AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

AS «Latvenergo» šajā vasarā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam Ķeguma hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni. Šajā periodā paredzēts veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES augšējā bjefā.

2018. gadā laikā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam tiks veikts Ķeguma HES piestātnes un savienojošā dambja atjaunošanas remonts, betonēto virsmu atjaunošana Pļaviņu HES labā krasta atbalstsienā, betonēto nogāžu atjaunošana Pļaviņu HES atvadkanāla kreisajā krastā.

Galvenie atjaunošanas darbi mainīgā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS «Latvenergo» pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē līdz augstuma atzīmei 30,55 metri Latvijas augstumu sistēmā (LAS). Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei, un līmeņa atjaunošanai līdz normālam darba režīma līmenim.

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

200 milj. eiro vērtos Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daugavas hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas programmas ietvaros paredzēts pārbūvēt visus Rīgas HES un Ķeguma HES-2 hidroagregātus, kā arī divus hidroagregātus Pļaviņu HES. Valsts a/s Latvenergo pauž, ka Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, jo tiks palielināta elektroenerģijas izstrādes efektivitāte. Visu staciju novecojušo hidroagregātu rekonstrukciju paredzēts noslēgt 2022. gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2–4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Intervijā DB Latvenergo ražošanas projektu direktore Inga Āboliņa stāsta, ka Daugavas HES rekonstrukcija, pirmkārt, ir drošības jautājums. «HES turbīnas ir kalpojušas vairāk nekā 40 gadus un to tehniskais mūžs tuvojas robežai,» viņa pauž. Hidroturbīnas pastāvīgi strādā ievērojamu mehānisko slodžu un stresa iespaidā. Ūdens caurplūde caur vienu hidroturbīnu, piemēram, Rīgas HES ir 450 kubikmetri sekundē, kas rada ievērojamu spēku uz hidroagregāta konstrukcijām. Ilgstošas ekspluatācijas laikā tas nolietojas un var apdraudēt drošību, viņa norāda. Rekonstrukcijas programmas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgstošu hidroelektrostaciju darbību. Tāpat programmas mērķis ir hidroagregātu lietderības paaugstināšana, nodrošinot hidroelektrostaciju efektīvu un konkurētspējīgu darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu” atbilstoši pieslēguma jaudām un iespējamo krāpniecību.

Presē izplatītajā paziņojumā minētas vairākas lietas, kas neapmierina minēto uzņēmēju, radot lasītājam šķietamu iespaidu par negodīgumu. Jāsaka, ka galvenais uzsvars ir par nesen pieņemtajiem tarifiem, tomēr sūdzības pamatā ir nevis tarifu pieaugums, bet gan nepietiekošas zināšanas par elektroiekārtu darbību un slodzes aprēķināšanas principiem.

Papildināta - Uzņēmējs vēršas prokuratūrā pret Sadales tīklu un SPRK  

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales...

No uzņēmēja teiktā izriet, ka, saskaitot kopā visu pieslēgumu jaudu, apakšstacijā nepieciešams uzturēt visu pieslēgumu jaudu summu. Mēģināsim sniegt slodzes noteikšanas būtības skaidrojumu.

Zināšanas var iegūt studiju ceļā

Gribētos arī piebilst, ka šobrīd valstī trūkst enerģētikas speciālistu, tādēļ sabiedrības locekļu interese ir apsveicama. Tomēr ja ir vēlēšanās profesionāli saprast tehniskos risinājumus, tos var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”, kur iespējams studēt profesionālajā bakalaura, profesionālajā maģistra un doktorantūras studiju līmenī, kā vienu no pamatzināšanām apgūstot elektroapgādes, iekārtu izvēles, projektēšanas u.c. ar elektroenerģētiku saistītas zināšanas.

Alegorija slodzes aprēķināšanā

Pirms skaidrojuma sniegšu nelielu sadzīvisku alegoriju. Ja ciemā ir 24 mājas un katrā mājā ir automašīna, tad uz galvenās ielas var izbraukt 24 automašīnas. Kāpēc tad autoceļš nav 24 joslu? Kādi pamatprincipi un kā tiek noteikta slodze? Konkrētajā piemērā Ķekavas novadā pieminētas vairākas tehniskās iekārtas un elementi: patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis, divas kabeļlīnijas un transformatora punkts. Lai energosistēmā tehniski izvēlētos katru elementu, izvēle ir jāveic atbilstoši vairākiem kritērijiem. Sākot no nominālā sprieguma, slodzes, beidzot ar siltuma impulsu, jutību, selektivitāti, novecošanas koeficientu u.c. Tādējādi katra iekārta tiek izvēlēta pēc aptuveni 18 kritērijiem.

Patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis

Šis ir jautājums, par ko pēdējā laikā ir vislielākās diskusijas. Tomēr, ja mēs vadītos no uzņēmēja teorijas, tad arī aizsargslēdži gan iekšējā sadalnē mūsu mājokļos, gan ievaduzskaitē mums būtu jāizvēlas, aritmētiski summējot slodzi. Tomēr tā nav. Lai izvēlētos aizsardzību mājoklī, tā ir jāizvēlas pēc vairākiem kritērijiem un būtiskākie no tiem, par ko nereti piemirst patērētāji, ir vienlaicība un selektivitāte. Vienlaicības koeficients norāda, kāda daļa no visām iekārtām strādā vienlaikus. Projektēšanā izmantotie vienlaicības koeficienti ir dažādi, tomēr reāli mērījumi mājsaimniecībās parāda, ka tā ir robežās no 0.18-0.4 . Uzņēmēja minētajā piemērā ar 24 patērētājiem, vienlaicības koeficients ir 0.2. Respektīvi, jo vairāk patērētāju, jo zemāks vienlaicības koeficients jeb ir mazāka varbūtība, ka iekārtas strādās vienlaikus. Turklāt selektivitāte nodrošina bojājuma vietai tuvākās aizsardzības ierīces nostrādi avārijas gadījumā. Lai šo prasību nodrošinātu, virknē slēgto aizsardzību laikstrāvas raksturlīknēm jābūt pietiekami attālinātām vienai no otras visā bojājumstrāvu darbības diapazonā . Tādējādi selektivitātes ievērošana nodrošina iespēju, ka bojājuma gadījumā tiks atslēgts tikai bojātais posms. Piemēram, selektivitātes neesamību sadzīvē var novērot situācijās, kad esot bojājumam vienā mājoklī, elektroapgāde tiek traucēta vairākiem tuvumā esošiem mājokļiem, vai pat rajonam.

Kabeļlīnijas

Līdzīgi kā ar aizsargslēdžiem, gan gaisvadu, gan kabeļlīnijām ir nepieciešams ievērot virkni dažādu izvēles kritēriju. Bez vispārīgiem kritērijiem, līdzīgi kā aizsargslēdžiem, gaisvadu līnijā, būtisks kritērijs ir mehāniskā izturība un ārējo apstākļu ievērošana. Turpretī kabeļlīnijās būtisks ir grunts sastāvs, silšana, dzesēšana u.c. kritēriji. Kabeļlīnijās daži no būtiskākajiem tehniskajiem rādītājiem ir kabeļlīnijas veids, materiāls, fāžu izvietošana, kabeļa forma un šķērsgriezums u.c. Šie rādītāji norāda, kādu elektroenerģijas apjomu var pārvadīt attiecīgā līnija. Te tāpat kā aizsargslēdzim, nepieciešams ievērot vienlaicības koeficientu.

Transformatoru punkts

Latvijas Energostandarts (LEK) 047 nosaka galvenās tehniskās prasības vidsprieguma sadalietaises un transformatoru apakšstacijās. Apakšstacija ir elektrotīkla sastāvdaļa, kas parasti sastāv no sadalietaisēm, pārveidotājiekārtām, būvēm, pienākošo un aizejošo līniju ievadkonstrukcijām, aizsardzības un vadības ierīcēm. Tāpat kā patērētāju mājokļos, arī apakšstacijā ir nepieciešams korekti un precīzi izvēlēties aizsardzības ierīces. Šajā gadījumā ir jāņem vērā ne tikai visi iepriekšminētie kritēriji katras iekārtas izvēlē, bet arī jāņem vērā lejupejošo tīkla elementu (līnijas, aizsardzību) raksturlielumi. Līdzīgi ir ar transformatora izvēli. Lai korekti un tehniski pamatoti izvēlētos transformatora raksturlielumus, ir nepieciešams ievērot vismaz turpat 20 izvēles kritērijus. Izvēloties transformatoru un attiecīgi apakšstacijas aizsargierīces, ir jāņem vērā slodzes grafiks, sadalījums, pieļaujamā maksimālā slodze, avārijas pārslodze, sistemātiskā pārslodze u.c. kritēriji.

Šajā konkrētajā gadījumā neizpratne ir radusies par pieļaujamo sistemātisko pārslodzi. Dažādās ES valstīs transformatoru sistemātiskā pārslodze tik noteikta un piemērota dažādi, piemēram, izmantojot dažādus modeļus , vai Vācijā tā tiek noteikta, ņemot vērā slodze pieaugumu un tās ilgumu. Latvijā visbiežāk pielietotais veids ir nominālās strāvas relatīvās vienībās koeficienta ievērošana. Neskatoties uz pielietoto izvēles mehānismu, visās valstīs ir vienāda iezīme – atkarībā no transformatora jaudas sistemātiskās pārslodzes koeficients ir vismaz 1,5. Turpretī īslaicīgās pārslodzes koeficients var sasniegt pat 2. Tas nozīmē, ka transformators normāli var darboties ar 150% lielāku slodzi nekā nominālā.

Atgriežoties pie uzņēmēja Gata Lazdas piemēra Ķekavas novadā, secinām, ka, esot 24 patērētājiem ar pieslēgumu 125A un līgumos paredzēto pieslēguma slodzi 634A, tiek precīzi ievērots minētais vienlaicības koeficients (634A/(125A*24 pat.)=0,2. Turklāt citu izvēles kritēriju ievērošana un augšupejošo iekārtu korekta izvēle ļauj nodrošināt elektroapgādes nepārtrauktību. Tādējādi, lai spētu novērtēt dažādus kritērijus nepietiek ar to aritmētisku summēšanu, bet nepieciešamas elektrotehnikas zināšanas un spēja novērtēt iekārtu tehnisko darbību. Citiem vārdiem sakot, pēc esošā risinājuma (un vadoties no minētajiem slodžu aprēķiniem), klientam tiek nodrošināts lūgumā noteiktais pieslēgums, tādējādi līgumiskās vienošanās ir izpildītas. Šajā gadījumā tehniskais risinājums atbilst pasaulē un Latvijā pieņemtiem standartiem, kādus izvirza šāda veida pieslēgumiem.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski audzis Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja apmeklētāju skaits, pērn sasniedzot 14 tūkstošus. Šogad to plānots palielināt vēl par 5%.

Video skatāms raksta beigās!

Muzeja vadītāja Ina Lastovecka atklāj, ka Enerģētikas muzeja ekspozīcijas pašlaik aplūkojamas Ķegumā pie hidroelektrostacijas (HES) un Latvijas lielākajā elektroenergijas ražotnē - Pļaviņu HES. Savukārt, Andrejsalā blakus vēsturiskajai 1905. gadā iedarbinātajai Rīgas pilsētas centrālajai spēkstacijai izvietota Enerģētikas muzeja krātuve. Muzejs dibināts 2006. gadā, vienotā krājumā apvienojot gan Latvijas Elektroenerģētikas vēstures un Daugavas spēkstaciju vēstures muzeju kolekcijas, gan nozares entuziastu enerģētikas vēstures liecības.

I.Lastovecka stāsta, ka šā gada Muzeju nakts ietvaros Enerģētikas muzeja apmeklētājiem tiks atvērta modernizētā Pļaviņu HES vēstures ekspozīcija, kurā interesentiem būs iespēja ielūkoties gan Pļaviņu HES celtniecībā un vēsturē, gan izprast elektroenerģijas ražošanu.

Kokosriekstu eļļa izgājusi no modes, un tas liek sarukt tās cenai

Dažādu pārtikas izejvielu cena preču biržās mēdz svārstīties visai strauji. Šo procesu var ietekmēt, piemēram, ražu noteicošie laika apstākļi, kas pēc savas būtības ir visai neparedzami. Tiesa gan, dažkārt kāds pārtikas produkts arī iziet no modes, kas nozīmē, ka palicis milzīgs tā piedāvājums uz sarūkoša pieprasījuma fona. Interesanti, ka viena no šādām izejvielām pēdējā laikā ir kokosriekstu eļļa, kuras cena 12 mēnešos ir sarukusi aptuveni uz pusi. Pasaules Bankas apkopotā informācija liecina, ka vairumtirdzniecības cena kokosriekstu eļļai pagājušā gada nogalē paslīdēja zem 800 ASV dolāru atzīmes par tonnu, kas ir gandrīz par 60% mazāk nekā 2017. gada vasarā.

No 15. augusta līdz 15. septembrim, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi.

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Pēc Ogres pašvaldības lūguma, no 15. augusta līdz 15. septembrim, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi, informē AS «Latvenergo».

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Uzņēmums informē, ka minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

15. septembrī plkst. 06.00 Rīgas HES ūdenskrātuvē pakāpeniski sāks atjaunot ūdenslīmeni, informē AS Latvenergo.

Noslēdzoties Ogres pašvaldības organizētajiem jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūves darbiem pie Ogres upes ietekas Daugavā, 15. septembrī no plkst. 06.00 sāksies Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pakāpeniska atjaunošana.

Paredzams, ka noteiktais pieļaujamais ūdens līmenis HES normālas ekspluatācijas nodrošināšanai tiks sasniegts 15. septembrī plkst. 24.00.

Kā ziņots iepriekš, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēja pazeminātu ūdenslīmeni. AS «Latvenergo» Rīgas HES strādā atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās Ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem.

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums iekļaut sankciju sarakstā Krievijas turbīnu ražotāju apturējis rekonstrukcijas darbus divās energokompānijas "Latvenergo" hidroelektrostacijās (HES), vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Jau ziņots, ka "Latvenergo" 2013.gada nogalē un 2014.gada sākumā noslēdz līgumus ar Krievijas uzņēmumu "Power Machines" ("Silovije mašini") par Pļaviņu un Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukciju. Abu līgumu kopējā summa bija 78 miljoni eiro.

ASV 2018.gada sākumā šo Krievijas uzņēmumu iekļāva savā Ukrainas sankciju sarakstā, jo atklājās, ka vairākas gāzes turbīnas nogādātas uz Krievijas anektēto Krimu, kurai aizliegta šādu tehnoloģiju piegāde. Turbīnas tika saražotas rūpnīcā, kurā "Silovije mašini" ir Vācijas uzņēmuma "Siemens" partneris. Tās sākotnēji tika piegādātas termoelektrostacijai Tamanā, Krievijā, bet pēc tam tika pamanītas ostā Krimas pussalā, atgādina raidījums.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Darbaspēka izmaksas Latvijā ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tā, diskutējot par nodokļu sistēmas ietekmi uz konkurenci uzņēmējdarbībā, secināja uzņēmēji šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.