No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Starptautiskās picērijas Pizza Hut īpašā pannā ceptā pica piedzīvojusi pārmaiņas, raksta CNN Business.

Kompānija paziņojusi, ka pilnībā pārveidojusi savu pannā cepto picu, mainot siera šķirni, mērci un ieviešot jaunu pannu picas cepšanai.

Pizza Hut nākas domāt par pārmaiņām, ņemot vērā, ka tās lielākie konkurenti Domino Pizza un Papa John’s min uz papēžiem. Pērn Domino pārdošanas apjomi pārspēja Pizza Hut, un arī konkurenti domā jaunus veidus, kā piesaistīt apmeklētājus.

Pizza Hut pārstāvji sacījuši, ka 40 gadus senās picas receptes izmaiņu ieviešana aizņēma trīs gadus.

Patlaban Pizza Hut ir vairāk nekā 18 tūkstoši restorānu visā pasaulē.

Raizējoties par bezvienošanās Brexit sekām, viens no pieciem Lielbritānijas iedzīvotājiem uzkrāj pārtikas, dzērienu un medikamentu rezerves, konstatēts finanšu pakalpojumu uzņēmuma «Premium Credit» pētījumā.

No tiem respondentiem, kuri veido uzkrājumus, 74% atzinuši, ka gādā pārtikas rezerves, 50% uzkrāj medikamentus, bet 46% - dzērienu rezerves.

Aptaujājot respondentus par summām, ko tērē krājumu veidošanai, pētījuma autori aplēsuši, ka briti iegādājušies preču rezerves četru miljardu sterliņu mārciņu (4,3 miljardu eiro) vērtībā.

Daudzi eksperti prognozē, ka bezvienošanās Brexit gadījumā zināmu laiku iespējami pārrāvumi piegādēs, galvenokārt tāpēc, ka muitas kontroles dēļ kravas automašīnām var nākties gaidīt garās rindās.

Premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez.

13. novembrī tipogrāfijā Poligrāfijas grupa Mūkusala norisināsies jauno ražošanas iekārtu atklāšanas pasākums.

Viena no Latvijas lielākajām tipogrāfijām SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala realizējusi APV (augstas pievienotās vērtības) projektu un uzstādījusi vairākas jaunas ražošanas iekārtas. Projekts realizēts ar Eiropas fondu atbalstu un tā kopējās investīcijas ir 5 milj. eiro.

Uzņēmuma mērķis ir dubultot ražošanas jaudu žurnālu drukas segmentā, lai palielinātu eksporta apjomu.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša komentē: «Ir divas iespējas – mēs varam sēdēt un čīkstēt par to, cik viss ir slikti, vai mest slinkumu pie malas un darīt, lai būtu labāk! Domāju, ka Latvija šobrīd atrodas pietiekami izdevīgos apstākļos, lai, gudri izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvātās līdzfinansēšanas iespējas, ieguldītu ne tikai uzņēmumu attīstībā, bet savas valsts nākotnē. Esmu patiesi gandarīts par nupat ekspluatācijā nodoto ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu. Tā ietvaros esam radījuši vairākas jaunas darba vietas un tuvāko trīs gadu laikā plānojam vēl palielināt darbinieku skaitu.»

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Valdības visā pasaulē cenšas glābt koronavīrusa pandēmijas negatīvi ietekmētos uzņēmumus, taču, neskatoties uz to, kompāniju bankrotu gadījumu skaits pieaugs par trešdaļu, liecina kredītu apdrošināšanas grupas "Euler Hermes" veikts pētījums.

"Covid-19 rada bankrotu laika spridzekli," norāda "Euler Hermes", prognozējot, ka uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits pasaulē laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam pieaugs par 35%.

Grupa lēš, ka visstraujāk bankrotu gadījumu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs ASV - par 57%.

Uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits Brazīlijā pieaugs par 45%, Lielbritānijā - par 43% un Spānijā - par 41%, bet Ķīnā kāpums būs 20%, liecina prognozes.

"Euler Hermes" skaidro, ka lielu uzņēmumu bankrotu gadījumi var palielināt tā dēvēto domino efekta risku. Tāpat eksperti brīdina, ka priekšlaicīga ekonomikas atbalsta pasākumu pārtraukšana vai lēnāka globālās ekonomikas atlabšana var būtiski palielināt korporatīvo bankrotu gadījumu skaitu.

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Latvijas banku sistēma ir labi kapitalizēta un likvīda, taču piekļuve finansējumam joprojām ir problēma, jaunākajā ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Tāpat tā uzsver, ka nerezidentu noguldījumu augstais īpatsvars ir īpaša problēma. Nerezidentu noguldījumi, kas galvenokārt ir no Krievijas, veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem sektorā un ir koncentrēti konkrētās bankās. Rezultātā banku finansējums ir pakļauts svārstīguma riskam, jo īpaši pastiprinātas ģeopolitiskās spriedzes gadījumā. Kaut arī minimālās kapitāla un likviditātes prasības šīm bankām jau tagad ir augstākas nekā pārējām bankām, situācija attaisno to, ka ir nepieciešama turpmāka uzraudzības iestādes uzmanība.

Pēc krīzes tika atjaunota banku rentabilitāte un aktīvu kvalitāte, tomēr aizdevumu apjoms privātajam sektoram turpina sarukt, uzsver EK. Reformas, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt pārmērīgās privātā sektora parādsaistības, varētu palīdzēt atjaunot pieprasījumu pēc kredītiem, mazināt nedrošību par kredītrisku un sekmēt ieguldījumu atsākšanu. Mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam varētu uzlaboties, izmantojot aizdevumu garantijas un citus instrumentus, kurus piedāvā (nesen izveidotā) Attīstības finanšu institūcija ALTUM, un izveidojot kredītbirojus ar standartizētu informāciju.

Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

Dzīves ritmam kļūstot straujākam, mūsdienās cilvēku dzīvē ir daudz vairāk brīžu, kad nevar darīt neko citu kā vien klausīties mūziku vai audiogrāmatas.

Irānas lielākā audiogrāmatu uzņēmuma Navaar līdzdibinātājs Hamids Asadi (Hamid Asadi) radīja kompāniju laikā, kad sabiedrība grāmatas nelasīja. Divarpus gadu laikā uzņēmums izaudzis līdz 40 darbiniekiem un audiogrāmatas klausās 610 tūkstoši cilvēku, bet trīs gadu laikā uzņēmums vēlas sasniegt miljons lietotāju atzīmi. Vairāk par startup vidi Irānā, audiogrāmatām un to, vai tās aizstās papīra grāmatas, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kāpēc audiogrāmatas tagad ir tik populāras?

Es teiktu, ka audiogrāmatas nav labs apzīmējums šim produktam. Jā, audiogrāmatas ir bāzētas uz grāmatām, bet filmu, kas bāzēta uz grāmatas sižetu, taču nesauc par grāmatfilmu. Tā ir filma. Audiogrāmata kā medijs ir runātā vārda produkts, ko lietot tādās dzīves situācijās, kad nevari darīt neko citu – varbūt vienīgi vēl klausīties mūziku.

Koronavīrusa pandēmija atņēmusi Latvijai ārvalstu tūristus, tādējādi slēgtas daudzas viesnīcas, restorāni, bāri, to trūkumu izjutusi transporta nozare, starptautisko izstāžu, kultūras pasākumu, konferenču rīkotāji, kā arī veselības aprūpe, kas strādāja tieši uz ārzemnieku apkalpošanu

Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav.

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml.

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu.

Latvijas ekonomika ir labi pārcietusi Covid-19 krīzi, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis atveseļošanās perspektīvas, teikts Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā 2022.gada ziņojumā par Latviju.

Kā norāda EK, lai gan Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku bija mērenāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tās atveseļošanos īslaicīgi kavēja zemi vakcinācijas rādītāji un nepieciešamība saglabāt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Tomēr 2022.gada sākumā vakcinācijas rādītāji ievērojami uzlabojās, un tika sagaidīts, ka cerīgākās epidemioloģiskās prognozes 2022.gadam būtiski palielinās mājsaimniecību patēriņu un pakalpojumu eksportu, kas vēl nebija sasniedzis pirms pandēmijas augstāko punktu.

Līdz ar to Latvija 2022.gada sākumā piedzīvoja stabilu izaugsmes tempu, un varēja gaidīt, ka patēriņa, investīciju un eksporta rādītāji būs labi. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošais preču, sevišķi enerģijas, cenu kāpums pasliktināja atveseļošanās perspektīvas pēc pandēmijas.

Viņpus Atlantijas nekustamo īpašumu tirgū izdara pēckrīzes secinājumus; amerikāņu sapnis nevilina arī jaunos

Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pārkreditētais hipotekārais tirgus bija 2008. un sekojošo gadu globālās krīzes pirmais domino kauliņš, jau pēckrīzes laikā patērētāji, šķiet, izdarījuši secinājumus un mazina savas ambīcijas uz dzīves līmeņa augstumu tieši šai segmentā. Tā var spriest pēc britu Barclays bankas datiem. Bankas analītiķis Stīvens Kims vērtē, ka pēc pamatīgākās krīzes kopš Lielās depresijas laikiem pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā Amerikas nekustamā īpašuma tirgū pašlaik sākas ilgtermiņa tendence, kas maina izpratni par to, kas tad ir kārtīga amerikāņa māja. Proti, vēl nesen pareiza atbilde uz šādu jautājumu būtu, ka tā ir aizvien lielāka māja, bet nu vismaz Barclays vērtējumā ir sasniegti griesti, un var teikt, ka ambīcijas iet pat pretējā virzienā – uz leju.

Viens no lielākajiem gandarījumiem žurnālistikā ir saņemt reakciju uz saviem materiāliem. Ja reakcija ir ātra un nāk no cilvēkiem, kura viedoklim ir būtisks svars, gandarījums ir dubults. Šoreiz DB ir izdevies sagaidīt ātru reakciju uz savu publikāciju no visaugstākā līmeņa Latvijā – premjerministra Māra Kučinska.

DB uzcītīgākie lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka medijs pēdējā laikā ir pievērsis pastiprinātu uzmanību banku sektoram – gan ABLV Bank likvidācijai, gan kopumā valsts finanšu sektorā notiekošajam. Uz šīm publikācijām mūs mudināja mūsu lasītāji – uzņēmēji, kuriem plašā mērogā ir radušās problēmas ar Latvijā strādājošām bankām.

Kamēr šī problemātiskā situācija nav atrisināta, DB uzskata par savu pienākumu par to rakstīt, nebaidoties būt tieši un asi arī tad, ja jākritizē visaugstākā ranga politiķi un ministri.

Situācija ir kritiska, jo «banku sērga», kas izpaužas kā kontu pēkšņa slēgšana un pārskaitījumu ierobežošana, ir skārusi visdažādākā izmēra un nozaru uzņēmējus un rada nopietnus riskus visai tautsaimniecībai. Ja arī ne katrs Latvijas uzņēmējs personīgi šobrīd ar šādām problēmām bankās ir saskāries, iespējams, ar tām ir saskārušies viņa partneri, klienti vai piegādātāji, un līdz ar to domino efekts ir nenovēršams. Nemaz nerunājot par to, kā šādu Eiropas Savienības valstij netipisku problēmsituāciju ar kontiem novērtē potenciālie investori – bankas konts un starptautiskajā praksē pieņemtās darbības caur to mūsdienu uzņēmējdarbībā ir pašsaprotamība un priekšnosacījums, lai vispār kāds bizness uz šo valsti paskatītos.

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Attīstot zaļās enerģijas principus nekustāmo īpašumu apsaimniekošanā, nekustamo īpašumu attīstītājs “Hansa.RE” aprīkojis sev piederošos objektus Uriekstes un Elijas ielā ar saules paneļiem pašu elektroenerģijas ražošanai.

Hansa.RE vienojies ar Swedbank par finansējumu 5,7 miljonu eiro apmērā īpašuma iegādes refinansēšanai un saules elektrostacijas izveidei, kas izvietota uz fonda pārvaldītās biroja ēkas Elijas ielā 17 jumta.

Savukārt objekta attīstīšanā sadarbojoties ar banku Citadele, “Hansa.RE” pārvaldītajām fondam piederošs uzņēmums “Hansa3RE” Uriekstes ielas īpašumā uzstādītajos saules paneļos cer saražot aptuveni 205 megavatstundas gadā un 20 gadu laikā samazināt CO2 izmešus par 1300 tonnām.

“Ieguldījums atbilst mūsu fonda stratēģijai: uzlabot fonda pārvaldīto īpašumu ilgtspēju un samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpat investīcija saules elektrostacijā ļaus mums samazināt atkarību no elektrības tirgus cenas svārstībām. Elektrostacija ir domāta pašpatēriņam - vasaras periodā ir plānots, ka saules paneļi spēs saražot 95 -98 % no nepieciešamās elektroenerģijas, taču ziemas mēnešos trūkstošo elektroenerģiju nāksies iegādāties no elektrības piegādātājiem,” atklāj “Hansa.RE” vadītājs Daniils Ruļovs.

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers. Viņaprāt, pašlaik, kad vienlaikus tiek novērotas vairākas būtiskas pārmaiņas jeb krīzes, Latvijai, tāpat kā jebkurai valstij, ir iespējas, kuras jāmāk izmantot savā labā, jo pretējā gadījumā tās izmantos konkurentvalstis.

Kas notiek pasaulē? Cenu straujais pieaugums energoresursiem, pirms tam būvmateriāliem rada dzīvi augstas inflācijas apstākļos, kā rezultātā strauji sarūk iedzīvotāju daļas pirktspēja, savukārt uzņēmēji ne vienmēr spēj iekļaut pārdošanas cenās vēl ātrāk pieaugušas izmaksas un, gūstot pat lielākus ienākumus, strādā ar zaudējumiem!

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Izložu un loteriju rīkotājs VAS «Latvijas Loto» 2016. gadā ir audzējis gan apgrozījumu, gan peļņu. Uzņēmums ziņo, ka ir izpildījis nostādītos uzdevumus un mērķus 2016. gadam.

Kompānijas vadība savā neauditētajā pārskatā arī informē, ka gada nogalē noslēgts jauns līgums ar Maxima Latvija par sadarbības paplašināšanu loteriju produktu tirdzniecības jomā, 2016.gada martā tika ieviests mājas lapas responsīvais dizains, kas piemērots ērtai lietošanai no mobilajām ierīcēm, uzsākti Swedbank Gateway pakalpojuma ieviešanas darbi un turpināti digitālā mārketinga darbi meklētājprogrammu optimizācijas, e-pastu mārketinga, kā arī Latvijas Loto interneta vietnes satura, dizaina un funkcionalitātes uzlabošanas jomā.

Lai uzlabotu iepirkšanās pieredzi, pielāgojoties strauji augošajiem e-komercijas apjomiem un Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem, banka Citadele ievieš uz Android sistēmas bāzētu POS termināli, kas apvienos vairākas funkcijas – tajos varēs veikt maksājumus, skenēt Covid-19 sertifikātus, kā arī ierīces funkcionalitāte nākotnē paredz to izmantot kā kases sistēmu.

Jaunā tipa POS terminālis ir veidots uz Android sistēmas bāzes, kas vienā ierīcē ļaus gan pieņemt maksājumus, gan izmantot viedtālrunim raksturīgās lietotnes, kā arī ar kameras funkciju veikt Covid-19 sertifikātu skenēšanu. Plānots, ka tuvākajā nākotnē šīs ierīces funkcionalitāte tiks papildināta ar kases aparāta darbību.

“Atšķirībā no tradicionālajiem POS termināliem šī ierīce ir aprīkota ar viedtālruņa funkcionalitāti un lielu, parocīgu ekrānu, kas atļauj šo sistēmu izmantot arī citiem praktiskiem mērķiem, kas mūsdienās aktuāli tirgotājiem. Mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu klientiem būtu pieejami ērtākie rīki viņu biznesa vajadzībām, jo pat sīkākā aizķeršanās maksājumu pieņemšanā var likt zaudēt pircējus. Šim jaunajam POS terminālim ir liels potenciāls kļūt par “viss vienā” rīku un pirmā papildus funkcionalitāte, kuru vēlamies attīstīt ir integrēta kases sistēma, līdz ar to esam atvērti sadarbībai ar kases sistēmu uzturētājiem,” atklāj bankas Citadele Karšu un norēķinu operāciju daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

Neatvieglojot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli līdz likumprojektā paredzētajam 2024.gada septembra vidum nevarēs pagūt uzbūvēt, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pavēstīja Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka pašlaik IVN ir paredzētas ļoti detalizētas prasības, tajā skaitā ir jāveic liela apjoma modelēšana tehniskajiem riskiem ar domino efektiem. Tas būtu laikietilpīgs process, kas prasītu vismaz gadu, kura laikā arī nevarēs sākt termināļa projektēšanu, atzīmēja Miķelsons.

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais LNG terminālis 

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā,...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors atzīmēja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz iespēju, ka uz peldošiem termināliem var neattiecinātu pilnu IVN. Miķelsons skaidroja, ka IVN ir jāveic, taču viņš aicina apsvērt, ka likumā noteiktu, ka tā būtu vienkāršāka un to varētu pabeigt agrāk.

Komisijas sēdē atbildot uz deputāta Jāņa Vitenberga (NA) jautājumu, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore apliecināja, ka nekādu valsts atbalsta piešķiršanu likumprojekts nerisina.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Berkolde norādīja, ka EM nepieciešams izvērtēt, vai tas, ka termināļa attīstītājiem tiek paredzēts izņēmums no konkursa procedūras, neietver valsts atbalstu, piemēram, caur piekļuvi zemei vai jūras ūdeņiem.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota piebilda, ka "Skulte LNG Terminal" projekta virzītāji nemitīgi skaidro, ka viņu risinājums būs lētākais, nepārsniegs 120 miljonus eiro investīcijas, tai pat laikā atzīstot, ka Lietuva sava termināļa izbūvē jau patlaban ieguldījusi 500 miljonus eiro.

"Lai gan šie cipari acīm redzami neatspoguļo reālo situāciju, ir skaidrs, ka taupīts tiks uz visu, ieskaitot drošības un vides aizsardzības risinājumus," apgalvoja Timrota. Piestātnei, lai droši pietauvotu kuģi ar 17 000 kubikmetru (m3), ir jābūt ap 200 metru garai, turklāt nepieciešams 5 kilometru cauruļvada valnis zem ūdens, kas fundamentāli mainīs sanešu plūsmu jūrā, būtiski ietekmējot biotopus zem ūdens un radīs krasta līnijas eroziju, norādīja biedrības pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka arī jebkura no dažādajām regazifikācijas iekārtām, ko min "Skulte LNG Terminal", nopietni ietekmēs jūras biodaudzveidību, jo jāatceras, ka Baltijas jūra ir sekla, kas nozīmē, ka tās vide ir īpaši jūtīga.

""Nordstream" gāzesvada noplūdes pašlaik jo īpaši izgaismo virkni drošības un vides aspektu, kas jāvērtē pirms šādas sprādzienbīstamas iekārtas būvniecības. Nekādā gadījumā nedrīkst atvieglot IVN procedūru "Skulte LNG Terminal"," uzsver Timrota.

Komisija šodien atbalstīja likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā.