Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šodien notiek divu restorānu Kirsons atklāšana. Apmeklētājiem jaunās ēstuves būs pieejamas no 20.maija.

Kā novēroja DB, restorānu atklāšana pulcējusi daudzus viesus no Rīgas - apmeklētāju vidū ir gan eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi, gan Rīgas mērs Nilš Ušakovs ar kundzi, kā arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens ar sievu.

Jau ziņots, ka divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, pastāstīja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Šodien, atklājot jaunāko restorānu Rīgā, tirdzniecības centrā Damme, Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka pieaug produktu, piemēram, piena un sviesta cenas, Lido cenas neceļ, jo «mīl Latvijas iedzīvotājus».

«Tautai Latvijā šobrīd nav vairāk naudas,» sacīja G. Ķirsons. Viņš skaidroja, ka visur tiekot celtas cenas, bet Lido, lai arī var mazāk pelnīt, tās celšot tad, kad Latvijā darba algas būs tādas kā, piemēram, Vācijā un Francijā.

Vēlāk sarunā ar biznesa portālu db.lv G. Ķirsons gan atzina, ka tiek plānots cenas paaugstināt par desmit procentiem, bet vienlaikus ieviest Lido lojalitātes karti, kas Latvijas iedzīvotājiem šo kāpumu kompensētu. «Lai maksā ārzemnieki,» sacīja G. Ķirsons. Viņš atzina, ka pēdējā gada laikā dažiem ēdieniem cenas ir «nedaudz pamainītas», piemēram, pankūkām par 20 centiem. Tas esot darīts pirmoreiz piecu gadu laikā, taču citiem ēdieniem, piemēram, pākšaugiem, tās varētu «palaist zemāk». Lido pašlaik izstrādā lojalitātes kartes ieviešanas plānu.

Ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons izveidojis jaunu kompāniju SIA "KM Properties", lai palīdzētu ēdinātājam pārvarēt Covid-19 krīzi, apliecināja Ķirsons.

Viņš uzsvēra, ka viņš joprojām ir saistīts arī ar "Lido", bet ar jaunā uzņēmuma piedāvāto risinājumu palīdzību uzņēmējs cer pārvarēt Covid-19 krīzi.

Pēc Ķirsona teiktā, jaunizveidotais uzņēmums septembra beigās varētu atvērt ēdināšanas iestādi, kurā apmeklētāji varēs saņemt bezkontakta apkalpošanu. Plašāku informāciju par jaunās kompānijas darbību un tās plāniem Ķirsons neatklāja, solot informēt medijus septembra beigās, kad tā sāks darbību.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KM Properties" reģistrēts 7.septembrī, un tā pamatkapitāls ir 30 000 eiro. Ķirsons ir vienīgais kompānijas īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis. Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Ķengaraga ielā 6A, kas ir arī "Lido" juridiskā adrese.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Kanāla RīgaTV 24 raidījumā «TOP5» tika apspriesta ziņa par Latvijas un Igaunijas iekļaušanu Ukrainas transfertcenu kontrolējamo valstu sarakstā. Šo ziņu raidījumā komentēja Ārlietu un Finanšu ministrijas, kā arī laikraksta «Dienas Bizness» žurnālists Māris Ķirsons. Valsts iestādes Ukrainas lēmumu vērtēja kā nepamatotu, savukārt M. Ķirsons norādīja, ka pie vainas varētu būt Latvijā ieviestā nodokļu reforma.

M. Ķirsons izteica bažas, ka Ukraina pieņēmusi lēmumu, balstoties uz ziņām par jauno nodokļu politiku: «Latvijā ar 1. janvāri spēkā ir reinvestētās peļņas neaplikšana. Vai šis nav tas iemesls, ko mēs neesam izskaidrojuši cienījamiem ukraiņu politiķiem, kas pieņēma šādu lēmumu?»

Viņš uzskata, ka valsts iestādēm situācija ir jālabo nekavējoties, jo Latvijas iekļaušana «ofšoru» sarakstā var kaitēt Latvijas uzņēmējiem. «Ja tiks stiepta gumija, tad principā Latvijas ieguldījumiem un biznesam ir jārēķinās ar pamatīgiem izmaksu pieaugumiem - tiem, kas strādā ar Ukrainu,» sacīja Ķirsons.

Latvijas ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons kopā ar savu mazdēlu Albertu Ķirsonu uzsācis jaunu projektu – ātrās ēdināšanas tīklu Cherry Fix.

Pirmais Cherry Fix ātrās ēdināšanas tīkla restorāns atrodas pie Vērmanes dārza – vēsturiski nozīmīgā ēkā iepretim Saktai.

“Ideja par Cherry Fix radās pandēmijas laikā, kad nācās slēgt visus klātienes restorānus. Mēs nolēmām, ka nepadosimies un sākām domāt par jauniem biznesa virzieniem”, atklāj Cherry Fix dibinātājs un idejas autors Gunārs Ķirsons.

Investīcijas pašlaik vēl atklātas netiek.

Projektā Gunārs Ķirsons iesaistīja gan savu mazdēlu Albertu Ķirsonu, gan Jūlija Krūmiņa mazdēlu Edgaru Krūmiņu, gan virkni citu jauniešu ar degošām acīm un ideju pilnām galvām.

“Pieredzes un jaunības sakausējums, galu galā, var izrādīties veiksmīga kombinācija” prāto G.Ķirsons. “Jaunais uzņēmums balstās uz trim vaļiem – kvalitāti, cenu un ātrumu. Soli pa solim tapa unikāla, īpaši Cherry Fix izstrādāta ēdienkarte, lai ēdiens atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām (veselīgs, garšīgs, kvalitatīvs). Mēs gribam pierādīt, ka ātrās ēdināšanas produkti var būt kvalitatīvi, bet nebūt pārlieku dārgi, tas nozīmē, ka tie tautai būs pieejami par saprātīgu cenu.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums «Lido» šogad plāno ieguldīt 700 000 līdz 800 000 eiro bistro «Vērmanītis» rekonstrukcijā, pastāstīja kompānijas lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Nākamnedēļ uz mēnesi, pusotru slēgsim «Vērmanīti», lai atvērtu to pirms Dziesmu svētkiem un apmeklētājiem būtu pieejama ātrāka, efektīvāka apkalpošana un būtu skaistāk,» teica Ķirsons.

Viņš arī atzina, ka pagaidām šajā gadā nav plānots atvērt jaunas «Lido» ēdināšanas iestādes. Savukārt uz jautājumu, vai šogad varētu tikt slēgts kāds no «Lido» restorāniem, Ķirsons atturējās atbildēt, iekams nav aizvadīta valdes un padomes sēde, kas plānota piektdien, 11.maijā, kurā varētu tikt pieņemti kādi lēmumi šajā kontekstā.

Tāpat Ķirsons pastāstīja, ka «Lido» šogad pārskata cenu politiku, lai ēdināšanas iestāžu apmeklētājiem būtu pieejami ēdieni par zemākām cenām. «Strādājam pie jaunas, efektīvākas sistēmas, lai cilvēkiem varētu pārdot produkciju lētāk. Strādājam arī pie kvalitātes paaugstināšanas,» viņš teica, piebilstot, ka visu šo pasākumu rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt vairāk apmeklētāju.

"Lido" restorānā "Vērmanītis" kravas liftā 16.decembrī gājusi bojā trauku mazgātāja, apstiprināja AS "Lido" padomes priekšsēdētāja vietnieks un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.'

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plkst.8.45 saņēmis izsaukumu uz Elizabetes ielu 65, Rīgā, kur mediķi konstatēja viena cilvēka nāvi.

Valsts policijas pārstāve Krista Andersone informē, ka policija izsaukumu uz Elizabetes ielu 65 saņēmusi plkst.9, kur konstatēta sievietes nāve. Policija izmeklēs nelaimes gadījumu.

Runājot par uzņēmumā šodien notikušo nelaimes gadījumu, Ķirsons atzina, ka tas uzņēmumam ir "Dieva dots pārbaudījums" vēl detalizētāk pārliecināties par visiem darba drošības aspektiem uzņēmumā.

"Trauku mazgātājai šī bija otrā darba diena. Iepriekšējā dienā viņa iepazinās ar darba drošības noteikumiem, kas ir redzams uzņēmuma videoierakstā, taču viņa nebija parakstījusies par darba drošības instruktāžu. Tas ir pilnīgi neiedomājami un neizskaidrojami, kādēļ cilvēks nolēma ielīst kravas liftā un tika saspiests līdz nāvei," sacīja Ķirsons.

Imantā atklātais Lido restorāns tirdzniecības centrā Damme atšķirsies ar jaunu konceptu - tajā vakaros apmeklētājiem tiks piedāvāti grili. Šis koncepts gan vēl ir izstrādes stadijā un tiks piedāvāts nākotnē.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja dizainere Evija Ķirsone, Lido padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona meita, kura veidojusi jaunā Dammes Lido interjeru, šīs idejas pirmsākumi meklējami nu jau slēgtajā restorānā Staburags.

FOTO: Atklāj jauno Imantas Lido restorānu

Dammes Lido vairāki galdi ir aprīkoti ar tvaika nosūcējiem līdz ar to apmeklētājiem būs iespējams turpat restorānā iegādāties maltīti un, pēc savas gaumes, pašiem pie galda to pagatavot. Visu nepieciešamo grilēšanai iekārtos Lido darbinieki.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Dienas Bizness turpina ar mūsdienīgu daudzdimensionālu žurnālistiku – drukātā, digitālā un klātienes formātā

Dienas Biznesa (DB) Uzņēmēju kluba īpašajās svētku brokastīs par godu laikraksta 25 gadu jubilejai pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar pašas izdevniecības «atslēgas cilvēkiem» un attīstības skrejceļu. Tas tiešām ir ātrumposms, jo, kā saka DB galvenā redaktore Līva Melbārzde, jāmainās nemitīgi un visu laiku jāpiedāvā kaut kas jauns. Tā šodien pie abonentiem nonāk jaunais žurnāls Biznesa Plāns, kas, pārdomāti tapināts, vēsta par norisēm Latvijas reģionos. Pirmais numurs ir veltīts Vidzemei. «Lauzīsim mītu, ka reģionos nekas nenotiek un nav iespējams. Interesanto stāstu atspoguļojums – savādāks, nekā ierasts līdz šim,» bilst L.Melbārzde.

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu un rūpējoties par savu darbinieku un valsts iedzīvotāju veselību, ēdināšanas uzņēmuma "Lido" valde pieņēmusi lēmumu uz laiku apturēt visu restorānu un veikalu darbību.

"Mēs ik dienas apkalpojam vidēji 20-30 tūkstošus klientu. Diemžēl esošajā situācijā, arī ievērojot visus drošības pasākumus un stingras higiēnas normas, nevaram būt 100% droši, ka mūsu darbinieki ir pasargāti no saslimšanas. Tāpēc esam pieņēmuši smagu, bet ļoti atbildīgu lēmumu uz laiku slēgt visus "Lido" restorānus, nedomājot par finansiālajām sekām, bet gan par atbildību pret valsti," skaidro Gunārs Ķirsons "Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma darbiniekiem tiks bez maksas izdalīta visa "Lido" restorānos un veikalos saražotā pārtika, lai būtu nepieciešams pēc iespējas mazāks kontakts ar apkārtējiem un viņi varētu uzturēties mājās saskaņā ar valdības lēmumu.

Nākamā gada pavasarī ēdināšanas kompānija AS Lido plāno sākt darbību Vācijas tirgū, atverot restorānus Berlīnē, aģentūru LETA informē Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Precīzu investīciju apjomu viņa nenorāda, taču piebilst, ka Vācijas tirgū plānots īstenot investīciju projektus vairāku miljonu eiro apmērā.

Taču par šiem attīstības plāniem plašāku informāciju Lido sniegs brīdī, kad būs noslēgti līgumi un zināmi precīzi restorānu atvēršanas datumi, atzīmē Auziņa.

Jau vēstīts, ka kompānija Lido sadarbībā ar nekustamā īpašuma konsultācijas kompāniju Colliers International (Colliers) centās sameklēt piemērotu tirdzniecības vietu Berlīnē, Vācijā, aģentūrai LETA stāstīja Auziņa.

Iepriekš jau vēstīts, ka Lido tuvāko piecu gadu laikā plāno atvērt vairākus ēdināšanas uzņēmumus ārpus Latvijas. Auziņa teica, ka Lido pēta un analizē uzņēmuma attīstības potenciālu vairākās Eiropas valstīs.

Šī gada pirmajā pusē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno atvērt pirmos restorānus Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kā arī domā paplašināties Igaunijā un Latvijā, apliecināja Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Kā liecina Lido paziņojums sociālajā tīklā Facebook, uzņēmums, izvietojot sludinājumu, jau ir sācis darbinieku piesaistīšanu Berlīnē.

Februāra sākumā tiks atklāts trešais objekts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, par kuru plašāka informācija sekos drīzumā. Tāpat šogad arī Latvijā plānots atvērt vismaz vienu jaunu objektu.

«Sagaidām, ka līdz ar paplašināšanos Latvijas un ārzemju tirgos šogad būtiski pieaugs Lido grupas apgrozījums. Pašreizējos restorānos mūsu mērķis ir noturēt apgrozījumu līdzšinējā līmenī,» atzīmē Auziņa.

Viņa arī stāsta, ka Lido mērķis pagājušajā gadā bija saglabāt apgrozījumu iepriekšējā gada līmenī. Lai gan patlaban vēl nav pieejami auditētie finanšu rezultāti, Auziņa atzīmē, ka pērn apgrozījuma ziņā plānoto ir izdevies sasniegt.

Ēdināšanas kompānija AS Lido jaunās ēdināšanas vietas izveidē tirdzniecības centrā Origo investējusi 600 000 eiro. Nākamgad plānots atvērt ēdināšanas vietu arī tirdzniecības centrā Alfa, kas tikšot izvietota piebūvē un būšot krietni lielāka nekā Origo izveidotā.

Jaunās ēdināšanas vietas izveidē Origo ieguldīts DNB bankas un attīstības finanšu institūcijas Altum finansējums.

Lido jaunā ēdināšanas vieta atrodas centra Origo B korpusā, Stacijas laukumā 2, Rīgā. Tās kopējā platība ir 332 kvadrātmetri.

Jaunajā Lido ēdināšanas vietā strādās 23 darbinieki.

Lido pērn apgrozīja 33,758 miljonus eiro un nopelnīja 1,23 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija. Uzņēmums 2014.gadā cieta zaudējumus 888 957 eiro apmērā. Salīdzinot ar 2014.gadu, kad apgrozījums bija 33,158 miljoni eiro, pagājušajā gadā tas audzis par 2%.

Lido grupas kopējais apgrozījums pērn sasniedza 39 miljonus eiro, bet uzņēmumu kopējā peļņa bijusi 1,9 miljoni eiro. 2015.gadā grupas uzņēmumi Latvijā kopumā valstij nomaksājuši nodokļus 10,7 miljonu eiro apmērā, ierindojot Lido starp 100 lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, informēja uzņēmumā.

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

AS "HansaMatrix" kārtējā akcionāru sapulcē 2020. gada 22.maijā ievēlēts jauns padomes sastāvs, kurā papildus esošajiem padomes locekļiem Andrim Bērziņam, Ingrīdai Blūmai un Dagnim Dreimanim no jauna ievēlēti Normunds Igolnieks un Baiba Anda Rubesa.

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

"HansaMatrix" padomes sastāvu atstājis Ivars Ķirsons, kurš padomē pārstāvēja "ZGI Capital" pārvaldītā izaugsmes riska kapitāla fonda "ZGI-4" intereses. I. Ķirsons strādāja "HansaMatrix" padomē kopš 2019.gada 29.oktobra.

Arī N. Igolnieks padomē pārstāvēs "ZGI-4" intereses. N.Igolniekam nepieder "HansaMatrix" akcijas.

N. Igolnieks kopš 2011.gada ir valdes priekšsēdētājs un partneris "ZGI Capital". No 2001. gada līdz 2011. gadam N. Igolnieks ir bijis aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis vairākus citus ar finanšu sektoru saistītus amatus.

B. A. Rubesa darbosies kā neatkarīgā padomes locekle. B.Rubesai nepieder "HansaMatrix" akcijas.

Nākamgad sabiedriskās ēdināšanas tirgū Latvijā saglabāsies spēcīga konkurence, vietējiem ātrās ēdināšanas uzņēmumiem strādājot līdzās pazīstamiem ārvalstu tīklu zīmoliem, sacīja ēdināšanas kompānijas AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka līdz ar to Latvijas ēdināšanas uzņēmumiem ir jāspēj nodrošināt saistošu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, kā arī nemainīgi augstu kvalitāti, kas klientu izvēlē ieņem arvien noteicošāku lomu.

Pēc Auziņas teiktā, pozitīvi vērtējams fakts, ka pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas veselīgus un kvalitatīvus produktus. «Esam gandarīti, ka sabiedrībā arvien plašāk tiek diskutēts par sabiedriskās ēdināšanas kvalitāti, un cilvēki biežāk izdara gudras, informētas izvēles,» viņa sacīja.

Auziņa arī atgādināja, ka Lido decembrī izdeva informatīvu grāmatu Uzturvērtības norādes, ar kuras palīdzību iespējams uzzināt, kāda ir ēdienu enerģētiskā vērtība, cik daudz ir ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un sāls ēdienos, kas pieejami Lido restorānos. «Ceram, ka mūsu piemēram sekos arī pārējie nozares uzņēmumi un jau drīzumā šādas informācijas pieejamība kļūs par normu,» pauda Lido vadītāja.

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" apsver iespēju iegādāties 49% Latvijas restorānu tīkla "Lido" akciju, aģentūrai BNS paziņojuši konkurences uzraugi.

Lai arī pēc darījuma īstenošanas "Amber Beverage Group Holding" neiegūtu akciju kontrolpaketi, darījuma puses apsver iespēju vienoties, ka "Lido" statūti tiks mainīti, "Amber Beverage Group Holding" iegūstot tiesības padomē iecelt divus pārstāvjus.

Turklāt "Amber Beverage Group Holding" iegūtu tiesības uzlikt veto stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa pauda, ka "Lido" akcionārs Gunārs Ķirsons neplāno pārdot uzņēmumu kontrolējošo akciju daļu. Vienlaikus viņa norādīja, ka "Lido" ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā un ik pa laikam parādās investoru interese par ieguldīšanu uzņēmuma akcijās. Arī patlaban vairāki investori ir izteikuši interesi kļūt par "Lido" akcionāriem, nomainot līdzšinējos mazākuma akcionārus.