Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Dena Brauna un Paulu Koelju grāmatas 2006. gadā latvieši pirkuši visvairāk, liecina Jāņa Rozes grāmatnīcas 2006. gada grāmatu pārdošanas rezultāti, Db.lv inofrmēja Jānis Roze pārstāve Zane Bojāre.

Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā joprojām modē ir Dens Brauns. Iepriekšējo gadu bestsellers Da Vinči kods bija biežs pirkums arī šī gada pirmajā pusē un kļuvis par 2006. gada pirktāko grāmatu Jāņa Rozes grāmatnīcās. Jāņa Rozes grāmatnīcās pirktāko grāmatu desmitniekā iekļuvis arī romāns Eņģeļi un demoni, bet Ciparu cietoksnis ierindojies 33. vietā un Maldu zona - 49. vietā. Dena Brauna grāmatu ilgstošā atrašanās gan Latvijas, gan pasaules pārdotāko grāmatu saraksta augšgalā liecina par modes tendenci grāmatu tirgū: tiek izdotas un veiksmīgi pārdotas arī citas grāmatas, kas vēsta par slepenām brālībām un vēsturiskām mistērijām. To apstiprina Reimonda Khuri grāmatas Tempļa ordeņa sargs iekļūšana topa 5.vietā.

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

9. augustā, plkst. 13:00 Rīgā, viesnīcas "Hotel Bergs" Stikla konferenču zālē, Elizabetes ielā 83/85, notiek grāmatas "Ventspils 700 + 15" atvēršanas svētki, informē Ventspils dome. Grāmatas atvēršanas pasākumā piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un grāmatas sastādītājs, fotomākslinieks Gunārs Lūsis. Vienlaikus būs iespējams arī apskatīt Gunāra Lūša izveidotu fotoizstādi no grāmatā neiekļautajām fotogrāfijām. Ventspils pašvaldība tradīciju atskatīties uz pilsētas attīstību, paveikto un sasniegto dokumentējot fotoalbūmā, aizsāka pirms pieciem gadiem. Grāmata "Ventspils 700+15", kurā aplūkojams pēdējos piecos gados paveiktais infrastruktūras sakārtošanā, izglītības, kultūras, sociālajā, sporta un citās jomās, ir loģisks turpinājums pirms pieciem gadiem iznākušajai grāmatai "Ventspils 700+10", kurā Ventspils atskatījās uz sasniegto kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Plānots šādas grāmatas izdot arī turpmākajos gados. Grāmatā publicēti fotogrāfu Jāņa Brauna, Valērija Bražina, Artjoma Čerkasska, Jāņa Deinata, Andra Eglīša, Līgas Gabrānes, Oskara Jūras, Ievas Kantmanes, Edgara Kūlmaņa, Gunāra Lūša, Vitālija Makkara, Anatolija Popeluhas, Jura Presņikova, Andra Rebhūna un Guntara Seiļa darbi. Jaunākā albūmā ievietotā fotogrāfija tapusi pēdējā mēneša laikā. Fotogrāfiju atlasei tika rīkoti ikgadēji konkursi. Grāmatas koptēlu veidojis mākslinieks Gunārs Lūsis, tekstu autore ir Ieva Rupenheite, bet grāmatas grafisko salikumu veidojusi KIMA. Grāmata "Ventspils 700+15" izdota 5000 eksemplāros un to būs iespējams iegādāties grāmatnīcās, tās aptuvenā cena mazumtirdzniecībā būs no 8 līdz 9 Ls. Prezentācijas laikā grāmata tiks dāvināta arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Ventspils bibliotēkai. Grāmatas izstrādi nodrošināja darba grupa Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieka Alda Ābeles vadībā, projekta koordinators bija Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

3 maijā Briselē notiks 1. „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” pilnsapulce, kurā darbojas arī Latvijas valsts mežu apsiamniekotājs valsts a/s „Latvijas valsts meži”, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas mērķis ir pārstāvēt un veicināt kopīgās valsts mežu un to apsaimniekotāju intereses Eiropas Savienībā (ES). „Viens no būtiskākajiem asociācijas uzdevumiem ir atbalstīt un stiprināt valsts mežu apsaimniekošanas organizācijas. Eiropiešiem mežs ir ne tikai izejviela produkcijas ražošanā, bet arī nozīmīga atpūtas vieta. Tieši tāpēc ir svarīgi uzturēt un palielināt valstu īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas efektivitāti, sociālo atbildību, sekmēt dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu valsts mežu platībās, ” uzsver LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Tieši šo uzdevumu risināšanai arī tiek novirzīta ievērojama daļa no šo uzņēmumu ienākumiem, tādējādi finansējot daudzus ekoloģiskos projektus. Eiropas Savienības valstīs mežs tiek uzskatīts galvenokārt kā vienotās apkārtējās vides sastāvdaļa, nevis tikai kā lauksaimnieciski apsaimniekojams objekts ar savu sējas un ražas ievākšanas laiku. Tieši tāpēc „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” dalībnieki iestājas par mežu apsaimniekošanas efektivitātes palielināšanu. Kā liecina asociācijas rīcībā esošie dati, tad valsts uzņēmumu peļņas samazināšanās var novest pie vides programmu finansējuma samazināšanās, kas gala rezultātā var nelabvēlīgi atsaukties uz visu apkārtējo vidi,, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. „To saprot arī LVM un tieši tāpēc uzņēmuma attīstības stratēģija paredz 60 gadu laikā palielināt apsaimniekojamo valsts mežu vērtību (mežaudžu platība, kvalitāte un produktivitāte, meža infrastruktūra) par 50 procentiem. Tas ir liels, taču sasniedzams mērķis.,” tā Roberts Strīpnieks. „Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas” dibināta pagājušā gada jūnijā Jūrmalā 6. valsts mežu apsaimniekotāju konferences laikā. Tās valdē ievēlēts arī LVM prezidents Roberts Strīpnieks, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Jau ziņots, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, Zemkopības ministrija (ZM) Latvijas skolu bibliotēkām un visām Latvijas publiskajām tautas bibliotēkām dāvināja Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa grāmatu "Mežu zemē Latvijā! Aicinām ceļā!" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izdoto karti "Aicinām atpūsties Latvijas valsts mežos", lai veicinātu bērnu interesi par Latvijas mežos sastopamajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Līdz ar grāmatas un kartes dāvināšanu ZM un LVM visu Latvijas skolu skolēniem izsludināja radošo konkursu "Mūsu mazais pārgājiens".

Lai sekmētu bērnu un jauniešu patriotisko audzināšanu, dzimtās zemes un dabas vērtību iepazīšanu, kā arī rosinātu bērnus un jauniešus vērīgāk ieskatīties dabā, mežā, meklēt un atrast interesanto, savdabīgo vai saudzējamo, raudzīties un atrast tā, kā to darīja Imants Ziedonis un Rimants Ziedonis, rakstot grāmatu "Mežu zemē Latvijā. Aicinām ceļā!", arī šogad ZM un LVM organizē nu jau tradicionālu konkursu skolēniem. "Aicinu skolēnus piedalīties mūsu izsludinātajā radošajā konkursā un novēlu veiksmi visiem, kas piedalīsies! Ar nepacietību gaidu brīdi, kad vārēsim iepazīties ar iesniegtajiem darbiem, vērtēt tos un apbalvot konkursa uzvarētājus," teic zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Esmu niecīgākais grāmatizdevējs Latvijā ar lielākajām ambīcijām, par sevi smaida Judīte Putāne, kura Ogrē atvērusi grāmatu antikvariātu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī sākums nav bijis viegls, šīs vasaras vidū izveidotā antikvariāta Papagaiļa rūme saimniece, SIA Divpadsmit vadītāja Judīte Putāne negrasās mest plinti krūmos. Viņai ir būtiski, lai cilvēki vairāk lasa un grāmatas dzīve nebeidzas plauktā īsi pēc nopirkšanas. «Ja ģimenei ir atlikti, piemēram, 20 eiro grāmatu iegādei, pirmkārt, tiks nopirkta kāda grāmata bērniem, ja tādi ir, vai arī kaut kas, ko ļoti, ļoti ir gribējies izlasīt. Pēc grāmatas izlasīšanas tā nogulst plauktā, varbūt tiek iedota radiem un draugiem izlasīt. Atļauties citu grāmatu tu vairāk nevari,» ikdienas realitāti, ar ko diemžēl saskaras daudzi, ieskicē Judīte. Lai grāmatām dotu otru, trešo, pat ceturto dzīvi, radies antikvariāts. Tajā rodamas ne vien pavisam senas vai padomju laikos izdotas grāmatas, bet arī pa kādai, kas gozējas aktuālajos vislabāk pārdoto grāmatu sarakstos Latvijā. Izskaidrojums tam vienkāršs – ja grāmata nopirkta masīvas reklāmas ietekmē, bet izlasot nācies secināt, ka tā tomēr nav īstā, atnesot uz antikvariātu ir iespējams ne vien atgūt kādu daļu no samaksātā, bet kādam citam dot iespēju to izlasīt pa zemāku cenu. «Tādā veidā grāmatas var izlasīt daudzi,» saka Judīte, kura pati grāmatas krāj. Mājas bibliotēkā viņai esot ap pieciem tūkstošiem grāmatu, tostarp, iespējams, lielākā bērnu grāmatu pirmizdevumu kolekcija Latvijā.

