Pirmajā ceturksnī akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts Ls 18,2 milj., kas ir aptuveni pērnā gada attiecīgā perioda līmenī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes dati liecina, ka akcīzes nodokļa ieņēmumus par alkoholiskajiem dzērieniem šogad ietekmējis fakts, ka gada sākumā netika mainītas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tas deva iespēju legālajam alkohola tirgum nostabilizēties, un 2011.gada trijos mēnešos ir vērojams pat neliels patēriņa kāpums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Kaut arī legālā alkoholisko dzērienu patēriņa apjomi ir nostabilizējušies 2010.gada līmenī, gaidāmās izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs ar šī gada 1.jūniju var ietekmēt gan legālā tirgus apjomus negatīvā virzienā, gan radīt izmaiņas tā struktūrā  - jau šobrīd patēriņa kāpums ir uz salīdzinoši vājāko alkoholisko dzērienu rēķina.

Kopējie alkoholisko dzērienu aprites rādītāji liecina, ka legālais tirgus ir nostabilizējies, realizācijas apjomos vērojams pat neliels kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas attiecīgi atstāj arī pozitīvu iespaidu uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem.  Tomēr ar šī gada 1.jūniju noteiktais akcīzes nodokļa likmju palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem var izmainīt legālā alkohola aprites tendences, kas līdz ar to arī tūlīt ietekmēs akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Šā gada 1. ceturksnī akcīzes nodoklis par alu iekasēts Ls 3,2 milj. apmērā, kas ir par Ls 0,2 milj. jeb 6 % vairāk pērnā gada attiecīgajā periodā.

Kopumā 2011.gada trīs mēnešos patēriņam Latvijā nodoti 981 tūkst. dekalitri alkoholisko dzērienu, kas ir par 11% vairāk nekā 2010.gada attiecīgā periodā un 3072 tūkst. dekalitru alus, kas ir par 4% vairāk nekā 2010.gada trīs mēnešos. Alkoholisko dzērienu (neskaitot alu) ražošana pirmajā ceturksnī  veikta 19 akcīzes preču noliktavās, kurās kopumā saražoti 1244,4 tūkst. dal alkoholisko dzērienu, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra