Pārtika

Jau sākusies cūku izkaušana un fermu likvidācija Latvijā

Sandra Dieziņa, 11.04.2011

Jaunākais izdevums

Tā kā cūkkopības nozare patlaban strādā ar katastrofāliem zaudējumiem, tad, lai turpmāk neradītu milzīgus zaudējumus cūku audzētājiem, daļa zemnieku sākusi fermu likvidāciju vai ražošanas samazināšanu, paturot tikai sivēnmātes.

Par to liecina Lauksaimniecība tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka cūkgaļas ražošanas izmaksas ir pieaugušas, jo barības cena, kas veido ap 65% no cūkgaļas pašizmakas gada laikā ir gandrīz dubultojusies, pieaugušas arī energoresursu un citas cenas, bet cūku iepirkuma cena ir saglabājusies stabila.

«Situācija cūkkopības nozarē patlaban tiešam ir ļoti sarežģīta un daudz neatšķiras no situācijas piensaimniecībā 2009.gada sākumā. Ir būtiski pieaugušas gandrīz visas cūkgaļas ražošanai nepieciešamo resursu cenas sākot no barības un beidzot ar elektrības cenām, bet cena par kādu var pārdot cūkas ir palikusi nemainīga. 2009.gadā toreizējā valdība un Zemkopības ministrija piensaimniekiem krīzes pārvarēšanai piešķīra 27 milj.Ls. Nekas neliecina, ka šogad cūkkopji varētu saņemt līdzvērtīgu atbalstu. Patlaban priekšroka ir tiem cūkaudzētājiem, kas paši audzē graudus lopbarībai. Tiem, kas šo krīzi pārdzīvos, turpmāk lielāku uzmanību vajadzētu pievērst ilglaicīgiem sadarbības līgumiem ar barības piegādātājiem, kooperācijas attīstībai, lai kopīgi iepirktu ražošanas resursus un mēģinātu apvienoties eksporta tirgu iekarošanai,» skaidro LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Latvijas iepirkuma cenas caurmērā atbilst ES lielāko ražotājvalstu līmenim, tomēr Dānijā, Polijā un Holandē cenas ir zemākas. Latvijas cūkgaļas tirgus joprojām ir neviendabīgs. Patērētāju pieprasījumu pēc nepārstrādātas cūkgaļas gandrīz pilnā mērā apmierina vietējais piedāvājums par relatīvi augstām cenām, savukārt pārstrādei vietējās cūkgaļas cenas ir par augstu, un izejmateriāls tiek importēts par zemākām cenām, skaidro I. Gulbe. Samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, vietējā tirgū veidojas piedāvājuma pārpalikumi. Eksporta konkurētspēja augsto cenu un niecīgā apjoma dēļ ir zema, tādējādi cenas vietējā tirgū nepieaug. Cūkgaļas imports pēdējo gadu laikā ir stabils - ap 30 tūkstošu t apmērā. Trešā daļa cūkgaļas tiek ievesta no Polijas, gandrīz trešā daļa - no Vācijas. Nozīmīgs ir arī imports no Igaunijas, Dānijas un Lietuvas. Gaļas eksports tradicionāli ir neliels un nepārsniedz 2 000 t. Eksports notiek tikai uz Lietuvu un Igauniju. Dzīvu cūku eksports, galvenokārt uz Krieviju, pastāvīgi palielinās un pārsniedz 10 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pārtikas ražotāji lielāko izdevumu daļu saistībā ar izejvielu cenu kāpumu šogad noseguši no saviem līdzekļiem, līdz gada beigām visās produktu grupās cenu kāpums sagaidāms 5%-10% diapazonā, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Šogad liellopu gaļas ražotāju cenas augušas par 17%, cūkgaļai - par 8%, vistas gaļai - par 4%, tikmēr mazumtirdzniecības cenas saglabājas stabilas. Tātad izmaksu kāpumu ražotāji ir paņēmuši uz sevi,» sacīja Gulbe.

Līdzīgi esot rīkojušies maizes ražotāji, savukārt piena ražotāju cenas visu gadu samazinājās, tomēr veikalos tas nebija jūtams.

