61 EUR/MWh, samazinoties par 5 %.

Aizvadītajā nedēļā siltāki laikapstākļi Ziemeļvalstīs veicināja sniega kušanu, tādēļ nedaudz uzlabojās hidrorezervuāru līmenis. Taču, neraugoties uz to, reģionā joprojām saglabājas 23,7 TWh liels hidrobilances deficīts, kura lielums aptuveni atbilst Baltijas gada patēriņam.

Gāzes, ogļu un CO2 kvotu tirgus cenas, kā arī augsta vēja staciju izstrāde iepriekšējā nedēļā reģionā bija elektroenerģijas cenu pazeminošie faktori Nord Pool tirdzniecības apgabalos. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš palika nemainīgā līmenī 9174 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 8 953 GWh.

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 9% līdz 54.63 EUR/MWH, informē Latvenergo.

Lai arī cenu samazinājums ir novērojams visos biržas tirdzniecības apgabalos, tās saglabājušās augstā līmenī. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena samazinājās par 12% un bija zemāka par Somijas tirdzniecības apgabala cenu – 57.36 EUR/MWh. Igaunijā un Latvijā spot cena bija 57.35 EUR/MWh, Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 57.31 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā siltāku laikapstākļu rezultātā samazinājās elektroenerģijas patēriņš. Ziemeļvalstīs joprojām ir zems ūdens rezervuāru piepildījuma līmenis, kas ietekmē augsto cenu līmeni visā Nord Pool tirdzniecības reģionā. Iepriekšējā nedēļā ogļu un gāzes pieprasījuma samazinājuma rezultātā samazinājās šo izejvielu tirgus cenas. Elektroenerģijas spot cenu ietekmēja arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtības samazinājums.

Aizvadītajā nedēļā Baltijas tirdzniecības reģionā turpinājās elektroenerģijas cenu pieaugums, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena pieauga par 9,1 %, cenām sasniedzot 61,17 EUR/MWh, Igaunijā cenas pieauga par 7,4 % attiecīgi līdz 59,48 EUR/MWh. Savukārt Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 1 % līdz 52,59 EUR/MWh.

Raksturojot vispārējās tendences, Nord Pool sistēmas cenu ietekmēja ogļu tirgus cenas samazinājums, tomēr joprojām būtiska nozīme ir Ziemeļvalstu zemajam hidrorezervuāru piepildījumam. Nedēļas nogalē karstā gaisa temperatūra apgrūtināja elektrostaciju dzesēšanu, kas izraisīja izstrādes ierobežojumu Somijas, Zviedrijas un Vācijas ražotnēs. Līdzīgi kā Skandināvijā, arī Latvijā karstais un sausais laiks nosaka zemu dabisko ūdens pieteci, taču augošo pieprasījumu ir apmierinājusi augsta Rīgas TEC ģenerācija.

Nord Pool tirdzniecības apgabalos Ziemeļvalstīs novērots elektroenerģijas spot cenu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sistēmas cena pieauga par 6% līdz 53,10 eiro par megavatstundu (MWh),informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52,78 eiro par megavatstundu (MWh), palielinoties par 3%. Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 3%, un abās valstīs vidējā nedēļas cena bija 54,66 eiro par megavatstundu (MWh).

Aukstāki laikapstākļi Nord Pool reģionā veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Hidrorezervuāru ūdens piepildījuma līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā. Nedēļas pirmajā pusē bija augsta vēja staciju izstrāde. Aizvadītajā nedēļā pieauga gan kurināmo izejvielu (ogļu un gāzes) tirgus cenas, gan oglekļa emisijas kvotu cenas.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 10 305 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 9 909 GWh.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 5 % līdz 45,96 EUR/MWh, informē AS Latvenergo. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 49,13 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā nedēļu iepriekš.

Latvijā nedēļas elektroenerģijas spot cena pieauga par 10% līdz 53,47 EUR/MWh. Lietuvā bija novērots cenu pieaugums par 11% un aizvadītās nedēļas vidējā cena bija 53,75 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci galvenokārt nosaka prognozētie sausie laikapstākļi, kas būtiski ietekmē Ziemeļvalstu hidroloģisko bilanci, un tādēļ ir zema hidroenerģijas izstrāde. Iepriekšējā nedēļā pieauga tirgus cena oglēm un gāzei, oglekļa emisijas kvotas cena sasniedza 20 EUR/t, kas kopumā sadārdzināja elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Samazinoties vēja staciju izstrādei, saules staciju izstrādei un augstām kvotu cenām, paaugstinājās spot cenas Vācijā, un tas savukārt atsaucās uz cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu jaudu samazinājums Baltijas valstīs: Estlink kabeļa jauda samazinājās par 30% līdz 709 MW, tāpat bija samazināta jauda arī līnijā no Baltkrievijas uz Lietuvu un no Polijas uz Lietuvu.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena pieauga visos tirdzniecības apgabalos, liecina AS Latvenergo dati.

Sistēmas cena pieauga par 13 % līdz 54,31 EUR/MWh. Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos cenas pieaugums bija par 9 %: Lietuvā cena pieauga līdz 57,35 EUR/MWh, Latvijā – līdz 57,04 EUR/MWh. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 7 % līdz 55,64 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā galvenie cenu ietekmējošie faktori iepriekšējā nedēļā bija zems nokrišņu daudzums, zems hidrorezervuāru līmenis Ziemeļvalstīs un samazināta vēja staciju enerģijas izstrāde, salīdzinot ar 49. nedēļu. Aukstāks laiks ietekmēja elektroenerģijas patēriņa apjoma pieaugumu, un tādējādi palielinājās fosilo kurināmo staciju izstrāde. Pieaugot gāzes, ogļu un oglekļa emisijas kvotu cenām, attiecīgi palielinājās ražošanas izmaksas, kas noteica spot sistēmas cenu kāpumu reģionā.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool tirdzniecības reģionos auga elektroenerģijas spot cena, vidējai sistēmas cenai kāpjot par 27 % līdz 47,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Baltijas valstīs lielākais elektroenerģijas cenu pieaugums bija Igaunijā, kur vidējā cena pieauga par 17 % un sasniedza 50,56 EUR/MWh. Otrs lielākais kāpums – par 12 % – bija Lietuvā, cenai sasniedzot starp Baltijas valstīm augstāko līmeni – 59.41 EUR/MWh. Savukārt Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, kāpums bija zemākais – par 10 % līdz 58,59 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenu Nord Pool reģionā galvenokārt ietekmēja patēriņa pieaugums, sākoties vēsākiem laikapstākļiem. Līdz ar vēja staciju izstrādes samazinājumu un Zviedrijas atomelektrostacijas remontdarbiem bija ierobežota pieejamā izstrādes jauda Ziemeļvalstīs. Arī augstas gāzes un emisijas kvotu cenas ietekmēja ražošanas cenu pieaugumu, tādējādi veicinot spot cenu kāpumu.

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Aizvadītajā nedēļā joprojām saglabājās sezonai netipiski vēsi laikapstākļi, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu, Baltijas valstīs tai vidēji pieaugot par 16 % – līdz 36,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Šāds vienāds cenu līmenis ir sasniegts visās Baltijas valstīs. Bez klimatiskajiem apstākļiem cenu kāpumu Baltijā veicināja arī elektroenerģijas cenu pieaugums pārējos NordPool biržas tirdzniecības reģionos, kas saistīts ar ierobežoto lētākas elektroenerģijas importa pieejamību, proti, uz laiku tika slēgta Somijas atomstacija, kā arī vienlaikus saglabājās arī ierobežots pieejamās elektroenerģijas apjoms pārvadei no Polijas, Kaļiņingradas un Baltkrievijas.

Līdz ar to otro nedēļu pēc kārtas palielinājās vietējās izstrādes apjoms Baltijas valstīs par iespaidīgiem 26 % – līdz 508 GWh. Par 1 % – līdz 487 GWh – kopumā pieaudzis arī patēriņš. Tā apjomu kāpumi novērojami Latvijā un Lietuvā – Latvijā patērētais elektroenerģijas apjoms palielinājies par 2 % – līdz 137 GWh, savukārt Lietuvā par 3 % – līdz 192 GWh. Toties Igaunijā patēriņa apjoms ir sarucis par 2 % – līdz 158 GWh. Visās trijās valstīs ir pieaudzis izstrādes apjoms: Latvijā par 11 % – līdz 188 GWh, Igaunijā par 38 % – līdz 266 GWh, bet Lietuvā par 30 % – līdz 55 GWh. Latvijā ievērojams kāpums elektroenerģijas izstrādē ir Rīgas TEC, kāpinot saražotās elektroenerģijas apjomu par 78 % pret iepriekšējo nedēļu un sasniedzot nepilnas 35 GWh, kas ļāva ierobežot elektroenerģijas cenu pīķus. Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms, saražojot nepilnu 116 GWh lielu elektroenerģijas apjomu.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 4 % līdz 39.42 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Nedēļas vidējā elektroenerģijas cena Baltijas valstīs palielinājās vidēji par 14 %, un tādējādi Latvijā un Lietuvā spot cenas bija 39.82 EUR/MWh, bet Igaunijā – 39.8 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā cenu pieaugumu ietekmēja gāzes un oglekļa emisijas kvotu cenu pieaugums. Ziemeļvalstīs bija zemāka vēja staciju izstrāde, un apkopes darbu dēļ atomelektrostacijās bija samazināta izstrāde, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Starpsavienojumā Estlink 2 starp Somiju un Igauniju Baltijā nedēļas vidū bija neplānots pieejamās jaudas samazinājums par 18 %. Savukārt plānoto remontdarbu dēļ starpsavienojumu jauda starp Latviju un Igauniju samazinājās par 46 %. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš samazinājās līdz 8 106 GWh, un izstrādes apjomi samazinājās līdz 7 967 GWh.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 3 % līdz 47,37 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena biržā bija 53,32 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā vidējā elektroenerģijas spot cena pieauga par 1 %, bet Lietuvā samazinājās par 1 EUR/MWh, un abās šajās valstīs cena bija 53,74 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci turpina noteikt sausie laikapstākļi Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā nokrišņu apjomi bija zemāki par sezonālo normas līmeni, un tādējādi zema hidrobilance noteica zemu hidroizstrādi. Cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs ietekmēja zema vēja staciju izstāde. Baltijas valstīs Estlink starpsavienojuma starp Somiju un Igauniju kapacitāte samazinājās līdz 35 % no iespējamās un iepriekšējā nedēļā bija 658 MW.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool biržas apgabalos vidējais cenu līmenis bija 50 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šajā laikā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 8 % līdz 50,10 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 12 % līdz 50,71 EUR/MWh. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā bija 51,62 EUR/MWh, kas ir par 10 % zemāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā visās Baltijas valstīs spot cena bija zemāka nekā Somijas tirdzniecības apgabalā – 51,63 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu līmeni biržā joprojām nosaka hidrorezervuāru līmenis un augstas CO2 emisijas kvotu cenas. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu visā Nord Pool reģionā ietekmēja siltāki laikapstākļi. Palielinoties nokrišņu apjomam, aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās hidrorezervuāru piepildījums Zviedrijā. Gāzes un ogļu tirgus pieprasījums noteica zemāku šo izejvielu cenu, tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja arī augsta vēja staciju izstrāde.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena samazinājās par 15 % līdz 40,12 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Samazinājās arī cena visos Nord Pool tirdzniecības reģionos atsevišķi, - Igaunijā par 17 % līdz 42,15 EUR/MWh, Latvijā spot cena bija par 1 % mazāka – 57,80 EUR/MWh, bet augstākā aizvadītās nedēļas vidējā cena Baltijā bija Lietuvā – 57,83 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas kritumu Nord Pool reģionā galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde un, uzlabojoties hidroloģiskai situācijai, pieaugusī hidroizstrāde Ziemeļvalstīs. Arī izejvielu un emisijas kvotu cenu samazinājums sekmēja cenu samazinājumu. Divas nedēļas agrāk nekā plānots tika pabeigti Zviedrijas–Lietuvas starpsavienojuma NordBalt remontdarbi, kas tika uzsākti 13. augustā, līdz ar to ar pilnu jaunu tirgū tas ir pieejams kopš 11. oktobra. Cenu svārstības Baltijas valstīs ietekmēja Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma jaudas samazināšanās par 25 % līdz 595 MW, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 1 % līdz 42,5 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Minimālas cenas izmaiņas bija Igaunijā – nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 46,28 EUR/MWh, kas ir par 0,2 EUR/MWh mazāk nekā nedēļu iepriekš. Visaugstākā cena, lai arī samazinājusies par 19 %, bija Lietuvā – 48,01 EUR/MWh, bet Latvijā vidējā cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 17 % un bija 47,87 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā cenu ietekmēja būtisks vēja staciju ģenerācijas pieaugums visā reģionā. Vēsāki laikapstākļi sekmēja lielāku pieprasījumu pēc elektroenerģijas.Rudenī mitrāki laikapstākļi veicina hidrorezervuāru līmeņa pieaugumu, tomēr aizvadītajā nedēļā hidrobilance Skandināvijā neuzlabojās, arī Latvijā ūdens pietece Daugavā joprojām saglabājas zemā līmenī.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena samazinājās par 55% līdz 111,68 eiro par megavatstundu (MWh), informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena kritās par 56% un tāpat kā Latvijā bija 111,68 eiro par MWh. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena bija 111,61 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 52%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas cena samazinājās par 48% līdz 105,51 eiro par MWh.

Visā "Nord Pool" reģionā garāku svētku brīvdienu un mērenāku laikapstākļu dēļ samazinājās elektroenerģijas patēriņš, turklāt par 19% palielinājās vēja staciju izstrāde. Elektroenerģijas cenas samazinājumu veicināja arī zemākas energoproduktu (dabasgāze un ogles) cenas. Baltijā cenu kritumu ietekmēja arī zemākas cenas kaimiņvalstīs, par 55% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, gandrīz četras reizes lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala un par 48% lielākas plūsmas no Krievijas.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 81% un bija 116,17 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieauga visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 81%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 116,17 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 79,40 eiro par MWh, kas pieauga par 25% pret iepriekšējo nedēļu. Pārvades sistēmas jaudas ierobežojumi radījuši cenu starpību starp Igauniju un Latviju - remontdarbu dēļ pieejamā starpsavienojumu jauda bija par 31% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kāpa par 167% līdz 33,25 eiro par MWh. Turklāt pieauga elektroenerģijas cenas arī Centrāleiropas valstīs - Polijā elektroenerģijas cena kāpa par 21% līdz vidēji 104,23 eiro par MWh, Vācijā cena bija 100,43 eiro par MWh jeb par 50% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, Austrijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 55% līdz 97,53 eiro par MWh.

Nord Pool elektroenerģijas tirgus cenas joprojām ir augstā līmenī, aizvadītajā nedēļā vidējā cena samazinājās par 0,24 EUR/MWh līdz 50,75 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Savukārt visās Baltijas valstīs bija nedēļas vidējās elektroenerģijas cenas samazinājums. Lielākais tas bija Latvijas tirdzniecības apgabalā par 8 % līdz 55,73 EUR/MWh. Lietuvā vidējā elektroenerģijas bija 56,30 EUR/MWh jeb par 7 % zemāka nekā nedēļu iepriekš. Igaunijā nedēļas vidējā cena samazinājās par 3 % līdz 54,72 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā cenu tendenci galvenokārt nosaka laika apstākļu prognozes Ziemeļvalstīs. Aizvadītajā nedēļā cenu samazinājumu noteica hidrobilances rādītāji, kur galveno lomu spēlē pieaugošais prognozētais nokrišņu daudzums.

Cenu samazinājumu ietekmēja arī ievērojami augsts elektroenerģijas ģenerācijas pieaugums vēja stacijās. Kurināmo staciju izmaksas ietekmēja zemākas ogļu tirgus cenas.

Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 2% līdz 49,23 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 5% līdz 46.95 EUR/MWh. Igaunijā spot cena samazinājās par 5% līdz 46.84 EUR/MWh. Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 6% līdz 46.45 EUR/MWh.

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool reģionā bija novēroti augsti vēja stacijas izstrādes apjomi, sasniedzot gandrīz maksimālo izstrādes līmeni. Pieauga arī nokrišņu daudzums, kas veicinās iespējamo hidrobilances uzlabošanos, piepildot rezervuāru līmeni Ziemeļvalstīs. Izejvielu tirgū samazinājās cenas oglei un gāzei, ietekmējot ražošanas izmaksas kurināmās stacijās.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš pieauga līdz 9 171 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 8 816 GWh.