Piektdien Ādažu kultūras centrā notika biedrības Zemnieku saeima kongress – konference, kas pulcēja vairāk nekā 250 lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki atskatījās uz organizācijas paveikto 2016.gadā, izvirzīja mērķus 2017.gadam, ievēlēja jauno vadību un diskutēja ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Šogad atkārtoti par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), un tieši tā pati valde, kas iepriekš: Artūrs Akmens (Latgale), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Arnis Burmistris (Zemgale), Arnolds Jātnieks (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), un Maira Dzelzkalēja – Burmistre (Zemgale).

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem ar organizācijas valdi, biedriem un biroju ikdienā paveicam nozīmīgu darbu Latvijas lauksaimniecībā. Šobrīd mēs nevaram apstāties pie sasniegtā, jo izaicinājumi darbā pie jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas ir un būs apjomīgi. Mums katram ir jāvelta savs laiks, resursi un jāiesaistās lauksaimniecības nākotnes veidošanā, lai izdarītu maksimāli daudz savu kopējo mērķu sasniegšanai. Šodien atkārtoti ievēlētajai valdei būs jauns izaicinājums un  vēlu izturību un izdošanos pie Latvijai tik nozīmīga jautājuma.»

J.Lazdiņš kā šī gada stratēģisko izaicinājumu uzskata jaunā plānošanas perioda pēc 2020. gada politikas veidošanu, Latvijas lauksaimnieku saražotās produkcijas konkurētspējas stiprināšanu, nodokļu sistēmas optimizāciju un politiku integrēšanu. Domājot par lauksaimniecībai labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu Latvijā, svarīgi strādāt pie LAP ieviešanas nosacījumu pilnveidošanas, nodokļu sistēmas uzlabošanas, administratīvā sloga mazināšanas. Tāpat  svarīgi stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, kā arī meklēt pieņemamu risinājumu vides pasākumu ieviešanai lauksaimnieciskajā ražošanā.

Zemnieku Saeimas kongresā debates izraisījās par zemnieku lielo aktivitāti ES atbalsta pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”,  kur iesniegto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, nekā plānots. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sacīja, ka pašlaik virzāmies uz to, ka visi projekti, kas atzīti par atbilstošiem, tiks akceptēti. Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola – Helviga piebilda, ka šoreiz iesniegti projekti, kas savākuši daudz papildus punktu – ap 70, lai gan minimālais punktu daudzums ir 35, un pat tie būtu jānoraida. Bioloģiskais lauksaimnieks Jānis Dzenis gan vaicāja ministram, kur ir konsekvence, jo pirms gada LAD noraidījis projektus ar papildus savāktajiem 90 punktiem, bet tagad naudu plāno dot visiem. Dūklavs gan domā, ka visu akceptēto projektu atbalstīšana ir pragmatiska pieeja un veicina naudas ātrāku nonākšanu apritē. Ne visi lauksaimnieki tam piekrita, vaicājot, kas notiks nākamajās kārtās, īpaši tuvojoties plānošanas perioda beigām. Ministrs gan mierināja, ka nākamajai un aiznākamajai kārtai naudas pietikšot, taču mudināja negaidīt un tām saimniecībām, kas plāno attīstību, projektus iesniegt jau laicīgi, nevis plānošanas perioda beigās.

Z/s Vīnkalni saimnieks Andris Felss mudina Latvijas Valsts ceļus sadarboties ar zemniekiem, lai brūkošos ceļus varētu salabot. Šobrīd gan jebkura zemnieku aktivitāte tiekot apslāpēta, taču abu pušu sadarbība situāciju tikai uzlabotu.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra