A/s KVV Liepājas metalurgs plāno apgūt jaunu, tirgū perspektīvā pieprasītu metalurģijas produktu ražošanu, vienlaikus šoruden sola iedarbināt otro velmēšanas cehu un gaida valdības reakciju uz kompānijas priekšlikumiem.
Ar šādu plānu uzņēmums jau iepazīstinājis kreditorus – Valsts kasi, SEB Banku un banku Citadele, bet šodien to prezentēs Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē, kuru vada Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Vairāki DB aptaujātie metālapstrādes nozares eksperti atteicās komentēt KVV Liepājas metal- urgs ieceri par jaunu metalurģijas produktu ražošanu, jo šī joma esot ļoti specifiska, turklāt tirgus situācija komplektā ar valūtu kariem un ģeopolitiku esot ļoti neprognozējama.
A/s KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs atzīst, ka sākotnējos uzņēmuma plānos būtiskas korekcijas ir ieviesušas valūtu kursu izmaiņas, kā arī tērauda lielražotāja Ķīnas fokusa maiņa no iekšējā tirgus patēriņa uz eksportu. Turklāt uzņēmuma lielāko noieta valstu celtniecības tirgos nevalda liels optimisms par būvniecības pieaugumu, tātad arī ražotās armatūras pieprasījumu un vēl jo vairāk – tās cenu. Turklāt situācijā, kad bijušā Liepājas metalurga produkcijas divus gadus nav bijis tirgū un to ir aizņēmuši konkurenti, nebūt nav viegli atgriezties, jo īpaši, ja nepieciešams katram noieta tirgum veikt produkcijas sertifikāciju. Tāpat ir jautājums par elektroenerģijas cenu līmeni, kas Latvijā ievērojami pārsniedz to līmeni, par kādu šo resursu iegādājas citu Eiropas valstu ražotāji – konkurenti. Pēc I. Talanova sacītā, Latvijā elektroenerģijas cena bijusi ap 91 eiro par MWh, savukārt konkurentiem Eiropas valstīs tikai 40 – 45 eiro par MWh. Latvijā ir valdības noteikumi par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atlaidi ražotājiem, tomēr ar to vien būtisku elektroenerģijas izmaksu kritumu un pašizmaksas kritumu neizdosies panākt. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā Latvijas radio 1 atzina, ka uzņēmums jau sācis kārtot nepieciešamās formalitātes, lai varētu izmantot OIK atlaidi, kas, strādājot velmēšanas iecirknim, gadā varot būt ap vienu milj. eiro.
Uzņēmums arī vēlētos, lai varētu iegādāties dabasgāzi brīvā tirgū.
I.Talanovs norādīja, ka pašreizējos sarežģītajos tirgus ap- stākļos neviens nevar pateikt, kad būvniecības sektors atjaunosies, tieši tāpēc uzņēmums vēlas atrast nākotnē – pēc 10 – 20 gadiem – pieprasītus metalurģijas produktus (bet nebūs armatūra), ko varētu ražot Liepājā. Šādu produktu ražošana dotu jaunu elpu senajām metalurģijas tradīcijām Liepājā, gan arī ieguvumus valstij kopumā. Uzņēmums ir atradis iespēju, kā samazināt armatūras pašizmaksu par 10 eiro/t. Jādomā par mācību programmām metalurģijas specialitātēs, jo ir liels vidējais darbinieku vecums. «Šos jautājumus var sekmīgi atrisināt tikai uzņēmuma sadarbībā ar valsti, bet ne atsevišķi,» tā I. Talanovs. Viņš atgādina, ka a/s KVV Liepājas metalurgs ir investējis (ieskaitot 25 milj. eiro apgrozāmos līdzekļus un 23 milj. eiro ražotnes rekonservācijai) aptuveni 62 milj. eiro un izvēlējies turpināt darbu ar Latvijā un ārzemēs pazīstamo Liepājas metalurga nosaukumu. Ekonomikas ministre Latvijas radio 1 atzina, ka vēlas dzirdēt no uzņēmuma vadības konkrētu biznesa plānu un arī konkrētus priekšlikumus, kā valsts varētu palīdzēt šim lielajam uzņēmumam.
Plašāk lasiet rakstā Metalurgs meklēs jaunus produktus trešdienas, 19.augusta laikrakstā Dienas Bizness (4.,5.lpp)!
#27/46
A/s KVV Liepājas metalurgs galvenais inženieris Egils Kupšis