Cukurrūpniecības atjaunošanai Latvijā būtu ekonomisks pamats, nepieciešama tikai politiska griba iestāties par to. Valstij jāattīsta tādas ražotnes, kuru darbināšanai nepieciešamās izejvielas tiek nevis importētas, bet radītas tepat uz vietas. Tā uzskata vairāki entuziasti, viņu vidū arī zinātnieki, kuri norāda – valstī jābūvē moderna cukurfabrika, kur paralēli tiktu ražots arī bioetanols un biogāze, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Teorētiskie aprēķini rādot, ka šādas fabrikas būvniecības izmaksas būtu apmēram 100 miljoni latu. Optimismam pamatu dodot līdzīgi projekti, tiesa, bez ieceres ražot cukuru, kas tiek īstenoti citās ES valstīs.

Zemkopības ministrija pret šādu iniciatīvu esot klaji noraidoša, jo līdz 2015. gadam, kad, iespējams, ES atcels cukura kvotas, Latvija par cukura nozares atjaunošanu nedrīkst pat iepīkstēties. Arī lauksaimnieki – galvenie izejvielu ražotāji – pret cukurrūpniecības atjaunošanas ideju esot piesardzīgi. Iemesls – par nozares likvidēšanu ir saņemtas bagātīgas kompensācijas, turklāt nav ticības, ka tuvākajā nākotnē cukurbiešu audzēšana varētu kļūt izdevīgāka par kviešu un rapša audzēšanu.

Pēc zinātnieku sagatavotajiem teorētiskajiem aprēķiniem, Latvijā, precīzāk – Iecavā, kas ir bijušā cukurbiešu audzēšanas reģiona centrs, – būtu būvējama jauna moderna rūpnīca, kurā ražotu gan cukuru, gan bioetanolu, iespējams, arī biogāzi siltumam. Rūpnīcas efektīvai darbībai būtu nepieciešami 800 tūkstoši tonnu cukurbiešu.

Profesore Rasma Alsiņa, kas sagatavojusi Latvijas cukurrūpniecības provizorisko ekonomisko pamatojumu, norāda, ka rūpnīcas izmaksas varētu būt kopumā apmēram 100 miljoni latu – 50 miljoni maksātu fabrikas būvniecība, 50 miljoni – tehnoloģijas. Vēl 15 miljoni latu būtu nepieciešami tehnikas parka atjaunošanai lauksaimniekiem. Pie pesimistiskām prognozēm rūpnīca atmaksātos 13 gados, optimistiskām – četru līdz septiņu gadu laikā.

«Vēl neesmu detalizēti iepazinies ar aprēķiniem, taču redzu, ka šāda uz bioetanolu vai vēl labāk – biobutanolu orientēta ražotne Latvijā būtu vajadzīga un arī investorus tai būtu iespējams atrast,» sacījis Hipotēku bankas valdes padomnieks Inesis Feiferis. Viņš norādījis, ka Hipotēku banka ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Ķīnas Attīstības banku, kas ir ieinteresēta ieguldīt gan tranzīta un loģistikas nozarē, gan rūpniecībā. «Pieļauju, ka arī šāds projekts būtu viņu uzmanības vērts. Manuprāt, šī nozare būtu iekustināma, un neredzu problēmas ar investoru piesaisti,» sacījis I. Feiferis, piebilstot – vispirms gan Zemkopības ministrijai būtu jānolīgst profesionāļi, kas veiktu detalizētus aprēķinus par iespējām atjaunot cukurbiešu audzēšanu un izpētītu iespējamās rūpnīcas darbības ietekmi uz tautsaimniecību.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra