Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Fils Hogans pirmdien Briselē rosināja mazināt piena produkcijas apjomus, lai tādā veidā palielinātu produkcijas cenas.

«Es esmu gatavs ierosināt šādu noteikumu ieviešanu, kad [Eiropas] Komisija (..) atļautu uz pagaidu pamata šādas brīvprātīgas piena sektora vienošanās,» sacīja Hogans ES valstu lauksaimniecības ministru sanāksmē Briselē.

Pirms tam komisārs paziņoja, ka krīzes skartajiem lauksaimniekiem cer sagaidīt atbalstu no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Hogans norādīja ministriem, ka EIB viceprezidents Pims van Ballekoms piedāvās risinājumus.

Eiropas Komisija (EK) pieņem, ka tai tagad ir atbildība papildināt valdību pūliņus, pirms tam sacīja komisārs, atzīstot, ka krīze ir dziļa un ilgstoša.

Hogans paziņoja, ka viņš pilnībā saprot situāciju Eiropā un ir gatavs piedāvāt nozīmīgu pasākumu paketi Eiropas lauksaimnieku atbalstam.

Eiropas Komisija vakar apstiprinājusi lēmumu piešķirt 28 miljonu eiro atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, kas tiks novirzīts zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest Eiropas Savienības lauksaimniecības produktus, liecina EK paziņojums.

Plānots, ka Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Latvija - 7,7 miljonus eiro, bet Lietuva - 14,1 miljonu eiro.

Atbalsts aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgo valstu piena kvotu izpildi 2013.-2014.gadā.

Kā norādījis ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, Brisele labi apzinoties būtisko ietekmi, ko Krievijas aizliegums radījis piena ražotājiem trijās Baltijas valstīs.

«Apzinot situāciju, kas radusies pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma, redzam, ka strauji kritušas piena iepirkuma cenas, kas radījis krīzi un īpaši nelabvēlīgus apstākļus piena nozarei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to EK plāno sniegt atbalstu finansējuma veidā katrai no trim valstīm, lai atbalstītu piensaimniekus, kuri šajos ārkārtas apstākļos sastopas ar produkcijas likviditātes problēmām,» sacīja komisārs.

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Itālija aizliegs sintētisko pārtiku, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas spērusi šādu soli, nedēļas nogalē paziņojis Itālijas lauksaimniecības ministrs Frančesko Lolobridžida.

Ministrs ar šādu paziņojumu nāca klajā Eiropas konservatīvo un reformistu frakcijas (ECR) organizētajā pasākumā Īrijā, kurā piedalījās arī Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Pasākums "Tradīcijas un inovācijas: Konservatīva nākotne Eiropas lauksaimniekiem" sapulcēja vienkopus vadošos konservatīvos politiķus, lai apspriestu problēmas un iespējas, ko rada Eiropas regulējums un sadarbība lopkopības, lauksaimniecības un zaļās ekonomikas jomās. Lolobridžida un Vojcehovskis pasākumā piedalījās attālināti.

"Itālija būs pirmā valsts, kas atbrīvosies no sintētiskās pārtikas, un vēlas rādīt piemēru, kā to var regulēt," sacīja Lolobridžida, kurš pārstāv nacionālkonservatīvo partiju "Itālijas brāļi" ("Fratelli d'Italia").

Pirmdien, 16. novembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā Eiropas Komisija (EK) sniegs pārskatu par padarīto ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

KLP vienkāršošanas nepieciešamība aktualizējās pēc tās ieviešanas 2015. gadā, jo ieviešanas procesā tika konstatēti vairāki pasākumi un atbalsta instrumenti, kurus nepieciešams bez vilcināšanās vienkāršot. Arī 2014. gada beigās amatā apstiprinātais jaunais ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans KLP vienkāršošanu izvirzīja kā vienu no savām prioritātēm.

«Latvija jau vairākkārt ir norādījusi, ka nedrīkst kavēties ar Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu lauksaimniekiem un administrējošām iestādēm, lai lauksaimnieki mērķtiecīgāk un bez kavēšanās varētu izmantot dažādus Eiropas Savienības atbalsta pasākumus un finansējumu. Tāpēc arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā tā bija viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm lauksaimniecības jomā,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kompensācijas par zaudējumiem piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas jau līdz gada beigām, tomēr to apmērs pagaidām nav zināms un būs atkarīgs no Zemkopības ministrijas laikus veiktām aplēsēm, šodien žurnālistiem atzina Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs.

«Kompensācijas jāizmaksā līdz gada beigām. Nevienam nav vajadzīgas novēlotas kompensācijas, tādēļ nekavējoties ķersimies pie šī jautājuma. Tikmēr dalībvalstīm precīzi jādefinē, kā efektīgāk nodrošināt tirgus situāciju valstī ar pareiziem lēmumiem, lai konkrēta nauda nonāktu pie konkrēta lauksaimnieka. Šie aprēķini jāveic nacionālo valdību ministrijām,» sacīja komisārs.

Jautāts par kompensāciju apmēriem Latvijas zemniekiem, viņš atzina, ka nevar tās nosaukt pat aptuveni.

«Kamēr nav nacionālo kalkulāciju, nevaru to pateikt. Ne jau es pieņemšu lēmumu, pie tā strādā EK birokrātija, kas apkopos iesūtīto informāciju. Katrā ziņā kompensācijām kopumā vajadzēs pārsimts miljonus eiro,» sacīja Cološs.

Eiropas Savienība (ES) nodrošinās visu dalībvalstu lauksaimniekiem vienlīdzīgas iespējas un finansējumu, šodien Rīgā notikušajā diskusijā par ES finanšu nākotni atzina Eiropas Komisijas (EK) komisārs Ginters Etingers.

Viņš norādīja, ka šī ir trešā reize, kad apmeklē Rīgu, un, EK komisāra ieskatā, Latvijas galvaspilsēta ir kļuvusi pievilcīgāka. Tāpat Etingers piebilda, ka Latvijas attīstība kopš neatkarības atgūšanas ir vērtējams kā veiksmes stāsts.

EK komisārs skāra arī ES daudzgadu budžeta jautājumu, norādot, ka, Lielbritānijai pametot ES, saruks bloka budžets. Tajā pašā laikā ES dalībvalstīm nāksies arī domāt par finansējuma novirzīšanu tādu problēmu risināšanai kā drošība, migrācija, terorisms u.c.

Etingers atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo ES budžeta samazinājumu, EK mērķis būs modernizēt lauksaimniecības politiku un vienkāršot šo nozari regulējošos noteikumus.

2016. gadā Eiropas ražotāji saņems atbalstu 111 miljonu eiro apmērā, kuru varēs izmantot, lai atrastu jaunus tirgus un veicinātu patēriņu ES un ārpus tās. Veicināšanas pasākumi ir svarīga daļa no Eiropas Komisijas piedāvāto lauksaimnieku atbalsta pasākumiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Izbaudi, ražots Eiropā! ir jaunā Eiropas Komisijas šodien pieņemtā veicināšanas politika, kas palīdzēs nozares profesionāļiem iekļūt vai nostiprināties starptautiskajos tirgos un informēs Eiropas patērētājus par Eiropas lauksaimnieku ieguldīto darbu. Šā mērķa sasniegšanai Komisija padarīs pieejamus vairāk resursu, palielinās līdzfinansējuma daļu un samazinās birokrātiju projektu apstiprināšanā. Tas tiek veikts, lai pakāpeniski palielinātu veicināšanai pieejamo ES budžeta daļu no 61 miljona eiro 2013. gadā, kad jaunie noteikumi tika ierosināti, līdz 200 miljoniem eiro 2019. gadā.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES līdzfinansējuma daļa arī palielināsies no 50 % uz 70–80 % (līdz 85 % Grieķijai un Kiprai). Vienlaikus tiek atcelta valsts līdzfinansējuma daļa, tādējādi visās dalībvalstīs radot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Ievērojami tiks samazināta birokrātija projektu atlases procesā, kas atvieglos pieteikšanos.

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Pirmdien, 20. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Sangastē, Igaunijā, tikās ar Igaunijas lauku lietu ministru Tarmo Tammu (Tarmo Tamm) un Lietuvas lauksaimniecības ministru Broņu Markausku (Bronius Markauskas), lai pārrunātu Baltijas valstu kopīgo viedokli sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada, informē Zemkopības ministrija.

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri bija vienisprātis, ka tiešajiem maksājumiem nākamajā plānošanas periodā beidzot ir jākļūst taisnīgiem pret visu dalībvalstu lauksaimniekiem un jāsasniedz ES vidējais līmenis, kas būs priekšnosacījums neizkropļotai konkurencei ES vienotajā lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū. Tāpat Latvija, Igaunija un Lietuva vēlas EK aktīvāku un ātrāku rīcību, veidojot vienotu ES līmeņa normatīvo regulējumu negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai, jo pagaidām lauksaimnieki pārtikas piegāžu ķēdēs, salīdzinot ar pārstrādātājiem un tirgotājiem, joprojām ir visneaizsargātākais posms.

Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ir apsprieduši iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Klaipēdas ostu Lietuvā, paziņoja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Pirms kara ar Krieviju Ukraina eksportēja 5 miljonus tonnu graudu mēnesī. Tā kā Ukrainas jūras ostas tagad bloķē Krievija, šī gada martā tika eksportēti tikai 200 000 tonnu Ukrainas graudu pa dzelzceļu, autoceļiem un Dņestras upi.

Ukrainai pašlaik ir 20 miljonu tonnu pērn novāktu graudu, kas nav vajadzīgi pašmāju tirgū un ir paredzēti eksportam.

"Tagad mēs apsveram iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Lietuvas un Latvijas ostām. Ostas potenciāls ir neapšaubāms. Dzelzceļš var raisīt bažas. Polijā sliežu platums ir šaurāks nekā Ukrainā, Lietuvā un Latvijā," sacīja Navicks.

Vojcehovskis atzina, ka Ukrainas eksporta maršruta pārtraukšana uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku ir nopietna problēma. Pastāv arī bažas, ka kviešu piegāžu pārtraukšana var izraisīt saspīlējumu un problēmas šajos reģionos.

Ņemot vērā Krievijas atbildīgo iestāžu pieņemto lēmumu par pagaidu aizliegumu Latvijā ražotās zivju produkcijas eksportam uz Krieviju, kā rezultātā Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem tiks radīti ievērojami zaudējumi, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir ticies ar labklājības ministru Uldi Auguli un ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, kā arī ar Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu vadītājiem, lai veiktu analīzi par produkcijas apjomu, kas līdz šim tika eksportēts uz Krieviju, iespējamajiem zaudējumiem un strādājošo skaitu zivju apstrādes uzņēmumos, informē Zemkopības ministrijā.

Patlaban Zemkopības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. «Zemkopības ministrijas piedāvātais risinājums būs līdzīgs kā pēc Krievijas aizlieguma importēt Latvijā ražoto piena produkciju. Jau Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālās padomes laikā 1. un 2. jūnijā Latvijā es personīgi informēju Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu par iespējamo kritisko situāciju Latvijas zivju apstrādes nozarē. Lauksaimniecības komisārs apliecināja, ka sekos līdzi situācijai Latvijā, kā arī par to informēs savu kolēģi – Eiropas Savienības vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu,» norāda J. Dūklavs.

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Latvijas piena ražotāji ir neapmierināti ar Eiropas Komisijas (EK) piena piešķirto atbalstu 7,7 miljonu eiro apmērā Krievijas sankciju seku likvidēšanai, teica Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga.

«Tā ir tāda spēcīga ņirgāšanās. Ja katru mēnesi Latvijas zemnieki, kas ražo pienu, pazaudē 8-9 miljonus eiro, tad EK piešķirtie septiņi miljoni eiro ir ļoti dīvaina summa,» norādīja Alpa-Eizenberga.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstu lauksaimniecības asociācijas decembra sākumā Briselē plāno rīkot kopīgas protesta akcijas, lai cīnītos par lielāku atbalsta apmēru, ņemot vērā to, ka krīze piensaimniecībā radusies politiska lēmuma rezultātā. «Šobrīd protesta akcijas organizē lauksaimnieku organizācijas - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Zemnieku saeima,» sacīja Alpa-Eizenberga.

Pēc viņas teiktā, Latvijas piena ražotāju situācija šobrīd ir ļoti nopietna - lai arī piena iepirkuma cenas pēdējo pāris nedēļu laikā ir palielinājušās par vienu centu litrā un vidēji sasniedz 19-20 centus, tā vēl joprojām ir neadekvāti zema cena.

Lai stabilizētu Eiropas Savienības cūkgaļas tirgu, kurā saistībā ar Krievijas embargo vērojama pārprodukcija un krass iepirkuma cenas kritums, drīzumā varētu tikt īstenoti tirgus intervences pasākumi, cūku audzētājiem piešķirot vairāku miljonu eiro atbalstu par gaļas uzglabāšanu privātās noliktavās, paziņojis ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece apliecināja, ka oficiāls paziņojums par cūkgaļas uzglabāšanu intervencē vēl nav bijis, tomēr balsojums par finansējuma piešķiršanu gaidāms jau tuvākajās dienās.

Lēmums par papildu atbalsta piešķiršanu nozarei pieņemts Dānijas cūku audzētāju ietekmē. Dānijā katastrofāli zemās cenas dēļ jau tiekot slēgtas cūku fermas. Savukārt Latvijas cūku audzētāji lēmuma pieņemšanas gadījumā var rēķināties ar to, ka ES pieaugs pieprasījums pēc cūkgaļas un attiecīgi celsies iepirkuma cena.

«Latvijā gan nav noliktavas gaļas privātai glabāšanai, tomēr, tā kā esam kopējā ES gaļas tirgū, jebkuras darbības, kas atslogo kopējo ES gaļas tirgu, ir atbalstāmas. Tikai svarīgi, pēc cik ilga laika gaļas tirgū parādīsies intervencē uzglabātā gaļa un kādu iespaidu tas atstās uz tā brīža cenu,» sacīja Lejniece.

Eiropas Savienība (ES) atjaunos muitas tarifus atsevišķu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, otrdien vienojās sarunu dalībnieki no ES Padomes un Eiropas Parlamenta.

Vienošanās attiecas uz olām, putnu gaļu, cukuru, kukurūzu, auzām, putraimiem un medu. Nākotnē šīm precēm tiks noteikta kvota, līdz kuras sasniegšanai tās var pārdot ES bez muitas nodevas, bet kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.

Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu. Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025.gada jūnijam.

Lēmums pēc sarunām Briselē tika pieņemts, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES valstīs.

ES 2022.gadā atcēla tarifus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, šādi izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma.

Eiropas Savienība (ES) arī nākamgad turpinās nodrošināt atbalstu lauksaimniekiem, kurus smagi skāris Krievijas noteiktais embargo Eiropas pārtikas produktu eksportam, ceturtdien paziņoja ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans.

Mums nepieciešams turpināt sniegt drošības tīklu, lai gādātu par to ražotāju drošību, kuri turpina saskarties ar grūtībām šī aizlieguma dēļ, norāda Hogans.

Šāds lēmums pieņemts pēc pagājušajā mēnesī Krievijas publiskotā paziņojuma, ka tā turpinās vēl uz sešiem mēnešiem aizliegt vairāku pārtikas produktu kategoriju eksportu no rietumvalstīm, ņemot vērā, ka ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas, ko tā noteikusi pret Maskavu, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Maskavas pārtikas produktu eksporta aizliegums, kas pirmo reizi tika ieviests 2014.gada augustā, aptver augļus, dārzeņus, gaļu, zivis, putnu gaļu un piena produktus.

Ņemot vērā Krievijas piemēroto embargo Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktiem, Saeima ceturtdien atbalstīja lēmuma projektu, kurā lūdz Eiropas Komisiju steidzami rast pozitīvu risinājumu jautājumā par tiešas kompensējošas palīdzības piešķiršanu Latvijas piena ražotājiem, lai izvairītos no neatgriezeniskām sekām Latvijas piena nozarē.

Paziņojumā uzsvērts, ka piena ražotājiem Latvijā steidzami nepieciešama palīdzība vismaz piecus līdz sešus mēnešus, kamēr piena pārstrādes uzņēmumi atradīs jaunus tirgus un stāvoklis piena nozarē stabilizēsies.

Tāpat atzīmēts, ka līdzšinējie ES tirgus regulēšanas pasākumi piena ražošanas nozarē nav devuši vēlamo rezultātu, un pašreizējā situācija liecina, ka vājākais ķēdes posms ir piena ražotāji lauksaimnieki, kuri pat sāk apsvērt iespēju samazināt liellopu ganāmpulkus. Šāda notikumu attīstība jau tuvākajā nākotnē var negatīvi ietekmēt ne tikai piena pārstrādes uzņēmumus, bet visas Latvijas piena nozares konkurētspēju.

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jau labu laiku nodarbina daudzus ES valstu politiķus, kā arī dažādu institūciju vadītājus un, protams, biznesa cilvēkus. Kad lēmums ir pieņemts, vienalga patīkams vai nepatīkams, pareizs vai nepareizs, Eiropas Savienības valstis jau aktīvi gatavojas dzīvei pēc Lielbritānijas aiziešanas. Nav pārsteidzoši, ka pirmajās vietās ir izvirzījušies dažādi materiāli ar naudu saistīti jautājumi.

Daži no tiem ir pat iepriecinoši, piemēram, dažādu līdz šim Lielbritānijā bāzētu iestāžu, aģentūru un citu labi apmaksātu darbavietu pārcelšana uz citām ES valstīm – Frankfurtes banku sektors vien jau rēķinās ar 10 tūkst. jaunu darbavietu. Citi aspekti ir ne tik patīkami, jo bez Lielbritānijas līdzšinējām iemaksām ES budžetā ik gadu varētu izveidoties ap 12 miljardu eiro liels caurums. Taču arī par šo ne tik iedvesmojošo tēmu ES tiek aktīvi diskutēts, un Eiropas budžeta komisārs Ginters Etingers jau ir publiski izteicies, ka jostu, visticamāk, nāksies savilkt. Kur to savilkt? Viens no risinājumiem ir tieši lauksaimniecības maksājumu samazināšana, jo ES agrārā politika aprijot ap 40% no kopējā budžeta. Tik dāsni pabalsti Eiropas lauksaimniekiem tika izveidoti, lai vieglāk pārlaistu pēckara laiku, tomēr vairāki eksperti jau norādījuši, ka šodienas situācijā tik trekna Eiropas lauksaimnieku piebarošana vairs neesot attaisnojama. Diskutabli, protams, vai apzīmējums «trekni» attiecināms arī uz Latviju, kura tiešmaksājumos līdz šim ir saņēmusi zem vidējā ES līmeņa, taču situācija ir tāda un runāts par to tiek.

Eiropas Komisija ceturtdien paziņoja, ka atbalstīs sviesta, piena pulvera un siera ražotājus, lai mazinātu Krievijas embargo ietekmi uz šo ražotāju darbību un ierobežotu negatīvo ietekmi iekšējā tirgū, liecina EK paziņojums.

Tāpat EK apstiprināja, ka piena ražotāju atbalsta pasākumi tiks pagarināti līdz šā gada beigām.

ES Lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs minēja, ka cenas Eiropas piena tirgū liecina, ka Krievijas embargo sāk ietekmēt šo sektoru. Vairākās dalībvalstīs eksporta ienākumi sāk samazināties un nepieciešams atrast jaunus tirgus. Eiropas piena sektoram nepieciešams laiks un palīdzība tos atrast, tādēļ šodien tiek ziņots par atbalstu, kas fokusēsies uz piena pulveri, sviestu un eksporta sieriem. Ja nepieciešams, sekos papildus pasākumi.

Atbalsta pasākumi tiks prezentēti nākamnedēļ Komitejā balsošanai.

Aizdomās par iespējamo ļaunprātību Eiropas Savienība (ES) trešdien izlēmusi apturēt ārkārtas pasākumus, kuru mērķis bija palīdzēt augļu un dārzeņu audzētājiem, kurus skāris Krievijas noteiktais pārtikas produktu importa aizliegums.

Kompensāciju izmaksām ražotājiem, kuri vairs nevar pārdot savas preces Krievijas tirgū, Eiropas Komisija bija atvēlējusi 125 miljonus eiro.

Nauda bija paredzēta, lai uzpirktu ātri bojājošos produktus, kā arī lai maksātu kompensācijas lauksaimniekiem par atteikšanos no ražas novākšanas.

82 miljonus eiro EK bija atvēlējusi ābolu un bumbieru audzētājiem, bet 43 miljonus - citu augļu un dārzeņu audzētājiem.

Taču trešdien EK paziņoja, ka konstatēts «neproporcionāli» augsts krāpšanas gadījumu skaits, kas liek šaubīties par to, «vai visi iesniegtie pieprasījumi ir reālistiski».

«Pieprasījumi par dažiem produktiem ir vairākas reizes augstāki nekā kopējais ES vidējais ikgadējais eksports uz Krieviju,» teikts paziņojumā, kas publicēts EK tīmekļa vietnē, piebilstot, ka ābolu un bumbieru limits jau esot pārsniegts un ka pārējie produkti daudz neatpaliek.