Lato Lapsas izdotā grāmata Tiesāšanās kā ķēķis izķerta kā karsti pīrādziņi, taču biznesa šeit neesot, šodien, 4.septembrī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

"Pirmie 300 SIA Baltic Screen izdotie Tiesāšanās kā ķēķis eksemplāri Jāņa Rozes grāmatnīcās pazuda dažu stundu laikā un sensācijas alkstošajos pircējos radīja vēl lielāku ziņkāri, kas likumsakarīgi noveda pie grāmatas 4000 eksemplāru lielās tirāžas izpārdošanas vēl neredzētā ātrumā," raksta Dienas bizness.

Tas radījis pārsteigumu pat pašam grāmatas autoram: "Pats nebiju gaidījis, ka grāmata būs tik pieprasīta un tiks izpirkta tādā ātrumā. Bija arī gudrinieki, kuri teica, ka es taču varēju nodrukāt šo grāmatu 20 000 eksemplāros, taču šis ir mans pirmais mēģinājums kā uzņēmējam, grāmata izdota par paša līdzekļiem un, aprēķinot grāmatas izdošanas tirāžu, vadījos jau no savām zināšanām grāmatniecības jomā. Laba tirāža pie mums skaitās 2000 eksemplāru, un, tā kā nodrukāt 2000 grāmatas eksemplārus nebija īpaši lētāk kā 4000 eksemplārus, tad grāmata iznāca 4000 tirāžā. Finansiālā ziņā mans mērķis ir atgūt grāmatas izdošanā ieguldītos līdzekļus. 4000 grāmatu izdošana izmaksā aptuveni 6400 latu un vienas grāmatas pašizmaksa ir 1,50. Visa tirāža ir aizgājusi un ieguldītā nauda jau pamazām atgriežas atpakaļ. Šobrīd Baltic Screen jau atgriezušies aptuveni 5300 latu. Man pašam bija desmit grāmatas eksemplāri, taču tad vēl bibliotēkas atgādināja, ka arī tām nepieciešams kāds eksemplārs, tā nu man kā izdevējam ir palikušas tikai pāris grāmatas," laikrakstam stāstījis Lato Lapsa.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Koksnes cenu kritums biedēs privātīpašniekus doties uz mežu cirst, kā ari būtiski samazinās daudzu mežu īpašnieku aktivitātes mežu atjaunošanā un kopšanā, šodien raksta Dienas bizness.

Kā vienīgo stimulu mežu īpašniekiem kaut ko darīt M. Liopa redz piekļuvi ES struktūrfondiem, kuros pieteikto projektu realizācijai būs vajadzīga nauda, bet atbalsta maksājumu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tāpēc banku piesardzības politikas apstākļos daļa īpašnieku tomēr ies cirst mežu. Vairāki nelieli privātmežu īpašnieki atzina, ka šogad arī kontrolējošām iestādēm vajadzētu saprast pašreizējo situāciju un nevērsties pret viņiem ar visu likumā paredzēto bardzību.

Vairāk lasiet 22. janvāra Dienas Mežu privātīpašnieki šogad samazinās apgriezienusbiznesā.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit būtiski paplašinājis savu darbību Latvijas tirgū, kā arī nostiprinājis pozīcijas reģionā, uzsākot enerģijas tirdzniecību Polijā un Lietuvā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gāzes tirgotāju reģistrā Enefit ierakstīts šā gada 10. februārī, un pirmajos tirgus atvēršanas mēnešos uzņēmumam izdevās piesaistīt 258 klientus. Šā gada 3. ceturksnī uzņēmuma pārdotās gāzes apjoms Latvijas tirgū sasniedza 114 GWh jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.

Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka piegādātāju aktivitāte dabasgāzes tirgū ir ļoti augsta – pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem, kas koncentrējušies uz juridisko klientu segmentu. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.