Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena Grindeks akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka Grindeks akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA atzina, ka EM šodien valdībā pārstāvēja pozīciju, ka prasība pret Grindeks akcionāriem ir jāvirza, lai demonstrētu, ka Latvija rūpējas par mazākuma akcionāru tiesībām.

«Mums ir gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums, gan Augstākās tiesas lēmums, ka Lipmanu ģimenei bija jāizsaka piedāvājums mazākuma akcionāriem. Situācija bija tāda, ka FKTK uzlika pienākumu Lipmanu ģimenei izteikt piedāvājumu, kas netika darīts, savukārt starplaikā viņi izdarīja visu iespējamo, lai izvairītos no šī pienākuma. Šajā gadījumā Latvijas valsts ir zaudētāja, jo ieņēma vismaz divreiz mazāk naudas nekā pienāktos,» norādīja ministrs un piebilda, ka minētais jautājums ir jāvirza uz tiesu.

Savukārt PA vadītājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA atzina, ka gadījumā, ja Grindeks" akcionāri būtu izteikuši akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, akciju cena būtu lielāka, nekā valsts ieguva.

Vaicāts, vai akciju pārdošanas rezultātā valsts nav ieguvusi divus miljonus eiro, PA vadītājs norādīja, zaudējumi varētu būt divi miljoni eiro vai mazāk.

Valdība PA devusi mandātu vērtēt akciju pārdošanas darījumu, piesaistot juristus, lai pieņemtu lēmumu par vēršanos tiesā.

«Nav izslēgts, ka valsts varētu tiesāties ar diviem lielākajiem Grindeks akcionāriem, lai skatītu jautājumu par valstij nodarītajiem zaudējumiem, gan arī veidotu kopējo tiesu praksi. Šāda tiesvedība nebūtu saistāma tikai ar Grindeks mazākuma akcionāriem, bet gan tā būtu lietderīga kopējam finanšu tirgum,» norādīja Loginovs.

Kā aģentūrai LETA teica Grindeks pārstāve Laila Kļaviņa, šī ir lieta, kas saistīta ar akcionāriem, tāpēc uzņēmuma vadība to nekomentēs. Ar uzņēmuma padomes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Kirovu Lipmanu sazināties nav izdevies.

Jau vēstīts, ka 2016.gada 8.novembrī atklātajās izsolēs biržā Nasdaq Riga tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas. Grindeks akcijas cena izsolē bija 3,85 eiro, tādējādi valsts tai piederošos 2,29% Grindeks akciju pārdeva par 846 153 eiro. Kopumā izsolē investori iesniedza pieteikumus par 285 290 Grindeks akciju iegādi, bet valsts piedāvāja iegādāties 219 780 Grindeks akciju. Tādējādi pieprasījums pēc Grindeks akcijām par 29,8% pārsniedza piedāvājumu.

FKTK 2014.gada novembrī konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti attiecībā uz Grindeks akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003.gadā, kopā piederēja 49,98% Grindeks akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04% Grindeks akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50,02% no kopējā Grindeks balsstiesīgo akciju skaita.

Par minēto likuma pārkāpumu Kirovam Lipmanam tika piemērota soda nauda 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam 10 650 eiro apmērā, un abiem akcionāriem tika noteikts pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Taču Lipmani 2014.gada 18.decembrī Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja FKTK lēmumu.

Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa ar Lipmanu pieteikumu noraidīja. Tiesa secināja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti. Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība. Tiesvedība šajā lietā noslēdzās 2016.gada septembrī, kad Augstākā tiesa nolēma Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt negrozītu un kasācijas sūdzība tika noraidīta. Tādējādi FKTK 2014.gada lēmums stājās spēkā.

Taču, neskatoties uz attiecīgo Augstākās tiesas spriedumu Lipmanu strīdā ar FKTK, Lipmanu ģimenei nebija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums citiem Grindeks akcionāriem, jo kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāvēja apstākļi, kas uzlika par pienākumu Lipmaniem izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Grindeks pamatkapitāls ir 9 585 000 akciju 1,4 eiro nominālvērtībā, un visas kompānijas emitētās akcijas ir publiskā apgrozībā. Grindeks galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. Grindeks koncernu veido Grindeks un piecas tā meitassabiedrības - Igaunijas Tallinas Farmācijas rūpnīca, Latvijas Kalceks un Namu apsaimniekošanas projekti, kā arī Krievijas Grindeks Rus un Slovākijas HBM Pharma. Grindeks akcijas kotē Nasdaq Riga oficiālajā sarakstā.

pievienota 10.rindkopa

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra