Altia lēmums slēgt pērn septembrī iegādātā SIA Jaunalko ražotni liecina par vēlmi samazināt izmaksas

Daļa nozares ekspertu gan ir neizpratnē par šādu soli, jo Virbu pagastā esošā Jaunalko kontrolpaketi Altia meitasuzņēmums Altia Latvia iegādājās pirms aptuveni pusgada. Jaunalko ir otrs lielākais pašmāju alkoholisko dzērienu ražotājs, tā pazīstamākais zīmols ir Arsenitch, kas tagad pieder Altia un tas ir lielākais Altia degvīnu zīmols Latvijā. Pēc pērn septembrī notikušā darījuma Altia lēsa, ka tā kļūs par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā, stiprinot vietējos zīmolus un aizņemot 14 % no alkoholisko dzērienu tirgus.

Alkoholisko dzērienu importētājs un izplatītājs, kas Latvijas tirgū bija pazīstams ar nosaukumu Mobil Plus, paziņojis par nosaukuma maiņu un turpinās darbu kā SIA ALTIA LATVIA.

Kā informē ALTIA LATVIA komercdirektors Aigars Siliņš, šāds lēmums pamatots ar vēlmi uzsvērt uzņēmuma piederību alkoholisko dzērienu ražotājam un izplatītājam ALTIA grupai un stiprināt korporatīvo identitāti Baltijā.

Izmaiņas LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 18.jūnijā.

«Latvijā līdz šim strādāja divi Altia grupas uzņēmumi – Mobil Plus un Altia Latvia, taču tagad pieņemts lēmums par apvienošanos un vienota uzņēmuma ALTIA LATVIA izveidi. Vērtēju to kā pozitīvu soli, kas dos iespēju runāt vienotā valodā ar mūsu klientiem un piegādātājiem,» skaidroja A.Siliņš.

Alkoholisko dzērienu ražotāja Jaunalko ražotnei Talsu novadā pēdējā darbdiena būs šā gada 31.oktobris. Pēc tam ražošana turpināsies Igaunijā, bet rūpnīcas ēkas Latvijā tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem.

6. jūnijā Talsu novada pašvaldībā ieradās alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja Latvijā uzņēmuma Altia Latvia komercdirektors Normunds Ozoliņš, kura pārstāvētajam uzņēmumam šobrīd pieder alkohola ražošanas un tirgošanas SIA Jaunalko akciju kontrolpakete. Uz sarunu uzņēmuma Altia Latvia komercdirektoru un SIA Jaunalko direktoru Ritvaru Kuzmu aicināja Talsu novada pašvaldība, kuru satrauc 26 uzņēmuma darbinieku un ražotnes ēku liktenis.

Db.lv rakstīja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

SIA Altia Latvia pērn pārdevusi vairāk nekā 4,6 miljonus litru alkoholisko dzērienu, un uzņēmuma apgrozījums sasniedza 27,0 milj. eiro (19,0 milj. Ls). Tomēr pārskata gadu kompānija noslēdza ar zaudējumiem 1,2 milj. eiro (880,4 tūkst. Ls) apmērā, liecina Lursoft informācija.

SIA Altia Latvia vadība norādījusi, ka aizvadītajā gadā pieaugusi konkurence starp visiem tirgus dalībniekiem, kas prasījis papildus finanšu atbalstu produktu virzībai tirgū.

Pretēji pērn piedzīvotajiem zaudējumiem šogad alkoholisko dzērienu tirgotājs plāno pārdošanas apjoma pieaugumu un peļņu.

2013. gadā uzņēmums pabeidza apvienošanās procesu ar SIA Jaunalko. Apvienošanās rezultātā SIA Altia Latvia savā īpašumā pārņēma tādus zīmolus kā Arsenitch, Kurland, Delo u.c. Darījums arī ļāva palielināt uzņēmuma tirgus daļu līdz 18% degvīnu kategorijā.

SIA Altia Latvia ir Somijas kompānijas Altia Plc meitas uzņēmums. Kompānija reģistrēta 1995. gada janvārī. Uzņēmums aizņem 10% no kopējā Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus, kā arī aptuveni 15% no visu importēto alkoholisko dzērienu tirgus.

Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) ar februāri iecēlusi jaunu valdes priekšsēdētāju. Turpmāk LANA viedokli pārstāvēs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, Latvijas Balzams ģenerāldirektors.

Iepriekš LANA valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja ALTIA Latvia vadītājs Vitolds Bremmers. Asociācija jaunu valdes priekšsēdētāju rotācijas kārtībā izvirza ik gadu.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, LANA valdes priekšsēdētājs, komentējot tuvāko aktivitāšu mērķus, pirmkārt, uzsver padziļinātu jau aizsāktā dialoga ar valdību un sociālajiem partneriem turpināšanu, kura mērķis ir efektīvas un ilglaicīgas nodokļu politikas izstrāde. Tāpat viens no centrālajiem LANA uzdevumiem ir turpināt strādāt alkohola kontrabandas apkarošanā, it īpaši koncentrējoties uz alkohola pieejamības ierobežošanu jauniešu vidū.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Ņemot vērā Igaunijas parlamenta lēmumu 2019. un 2020.gadā necelt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, arī Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi, jo pretējā gadījumā ieņēmumi valsts budžetā var samazināties par 40-45 miljoniem eiro, aģentūru LETA sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka šogad alkohola tirdzniecības apmēri Latvijā palielinājās pateicoties aktīvai tirdzniecībai Igaunijas pierobežā. «Lai arī pašreizējie rādītāji ir pozitīvi, jau tagad jāapzinās, ka šis tirgus ir sasniedzis virsotni. Ja nākamgad Latvijā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, Igaunijas pierobežā tirdzniecība piedzīvos spējīgu kritumu un Latvijas valsts budžetam ies secen vairāki miljoni eiro,» teica Vītols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Igaunijas deputāti ir rīkojušies saprātīgi, apstādinot tālāku akcīzes nodokļa likmes kāpumu, un līdzīgi vajadzētu rīkoties arī Latvijas varas iestādēm, lai saglabātu ienākumu plūsmu no alkohola tirdzniecības pierobežā.

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Nodibinot Latvijas alkohola nozares asociāciju (LANA), apvienojušās divas organizācijas - Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija (ARTA) un Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA).

Apvienošanās pamatā ir mērķis konsolidēt spēkus, lai turpmāk efektīvāk pārstāvētu nozares dalībnieku intereses.

Saskaņā ar VID Akcīzes preču pārvaldes statistiku 2012.gadā LANA biedru kopējais apgrozījums veido 80% Latvijas alkohola (izņemot alu) tirgus apgrozījuma, kā arī ap 50% Latvijas ražotāju alkoholisko dzērienu eksporta, tādejādi padarot jaundibināto nozares organizāciju - LANA par lielāko šīs nozares pārstāvi gan Latvijā, gan Eiropā. LANA ir Eiropas alkohola nozares asociācijas SpiritsEurope pilntiesīgs biedrs un Latvijas pārstāvis.

Vitolds Bremmers, ARTA valdes priekšsēdētājs un arī jaunizveidotās organizācijas LANA valdes priekšsēdētājs, norāda, ka jaunās organizācijas tuvākie darbības mērķi būs turpināt iesākto darbu alkohola kontrabandas apkarošanā, kā arī prasīt no valsts pārdomātāku un ilglaicīgākā periodā uz priekšu paredzamu nodokļu politiku, lai ražotāji un tirgotāji varētu rēķināties ar izmaiņām likumdošanā un pēc nepieciešamības pielāgot uzņēmējdarbības procesus.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo pusgadu par 4,93% ir pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Kā liecina valsts kases apkopotā informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši 47 778 754 latu apmērā, kas ir par 2 245 094 latu vairāk nekā pērn šajā periodā.

Sadalot alkoholiskos dzērienus pa grupām, vislielākie ieņēmumi šogad bijuši no alus - 8 140 825 lati, otrajā vietā pēc ieņēmumu apjoma ir vīns - 3 491 221 lats, kam seko raudzētie dzērieni - 1 063 688 lati. Vismazākie ieņēmumi bijuši no starpproduktiem līdz 15 tilpumprocentiem - 355 583 lati.

No alkoholiskajiem dzērieniem, neskaitot alu, visvairāk pirmajā pusgadā Latvijā realizēts vīns, degvīns un alkoholiskie kokteiļi.

Valsts augstākās amatpersonas pērn audzējušas uzkrājumus, pārdevušas un pirkušas, dāsni dāvinājušas un aizdevušas.

Lielākais darījums aizvadītajā gadā izdevies Saeimas deputātam Edmundam Demiteram (RP), kurš savas alkoholisko dzērienu ražotnes SIA Jaunalko kapitāldaļas pārdevis vairumtirgotājam SIA Altia Latvia par 1,3 miljoniem latu. Pats deputāts gan savā ienākumu deklarācijā norāda, ka līdz 2012. gada beigām no šīs summas saņēmis 957 tūkstošus latu.

Šķiet, vienošanos deputāts arī pienācīgi nosvinējis – starp darījumiem, kas viņam bijis jādeklarē, jo tie pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu robežu, ir gan tūrisma ceļazīme vairāk nekā 5 tūkstošu latu apmērā, gan jauna auto iegāde. Tiesa gan, pašam uzņēmumam šis darījums līdz šim pozitīvas izmaiņas nav nesis. DB jau vēstīja, ka jaunie īpašnieki nolēmuši Jaunalko ražotni slēgt, lai spēkus koncentrētu rūpnīcā Igaunijā, kas strādās visam Baltijas tirgum.

Salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk alkohola patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā (par 9%), tāpat arī konjaku un brendiju grupā (par 16%) un viskija grupā (par 29%), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem.

Savukārt vislielākais alkoholisko dzērienu samazinājums vērojams degvīnam (- 4%) un dabīgajiem vīniem (-2%).

«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību - tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to - arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs, SIA Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.

Nosaukumu Gada prece 2012 iegūs 31 pircēju iecienītākais produkts, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati.

Ar mērķi apzināt Latvijas patērētāju vidū populārākās ikdienas preces, LTA kopš 2003.gada piešķir preču zīmi Gada prece. To nosaka dažādās preču kategorijās, aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem. Šogad pasākums norit jau desmito reizi un, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, patērētāju iepirkšanās paradumi mainījušies aptuveni par 30–40%. Pēc pērnā gada datiem izvirzījušies gan jauni līderi, gan savu vietu saglabājuši jau gadiem iecienīti produkti.

Ilggadējo tirgus līderu vidū nosaukumu Gada prece saglabājuši:

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, lēmums apvienot Latvijas un Igaunijas alkoholisko dzērienu zīmolu ražošanu vienā ražotnē saistīts ar Altia kopējo izmaksu samazināšanas stratēģiju.

Pieņemot lēmumu par ražošanas koncentrēšanu Tabasalu Igaunijā, tika izvērtēti gan līdzšinējie divu ražotņu darbības rezultāti, gan arī nepieciešamās investīcijas ražošanas attīstīšanai katrā no rūpnīcām. Ražotne Tabasalu ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Igaunijā.

Līdz ar ražotnes Jaunalko aizvēršanu tiks pārskatītas darba attiecības ar esošajiem 26 ražotnes darbiniekiem. Izstrādāta darbinieku atbalsta programma, kurā paredzētas gan visas likumdošanā noteiktās prasības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, gan papildus kompensācijas, kā arī katram darbiniekam plānots izstrādāt atbalsta mehānismu darba tirgū jaunu darbavietu atrašanai. Plānots, ka vairākiem darbiniekiem varētu tikt piedāvāta iespēja turpināt darbu ražotnē Tabasalu, Igaunijā.

Investoru interese par Baltijas uzņēmumiem ir palielinājusies tomēr tirgus dalībnieku gatavība slēgt jaunus vēsturiski nozīmīgus darījumus Baltijas tirgū vēl nav atgriezusies, jo gan pārdevēji, gan pircēji joprojām rīkojas ļoti uzmanīgi, norāda KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Uz pārējo sektoru fona ar īpašu aktivitāti iegādes un apvienošanas (M&A) jomā tāpat kā iepriekš izceļas bankas, telekomunikācijas, kā arī pārtikas un dzērienu nozare.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir noslēgti vairāk nekā 30 darījumi, kas atbilst pērnā gada rezultātiem. Aptuveni puse darījumu ir vietējie, savukārt pārrobežu darījumos dominē investori no NVS valstīm. Līdzīga situācija ir novērojama arī abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Salīdzinoši augsta iegādes un apvienošanas darījumu aktivitāte gan šogad, gan pērn ir vērojama pārtikas un dzērienu ražošanas sektorā. Piemēram, 2012. gadā Somijas alkoholisko dzērienu ražotājs Altia iegādājās Jaunalko. Darījuma mērķis bija papildināt Altia produktu klāstu un nostiprināt kompānijas klātbūtni Baltijas tirgū. Savukārt šogad visievērojamākais darījums bija Latvijas putnu gaļas ražotāju Lielzeltiņi, Putnu Fabrika Ķekava, Broileks un Cerova iegāde, ko par 13 miljoniem eiro īstenoja Linas Agro Group. Tāpat nozīmīgi 2013. gada darījumi bija daudznozaru kompānijas Daugava, Rīgas Dzirnavnieka, Brīvā Vilņa iegādes.

Iepriekš SEB Enskilda sastāvā esošās meitas sabiedrības Latvijā un Igaunijā turpmāk Baltijas reģionā strādās ar jaunu nosaukumu – Superia, informēja Superia direktors Mārtiņš Krūtainis.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumi paliek tie paši, mainās vien to īpašnieki. Pircēji ir finanšu investori kopā ar uzņēmumu vadību.

Uzņēmumi turpinās strādāt kā līdz šim, bez izmaiņām komandu sastāvā. Superia vadīs četri partneri – Lauris Balga, Mārtiņš Krūtainis, Henriks Igasta, Prits Koits.

SEB Enskilda turpmāk koncentrēsies uz lielāku klientu apkalpošanu Ziemeļvalstīs un līdz ar to pārtrauks darbību Baltijas valstīs.

Superia strādās 13 darbinieki.Superia partneri līdz šim SEB Enskilda ietvaros veikuši vairākus apjomīgus darījumus

Baltijā, tostarp snieguši konsultācijas Latvijas valdībai par Hipotēku bankas aktīvu pārdošanu, konsultējuši Altia Corporation, iegādājoties alkohola pārstrādes uzņēmumu Jaunalko, ceļu būves uzņēmumu A.C.B. kapitāla piesaistē, konsultējuši Veolia Baltijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes aktīvu pārdošanu, Trigon Dairy Farming pie Väätsa Agro iegādes, kā arī snieguši konsultācijas telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera par brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu

Carlsberg Baltic un AS Aldaris izpilddirektors Veli Pekka Tennila šā gada maijā pametīs darbu Carlsberg Grupā, jo nolēmis turpināt savu karjeru ārpus tās, kļūstot par somu alkohola ražotāja Altia izpilddirektoru. Viņa vietā par Aldara izpilddirektoru kļūs līdzšinējais Saku alus darītavas vadītājs Marguss Kasteins.

«Carlsberg Grupā esmu bijis 13 gadus, no kuriem vairāk nekā piecus gadus esmu strādājis tieši Baltijā. Esmu pārliecināts, ka mani iesāktie darbi tiks turpināti un jau pavisam drīz Latvijas alus cienītāji Aldari ieraudzīs jaunā gaismā,» norāda Veli Pekka Tennila.

Jaunais izpilddirektors Marguss Kasteins darbu sāks jūnijā un vienlaicīgi pildīs gan Aldara, gan Saku izpilddirektora pienākumus.

Marguss Kasteins Saku alus darītavai pievienojās 2008. gadā, kļūstot par tās pārdošanas direktoru, bet 2011. gadā – par izpilddirektoru. Ātro aprites preču sektorā (FMCG) viņš strādā kopš 1998. gada.

Latvijā gaidāmā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam labvēlīgi ietekmēs Igaunijas alkohola tirgus atveseļošanos un samazinās pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm, pavēstījusi Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācija (ATML).

2021.gada martā pašreizējā starpība starp nodokļa likmēm abās valstīs dažiem dzērienu veidiem samazināsies par pusi, norādīts piektdien izplatītajā ATML paziņojumā.

Tā, piemēram, ja tagad akcīzes nodokļa starpība par puslitra pudeli dzēriena ar alkohola saturu 40% ir 0,63 eiro, tad no 2021.gada marta tā būs 0,31 eiro, sacīts paziņojumā. "Lielās starpības dēļ starp akcīzes nodokļa likmēm stiprais alkohols bija tā prece, kuras dēļ uz robežas ar Latviju sākās pārrobežu tirdzniecība. Rīgikogu pagājušā gada jūnija lēmumi un pašreizējie Latvijas valdības lēmumi palīdzēs vēl vairāk samazināt pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm," sacījusi ATML izpilddirektore Trīna Kutberga.

Līdz maija beigām 10% no Igaunijas stipro alkoholisko dzērienu tirgus bija pārgājis uz Latviju, un aplēses liecina, ka šā gada beigās 20% Igaunijas patērētāju stipros alkoholiskos dzērienus iegādāsies Latvijas robežas pusē esošajos veikalos, paziņoja Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācija.

Igaunijas valsts šogad akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos zaudēs 15-20 miljonus eiro, jo alkohols pārdošanas brīdī no Igaunijas tiek izvests uz Latviju, kur nodokļi ir zemāki, un pēc tam pircējs to nogādā atpakaļ Igaunijā, norādīja asociācijā.

«Pārrobežas tirdzniecība ar Latviju ir kļuvusi par nopietnu nodokļu problēmu Igaunijai. Iegādājoties alkoholu Latvijā, pircējs būtiski ietaupa atšķirīgo akcīzes likmju dēļ, tādēļ pārrobežu tirdzniecība šopavasar ir uzplaukusi. Ja līdz šim pārrobežu tirdzniecība notika pārsvarā Valkā, maijā specializētais alkoholisko dzērienu veikals tika atvērts Ainažos, kas jau šovasar būtiski ietekmēs tirdzniecību Pērnavas apriņķī,» teica asociācijas vadītāja Nele Peila.