Alus patēriņš un popularitāte aug visos Latvijas reģionos, izņemot Rīgu, kur alus patēriņš nedaudz samazinājies un atgriezies 2009.gada līmenī.

Par to liecina a/s Cēsu alus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais ikgadējais Latvijas alus tirgus pētījums, nosakot arī alus popularitātes indeksu visās Baltijas valstīs. Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone pieļauj, ka Rīgā, iespējams, vairāk tiek patērēts vīns, tāpēc alus nav pircēju pirmā izvēle.

Alus joprojām saglabā savas līderpozīcijas kā iecienītākais dzēriens tieši vīriešu vidū (47%), tomēr alus kopš 2009.gada kļuvis iecienītāks arī sieviešu auditorijā (+5%). Sieviešu auditorijā aug arī alus kokteiļu popularitāte. Jau tradicionāli iecienītākais Latvijā ir gaišais alus (56%), tomēr, vērojot jaunu alus tirgus nišu ekspansiju vietējā tirgū, šogad pētījumā tika iekļauts arī jautājums par nefiltrētā alus popularitāti – rezultāti apliecina, ka 15% respondentu iecienījuši tieši šādu – nefiltrētu alu. Nefiltrētā alus izplatība un popularitāte esot jauna tendence tieši Latvijā, jo pārējās Baltijas valstīs tipisks ir visnotaļ neitrāla rakstura viegls alus, bez īpašas pēcgaršas. Gadu gaitā pieaug vienai alus šķirnei lojālo patērētāju loks – katrs sestais respondents apgalvo, ka viņš izvēlas tieši vienu, savu iemīļoto alus zīmolu, iepriekš to norādīja tikai katrs astotais respondents. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem patērētāji aizvien vairāk uzmanību pievērš alus cenai (+3%) un ražotājam (+2%), tomēr par galveno izvēles kritēriju alus iegādē atstājot garšu – 49%.

Pēc Cēsu alus datiem, Latvijā vidēji katrs iedzīvotājs patērē ap 80 l alus, kas ir par 15 l vairāk, nekā iepriekš tika lēsts. Cēsu alus šo patēriņu aprēķinājis, ņemot vērā pēdējos tautas skaitīšanas datus.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra