Metālapstrāde un mašīnbūve 2010. gadā atgūstas no krīzes, turklāt nozari papildinājuši jauni ambiciozi spēlētāji.

To rāda statistikas dati par nozares uzņēmēju ražošanas un eksporta apjomiem. Pēc aptuvenām aplēsēm, 2010. gadā metālapstrādes un mašīnbūves nozares saražos produkciju ap 700 milj. Ls vērtībā, kas būs aptuveni par 30% vairāk, nekā tika iespēts 2009. gadā, kad nozare piedzīvoja ienākumu sarukumu teju vai uz pusi salīdzinājumā ar 2008. gadu.

Tieši šī iemesla dēļ arī nozares aptaujāto uzņēmēju vairums par nozīmīgāko notikumu min tieši atgūšanos no krīzes. Tā kā 82% nozares ienākumu tiek gūti ārvalstu tirgos, uzņēmēju uzmanības lokā ir notikumi lielākajos patērētājvalstu tirgos, arī to budžetu konsolidācijas pasākumi un konkurentvalstu ražotāju lēmumi.

Uzdevums - izdzīvot

«Svarīgākais daudziem nozares uzņēmējiem bija izdzīvot ne tikai 2009. gadā, bet arī 2010. gadā,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. DB jau vairākkārt rakstīja, ka 2009. gadā pasaules finanšu krīzes ietekmē uz lielākajiem ārvalstu noieta tirgiem strauji saruka ļoti daudzu izstrādājumu pieprasījums un cenas, ko vēl vairāk ietekmēja konkurentvalstu rīcība - it īpaši tādu lielražotāju valstu kā Polijas, Ukrainas un Krievijas (arī Čehijas, Ungārijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas) lēmums par savas nacionālās valūtas kursa samazināšanu attiecībā pret eiro (arī latu). Savukārt tie rūpnieki, kuri bija saistīti ar būvniecību, tai apsīkstot Latvijā, kā arī ārvalstu tirgos, būtiski izjuta gan ražošanas apjomu, gan ienākumu kritumu, daļa pat bankrotēja.

Pēc pašu nozares uzņēmēju domām, 2010. gada sākums ir bijis pats zemākais punkts un kopš tā brīža notiek lēna augšupeja. To pierāda arī nodarbināto skaits, kurš šoruden tiek lēsts 21 000, kamēr šā gada sākumā bija aptuveni 19 800.

Izglītības svars

«Pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā nozares uzņēmēji perspektīvā var ar optimismu raudzīties uz jauniem inženieriem, jo šogad uz vienu vietu inženierzinātņu studijās bija pieteikušies 4,5 studētgribētāji,» tā uz jautājumu par nozarei būtiskāko atbild V. Rantiņš.

Viņš otrajā vietā liek izglītību, proti, profesionāli tehnisko skolu uzsākto aprīkošanu ar šodienai atbil-stošām iekārtām, uz kurām apmācīt jauniešus. «Izglītības apmācību bāzes, kā arī inženierzinātnes studētgribētāju skaita pieaugums ļauj prognozēt nozarei nākotni,» savu izvēli pamato asociācijas vadītājs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra