Jaunākais izdevums

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus "Ceļu satiksmes likumā", būtiski palielinot sodu par transporta līdzekļu vadīšanu dzērumā un autovadītāju bēgšanu, informē Satiksmes ministrija.

Bargākais no tiem – noņemtas autovadītāju tiesības uz 5 gadiem un naudas sods 2000 eiro apmērā. Tādejādi noteikta stingrākā transporta līdzekļu vadītāju atbildība par likuma pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā.

Sodi ir paaugstināti, jo nebūs vairs administratīvais arests, kas tika piemērots iereibušajiem autovadītājiem.

Sods palielināts par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles. Par šādu pārkāpumu piemēros naudas sodu velosipēda vadītājam divdesmit četru naudas soda vienību apmērā (viena naudas soda vienība ir 5 eiro). Savukārt cita transportlīdzekļa vadītājam - no 170 līdz 280 naudas soda vienībām un atņems transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

Savukārt par minēto pārkāpumu, ja konstatēto promiļu daudzums pārsniedz 1,5, transportlīdzekļa vadītājam piemēros naudas sodu no 240 līdz 400 naudas soda vienībām un atņems tiesības uz pieciem gadiem. Tāds pats sods piemērojams personām, ja minētais pārkāpums tiks veikts narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka par nepakļaušanos personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), turpmāk piemēros naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 240 līdz 400 naudas soda vienībām un atņems transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Tāpat turpmāk autovadītāju dokumentus varēs pārbaudīt arī pašvaldības transporta kontroles dienesta darbinieki.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību uz ceļiem, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajā jomā. Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, par tiem piemērojamos sodus un institūciju kompetenci sodu piemērošanā.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2020.gada 1. jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja jāsēžas pie stūres, labāk nedzert pat vienu alus glāzi

Ceļu policists Verners Vangravs, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par nepietiekamu klientu risku izvērtēšanu piemēroti sodi jau 240 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests šobrīd aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde.

Pērn novembrī VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte ziņoja, ka uzsākts aktīvs darbs pie NILLTFN likumu subjektu darbības uzraudzības.No šobrīd VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesā labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana) riski.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus, salīdzināšanai, laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 tūkstošus eiro (dati uz 19.07.2019).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā notiesātie Livanovičs un Meļko nogādāti ieslodzījuma vietā, bet Cvetkovs aizturēts

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Būs jākāpina elektroauto ražošanas tempi

Žanete Hāka, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka vairākas valstis tuvāko 10-20 gadu laikā apņēmušās vispār aizliegt tirgot transportlīdzekļus, kas darbojas ar fosilo degvielu, autoražotājiem nāksies ātri pārorientēties uz elektroautomašīnu ražošanu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Līdz šim vairākas valstis, tostarp, Norvēģija, Norvēģija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija, Īrija, jau publiski paziņojušas konkrētus termiņus, kurās slēgs savu tirgu automašīnām, kas darbojas ar fosilo degvielu, un sagaidāms, ka šai iniciatīvai laika gaitā pievienosies citas valstis.

"Tādēļ rodas jautājums - kurš autoražotājs, apzinoties, ka šajās valstīs vairs produkciju realizēt nevarēs, veiks investīcijas šādu automašīnu ražošanā?" jautā A. Kulbergs.

Viņš prognozē, ka elektrifikācijas bums notiks daudz straujāk nekā spējam to iedomāties, jo ražotājs būs spiests to darīt, ņemot vērā nākotnes tendences, līdz ar to elektroautomašīnu modeļu skaits pasaulē augs strauji jau nākamo gadu laikā, jo citu variantu vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas sods par ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu jau tuvākajā nākotnē varētu pārsniegt 1000 eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Viņš pauda nožēlu, ka cilvēki, par spīti jaunā koronavīrusa draudiem, tomēr neievēro valdības noteiktās fiziskās distancēšanās prasības un citus aizliegumus. Acīmredzot ir jāpalielina naudas sodi, lai cilvēki pret ierobežojumiem izturētos nopietni, vadoties no pasaules pieredzes, secinājis ministrs.

Ģirģens pastāstīja, ka patlaban Iekšlietu ministrija strādā pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekta, lai sodus par ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu varētu palielināt "līdz 1000 eiro un vairāk".

Viņš norādīja, ka policijai patlaban nav nepieciešama armijas palīdzība, lai tiktu galā ar ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu izkontrolēšanu. Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanās šo ierobežojumu kontrolēšanā, visticamāk, būtu nepieciešama vien tad, ja valstī tiktu ieviesta tā dēvētā "pilnā karantīna", un šāda iespēja nav izslēgta, norādīja Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

LETA, Žanete Hāka, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9. oktobra sēdē bija tieši par debatēm, proti, ka tiesneši turpmāk varētu ierobežot debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējo vārdu.

Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas varasiestādes sākušas izmeklēšanu, lai pārbaudītu ziņas, ka ministri un citas pazīstamas personas, pārkāpjot karantīnas ierobežojumus, pusdienojot slepenos restorānos.

Parīzes prokuratūra paziņojusi, ka svētdien ierosinājusi krimināllietu par citu personu apdraudēšanu un nelegālu nodarbinātību, un ka cenšas noskaidrot šo slepeno pusdienu organizatorus un dalībniekus.

Dokumentālajā filmā, kas nedēļas nogalē tika demonstrēta privātajā televīzijas kanālā M6, kāds vārdā neminēts vīrietis stāstīja, ka ieturējis maltīti divos vai trijos slepenos restorānos kopā ar vairākiem ministriem.

Valdības locekļi nekavējoties nolieguši, ka būtu bijuši iesaistīti šādā nelikumīgā rīcībā.

Tomēr iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns uzdevis policijai pārbaudīt šīs ziņas.

Prokuratūra pirmdien paziņojusi, ka izmeklēšana tiek turpināta, lai gan filmā redzamais vīrietis savus apgalvojumus esot atsaucis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome atsaka Kalnciema ielas grausta īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atteica Pārdaugavā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019.gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredzēja, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs, šodien mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Atsaucoties uz pašvaldības policiju, Staķis informēja, ka bijusi informācija par narkotiku lietošanu un Covid-19 noteikumu neievērošanu šajā adresē. Šī informācija nodota Valsts policijai.

Arī Rīgas dome pārbaudīšot visu dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka iestādes atbilstoši reaģējušas. Rīgas mērs ir pārliecināts, ka nelikumīgā hosteļa apsekošana veikta laikus, tam uzlikti sodi un liegumi.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) informējis, ka degušais objekts jau iepriekš bijis policijas redzeslokā saistībā ar apreibinošu vielu lietošanu, turklāt vēl šogad februārī telpās nav ielaisti ugunsdzēsēji pārbaudes veikšanai.

Ministra rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas vēl šogad februārī ieradās objektā, lai veiktu ugunsdrošības normu pārbaudi, taču amatpersonas netika ielaistas. Toreiz par notikušo tika sākts administratīvais process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) brīdinājusi, ka noteiks naudassodus 20 bankām, ja tās nespēs novērst trūkumus klimata izmaiņu risku pārvaldībā, trešdien vēstī ziņu aģentūra "Bloomberg".

Atsaucoties uz šo situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, "Bloomberg" raksta, ka ECB nosūtījusi vēstules bankām un noteikusi tām individuālus termiņus, lai novērstu norādītās problēmas. ECB paredzētie naudassodi var sasniegt 5% no bankas dienas vidējiem ieņēmumiem.

"Bloomberg" piebilst, ka ECB novēroto pārkāpumu smagums dažādām bankām ir atšķirīgs, un maz ticams, ka visām tiks piemēroti sodi.

ECB konstatējusi, ka vairākas bankas nav ievērojušas pagājušā gada martā noteikto starpposma termiņu trūkumu novēršanai.

ECB tieši pārrauga 109 bankas eirozonas valstīs.

2020.gadā ECB publiskoja vadlīnijas bankām attiecība uz klimata risku pārvaldību. Tās attiecas arī uz tiem aktīviem šo banku portfeļus, kas saistīti ar ogļskābās gāzes izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru