Izstādē Riga Food šogad pieteikušies 217 Latvijas uzņēmumi. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs un biedrība Mārketinga padome sola segt daļu no ekspozīcijas laukuma nomas maksas mazajiem un vidējiem pārtikas uzņēmumiem vai apvienībām.

Šāds lēmums pieņemts, lai atbalstītu vietējos ražotājus jaunu tirgu meklējumos. Dalību no Latvijas pieteikuši ražotāji, zemnieku saimniecības, bioloģiskās saimniecības, izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas un asociācijas, kas izstādē prezentēs jaunākos ražojumus un zinātniskos sasniegumus, piedalīsies konkursos un biznesa veicinošos pasākumos, kā arī meklēs jaunus sadarbības partnerus un klientus. Pavisam šogad izstādē gaida vairāk nekā 500 uzņēmumu no 34 valstīm. Izstādē būs 17 valstu kopstendi, kurā varēs novērtēt un degustēt dažādu valstu nacionālos gardumus. Pērn izstāde pulcēja 528 uzņēmumus no 36 valstīm. Izstādē notiks pavāru, konditoru, bārmeņu, kā arī galda servēšanas konkursi, noteiks gada labāko Latvijas pavāru un Baltijas konditoru. Jau 14. reizi notiks izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkurss, kurā noskaidros labāko Holandes sieru, skābo krējumu un medu, kā arī vērtēs graudu maizes kvalitāti. Paredzēti arī semināri pārtikas nozares profesionāļiem un uzņēmējiem par pārtikas tehnoloģijām un inovācijām pārtikas nozarē, ko organizē Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar EEN-Latvija līdzdalību, biedrība Mārketinga padome, Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts sadarbībā ar piena pārstrādes uzņēmumu Elpa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un EK Europe Direct, Nordic Sugar u.c. Pirmo reizi notiks kontaktbirža. Reģistrēšanās kontaktbiržai notiek jau šobrīd mājas lapā www.rigafood.lv

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Turpinot pirms četriem gadiem aizsākto projektu Gaumīgi Garšīgā Galvaspilsēta - Rīga, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) sadarbībā ar Pavāru klubu ir izstrādājis jaunu Latvijas galvaspilsētas gastronomijas konceptu, uzsvaru liekot uz 12 īpaši Rīgai un Latvijai raksturīgiem produktiem, un ko turpmāk popularizēs ar saukli Rīga. Pilsēta labai garšsajūtai, informē RTAB pārstāve Anna Blaua.

Katrā no četriem gadalaikiem ir izvēlēti trīs sezonāli produkti. Kā Rīgas pavasara garšas pārstāvji izraudzīti rabarberi, skābenes, bērzu un kļavu sulas, vasarā īpaša uzmanība tiks veltīta skābajiem ķiršiem, lācenēm un samam, rudenī - brieža gaļai, baravikām un cidonijām, savukārt ziemā godā tiks celta rupjmaize, pīlādži un rāceņi.

Papildu izvēlētājiem produktiem Rīgas kā gastronomijas galamērķa popularizēšanai radīts arī jauns sauklis - Rīga. Pilsēta labai garšsajūtai. (latv. val.) un Riga. Your flavourite city (angļu val.).

«Jau kopš 2012.gada Live Rīga aktīvi veido Rīgas kā gardēžu galamērķa tēlu un šajā laikā mums ir izdevies izcelt mūsu pavāru meistardabus gan vadošajos Eiropas un pasaules medijos, gan arī uzsverot pavāru talantus reklāmas kampaņās. Tomēr nereti mums pašiem ir grūti atbildēt uz jautājumu, kāda ir latviešu virtuve un, ko noteikti Rīgā būtu jānogaršo. Tāpēc ar Pavāru klubu esam izveidojuši jaunu konceptu Rīgai kā Baltijas gastronomijas galvaspilsētai un izraudzījušies divpadsmit produktus, ko turpmāk izcelt kā īpaši svarīgus Rīgas kulinārā piedāvājuma kontekstā,» skaidro RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

Atalgojuma celšana nav vienīgais risinājums bezdarba situācijai darba tirgū, liecina Nozare.lv veiktā tirgotāju aptauja.

Maxima Latvija Personāla vadības departamenta direktore Līga Sleņģe kā dažus no risinājumiem norādīja šādus - darbaspēka piesaiste no citām valstīm, valsts valodas normu mīkstināšana, lai iebraucēji var strādāt bez valodas zināšanām lielākā skaitā amatu nekā patlaban.

L. Sleņģe arī ierosināja izglītības un apmācību sistēmu pārskatīšanu. Proti, ja ik gadu profesionāli tehniskās skolas pabeidz aptuveni 40 konditoru, bet Maxima strādā 60, tad uzņēmumam ir jādomā, kā apmācīt konditoru, pavāru un pārdevēju.

L. Sleņģe atzīmēja, ka gadījumā, ja kā risinājums darbinieku piesaistei tiks izmantots atalgojuma celšana, tad, ja to darīs viens uzņēmums, tam var sekot citu uzņēmumu vairāksolīšana - kas maksā vairāk, saņem darbinieku.

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Lai arī Rīgas centrā tiek atvērtas arvien jaunas beķerejas, Latvijas konditoru biedrības vadība uzskata, ka nozare ir izjukusi.

Latvijas konditoru biedrības valdes prieksšēdētājs Uldis Freiverts stāsta, ka pieredzes bagātie meistari jau aizgājuši aizsaulē, bet daudzi talantīgi un spēcīgi meistari aizbraukuši peļņā uz ārzemēm. Ja pirms vairākiem gadiem biedrība apvienoja ap 130 biedrus, tagad to skaits ir ap 10 un «tie paši plēšas».

Vācu konditorejas Junge ienākšanu Latvijā Freiverts vērtē kā sākumu, kam var sekot arī turki. Viņš tomēr ir izbrīnīts par vāciešu ienākšanu, jo Latvijas tirgus ir neliels, taču Vācijā algas šīs profesijas pārstāvjiem ir pieklājīgas, lai gan konditoreju skaita ziņā tur pastāv ierobežojumi.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

No 4. līdz 7. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas lielākā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2019, organizatori informēja izstādes atklāšanas preses konferencē.

«Riga Food ir cienījams notikums Baltijas mērogā. Šī ir lielākā un stabilākā pārtikas izstāde, kas kalpo ne tikai Baltijas reģionam, bet arī plašāk. Šeit sākas un tiek slēgti nozīmīgi darījumi. Daudzi mūsu ražotāji ir šeit atraduši partnerus. Ir uzņēmumi, kas kļuvuši starptautiski, nes citus zīmolus. Ir globālai ekonomikai gan pozitīvā, gan problemātiskā puse, tomēr ik gadu mēs redzam, ka izstādes stendi kļūst bagātāki un interesantāki,» preses konferencē sacīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

«Jau tradicionāli Latvijai būs divi lieli nacionālie stendi. Viens no tiem būs Latvijas maiznieku stends, kuru izstādes laikā pārraudzīs Latvijas maiznieku biedrība. Tajā būs septiņu Latvijas maiznieku piedāvājums. Lielajā nacionālajā stendā būs 14 citu dažādu produktu ražotāju produkcija. Daļa būs tradicionāli izstādes dalībnieki, bet ir arī jaunpienācēji šogad,» informēja Agroresursu un ekonomikas institūta Izstāžu daļas vadītāja Daina Saktiņa, piebilstot, ka šā gada produktu stāsts ir veselīga pārtika. Gluži tāpat kā pērn būs arī Latvijas ražotāju inovācijas, kuras pārstāvēs vairāki uzņēmumi un viens no tiem savu ceļu pasaulē uzsāk tieši no Riga Food 2019.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Lai noskaidrotu Baltijas labāko konditoru, 15. starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2010 notiks konkurss Baltijas 2010. gada konditors.

Šogad par šo titulu sacentīsies ne vairāk kā astoņi dalībnieki no visām Baltijas valstīm. Konkursantiem savas meistarības pierādīšanā būs atvēlētas sešas stundas, lai veiktu īpašu organizatoru noteiktu uzdevumu.

Starptautiska žūrija piecu cilvēku sastāvā konkursantu darbu vērtēs pēc šādiem kritērijiem: darba organizācija, meistarība, noformējums, garša un produktu saderība, kā arī atbilstība tēmai. Konkursā var piedalīties jebkurš kvalificēts konditors bez vecuma ierobežojuma, vispirms piedaloties nacionālajā atlasē savā valstī.

Konkursu rīko SIA Gemoss sadarbībā ar Pritchitts Foods (Apvienotā Karaliste), SIA Pure Food, biedrību Pavāru klubs, Toikako (Igaunija), Panemunes Egle (Lietuva) un starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1.

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

ASV kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā piecus Oskarus saņēmusi mēmā filma Mākslinieks (The Artist). Filma saņēmusi godalgas kā gada labākā filma, par labāko režisora darbu, labāko kostīmu dizainu, labāko mūziku un labāko galvenās lomas tēlotāju.

Mākslinieks ir pirmā mēmā filma, kas saņēmusi Oskaru kopš 1929. gada. Balvas saņēma filmas galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns un režisors Mišels Hazanavičs.

Labākās aktrises atzinību saņēmusi Merila Strīpa par Lielbritānijas premjeres Margaretes Tečeres atveidošanu filmā Dzelzs Lēdija (The Iron Lady).

Labākā otrā plāna aktiera atzinību saņēmis Kristofers Plamers, par veikumu filmā Beginners, bet par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Oktāvija Spensera, kura Oskaru saņēma par savu darbu filmā The Help.

Martina Skorsēzes 3D filma Hugo, kas iepriekš bija nominēta 11 kategorijām, ieguva piecus Oskarus tehniskajās kategorijās.

No 8. līdz 11. septembrim Ķīpsalā notiks 15. starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food 2010, kurai jau šobrīd aktīvi piesakās uzņēmēji no vairāk nekā 40 valstīm.

Sekojot pasaules attīstības tendencēm, izstādē Riga Food šogad tiks akcentēts kulinārā tūrisma veicināšanas virziens, kas paplašinās jau līdz šim esošo pavārmākslas un viesnīcu un restorānu aprīkojuma zonu, informē izstādes rīkotāji.

Riga Food jaunās tēmas mērķis ir prezentēt Latvijas kulinārijas tūrisma iespējas, pavārmākslas, kulinārijas un viesmīlības tradīcijas, kas ir interesantas gan ārvalstu viesiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.

Tāpat izstādē tiks prezentētas arī citu valstu kulinārās īpatnības un plašais piedāvājums.

Kulinārā tūrisma tēmu izstādē ievadīs vairāki pavāru, konditoru un bārmeņu meistarības konkursi.

Šodien pārtikas izstādes Riga Food 2009 laikā tika noskaidrots un apbalvots Latvijas labākais konditors.

Pirmo vietu ieguva Marika Bērziņa no SIA Ogres prestižs, otro vietu ieguva Eva Vorma no konditorejas Franču maize (SIA Landrika-L), savukārt trešo vietu izcīnīja Alīna Konovalova no restorāna Kaļķu vārti (SIA Ademona).

Apbalvošanas ceremonijā konkursa Latvijas 2009. gada konditors rīkotāja un SIA Gemoss direktore Ieva Treija pauda gandarījumu, ka par Latvijas 2009. gada konditoru kļuva Marika Bērziņa, kas šim titulam mērķtiecīgi tuvojās vairākus gadus.

Šogad konditori par gada labākā meistara titulu cīnījās, gatavojot četru veidu mazās banketa kūciņas, izmantojot visdažādākās tehnikas.

Konkursa finālā piedalījās sešas dalībnieces. Konkursu rīkoja SIA Gemoss sadarbībā ar Pritchitts Foods, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1, SIA Pure Food un biedrību Pavāru klubs.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Sestdien Vecrīgā ceturto gadu aizvadīts "Live Rīga" organizētais ielu ēdiena festivāls jeb "Riga Street food festival". Sešpadsmit Rīgas restorānu šefpavāri izgāja ielās, lai pagatavotu savu interpretāciju par Latvijas "street food".

Mērķis organizēt festivālu janvārī pirms vairākiem gadies radies galvenokārt, lai piesaistītu Latvijai tūristus arī mierīgākajā ziemas sezonā. Šogad festivāls sevišķi ticis reklamēts tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka arī šādi pilsēta, iespējams, piesaistījusi jaunus viesus, pauž Rīgas Tūrisma Attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Viņa atklāj, ka šogad no dalībnieku puses atsaucība bijusi ļoti liela, nācies pat izlozes kārtā izvēlēties, kuri restorāni varēs piedalīties. Ja pirmo reizi organizējot "Street Food" festivālu ziemā, -15 grādu salā, nācies pierunāt restorānu saimniekus un pavārus šādai avantūrai, tad tagad lielākoties visi, kas tika uzaicināti, uzreiz arī piekrituši dalībai pasākumā.

Konkursā "Latvijas gada pavārs" šogad uzvarējusi restorāna "Ferma" šefpavāre Valērija Čudova, bet par "Latvijas gada pavārzelli 2023" kļuvusi Elīna Potapova no restorāna "Snatch", aģentūru LETA informēja konkursa rīkotāju sabiedrisko attiecību pārstāvji.

Tāpat noskaidrota komanda, kura 2024.gadā dosies uz Norvēģiju pārstāvēt Latviju "Bocuse d'Or" sacensībās. Šo ceļazīmi izcīnīja pērnā gada gada pavāra titula ieguvējs, restorāna "Ferma" šefpavārs Nils Ģēvele kopā ar pērnā gada pavārzelli Agati Batragu un treneri, trīskārtēju "Latvijas gada pavārs" ieguvēju Dināru Zvidriņu.

Konkurss notika starptautiskās izstādes "Riga Food 2023" ietvaros.

Konkursa mērķis ir ne tikai noskaidrot Latvijas labāko pavāru, bet arī veicināt Latvijas pavāru profesionalitātes izaugsmi. Kopš 2006.gada Labākais gada šefpavārs saņems "Reaton Zelta pavārnīcu", bet kopš 2018.gada labākais pavārzellis saņem "Reaton Koka pavārnīcu".

Veiksmīgi pārdevis radošu personību teju kulta vietas statusu iemantojušo Teātra bāru, Dāvis Auškāps iepazīstina ar Jūliju Pumpuru

Tas ir ne vien viņa astotais krogs, bet arī iedomu un iedvesmas tēls.

Nupat maijā atklājāt savu jauno lolojumu – gastrobāru Jūlijs Pumpurs. Kas viņš tāds ir?

Es to saucu par visu darbinieku labāko īpašību apkopojumu vienā personā. Tas ir mūsu iedomu un iedvesmas tēls, no kā mācāmies. Viņš ir asprātīgs, viesmīlīgs; viņam garšo labi ēdieni un kvalitatīvi dzērieni. Jūlijs Pumpurs daudz ceļo un atved mums svaigas idejas.

Kādreiz man bija Teātra bārs, kur notika ballītes, iedzeršanas un ģitāras spēles. Tagad ir iestājies zināms briedums, kad ļoti svarīgi, lai šajā vietā ir augstvērtīgas lietas, veselīgi produkti ēdienos, labi dzērieni bāra plauktos. Pa dienu var arī ātri kvalitatīvi paēst, bet vakarā – lēnām baudīt a la carte maltīti. Vēl esmu sapratis, ka ļoti svarīgi cilvēkiem apvienoties pretēji savam egoismam, tāpēc cenšos saviem darbiniekiem mācīt šajā projektā strādāt roku rokā. Piemēram, apkalpot gastrobāra apmeklētājus, it kā tie būtu viņu ciemiņi. Tas nav viegli, jo ir dažādi garastāvokļi, kā arī kāds var patikt, bet cits – ne.