«Tas nozīmē, ka maizes un miltu izstrādājumu cenu kāpums ir neizbēgams un turpināsies, līdz visi ražotāji būs pārslēguši līgumus ar tirgotājiem par jaunajām cenām. Cenu kāpums būs 5%-10% robežās. Tāds pats cenu kāpums būs arī gaļai un gaļas produktiem,» norādīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Rīgas lielveikalu ķēdēs vislielākais cenu pieaugums - par 192% - bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieaugusi no 1,72 latiem līdz 5,02 latiem par vienu kilogramu, kas skaidrojams ar vienīgā vietējā ražotāja monopolu, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Kā liecina LTVC rīcībā esošā informācija, decembra beigās, salīdzinot ar septembri, būtisks cenu pieaugums ir bijis arī importa gurķiem - par 80%, importa tomātiem - 70%, Kellogs oriģinālajām pārslām - 24%, liellopu gaļai bez kaula - 22%, 82,5% sviestam - 18%, 3,5% pienam - 16%, kviešu miltiem - 14%, olām - 12%, kafijas krējumam - 11%, cukuram - 9%.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums gada ceturtajā ceturksnī bijis baltajiem galviņkāpostiem - par 73%, burkāniem - 55%, kartupeļiem - 38%, eļļai - 18%, rudzu rupjmaizei - 13%, sieram Brie President - 12%, tostermaizei - 11%, broileriem un stiprajam alkoholam Trīs graudu degvīns - 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTVC: valsts iepirkumos neatbalstot vietējos ražotājus, no valsts aizplūst apmēram 100 miljoni latu

BNS, 26.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizplūst apmēram 100 miljoni latu, jo ilgstoši trūkst politiskās gribas atbalstīt vietējos ražotājus valsts iepirkumos, norāda ekonomiste Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Intervijā aģentūras portālam Baltic Business Service viņas pauž viedokli, ka Latvijā ir nepieciešamas kampaņas vietējo ražotāju atbalstam. «Sākoties krīzei, bija jābūt ļoti aktīvai kampaņai - izvēlies Latvijas preci, jāuzsver Zaļās karotītes produkti. Tādām kampaņām bija jābūt, bet kopš krīzes sākuma vispār nekas nav bijis, jo tam netiek atvēlēti līdzekļi,» tā I. Gulbe.

Viņa sacīja, ka valsts joprojām nav mainījusi savu attieksmi pret tiem uzņēmējiem, kas piesakās dažādos valsts iestāžu izsludinātajos iepirkumu konkursos. «Kāpēc gan valsts iepirkumos nevar likt galveno akcentu uz to, ka pirmām kārtām tiek iepirkti vietējie produkti. Tikai tad, ja šādu vietējo produktu nav, mēs varam runāt par importa produktu iepirkumu. Šis jautājums ir viegli atrisināms, bet vienkārši nav bijusi politiskā griba. Ar pašreizējo sistēmu no valsts aizplūst daudzi miljoni latu, pēc aptuvenām aplēsēm, tie ir 100 miljoni latu,» skaidro LTVC vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos, rudenī paredzams cenu kāpums gaļai, olām, piena produktiem un kafijai, tikmēr cenas nepalielināsies tikai kakao, rīsiem un cukuram, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Pasaulē pieaugušas cenas eļļai - par 20%, graudiem, kafijai, sviestam un sieram - par 10%, gaļai un piena pulverim - par 5%, līdz ar to attiecīga reakcija būs arī Latvijas tirgū, tikai kakao un rīsiem cenas pieaugums ir 0%, bet cukuram cena kritusies šogad par 10%, tādēļ šie produkti arī Latvijā būs lētāki,» sacīja Gulbe.

LTVC vadītāja atzina, ka līdz gada beigām stabilas būs dārzeņu cenas, jo «šogad ir ļoti labas ražas arī Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā».

Jau iepriekš Gulbe sacīja, ka kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. «Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikalos masveidā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, radot vietējās cūkgaļas deficītu

LETA, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā lielās partijās Latvijā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, tādējādi no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

«Lai sildītu mūsu pašu ekonomiku, būtu svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus un pirkt vietējos produktus, taču lielveikalu gaļas vitrīnas lielākoties pilda citu Eiropas Savienības dalībvalstu cūkgaļa, savukārt sabiedriskās ēdināšanas sektoram gandrīz neviens nejautā, kādas izcelsmes cūkgaļa tiek pasniegta. Mēs regulāri redzam Polijas izcelsmes cūkgaļu, arī Spānijas cūkgaļas īpatsvars Latvijā ir liels, un tieši pēdējo nedēļu laikā Spānijas cūkgaļa lielās partijās ievesta Latvijā, no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju,» norādīja Lejniece.

Viņa arī sacīja, ka Spānija saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ir viena no Eiropā lielākajām antibiotiku patērētājām cūkkopības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gulbe: cilvēki aizdomīgāk skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem

Dienas Bizness, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirga gaļas skandāla ietekme uz tirgu gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā būs – pircēji aizdomīgi skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem, kā arī samazināsies ticība tam, cik daudz var ticēt pārtikas preču marķējumam, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī norādīja, ka šis gadījums parāda arī to, cik ļoti cilvēkus kā patērētājus iespaido tirdzniecības ķēžu spiediens. «Sākums jau tam visam bija, ka tirdzniecības ķēde prasa, lai produkts būtu pēc iespējas lētāks un ar ilgu derīguma termiņu. Ražotājs ir spiests kalkulēt, no kādiem produktiem prece tiks izgatavota – cik desā būs tādas gaļas, cik sierā būs īsta piena, cik aizstājējproduktu. Pēdējos gados tam pievienojies arī iedzīvotāju pirktspējas trūkums,» skaidroja I. Gulbe.

LTVC vadītāja norādīja, ka šādas attiecības starp lielveikalu tīklu ķēdēm un ražotājiem pasaulē ir salīdzinoši jauna problēma. Pamatā tā ir radusies tāpēc, ka lielveikalu ķēdes ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas strādā daudzās pasaules valstīs. Šāda nevienādā konkurence ir sekas globalizācijas procesam – ražotāju ir ļoti daudz, bet lielveikalu ķēžu ir ļoti maz. Tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Austrijā četri lielveikali «paņem» 80% tirgus, skaidroja I. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: Piena pārstrādei Latvijā pagājušais gads nebija viegls

Sandra Dieziņa, 01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu nozīmīgāko piena pārstrādes produktu ražošanas apjomi pastāvīgi samazinās - pēdējo četru gadu laikā samazinājums ir bijis apmēram par trešdaļu.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Gandrīz visu produktu ražošana 2011.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ievērojami samazinājusies. Vienīgi pilnpiena pulvera ražošana palielinājusies.

Savukārt iepirkuma cenas un realizācijas cenas ir stabilas. Mazumcenas kopumā nav palielinājušās. «Treknā» sviesta mazumcenas stabili par 60% pārsniedz pārstrādes cenas. Turpretī «liesā» sviesta mazumcenas pārsniedz ražotāju cenas tikai par 1-10%, atspoguļojot lielo lētā importa piedāvājuma īpatsvaru mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā vislielākais cenu pieaugums ir bijis citroniem, kartupeļiem, mandarīniem un piena šokolādei, kuru cenas pieaugušas attiecīgi par 52%, 42%, 36% un 22%, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Savukārt gada griezumā šā gada jūnijā vislielākais cenu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu bijis redīsiem - par 39%, vīnogām - 21%, kūpinātam cūkas šķiņķim - 17%, un Doktordesai - 15%.

Kā liecina LTVC dati, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmā ceturkšņa noslēgumu martā cenas lielākajai daļai produktu mainījušās atbilstoši sezonai.

Vislielākais cenu pieaugums - par 53% - gada otrajā ceturksnī bija citroniem - no 2,49 eiro kilogramu līdz 3,81 eiro par kilogramu. Tāpat 45% cenas kāpums bijis mandarīniem - no 2,01 eiro līdz 2,93 eiro par kilogramu.

Savukārt cenu kāpums galviņkāpostiem bijis no 0,42 eiro līdz 0,57 eiro par kilogramu, liellopu gaļai ar kaulu - no 4,85 eiro līdz 5,61 eiro par kilogramu, plūmēm - no 3,49 eiro līdz 3,99 eiro par kilogramu, piena šokolādei - no 1,38 eiro līdz 1,56 par 100 gramiem, liellopu gaļas filejai - no 6,75 eiro līdz 7,48 eiro par kilogramu, banāniem - no 1,47 eiro līdz 1,60 eiro par kilogramu, pusžāvētai desai, olīveļļai metāla kārbā, "Lipton Yellow Label tee" un bumbieriem - attiecīgi no 5,97 eiro līdz 6,47 eiro par kilogramu, no 5,05 līdz 5,44 eiro par litru, no 1,58 līdz 1,71 eiro par 35 gabaliem un no 1,52 eiro līdz 1,63 eiro par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: piena produkti veikalos gada laikā sadārdzinājušies par 47 %

Sandra Dieziņa, 17.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cena veikalos augusi daudz straujāk nekā piena iepirkuma cena, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā no 2010.gada februāra (173.57Ls/t) līdz 2011.gada februārim (207.25 Ls/t) ir pieaugusi par 19%, bet pircējiem šai laikā Rīgas veikalos par pienu ar t.s. 2% ir jāmaksā par 47% vairāk ( no 0.45 Ls/l līdz 0.66 Ls/l), ziņo LTVC.

