Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Dzērienu ražotājas SIA CIDO Grupa produkcijas eksports veido 24% no pārdošanas rezultātiem. Lai vēl vairāk Igaunijā nostiprinātu pozīcijas un palielinātu produkcijas noietu dzērienu segmentā, dibināts uzņēmums Royal Unibrew Eesti, kas Igaunijas tirgū nodarbosies ar CIDO produkcijas realizāciju.

Royal Unibrew Eesti ir Royal Unibrew grupas uzņēmums.

Šogad CIDO Grupa eksporta apjomi kopumā palielinājušies par 5%, salīdzinot ar pērno gadu. Galvenais pieaugums ir novērojams CIDO sulu segmentā. Galvenie CIDO Grupa eksporta tirgi ir kaimiņvalstis. Vislielāko eksporta īpatsvaru veido Lietuva – 53%. Uz Igauniju eksports veido 22%, bet uz Krieviju – 16%. Galvenais eksporta produkts ir CIDO sulas, nektāri un sulu dzērieni, kas veido 39% no Latvijā saražotā dzērienu apjoma šajā segmentā.

Uz sulu segmenta potenciālu Igaunijā norādot pircēju paradumu atšķirības – igauņi sulas dzer vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Saskaņā ar Eiropas Augļu sulas asociācijas datiem (European Fruit Juice Association) 2011.gadā igauņi patērēja vidēji 22 litrus sulas un nektārus uz iedzīvotāju, savukārt Latvijā tikai vidēji 13 litrus uz iedzīvotāju un Lietuvā – aptuveni 12,5 litrus uz iedzīvotāju. Kopumā pērn Igaunijā sulu un nektāru patēriņš veidoja 29 miljonus litrus, no kuriem 24% bija apelsīnu, 20% - multiaugļu, bet 16% - ābolu sulas un nektāri.

Dzērienu nozares viedokļu aptaujas dati* rāda, ka vairāk nekā pusei (58%) mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties. Dzērienu nozares viedokļu aptaujā kā ilgtspējīgākais partneris 2022. gadā ar augstāko reputācijas indeksu Latvijā, novērtēts vadošais dzērienu ražotājs “Cido Grupa”.

Sadarbības partneri “Cido Grupa” reputāciju novērtējuši visaugstāk dzērienu ražošanas nozarē – ar 77 punktiem. Aptaujas dati rāda, ka TOP3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir: uzticams komercpartneris (82%), ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus (82%) un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli (67%).

"Esam priecīgi par partneru izrādīto uzticību un augsti vērtējam viņu viedokli – tik augsts reputācijas vērtējums tikai apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējas stratēģijas mērķus, mēs vēl vairāk attaisnosim cerības būt par labāko partneri", saka Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis

Cido Grupai šogad izdevies sasniegt labākus darbības rādītājus, nekā plānots gada sākumā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī.

Alus tirgus Latvijā šogad piedzīvoja tirgus kritumu aptuveni 0,3% apmērā, salīdzinājumā ar 2010. gadu, vērtē Cido Grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks (Marijus Kirstukas). Neskatoties uz kopējo tirgus kritumu, Cido Grupai alus segmentā izdevās palielināt alus tirgus daļu par 2%. Pēc uzņēmuma aplēsēm, kopējā Cido Grupa tirgus daļa Latvijas alus tirgū veido aptuveni 21%, galvenokārt pateicoties zīmoliem Lāčplēsis un Līvu. Šiem alus zīmoliem šogad izdevās palielināt tirgus daļas, un pēc uzņēmuma datiem tās sasniedz attiecīgi 10% (Līvu) un 7% (Lāčplēsis). Kopumā Cido Grupa šajā gadā izdevās palielināt alus pārdošanas apjomu par 12%, salīdzinājumā ar 2010. gadu.

Viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem SIA Cido grupa palielinās ietekmi Igaunijā.

Pēc iepriekšējo gadu zaudējumiem 2011. gadu Cido grupa noslēgusi ar 925 tūkstošu latu peļņu. Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks (Marijus Kirstukas) stāsta, ka iepriekšējo gadu zaudējumi saistīti ar to, ka uzņēmums veica restrukturizāciju, apvienojot trīs kompānijas – Līvu alus, Lācplēša alus un Cido grupu, līdz ar to šos gadus nevarot salīdzināt ar pērnā gada rezultātiem.

Vienlaikus viņš ir gandarīts, ka 2011. gads izrādījies labākais ne tikai Cido grupas vēsturē, bet arī viens no labākajiem dzērienu industrijā, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 33,2 miljonus Ls. Pērn bizness sekmējies, jo rezultātus deva iepriekšējo gadu laikā veiktās izmaiņas. Sākām raudzīties uz Baltiju kā uz vienu teritoriju un vienotu tirgu, uzsver M. Kirstuks.

Dzērienu ražotāja SIA «Cido grupa» apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu. Uzņēmums pēdējos gados uzrāda labākos finanšu rādītājus tā vēsturē, informē SIA «Cido Grupa» pārstāve Inese Lielpinka.

«Mēs esam Latvijas veiksmes stāsts un varam lepoties ar mūsu sasniegumiem tepat reģionā un pasaulē, ko ar mērķtiecīgu darbu uzlabojam katru nākamo gadu. Vēlos uzsvērt, ka esam vienīgais sulu lielražotājs valstī ar ražotni tepat Latvijā. Globālo izaicinājumu laikmetā esam spējuši uzlabot ražotnes konkurētspēju un nostiprināt tās pozīcijas, kļūstot par vienu no flagmaņiem pārtikas ražošanā,» darbības rezultātus komentē SIA «Cido grupa» ģenerāldirektors Marijus Kirstukas.

Pateicoties mērķtiecīgam darbam vietējā un eksporta tirgos, uzņēmums turpina pakāpenisku izaugsmi – pērn «Cido grupa» gada apgrozījums pieauga par aptuveni 9%, sasniedzot uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu – 58,3 miljonus eiro.

Dzērienu ražotājam SIA Cido Grupa pagājušajā gadā izdevies sasniegt peļņu aptuveni 1,3 milj. eiro jeb 925 tūkst. Ls apmērā, kas ir labākais uzņēmuma rezultāts pēdējo trīs gadu laikā.

Kopējais Cido Grupas apgrozījums pērn sasniedzis 33 milj. Ls, kas ir par 7% vairāk nekā 2010.gadā. Labos rādītājus uzņēmumam izdevies sasniegt galvenokārt pateicoties inovācijām produktu jomā, kā arī pozīciju stiprināšanai un paplašināšanai eksporta tirgos.

SIA Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas norāda: «Mums kā ražotājam mājas tirgus ir viens no stratēģiski svarīgākajiem, līdz ar to būtiski, ka pērn izdevies uzlabot pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū. Arī šajā gadā uzņēmuma prioritāte nemainīgi ir zīmolu un jaunu eksporta iespēju attīstīšana.» Tāpat viņš uzsver, ka labie darbības rādītāji sasniegti pateicoties komandai un kopumā šobrīd Cido Grupa nodrošina 380 darba vietas.

Dzērienu ražotājas SIA Cido grupa valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties jaunam valdes priekšsēdētājam, Dānijas valstspiederīgajam Henrikam Brantam (Henrik Brandt), liecina informācija Lursoft. Tomēr reģistrētās izmaiņas ir tikai formalitāte un faktiski uzņēmumu turpinās vadīt Marijus Kirstukas.

[Papildināta ar 2. rindkopu]

Tādējādi pašlaik SIA Cido grupa valdē darbojas piecas amatpersonas – H. Brants, kā arī valdes locekļi dānis Lars Jensens (Lars Jensen), lietuvietis Marijus Valds Kirstukas (Marijus Valdas Kirstukas), latviete Anita Pūka un šveicietis Johans Savonijs (Johannes Savonije).

«Izmaiņas uzņēmuma valdē ir formalitāte, kas veikta grupas ietvaros. Arī turpmāk SIA Cido Grupa vadītāja un ģenerāldirektora funkcijas veiks Marijus Kirstukas,» Db.lv skaidroja Cido Grupas pārstāve Inese Lielpinka.

SIA Cido grupa reģistrēta 1994. gadā, un tās juridiskā adrese ir Ostas iela 4, Rīga. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 785 tūkst. Ls. 2006. gadā uzņēmumam pievienota SIA Cido Loģistika, bet 2008. gadā notikusi vēl divu uzņēmumu – SIA Lāčplēša alus un SIA Līvu alus – pievienošana.

Dzērienu ražotājs SIA «Cido grupa» uzņēmuma jubilejai veltīta «Cido» cidoniju un smiltsērkšķu nektāra ražošanas sākšanā investējis 10 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijā.

«Investīcijas produkta attīstībā bija apmēram 10 000 eiro,» norādīja kompānijas pārstāvji.

Saskaņā ar kompānijā vēstīto, jubilejai veltītā nektāra ražošanas sākšanu «Cido grupa» ir atgriezusies pie kompānijas pirmsākumiem, kad pirms vairāk nekā 20 gadiem uzņēmums sāka darbību ar cidoniju sīrupa ražošanu. Jaunais nektārs ir pieejams viena litra iepakojumā un papildina «Cido grupa» sulu līniju. Produktu plānots realizēt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā.

«Cido grupas» pārstāvji atgādināja, ka kopš darbības sākuma uzņēmums ir kļuvis par līderi Baltijā sulu un nektāru segmentā. «Cido grupa» kopumā sulas realizē aptuveni 20 ārvalstīs, tostarp Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Polijā, Itālijā, Spānijā, Maltā, Izraēlā, Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, ASV, Kanādā, Ķīnā un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kā arī Lietuvā, Igaunijā un Lībijā.

SIA Cido grupas uzņēmums Lāčplēša alus darītava neplāno aiziešanu no Latvijas, bet gan turpina darbu un investēs ražošanas procesu attīstībā.

Tā, komentējot šodien presē izskanējušo informāciju, ka alus darītava plānojot pārcelt ražotni uz ārzemēm, informē uzņēmuma pārstāve Inese Lielpinka.

«Nav plānotas nekādas izmaiņas. Lāčplēša alus darītava alus ražošanu turpinās Latvijā tāpat kā līdz šim. Aizvadītajā gadā Lāčplēša alus darītavā investēti vairāk nekā 450 000 eiro. Tas ļāvis palielināt ražošanas jaudu par 25%, kas veido aptuveni 12 miljonus litru alus gadā. Arī turpmāk Cido grupa plāno investēt ražošanā tieši Latvijā,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Viņa arī norādīja, ka kopš 2008.gada Lāčplēša alus darītavas modernizācijā Latvijā kopā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro ar mērķi arvien paaugstināt produktu kvalitāti un arī alus darītavas kapacitāti.

Turpinot aizsākto tradīciju ieskatīties, kā top Latvijā ražoti produkti, Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Cido sulu ražošanas procesā.

Sulu ražošana notiek raiti un, ja visas sastāvdaļas ir uz vietas ražotnē, ilgāko laika posmu aizņem sulas koncentrāta un ūdens sajaukšana un maisīšana - tās ir aptuveni 40 minūtes. Tālāk notiekošā pasterizēšana, sulas dzesēšana un pildīšana ilgst vien dažas minūtes, pārliecinājās Db.lv. Vairāk par sulas ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!

Sulu ražošanā ir diezgan noteikts tehnoloģiskais process, tādēļ ražošanas rekordu uzstādīšana ir visai grūta, taču, atskatoties pagātnē, lielākā jauda, kas bijusi Cido ražotnē, ir 140 tūkstoši litru sulas iepretim 120 tūkstošiem litru, kas ir vidējā sulas ražošanas jauda vienā dienā, atklāj Cido attīstības vadītāja Inese Rone.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Dzērienu ražotāja "Cido grupa" nav pilnībā kompensējusi zaudēto eksporta tirgus apjomu Krievijā un Baltkrievijā, atzina "Cido grupas" valdes loceklis Marijus Valds Kirstuks.

Eksports veido 30% no "Cido grupas" kopējiem pārdošanas apjomiem. Krievijas un Baltkrievijas tirgus 2021.gadā veidoja 6-7% no eksporta apjoma jeb vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma, "tādēļ šiem tirgiem nebija lielas ietekmes," uzsvēra Kirstuks, norādot, ka "Cido grupas" eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pēdējos trijos gados ir samazinājies.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka uzņēmums pilnībā nav kompensējis Baltkrievijas un Krievijas tirgus apjomu, lai arī tas bija salīdzinoši neliels, jo eksportu kopumā ietekmēja ražošanas izmaksu kāpums Eiropā, īpaši Baltijas reģionā, kur enerģijas cenu kāpums bija vislielākais Eiropā.

"Tas ļoti ietekmēja mūsu konkurētspēju, un Baltijas valstu eksportētājiem bija liels trieciens. Jā, tagad mēs meklējam veidus, kā to kompensēt, ne konkrēti Krievijas tirgu, bet kā kopumā palielināt eksporta apjomus," teica Kirstuks.

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

Viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Baltijā SIA Cido Grupa 2012. gadā sasniedza 34,7 miljonu latu apgrozījumu.

Labos rādītājus uzņēmumam izdevies sasniegt galvenokārt pateicoties eksporta un zīmolu tirgus daļu pieaugumam. Gadu iepriekš Cido Grupas apgrozījums bija 33,23 miljoni Ls.

Cido Grupa 2012. gada neto darbības rezultāts gan ir zaudējumi 23 tūkstošu latu apmērā, bet gadu iepriekš rezultāts bija 925 tūkstošu latu peļņa. Starpību veido papildus investīcijas jaunu produktu ieviešanai tirgū un informācijas tehnoloģijās, lai sasniegtu labus rezultātus šajā gadā. Investīcijas ir atmaksājušās un pirmajā ceturksnī Cido Grupa apgrozījums ir pieaudzis par 22% salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, informē kompānijas pārstāve Inese Lielpinka.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Dzērienu ražotājs Cido Grupa aizvadījis vienu no veiksmīgākajiem gadiem uzņēmuma 20 gadu pastāvēšanas vēsturē – tā neto apgrozījums 2013.gadā pieaudzis par 13 %, bet peļņa par 23 %, veidojot attiecīgi 39,3 un 1,7 miljonus latu (2,42 miljonus eiro), liecina medijiem sniegtā informācija.

«Panākumu pamatā ir gan produktu portfeļa paplašināšana, gan komunikācijas atsvaidzināšana jau labi zināmajiem zīmoliem, kā arī eksporta pieaugums, kas aizvadītajā gadā kāpināts par 26 %,» norāda Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas.

Cido Grupas apgrozījums no produktu pārdošanas Latvijā 2013. gadā pieauga par 14,7%.

No Latvijā saražotās produkcijas kopumā tiek eksportēti 20%. Sulas un nektāri nemainīgi ir visvairāk eksportētie Cido Grupa produkti. Šobrīd lielākie eksporta tirgi ir Krievija un Baltijas valstis; uz Krieviju eksporta apjoms dubultots, bet uz Latviju un Lietuvu palielināts par 15 %.

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA «Bauskas alus» 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai» bez īpašiem nosacījumiem, informē uzņēmumu pārstāvji. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Kā iepriekš minēts, «Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmēs produkta pieejamību patērētājiem un veicinās «Bauskas alus» attīstību.

Līdzšinējais «Bauskas alus» īpašnieks Vladimirs Barskovs turpinās darbu uzņēmumā līdz darījuma pilnīgai pabeigšanai, savukārt pēc tam konsultēs uzņēmumu pēc nepieciešamības, tādējādi nodrošinot pēctecību – tradicionālās receptūras ievērošanu un turpmāku produktu ražošanu.

SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas saka: «Konkurences padomes lēmums ir devis zaļo gaismu iespējai apvienoties ar Latvijā ļoti mīlēta alus zīmola saimi, un mēs esam apņēmības pilni sniegt ieguldījumu tā attīstībā. Lai darījums tiktu pilnībā pabeigts, patlaban norit juridisko jautājumu sakārtošana, taču «Bauskas alus» ikdienas ritms nav mainījies, ražošana turpinās un pats būtiskākais ir gatavoties nākamajai «alus sezonai».»

Katra nākamā paaudze lietas redz citādi, tāpēc jāatsvaidzina pat seni un tradīcijām bagāti zīmoli

Tā uzskata Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Biržas noteikumu dēļ viņš nekomentē nedz grupas finanšu datus, nedz tirgu, nedz šā gada plānus. Intervijas brīdī līdz Royal Unibrew 2014. gada pārskata publicēšanai Kopenhāgenas biržā jāgaida vēl nedēļa. Līdz ar to saruna raisās vairāk par principiem tirgū, nevis konkrēto situāciju Latvijas lielākajā dzērienu ražotnē.

Kāds Cido grupai bija 2014. gads?

Pagājušais gads mums bija tāds divējāds. Vislielākie izaicinājumi uzņēmumam bija eksporta sakarā. Gada pirmā puse nebija slikta, taču otrajā pusē saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi mēs redzējām, kā tas ietekmē pieprasījumu. Pēdējā ceturksnī jau bija novērojams pieprasījuma kritums no Ukrainas un Krievijas, toties eksports uz rietumvalstīm palielinājās.

Cido Grupa apgrozījums 2011. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieaudzis par 7%, sasniedzot 33,2 milj. Ls, tāpat uzņēmumam izdevies atgriezties pie peļņas iepretim zaudējumiem 2010. gadā, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā uzņēmums nopelnīja 925 tūkst. Ls iepretim 1,3 milj. Ls zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Ieņēmumi no pamatdarbības pērn veidoja 2,6 milj. Ls, savukārt 2010. gadā – trīs milj. Ls.

Cido Grupa apgrozījums 2011. gadā veidoja 33,2 milj. Ls, tai skaitā apgrozījums Latvijā auga par 3%, bet pārējo pieauguma daļu nodrošināja eksports. Sevišķi auga eksporta apjomi uz Igauniju, norāda Cido Grupa vadība.

Pašu kapitāla īpatsvars uzņēmuma bilances kopsummā pērn pieauga par 44%.

Lielākā daļa Cido Grupa kapitāldaļu (99,97%) pieder Dānijā reģistrētam uzņēmuma A/S Royal Unibrew. SIA Cido Grupa pamatdarbības veids ir bezalkoholisko dzērienu un alus ražošana un vairumtirdzniecība, kā arī vairāku importēto dzērienu šķirņu izplatīšana Latvijā.

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Vadošais dzērienu ražotājs Baltijā SIA CIDO Grupa turpina attīstīt eksportu un šogad uzsācis sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tādējādi paplašinot produkcijas sortimentu, kas tiek eksportēts uz šo reģionu. Šis ir viens no eksotiskākajiem tirgiem, kurā tiek novērtētas Latvijā ražotās sulas, informē uzņēmums.

Kopā uz šo valsti tiek eksportētas septiņas “CIDO” sulas. Visas sulas tiek eksportētas ar “CIDO” zīmolu. Pieprasījums ir pēc “CIDO” sulām ar savā ziņā unikālām garšām – piemēram, granātābolu, mango, dzērveņu, tomātu ar jūras sāli, kā arī standarta top garšām – apelsīnu, ābolu, greipfrūtu.

Inese Lielpinka, SIA „CIDO Grupa” pārstāve: “Sulu eksports uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir novērtējums Latvijas ražotājam, jo šajā nišā ir ļoti sīva konkurence. Turklāt daļa šo sulu veidu tiek iegūtas turpat reģionā, kas tikai vēlreiz apliecina, ka mūsu sulām ir laba garša un augsta kvalitāte. Katrā ziņā esam apmierināti ar pirmo kravu panākumiem un nākotnē ceram paplašināt šo sadarbību.”

SIA CIDO Grupa pērn vienpadsmit mēnešos ieguldījusi vairāk nekā 500 tūkstošus eiro uzņēmuma attīstībā. Investīcijas galvenokārt veido produktu sortimenta paplašināšana sulu un alus segmentos un videi draudzīgāka EcoFormas iepakojuma ieviešana dabīgajam minerālūdenim Mangaļi, informē SIA Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

SIA CIDO Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas norāda, ka kompānijai pērn bijuši vairāki nozīmīgi investīciju projekti, kas veicinājuši uzņēmuma izaugsmi dažādos tirgus segmentos.

Uzņēmums paplašinājis zīmolu Amigos ar jauniem sulu produktiem. Pērn viens no nozīmīgākajiem investīciju projektiem ir videi draudzīgāka EcoForma iepakojuma ieviešana dabīgajam minerālūdenim Mangaļi, ieguldot projektā ap 250 tūkstošus eiro. Ar šo projektu CIDO Grupa turpina iesākto vides programmu, veicot būtiskus uzlabojumus ražošanā un produktu iepakojumā, lai ražotu videi un ekoloģijai draudzīgākus produktus.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.