Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumiem savulaik aizliedzot mobilo sakaru operatoram “Bite Latvija” piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus.

Nemainot esošo situāciju, “Bite Latvija” prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi.

“Bite Latvija” pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs “Unistars”, kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza “Bite Latvija” piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā.

Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst. Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Autovadītājus, kuri kārto tehnisko apskati savam spēkratam, mulsina maksa par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanu, ko atsevišķi šoferi jau nodēvējuši par «nodokli nodoklim».

Maksa jāveic ne tikai par iespēju samaksāt pašu nodokli, bet vēl arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas tiek piemērots šai maksai, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Autovadītājam, kas savam auto iziet tehnisko apskati Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), pamatapskate izmaksā 12,92 latus, divus latus – atļauja piedalīties ceļu satiksmē, 1,55 latus – tehniskās apskates uzlīme. Veicot tehnisko apskati vai arī pirms tās, autoīpašniekam jāsamaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kas ir vairāki desmiti latu. Te autovadītāji pamanījuši faktu, ka par šo iespēju nomaksāt nodokli ir jāveic maksa par nodokļa iekasēšanu – 0,51 lats.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Auditori apturējuši valsts a/s Latvijas valsts meži koksnes FSC sertifikātu, kas var apdraudēt koksnes eksportu uz tādām valstīm kā Lielbritānija un Nīderlande.

«Mani kā komersantu priecē doma, ka esam teju vai vienīgie, kuri Latvijā, neimportējot no Krievijas, Igaunijas vai Baltkrievijas sertificētiem mežiem, varam piedāvāt koksni ar FSC sertifikātu, taču apbēdina fakts, ka valsts nespēj apsaimniekot mežus, balstoties uz trīs ilgtspējas pamatiem— videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski pamatoti,» SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš

Ja netiek uzlabota FSC sertifikācijas kvalitāte, tad neredzu jēgu šādam procesam, tā a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Jau sākusies cīņa par frekvencēm, kas domātas bezvadu datu pārraidei. Telekomunikāciju nozares nākotne ir bezvadu datu pārraide, tostarp ceturtās paaudzes jeb 4G tehnoloģijas, kas pārraides ātrumu ļauj nodrošināt līdz 100 Mbit/s.

Tomēr viss nav tik rožaini – ierobežoto frekvenču un lielo investīciju dēļ. Ņemot vērā, ka frekvences ir luksusa prece, bet kārota lieta, jau šobrīd Latvijas uzņēmumi kaļ plānus kā iegūt šīs frekvences, tādējādi savstarpējā cīņā piešaujot pipariņu. Arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde izteicies, ka operators cer atrast iespējas, kā 4G komercrežīmā piedāvāt agrāk par 2013.gadu. Latvijā šādas frekvences lietošanas tiesības līdz 2013.gadam ir pazīstamā uzņēmēja Pētera Šmidres vadītā telekomunikācijas uzņēmuma Baltkom rīcībā.

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Ņujorkas amatpersonas sākušas plašu izmeklēšanu saistībā ar augstas frekvences tirdzniecību, pārbaudot, vai ASV biržas un citi uzņēmumi, kas šo pakalpojumu piedāvā, nenodrošina atsevišķiem brokeriem pārlieku lielas priekšrocības, salīdzinot ar tiem, kuri to neizmanto, raksta Bloomberg.

Tiek pārbaudīta produktu un pakalpojumu tirdzniecība, kas piedāvā ātrāku piekļuvi datiem un plašākai informācijai. Volstrītas bankas un brokeru kompānijas maksā tūkstošus dolāru mēnesī par šo pakalpojumu tādām kompānijām kā Nasdaq OMX Group, NYSE un citām.

Valdības pārstāvji norāda, ka šis jaunais pakalpojums rada mazam nozares segmentam milzīgu priekšrocību, salīdzinot ar konkurentiem, un ļauj tiem izmantot jaunas tehnoloģijas, lai gūtu lielu peļņu, kas balstīta uz negodīgu priekšrocību izmantošanu, norāda Ņujorkas štata ģenerālprokurors Ēriks Šneidermans.

Šī izmeklēšana riskē pārtraukt modeli, kuru tirgus uzraugi ir atļāvuši vairākus gadus, taču tieši pēdējā laikā ir palielinājušās bažas par augstas frekvences tirdzniecības ietekmi.

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas valsts budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos desmit mēnešos bijuši par 7, 1 % lielāki nekā ticis plānots, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Finanšu ministrija.

Banki.ru vēsta, ka Lietuvas budžeta ieņēmumi šī gada janvārī – oktobrī bijuši 3,51 miljards eiro, kas ir par 246 miljoniem eiro vairāk nekā plānots.

Lielākos ieņēmumus kaimiņvalsts budžetā nodrošinājis pievienotās vērtības nodoklis – tā iekasēšanas plānu izdevies pārpildīt par 21,1 %. Uzņēmumu peļņas nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīs par 10,4 %, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas plāns – par 2, 7 %, bet akcīzes nodokļa iekasēšana klibo – reālie budžeta ienākumi ir par 8,9 % mazāki nekā bija plānojuši Lietuvas Finanšu ministrijas ierēdņi.

Līdzīgas tendences šogad vērojamas arī Latvijā, proti, PVN iekasēšanas plāns regulāri tiek pārpildīts, turpretī akcīzes nodokļa iekasēšana nevedas. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirgotāji to skaidro ar augsto kontrabandas preču īpatsvaru alkohola un tabakas tirgū.

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

5G jeb piektās mobilo sakaru standartu paaudzes ieviešana telekomunikāciju kompānijām izmaksās 20 līdz 25% vairāk nekā 4G ieviešana, taču tās varēs piedāvāt nebijušus pakalpojumus

Ap 2022. gadu tā būs nobriedusi tehnoloģija, tā intervijā Dienas Biznesam norāda telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas). Viņš uzskata, ka Latvija Baltijas valstīs ir labākajā situācijā šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai un viens no iemesliem ir tas, ka no nākamā gada būs brīvas radio frekvences datu pārraidei.

Fragments no intervijas

Telekomunikāciju lauciņā visi jau pāris gadus runā par 5G. Kas šobrīd notiek? Kādā stadijā esam?

Pirmsākumi idejai par 5G meklējami jau 2012. gadā, kad radās doma par nākamās paaudzes tehnoloģiju, kas varētu aizstāt 4G, un tika definētas tās teorētiskās prasības – ļoti liels ātrums, labs iekštelpu pārklājums, maza aizture. Par tehniskajām iespējām tobrīd neviens nedomāja.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē par 220 000 eiro ieguvis tiesības izmantot 1,5 Ghz frekvenci 5G attīstībai Latvijā.

Līdz ar to “Tele2” rīcībā ir 3,5 Ghz, 1,5 Ghz un 700 Mhz frekvences, lai tuvāko trīs gadu laikā izveidotu 5G tīklu, kas būs pieejams 99% Latvijas iedzīvotāju.

1,5 Ghz frekvenci “Tele2” ir ieguvis lietošanā uz 20 gadiem. Šīs frekvences iegūšana ļaus klientu viedierīcēs nodrošināt papildus lejupielādes ātrumu.

“Mēs esam ieguvuši lietošanā visas frekvences, kuras mums ir nepieciešamas, lai tuvākajā nākotnē izveidotu jaudīgu 5G tīklu. Līdz šim visas mūsu 5G bāzes stacijas 15 apdzīvotās vietās darbojās 3,5 Ghz frekvencē, bet jau pavisam drīz būs arī pirmās stacijas, kas darbosies 700 Mhz frekvencē, kas ļaus nodrošināt 5G internetu daudz plašāku teritorijā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Mobilo sakaru operators “Tele2” atzīst, ka par nopietnu 5G pārklājumu Latvijas teritorijā varēs runāt, kad būs noslēgusies 700 MHz frekvences izsole, kas plānota novembrī.

Tikai pieeja šai frekvencei ļaus efektīvi ieviest 5G tehnoloģiju pietiekami plašā valsts teritorijā, lai to ikdienā varētu lietot lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

“Tele2” komerciālā režīmā iedarbinājis 5G mobilo sakaru bāzes stacijas jau 15 Latvijas apdzīvotās vietās: Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Mārupē, Saldū, Salacgrīvā, Siguldā, Talsos, Ogrē, Olainē, Valmierā un Ventspilī. Kā atzīst uzņēmumā, pašreiz pieejamā 3,5 GHz frekvence ir vairāk piemērota blīvi apdzīvotām vietām, kur 5G tīklam ir iespēja pieslēgties, ja klients atrodas ļoti tuvu 5G bāzes stacijai.

“700 MHz frekvences lielākā vērtība ir tā, ka spēj signālu raidīt daudz plašākā teritorijā, kā arī plašāk sasniegt ierīces, kas atrodas iekštelpās. Līdz ar to par nopietnāku 5G tīkla izvēršanu mēs varēsim runāt tikai 2022. gadā, kad mobilo sakaru operatoriem būs pilnā apmērā pieejama 700 MHz frekvence,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Nodokļu likmes, regulējums, ēnu ekonomika, kā arī birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam– tie ir būtiskākie aspekti, kas saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jauno globālo konkurētspējas ziņojumu kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iepretim Igaunijai, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā un uzrāda augstākus rezultātus tādās jomās kā nodokļu sistēmas efektivitāte un investīciju piesaistes potenciāls, Latvijas konkurētspēja ir salīdzinoši zema. Lai padziļināti analizētu kaimiņvalsts nodokļu sistēmas priekšrocības un rastu konkrētus risinājumus to adaptēšanai mūsu valstī, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds sadarbībā ar Ekonomistu apvienību 2010 un Valsts ieņēmumu dienestu uzsāks darbu pie vērienīga pētījuma par abu valstu nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām.

Pētījumā tiks izzināti Igaunijas nodokļu administratora (Estonian Tax and Customs Board/Maksu – Ja Tolliamet) darbības principi, jo īpaši jomās, kur kaimiņvalsts uzrāda ievērojami labākus rezultātus. Tāpat tiks analizētas nodokļu iekasēšanas sistēmas priekšrocības, īpašu uzmanību veltot jomām, kur tā darbojas ievērojami efektīvāk nekā Latvijā. Pētnieki pievērsīsies arī abu valstu nodokļu administratoru funkciju atšķirībām, analizējot ne tikai uzņēmumu struktūrvienību efektivitāti, bet arī sabiedrības viedokli par to darbības principiem.

«Diskutējot par izmaiņām nodokļu politikā, valstij vienlaikus jāturpina uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānisms un jāgūst iedzīvotāju ticība sabiedriskajam labumam. Ja pie līdzīgām nodokļu likmēm igauņi tos maksā apzinīgāk, tad pētījuma uzdevums ir noskaidrot cēloņus, kas kavē līdzīgus rezultātus sasniegt arī Latvijā,» viedokli par pētījuma aktualitāti pauž Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

No 1. jūlija vairāki airBaltic pasažieri ar izbrīnu secinājuši, ka pēc norēķiniem ar kredītkarti par pirkumiem airBaltic lidmašīnā, čekā pēkšņi parādās 2% kredītkartes nodeva, par kuras iekasēšanu iepriekš neviens nav brīdinājis.

Kā Db.lv paskaidroja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic par kredītkartes maksām, iepērkoties lidojuma laikā, brīdina pasažierus rakstiski ar atbilstošu informāciju airBalticCafe&Shop ēdienkartēs, no kurām tiek izvēlēti produkti. Pēc airBaltic pasažieru novērtētā, airBaltic ēdienkartē uz otrā vāka tiešām nelielā drukā ir šāds paziņojums, turklāt, piemēram, 5. jūlija reisā no Parīzes uz Rīgu airBaltic stjuartes arī mutiski esot brīdinājušas pasažierus par šādas nodevas iekasēšanu.

Tas, ka daļa aviosabiedrību mēdz iekasēt kredītkartes nodevas, piemēram, par biļešu iegādi internetā, nav nekas neparasts. «Tas, vai šādu nodevu piemērot arī par norēķiniem uz borta ir katras aviokompānijas politikas jautājums. No Rīgas lidojošās aviokompānijās gan šādu praksi par norēķiniem ar kredītkarti uz borta līdz šim nebiju pamanījis. Dažas kompānijas vispār uz borta pieņem tikai norēķinus ar kredītkarti, airBaltic varbūt grib savās lidmašīnās panākt tikai norēķinus ar skaidru naudu,» pieļauj aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā II lasījumam labojumus plānotajos Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumos, rosinot atstāt pašvaldību budžetos par administratīvajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas līdz 2012. gada 1. martam.

Pašreizējā redakcija paredz, ka visas soda naudas, ko iekasē pašvaldību administratīvajās teritorijās, tostarp arī tās, kuras iekasē pašvaldības struktūras, jāieskaita valsts budžetā. «Manuprāt, tas ir netaisnīgi,» uzsvēra tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs vizītes laikā Liepājā. Pret šādu APK redakciju iebildusi Liepājas partija, norādot, ka pašvaldībai sodu iekasēšana nozīmē izdevumus, taču ienākumus jāatdod valstij. Piemēram, ja kāds soda naudu nemaksā, tad jāvēršas pret viņu tiesā, samaksājot valsts nodevu, papildināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Liepājā administratīvo pārkāpumu soda naudās gadā iekasē no 30 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem latu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem prēmijās kopumā tiks izmaksāti 2, 27 milj. Ls – minēto līdzekļu piešķiršanu, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi, trešdien atbalstīja Ministru kabinets.

Nepieciešamība prēmēt VID darbiniekus tiek skaidrota gan ar vajadzību tos motivēt, gan arī ar faktu, ka šogad nodokļu iekasēšanas plāns ir izpildīts ar krietnu uzviju, kas liecinot par sekmīgu cīņu ar ēnu ekonomiku.

VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova valdības sēdē trešdien skaidroja, ka VID ir izstrādājis īpašu nolikumu, kuru ievērojot tikšot panākts, ka prēmijas saņem nodokļu kontroles pasākumu veicēji, Finanšu policijas pārstāvji un citi reālie «darbarūķi».

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš iepriekš ieņēma labklājības ministra amatu, gan uzsver, ka saistībā ar labiem sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā prēmijas būtu pelnījuši arī Valsts darba inspekcijas, Valsts robežsardzes un citu kontrolējošo institūciju pārstāvji.

Valdība šodien nolēma lauzt ar Rīgas domi un Ventspils domi noslēgtos līgumus par īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas kārtību.

Patlaban ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā. Ar Rīgas domi līgums noslēgts 1995.gada decembrī, bet ar Ventspils pilsētas domi - 1996.gada martā.

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu lauzt šos līgumus un noteikt, ka no nākamā gada janvāra IIN ieskaitāms tikai Valsts kases IIN sadales kontā. Tādējādi nodokļu maksātājiem tiks vienkāršota IIN samaksas kārtība, tiks samazināts administratīvais slogs un efektivizēta valsts un pašvaldību resursu izlietošana. Pārejot uz pilnībā centralizētu IIN nodokļa iekasēšanu, tiks optimizēts IIN administrēšanas process, samazināsies kļūdaino maksājumu skaits Valsts kases IIN sadales kontā un tiks novērsta situācija, ka pašvaldības ilgstoši nesaņem tām pienākošos līdzekļus no iekasētā IIN, izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā raksta FM. Dokumentā teikts, ka Rīgas dome kļūdaini ieskaitīto IIN maksājumu pēc tā konstatēšanas nevis nekavējoši atmaksā citām pašvaldībām, bet izmanto savu funkciju pildīšanai un politiski noteikto prioritāšu īstenošanai.

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

It kā Latvijas ļaužu gaidas pret valsti ir lielas, jo valdība tiek lamāta, ka gana nedod šo un pienācīgi nedara to. Citiem vārdiem sakot, tiek sagaidīta t.s. lielā valdība. Bet tikpat labi tās var būt sekas neapdomīgiem solījumiem no politiskās elites puses, kuru pildīšana nemaz nav iespējama. Tā liek domāt arī publiskā sektora visai mazā loma Latvijas ekonomikā – valsts tēriņi ir vien 36% līdz 37% no IKP, salīdzinot ar 48% līdz 49% vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Tā acīmredzamais iemesls ir nodokļu ienākumu zemais līmenis Latvijā – 28% no IKP, kas arī par 11% atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Par maz iekasējam? Ne obligāti. Jo skaitļu ziņā Latvijas sabiedriskā sektora apmērs nav ne mazs, ne liels. Tā vienkārši ir proporcija, un pareizais jautājums ir – cik labi tas, ko populāri dēvējam par valsti, pilda šo savu proporcionālo lomu jeb cik veicinoša attiecībā uz pārējo tautsaimniecības daļu ir tās politika? Ļoti iespējams, ka latviešu it kā sagaidītās lielās valdības lielums ir paradoksāls un slēpjas tieši tās nerealizētajā mazumā.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.