Arī citiem piena produktiem cenu pieaugums veikalos gadā laikā ir bijis ievērojams, piemēram, pienam ar tauku saturu 3.5% pieaugums ir bijis 37%, skābajam krējumam ar t.s. 15% pieaugums bija 29%, kefīram ar t.s. 2% par 28%, skābajam krējumam ar t.s. 25% pieaugums bija 25%, fasētajam sviestam ar t.s. 72-73% par 26%, fasētajam biezpienam ar t.s. 5% par 25%, Krievijas sieram par 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pienu izvedam vairāk, būtiski pieaug siera un gaļas imports

Sandra Dieziņa, 11.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794.8 miljoniem Ls līdz 910.2 miljoniem Ls.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esoša informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība pērn arī palielinājusies - no 842.1 miljona Ls līdz 1026.4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies - no 47.2 miljoniem Ls līdz 116.2 miljoniem Ls.

Eksporta struktūrā kopumā graudaugu īpatsvars samazinājies, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz audzis, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Pagājušajā gadā pilnpiena izejvielas eksports uz Lietuvu ievērojami audzis, ziņo LTVC. Tāpat pērn būtiski palielinājies vistu gaļas un šokolādes imports. Savukārt siera imports no Polijas palielinājies divas reizes. LTVC vērš uzmanību, ka pilnpiena izejvielas imports no Igaunijas samazinājies divas reizes, bet palielinājies saldējuma imports. Ievērojami palielinājies arī augļu un dārzeņu imports no Holandes, savukārt siera imports audzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010.gada decembrī vistu gaļas un broileru cenas Rīgas veikalos bija par 14%, bet tirgos - par 7% dārgākas kā gadu iepriekš, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centrs (LTVC).

Attiecīgi vistu gaļas un broileru cenas sasniegušas 1.87 Ls/kg un 1.82 Ls/kg, liecina LTVC rīcībā esošā informācija.

Arī putnu gaļas ražotāju cena Latvijā 2010.gada decembrī bija par 13% lielāka kā 2009.gada decembrī. Savukārt, ja salīdzina 2010.gada decembra un 2008.gada decembra cenas, tad 2010.gada decembrī ražotāju cenas bija par 15%, veikalu cenas par 14%, bet cenas tirgos - par 6% zemākas.

Neskatoties uz to, ka ražotāju cenas 2010. gada novembrī un decembrī bija stabilas 1.20 Ls/kg apmērā un pat samazinājās, veikalos cenas pieauga – oktobrī 1.89 Ls/kg, novembrī 1.83 Ls/kg, decembrī 1.87 Ls/kg, bet tirgos kāpums gada beigās bija vēl lielāks – oktobrī 1.64 Ls/kg, novembrī 1.68 Ls/kg, decembrī 1.82Ls/kg. «Putnu gaļas pārdošanas cenas tirgos un veikalos iepriekšējos gados ne vienmēr ir cieši sekojušas ražotāju cenu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Neskatoties uz skandāliem, pārtikas eksportā cer uz miljarda apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 12.04.2012

«Centīsimies to miljardu sasniegt, neskatoties uz Konkurences padomes un līdzīgu iestāžu darbībām,» uzsver Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) direktors Indulis Jansons.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pasaules tirgos valdīs attīstība, šogad Latvijas pārtikas eksports pārsniegs miljardu latu.

Šādas prognozes izteikusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, izvērtējot šā brīža tendences nozarē un pērnā gada rezultātus.

