Jaunākais izdevums

Pēc riska kapitāla piesaistes SIA Cannelle Bakery vēl vairāk koncentrējas uz saldētas produkcijas ražošanas attīstību, noieta paplašināšanu eksportā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kurzemē ne Liepājā, ne Ventspilī vairs nav maizes ražotāju. Tuvākā maiznīca ir Kuldīgā, bet tas arī viss, tālāk ir tikai Rīgā un viņpus galvaspilsētai. Savukārt Saldū ir pat divi maizes izstrādājumu ražotāji. Iespējams, tas tāpēc, ka neviens no mums negāja pret straumi. Valstī ir trīs lielie maizes ražotāji, kas dominē tirgū, pārējie ir nišas spēlētāji, kam ir atšķirīgs piedāvājums. Mēs esam aizgājuši no svaigās maizes un startējam citos segmentos, un tiešu konkurenci no lielajiem maizes ražotājiem nejūtam. Taču vienlaikus konkurējam ar lielākajiem piegādātājiem saldēto produktu un cepumu segmentos, kur katrā ir savi atšķirīgi spēles noteikumi. Saldus maiznieks ir labs reģionālais spēlētājs. Katram ir sava vieta,» saka Ivars Skrebelis, SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs.

Tagad tikai Saldū

SIA Cannelle Bakery iepriekš bija zināma kā SIA Matss. Tā ražo saldētus konditorejas izstrādājumus, dažādus pīrādziņus, smalkmaizītes, maizi, kā arī cep cepumus. Pirms trim gadiem uzņēmumam nomainījās īpašnieki.

Šā gada maijā uzņēmums pārtapa par SIA Cannelle Bakery. Tomēr sveramo cepumu biznesa segmentā uzņēmums vēl turpina strādāt ar zīmolu Matss. «Pa šiem gadiem bijušas daudzas pārmaiņas, strādājam pie uzņēmuma sakārtošanas. Pirms tam šis bija ģimenes uzņēmums, ko vadīja divi cilvēki – Valdis un Larisa Pakuļi. Viņi bija iesaistīti visos uzņēmuma procesos un iztrūka vidējā posma vadības. Mēs uzņēmumu veidojam tā, lai tas var augt un attīstīties, tāpēc standartizējam procesus, lai kvalitāte katru dienu būtu viena un tā pati un no ģimenes formāta uzņēmuma izaugtu par lielāku kompāniju. Tas nav viegls process, jo pilnībā jāmaina uzņēmuma kultūra,» atzīst I. Skrebelis.

Visu rakstu Mainās līdzi pasaules tendencēm lasiet 1. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cannelle Bakery iegādājas Saldus maiznieku

LETA, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cannelle Bakery ceptie Ņujorkas bāgeļi ir iekarojuši pasaulē pazīstamā izgudrotāja Alana Amrona absolūtu atzinību un ar viņa atbalstu solās ieņemt arī savu nišu ASV tirgū.

A. Amrons ir daudzu komerciāli ļoti veiksmīgu izgudrojumu autors, ieskaitot laikam gan ikvienam zināmos līmpapīriņus, kas pazīstami ar 3M ražoto PostIt zīmolu. (Skat. db.lv Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa) Ģimenes saikņu dēļ A. Amrons ir arī Latvijas patriots un sava veida ideju ģenerators daudzsološiem biznesa projektiem, lai Latvijā izveidojušās kompetences komercializētu globāli. (Skat. arī db.lv Ar Ģirta Cēlāja un Alana Amrona izgudrojumu NPK Expert iekaros ASV tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Saldētie produkti uzņēmumā Cannelle Bakery

Žanete Hāka, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atrod veidu būt īpašiem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cannelle Bakery uzsvaru liek uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu

Ļaujoties jauniem izaicinājumiem, Ivars Skrebelis pirms astoņiem gadiem piekrita piedāvājumam savas maizes ražošanas nozarē uzkrātās zināšanas un pieredzi izmantot SIA Cannelle Bakery attīstībā Saldū. Cehs šeit darbojas jau kopš 1973. gada, taču bija pienācis laiks inovācijām. Laiks parādījis, ka virziens, kādu uzņēmums izvēlējies, izrādījies pareizais. Apgrozījums pēdējos gados strauji aug.

Savulaik Cannelle Bakery ražotne atradās ne tikai Saldū, bet arī Skrundā. Tā kā attīstīt biznesu divās mazās vietās, kas atrodas tuvu viena otrai, nav racionāli, uzņēmuma vadībai nācās izlemt, kuru saglabāt. Izvērtējot katras plusus un mīnusus, svaru kausi nosvērās par labu Saldum. Te ir aktīvāka uzņēmējdarbības vide, lielāka darbaspēka pieejamība, pašvaldība ir atvērtāka, ar plašāku skatījumu uz procesiem. «Saldus jau vēsturiski bijis industriālais centrs un arī šobrīd spēcīgi attīstās. Citas lielās Kurzemes pilsētas varētu apskaust, cik daudz un kādu nozaru firmas šeit darbojas, lai arī cilvēku ir relatīvi mazāk,» vērtē I. Skrebelis. «Šeit veidojas sava uzņēmējdarbības vide, ko būtiski neietekmē lielās pilsētas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes reģiona maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums SIA Matss maina nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts par Cannelle Bakery, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lai sekmētu ražošanas modernizēšanu, ražotņu apvienošanu un saldēto produktu līniju attīstību, uzņēmums piesaistījis alternatīvā investīciju fonda FlyCap investīcijas. Pilnveidota arī uzņēmuma pārvaldība, izveidojot padomi, kurā strādās FlyCap un uzņēmuma īpašnieku pārstāvji.

Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka 2013. gadā veiktā tehnoloģiju modernizācija un jauna zīmola Cannelle Bakery, kā arī jaunu produktu izstrāde bija pirmais solis uzņēmuma nākotnes nodrošināšanai. Uzņēmuma attīstības stratēģijas prioritāte ir eksporta izvēršana. Uzņēmums veicis tehnoloģiju renovāciju, lai nodrošinātu stabilu augstas kvalitātes produktu ražošanu, jau 2013. gadā ieviesis zīmolu Cannelle Bakery, fokusē ražošanu uz produktiem, kas piemēroti eksportam – saldēti maizes un konditorejas izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FlyCap realizē savu investīciju Cannelle Bakery

Zane Atlāce - Bistere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

FlyCap piesaista jaunu investoru – NEFCO

Anda Asere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pasaulē pieprasītākajā izstādē Gulfood 2022 piedalās 14 Latvijas ražotāji

Db.lv, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā izstāde Gulfood 2022, kur Agroresursu un Ekonomikas institūta organizētais un Zemkopības ministrijas līdzfinansētais Latvija nacionālais kopstends piedalās jau 9 gadu pēc kārtas.

174m2 lielais Latvijas stends atrodas starp lielvalstu kopstendiem- Meksikas, Brazīlijas, Spānijas, Argentīnas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, ASV, Vācijas, Indijas, Portugāles, u.c.

Šogad, spītējot COVID19 ierobežojumiem, Latvijas kopstendā strādā 14 pārtikas uzņēmumi: SIA Markol, SIA Felici, SIA King Coffe Service, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Premium Chocolate, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens, AS Jaunpils pienotava, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Serenes piens.

Pusei uzņēmumu dalību kopstendā līdzfinansē lauksaimniecības nacionālā atbalsta programma “Atbalsts tirgus veicināšanai”, otrai pusei- Eiropas Savienības programmas “Eiropas Savienībā ražotu pārtikas produktu veicināšana trešajās valstīs” MEG Promo projekts kooperatīvās sabiedrības "Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība" vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums Cannelle Bakery, kura valdes priekšsēdētājs ir Ivars Skrebelis, pagājušajā gadā strādāja ar 3,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 126 tūkstoši eiro pretēji 173 793 eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Garie maizes plaukti rāda, ka jaunam lielam spēlētājam vietas īsti nav

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” 20. maijā organizē bezmaksas vebināru uzņēmējiem “Atbalsts biznesa transformācijai”, lai sniegtu izsmeļošu informāciju par dažādu institūciju sniegtajām atbalsta iespējām un piedāvātajiem finanšu rīkiem uzņēmējiem, kā arī rastu jaunas atziņas no uzņēmēju pieredzes stāstiem.

Vebināru veidos divas daļas: atbalsts uzņēmējiem un uzņēmēju pieredze un sasniegumi.

Programma:

10.20 – 10.25 Pasākuma atklāšana

10.25 – 10.45 Aizdevums uzņēmumiem, kad ar banku ir par “īsu”

Ģirts Milgrāvis, FlyCap AIFP partneris

10.45 – 11.05 Uzņēmuma transformācija, veicot riska kapitāla piesaisti

Ivars Skrebelis, “Cannelle Bakery” valdes priekšsēdētājs

11.05 – 11.25 Kapitāla tirgus instrumenti uzņēmuma attīstībai

Kristiāna Janvare, Signet Bank Investīciju pārvaldes vadītāja

11.25 – 11.45 Uzņēmums mainīsies. Vai IT sistēmas tiks līdzi?

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis

11.45 – 12.05 E-komercija – kā iespēja palielināt klientu loku un diversificēt riskus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Azarts pieņemt pareizos lēmumus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā Rīgā, Eduards Šmits izvēlējās atgriezties vecāku mājās Lutriņu pagastā.

Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP.

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds FlyCap veicis investīciju 250 000 eiro apmērā SIA Tapcore.

Tāpat kā tas notiek ar filmām, kuras cilvēki piratizē un kuras var lejupielādēt no interneta, par upuri ir krituši arī daudzi mobilo aplikāciju izstrādātāji. Tā, piemēram, mobilās spēles, kuras pirāti nozog no Google Play veikala un cilvēki tās var lejupielādēt dažādās interneta vietnēs. Pirāti uzlauž aplikāciju kodu un lietotājiem nav jāmaksā, kā rezultātā spēļu izstrādātājiem iet secen potenciālie ieņēmumi.

Tapcore risina šo problēmu interesantā veidā, sadarbojoties ar šiem izstrādātājiem un ieliekot speciālu kodu viņu izstrādātajās aplikācijās.

Kad šīs aplikācijas tiek nozagtas, lietotājiem tiek rādītas reklāmas, kas nāk no visdažādākajiem reklāmdevējiem. Šīs reklāmas ir profesionāli un glīti noformētas un neparādās pārāk bieži, lai nekaitinātu lietotāju. Turklāt reklāmas rādās, ne tikai lietojot to aplikāciju, bet arī ārpus tās, lietojot citas telefona vietnes. Tapcore ģenerē ieņēmumus no reklāmdevējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Arī nākamgad izstādē Tallinn FoodFest plāno veidot Latvijas uzņēmumu kopstendu

Žanete Hāka, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Tallinn FoodFest izstādes organizatori jau ir apkopojuši informāciju par šī gada apmeklētāju un dalībnieku skaitu, trīs izstāžu dienu laikā to apmeklēja 7040 nozares profesionāļi, pastāstīja Kristīne Korpilahti, SIA Floriance valdes locekle un oficiālā Tallinn FoodFest pārstāve Latvijā.

Izstādes FoodFest mērķauditorija ir, galvenokārt, B2B apmeklētāji. Izstādes organizatori pievērš uzmanību un strādā pie tā, lai izstādes Tallinn FoodFest apmeklētu veikalu ķēzu menedžeri, HoReCa nozaru pārstāvji, izplatītāji un citi B2B profesionāļi. Tas dalībniekiem sniedz iespēju meklēt sadarbības partnerus, izplatītājus un jaunas tirdzniecības vietas.

Tallinn FoodFest izstādē piedalījās 198 dalībnieki, kuru vidū bija 35 dalībnieki no ārvalstīm: Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Itālijas, Dānijas un Lielbritānijas. Jau otro gadu Tallinas pārtikas nozares izstādē uzņēmums SIA «Floriance» - Tallinn FoodFest un FoodFest oficiālais pārstāvis Latvijā, organizēja Latvijas uzņēmumu kopstendu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

15 Latvijas uzņēmumi startē pārtikas izstādē Gulfood 2023 Dubaijā

Db.lv, 20.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 20.februārī 28. reizi veras durvis pasaulē nozīmīgākajai starptautiskai pārtikas izstādei Gulfood 2023, kurā Latvijas nacionālajā kopstendā piedalās 15 pārtikas uzņēmumi.

Latviju izstādē pārstāv SIA Markol (“Zaķumuižas minerālūdens”), SIA Felici, SIA Kārumu fabrika, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Stelpes minerālūdens, AS Tukuma piens, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Orkla Latvija, SIA Skrīveru saldumi, SIA Lat Eko Food (“Rūdolfs”), SIA Smartfoody (“Beginnings”).

174 m2 plašais Latvijas nacionālais kopstends atrodas Sheikh Saeed hallē starp Argentīnas, Japānas, Dienvidāfrikas un Ukrainas nacionālajiem kopstendiem.

Izstādes 24 hallēs piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieki no 125 valstīm. Paralēli izstādei notiek starptautiskā konference “Gulfood Inspire”, ekspertu darba grupas un diskusiju vakari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sestdien, 6.jūlijā uz ASV Neatkarības 243. gadadienas svētku pikniku pulcējās vairāk nekā 1100 viesu.

Tradicionāli svētku pikniku bagātināja ASV tradīcijas, mūzika, ēdieni un dažādas brīvā laika aktivitātes. Pasākumu ceturto gadu rīkoja Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL).

Pasākuma viesi varēja baudīt tradicionālos McDonald's un Radisson Blu Hotel burgerus, Cannelle Bakery amerikānu beigeļus, Indian Raja veģetārās samosas un El Gringo načos.

Pasākuma ietvaros notika tradicionālā labdarības loterija, kuras laikā savāktie 1900 eiro nonāks Mobilā veselības aprūpes centra, Latvijas Audžuģimeņu biedrības un SOS Bērnu ciematu Latvijā rīcībā, lai nodrošinātu Latvijas bērniem medicīnas aprūpes pakalpojumus, kā arī lai atbalstītu bērnus un jauniešus, kas palikuši bez vecāku aprūpes.

Komentāri

Pievienot komentāru