Kopumā Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794,8 miljoniem Ls līdz 910,2 miljoniem Ls. LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība arī pieaugusi - no 842,1 miljona Ls līdz 1026,4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies -no 47,2 miljoniem Ls līdz 116,2 miljoniem Ls. Eksporta struktūrā graudaugu īpatsvars sarucis, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz palielinājies, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTVC: lētākā pārtika ir Viļņā, Rīgā - visdārgākais piens

Sandra Dieziņa, 28.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās lētākā pārtika Baltijā bija Viļņas veikalos, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievijas sankcijas vissmagāk varētu skart Latvijas zivju konservu ražotājus, ciestu arī piena pārstrādātāji

LETA, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Krievija liegtu vai ierobežotu iespējas ievest valstī pārtikas produktus no Latvijas, vissmagāk mūsu valstī tiktu skarti zivju konservu ražotāji un arī piena pārstrādātāji, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pārtikas ražotājiem kopumā ir iespējas variēt ar tirgiem, kamēr zivju konservu ražotājiem nav citu noieta tirgu kā Krievija un NVS valstis, kā arī emigranti. Citi pircēji šo produktu neiegādājas. Lai zivju konservus, šprotes pārdotu jaunos tirgos, būtu vajadzīgas ļoti dārgas mārketinga kampaņas.

Otra pārtikas nozare, ko ietekmētu liegums vai ierobežojumi ievest Krievijā produkciju, ar lielu atrāvienu ir piena pārstrādātāji. Savukārt graudu ražotājus šāda veida sankcijas tieši neskartu, jo graudi tiek tirgoti pasaules biržās, skaidroja LTVC vadītāja.

Viņa gan atzīmēja, ka dažādi uzņēmumi sankcijas izjutīs atšķirīgi, jo Krievijas tirgum pārtikas ražotāju eksporta mērķa valstīs ir atšķirīgs īpatsvars. Turklāt ierobežojumi skartu arī Krievijas kapitālam piederošos uzņēmumus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai pārtikas produktu visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu veikalos 2010.gada decembrī cenas bija pieaugušas, salīdzinājumā ar decembri gadu iepriekš.

Visās trijās Baltijas valstīs ir norisinājušies līdzīgas cenu izmaiņas galvaspilsētu veikalos – cenas 2010.gada beigās ir bijušas augstākas kā 2009.gada beigās, bet zemākas kā 2008.gada nogalē. Cenu līmenis dažādās valstīs ir atšķirīgs, katra valstī kādi produkti ir dārgākie Baltijā un kādi produkti lētākie, tomēr jāatzīst, ka Viļņas veikalos ir sastopami vairāk produkti, kas ir lētākie Baltijā. Tas ir saistīts ar lielākiem un efektīvākiem ražošanas apjomiem, lietuviešu labāku māku tirgoties pasaules tirgos un spēcīgo nacionālo mazumtirdzniecības ķēdi, uzskata LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā salīdzinājumā ar februāri pārtikas produktu cenu straujais kāpums Latvijā ir apstājies.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka lielākajai daļai pārtikas produktu Rīgas veikalos martā salīdzinājumā ar februāri cenas ir bijušas stabilas. Visvairāk tās ir pieaugušas mandarīniem - par 24%, Lipton Yellow Label tējai maisiņos – par 10%, galda bietēm – par 8%, austersēnēm – par 7%, galviņkāpostiem – par 7%, apelsīniem – par 6% un rīsiem – par 5%. Visbūtiskākais cenu samazinājums šajā periodā bijis zaļajām vīnogām – par 25%, plūmēm – par 11%, importa gurķiem – par 10%, redīsiem – par 9%, bet banāniem – par 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportētāji - Muitas ūnijas ietekmē

Muitas ūnija jau ietekmē pašmāju pārtikas ražotājus, prasības, visticamāk, kļūs stingrākas.

Nozares pārzinātāji iesaka eksportētājiem nelikt visas olas vienā grozā un sadalīt riskus eksportā uz Muitas ūnijas valstīm - Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. Darbs pie Muitas ūnijas ir nopietns, liecina Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Ūnijas pamatā ir ideja balstīties uz katras valsts stiprajām pusēm, katrai specializējoties gan savstarpējā tirdzniecībā, gan pasaules tirgos, skaidro LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTVC: vēl nav pamata satraukumam par cenu kāpumu pārtikai lielā sala dēļ

Sandra Dieziņa, 15.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FAO pārtikas cenu indekss janvārī attiecībā pret decembri ir palielinājies par 2%, bet tam nav saistība ar lielo salu Eiropā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esoša informācija.

Bargā ziema Eiropā negatīvi ietekmē graudkopību, dārzkopību un lopkopību tajos reģionos, kuros tik zemas temperatūras mēdz būt ļoti reti.

Kviešu cenas pēdējā nedēļā sasniegušas augstāko līmeni astoņu mēnešu laikā, jo pastāv bažas par aukstuma negatīvo ietekmi uz sējumiem. Ukrainā sals kviešu prognozētās ražas var samazināt par trešdaļu. Bez tam sals ierobežo graudu eksportu no Melnās jūras reģiona.

Dienvideiropā ir problēmas ar produktu transportēšanu, jo daudzi ceļi ir klāti ar sniegu un ledu, bet to attīrīšanai nepietiek jaudu. Vairāki kanāli un upes, ieskaitot Donavu, ir aizsaluši, tādējādi piegādes pa šiem iekšējiem ūdensceļiem ir pārtrauktas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izrāvienā pārtikas eksports uz Krieviju

Sandra Dieziņa, 17.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija – joprojām nozīmīgākā Latvijas pārtikas eksportvalsts.

Lai arī ārējā tirdzniecībā kopumā pērn ievērojami palielinājies negatīvais laukaimniecības un pārtikas preču saldo, tirdzniecībā ar NVS valstīm jau otro gadu pozitīvais saldo turpina pieaugt, 2011. gadā sasniedzot 192 miljonus Ls. Kopējā eskporta struktūrā Krievijas īpatsvars pieaudzis līdz 26 %, eksporta vērtībai palielinoties par 35 %. Jāpiebilst, ka par 35 % pērn pieaudzis eksports arī uz Baltijas valstīm, kas eksporta struktūrā veido jau 40 %.

Eksports uz Krieviju pērn pieaudzis par 61 miljonu Ls, ievērojami pieaugot stipro alkoholisko dzērienu eksportam. Visvairāk uz šo austrumu valsti pērn eksportēts viskijs – 79,2 miljonu Ls vērtībā un spirtotie vīni – 16,9 miljonu Ls vērtībā. Nozares eksperti to skaidro galvenokārt ar reeksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cukura cenu kāpums sabremzējas

Sandra Dieziņa, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura importa cenas šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2011. gadu augušas par 14 %.

Db jau ziņojis, ka Latvijā cukura ražošana tika pārtraukta ES cukura reformas ietvaros un lēmumu par darbības izbeigšanu pieņēma abu pašmāju cukurfabriku – Liepājas un Jelgavas – īpašnieki, par to saņemot prāvas ES kompensācijas. Sabiedrībā joprojām nerimst diskusijas par cukura ražošanas atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima zīmols pēc notikušās traģēdijas būtiski cietis, būs grūti atgūt patērētāju uzticību.

Nozarē strādājošie uzskata, ka SIA Maxima Latvija jaunajai vadītājai Jeļenai Kondrašovai, kas amatā iecelta pirmdien, būs liels izaicinājums atgūt patērētāju uzticību šim zīmolam.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe vērtē, ka Maxima zīmola imidžs jau līdz šim bijis dažāds. Sākotnēji pēc tā saucamās salātu mazgāšanas tas pasliktinājās, bet vēlāk uzlabojās, kļuva pat ģimeniskāks, inteliģentāks, un liels nopelns tajā bijis bijušajam komunikācijas vadītājam Ivaram Andiņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gulbe: vairākām produktu grupām rudenī prognozējams cenu kāpums

Nozare.lv, 29.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tendences izejvielu tirgū, rudenī vairākām produktu grupām paredzams cenu kāpums, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. LTVC vāc, apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties līdzšinējām tendencēm pasaules tirgos, Latvijā sagaidāma cukura un cūkgaļas cenu samazināšanās, savukārt cenu kāpums prognozējams kafijai, norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Aplēses liecina, ka pasaulē šogad par 5% pieaugs cukura ražošanas apjomi, kā arī par 10% palielināsies cukura rezervju uzkrājumi. Tikmēr patēriņš palielināsies tikai par 2,2%, jo piedāvājums būs pietiekams, līdz ar to Latvijā varam gaidīt cukura cenas samazinājumu vismaz par pāris santīmiem,» sacīja I. Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka patlaban cūkgaļas tirgos strauji palielinās eksporta konkurence, jo Āzijas ražošanas atveseļošanās šogad samazinās importa pieprasījumu.

«Šī tendence kombinācijā ar augstajām lopbarības izmaksām var pazemināt sektora rentabilitāti. Latvijā to jutīsim tādā veidā, ka cūkgaļas cenas varētu samazināties vismaz par pārdesmit santīmiem,» norādīja I. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru