Foto stāsts

«Kā top?»: Laimas zefīrs

Gunta Kursiša, 19.08.2013

Pirms ienākšanas ražošanas telpās galvā jāliek cepurīte un jāapģērbj arī speciāls halāts, lai ražotnē neienestu mikrobus un baktērijas. Process sākas tā dēvētajā «virtuvē», kur tiek gatavots sīrups, kas sastāv no cukursīrupa, glukozsīrupa, olbaltuma. Sākumā tiek sagatavots šķīdums, un tad tas tiek putots. Vēl kāda svarīga zefīra sastāvdaļa ir želejviela - agars, kas tiek sagatavots no jūras zālēm. A/s Laima to iepērk Igaunijā. Agars esot labvēlīga viela cilvēku organismam, ko izmanto želatīna vietā, un agara masu vāra vaļējā traukā ar slēgtu tvaika apsildi. Visas izejvielas tiek pirktas Eiropas Savienībā, savukārt šokolādi ražo pati Laima – sākot no pupiņas līdz īstai šokolādei.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Portāls Db.lv uzsāk jaunu rubriku «Kā top?», katru nedēļu piedāvājot ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, cik vien to ļauj uzņēmuma receptes un ražošanas noslēpums. Rubriku sākam, ielūkojoties a/s Laima ražotnē, precīzāk, telpās, kur top zefīrs Maigums un dažādu garšu krējuma zefīri.

Kopumā Latvijā gadā tiek saražotas aptuveni 500 – 600 tonnas zefīru. Tādējādi var teikt, ka Latvijā dzīvo lielākie zefīrmīļi, norāda a/s Laima pārstāve Rita Vornokova, piebilstot, ka Latvijā zefīra ražošanas apjomi visā zefīra ražošanas gaitā ir tikai pieauguši. Viņa stāsta, ka Igaunijā šā gada sešos mēnešos tika apēstas 46 tonnas a/s Laima zefīra Maigums, bet ārpus Baltijas lielākie Laimas zefīrmīļi dzīvo Vācijā – sešos mēnešos vācieši apēduši 37,7 tonnas zefīra, kā arī Izraēlā – pirmajā pusgadā šajā valstī apēstas 26 tonnas a/s Laima ražotā zefīra.

Izteiktas sezonalitātes zefīra ražošanā nav – pieprasījums pēc zefīra ir visu gadu, tomēr pieaugums, tāpat kā pēc visiem saldumiem, vērojams svētku laikā, sevišķi Ziemassvētkos, jo zefīru kategorijā ietilpst arī «Maigums», kas tiek fasēts skaistās kārbiņās, kuras nereti pasniedz kā dāvanas, Db.lv stāstīja a/s Laima pārstāve R. Voronkova. Atbilstoši higiēnas noteikumiem, zefīru fasētājas strādā, lietojot cimdus, savukārt gatavošanas procesā cimdus nelieto, gluži tāpat kā gatavojot maizes klaipu, norāda R. Voronkova.

Laimā tiek ražoti divu veidu zefīri - baltie zefīri un zefīri šokolādē, kas atpazīstami ar zīmolu Maigums. Latvijā tiek tirgoti trīs veidu baltie zefīri - vaniļas, krējuma un melleņu, bet eksportam papildus tiek ražots sārtais zefīrs. No baltajiem zefīriem pieprasītākais un iemīļotākais ir klasiskais vaniļas zefīrs. Melleņu zefīra ražošana sākta šogad, bet šis zefīrs jau ir ieguvis patērētāju mīlestību un ir viens no visvairāk pārdotajiem zefīriem, stāstīja R. Voronkova. «Šobrīd pieprasījums ir strauji pieaugošs, par ko liels prieks,» viņa norāda. Visvairāk no visiem zefīru veidiem tiek pirkts zefīrs Maigums 200 gramu iepakojumā.

Sešos mēnešos tiek eksportētas aptuveni 200 tonnas zefīra Maigums. Kopumā a/s Laima gadā saražo aptuveni 500 – 600 tonnas zefīra. Patlaban zefīrs tiek eksportēts uz tādām valstīm kā ASV, Izraēla, Krievija, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Čehiju, Slovākiju u.c. Lielākais pieaugums (+30%) 2013. gada pirmajos sešos mēnešos attiecībā pret pērnā gada pirmo pusgadu bija vērojams Vācijā.

Zefīra ražošanu a/s Laima sāka septiņdesmitajos gados. Zefīru vēsture ir aptuveni 50 – 70 gadus ilga, taču, kā norāda a/s Laima ražošanas vadītāja Lija Sivicka, katrai ražotnei ir sava specifika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs Laima īsteno apjomīgu investīciju projektu zefīra ražošanas pilnveidošanai.

Projekta kopējā investīciju summa - 280 tūkstoši EUR. 1,5 gadu laikā investēti 100 tūkstoš EUR zefīra Maigums ar pildījumu ražošanas uzsākšanai, savukārt baltā zefīra ražošanas pilnveidošanai – 180 tūkstoši EUR. Laima pilnveidojusi zefīru ražošanas tehnoloģijas. Tagad iespējams ražot arī pildītus zefīrus.

Rolands Gulbis, AS Laima valdes priekšsēdētājs, norāda: «Investīciju projekts ir kopdarbs starp mūsu, Laimas, un Vācijas ražošanas iekārtu speciālistiem.» Rezultāts esot paaugstinājis Laimas ražoto zefīru konkurētspēju. Kā informē uzņēmums, augsts potenciāls Laimas zefīriem ir ASV tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas saldumi saņem Worldfood medaļas; plāno eksporta pieaugumu uz Krieviju par 30%

Sandra Dieziņa, 20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saldumu ražotājs Laima saņēmis augstāko novērtējumu.

Godalgoti visi Laimas jaunie konkursam Gada prece nominētie produkti. Ar zelta medaļu novērtēta ekskluzīvā šokolādes konfekšu izlase Maestro R.Pauls un zefīrs Maigums ar aveņu kraukšķiem, sudraba medaļa piešķirta zīmola Old Town Bakery jaunajām kūciņām Skudrupūznīši, ko ražo Staburadze.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone komentē: «Worldfood ir viena no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā. Ieguldītais darbs šī gada sākumā, piedaloties izstādē Prodexpo 2013, jau devis rezultātu – pieauguši pārdošanas apjomi Maskavā un Maskavas reģionā par 30%, kopš vasaras nodrošināta produktu pārdošanas pārstāvniecība ne tikai Pēterburgā, bet arī Maskavā. Eksportējamo produktu portfelis paplašināts, eksportējot arī zefīru Maigums , Selgas cepumus un marcipānu. Dalība izstādē Worldfood ir mērķtiecīgā darba turpinājums, jo 2014. gadā plānojam eksporta pieaugumu uz Krieviju palielināt par 30%, salīdzinājumā ar 2013. gadu. Gada beigās plānojam sasniegt pirms krīzes eksporta apjomu uz Krieviju, toreiz augstākais rezultāts tika sasniegts 2007. gadā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija investē 333 tūkstošus eiro zefīra Maigums ražošanas attīstībā

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Latvija» uzstādījusi jaunu iekārtu «Laimas» zefīru «Maigums» automatizētai iepakošanai un svara kontrolei 200 gramu paciņās.

Kopumā jaunajā attīstības projektā ieguldīti 333 tūkstoši eiro.

«Šis investīciju projekts aptver gan ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, gan darba vides kvalitātes celšanu un palīdz cīnīties ar darbinieku trūkumu,» skaidro «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

2018. gadā saražotas vairāk nekā 630 tonnas «Laimas» «Maigums» zefīru. «Laimas» sortimentu šobrīd veido vairāk nekā 200 dažādi šokolādes saldumi, kas tiek eksportēti uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp Vāciju, Izraēlu, Krieviju, Lielbritāniju, Īriju, ASV, Kanādu un Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par 26% pieaug Laimas zefīru noiets Latvijā, par 24% - eksporta tirgos

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos audzis saldumu fabrikas Laima zefīru noiets – ieņēmumi no zefīru un zefīra Maigums pārdošanas pieauguši par 26% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, informē uzņēmumā.

Ar līdzīgu pieaugumu (24%) šajā periodā auguši ieņēmumi Laima eksportētajiem zefīriem ārpus Baltijas. Laima zefīrus eksportē uz Krieviju, Izraēlu, Baltkrieviju, Moldovu, Baltijas un Eiropas Savienības valstīm, un ASV, kur uzņēmums reģistrējis zīmolu speciāli šim tirgum – Moments by Laima. Pusi no ieņēmumu pieauguma nodrošinājuši tradicionāli populārākie Laima un Maigums zefīri, otru pusi – jaunie produkti šajā kategorijā.

Zefīru noieta panākumi skaidrojami ar mērķtiecīgām investīcijām ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un pastāvīgiem ieguldījumiem jaunu produktu izstrādē un to virzīšanā tirgū, skaidro NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa–Užāne. Viņa arī atklāj, ka jau šī gada nogalē plānots piedāvāt īpašu Ziemassvētku zefīru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noskaidroti jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup nacionālie pusfinālisti

Rūta Cinīte, 11.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jau ceturto reizi pēc kārtas Latvijā tiek organizēts starptautiskais jauno uzņēmēju konkurss Creative Business Cup, kura ietvaros žūrija izvēlēsies pašmāju inovatīvāko uzņēmumu, kas rudenī pārstāvēs valsti starptautiskajā radošo un starpdisciplināro industriju konkursa finālā Kopenhāgenām, informē pasākuma organizatori.

No visiem šogad saņemtajiem pieteikumiem, izvērtējot katra uzņēmuma spēju risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, nacionālā žūrija sīvā dalībnieku konkurencē ir izvēlējusies 20 spēcīgākos pusfinālistus, kas jau nākamtrešdien, 16. augustā, prezentēs savas biznesa idejas klātienē. 2017. gada nacionālo pusfinālistu sarakstā ir ierindojušies jaunuzņēmumi [ZEFIRS] concrete design, 3wk recycled, Anatomy Next, bamboo laser, be-with, CastPrint, Crinkly Plate, DronePlan, Eco Buddy, Ette Tete, GCARD-ONLINE, HackMotion, Kurp.es SIA, MeadowMe, Overly SIA, sCOOL, Solfegio, Sound School, TreeHouse place, kā arī Warm Grey Company, pārsteidzot žūriju ar virkni inovatīvām un perspektīvām biznesa idejām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedz teju 5,3 miljonus eiro

Dienas Bizness, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas un Staburadzes eksports pieaudzis par 22%

Sandra Dieziņa, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top?: Karameles uzņēmumā Karameļu darbnīca

Žanete Hāka, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Jelgavas uzņēmuma Karameļu darbnīca ražošanas procesos, un apskatīt, kā tiek izgatavotas dažādu krāsu karameles.

SIA Karameļu darbnīca dibināta 2014.gada martā, stāsta kompānijas valdes locekle Ilze Priževoite. Tajā laikā viņas māsa bija reģistrējusies kā mājražotāja un izgatavoja karameles. Pieprasījums pēc tām bija liels, taču tolaik normatīvie akti neļāva mājražotājam realizēt preci caur sadarbības partneriem, tādēļ tika pieņemts lēmums dibināt SIA.

2014.gada septembrī uzņēmums sāka sadarboties ar partneriem, kas izplatīja preci, un jau pirmo gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu. 2015.gadā uzņēmums veica investīcijas – iegādājās nekustamo īpašumu Jelgavā, izremontēja un, neskatoties uz lielajiem ieguldījumiem, arī gadu noslēdza gadu ar peļņu.

«Pirmajā gadā mūsu prioritāte bija atpazīstamība, jo sākotnēji šādas karameles neviens vēl nezināja un jauca ar pogām, sukādēm un visu ko citu. Taču ar laiku kļuvām atpazīstami,» stāsta I. Priževoite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķemeru dūņas minerālūdenim un dūņām rod pielietojumu dabīgā kosmētikā

Anda Asere, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zefīra ražotnē Mikas M gaida pārmaiņas

Dienas Bizness, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē, zefīra ražotnē Mikas M, gaidāmas lielas pārmaiņas. Piedaloties Eiropas Savienības projektā, iegūti līdzekļi ražošanas telpu un noliktavu rekonstrukcijai. Plānots iegādāties jaunas iekārtas, kā arī visas ražotnes telpas izvietot vienā stāvā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Tas būtiski uzlabošot darba apstākļus un vienkāršošot ražošanas procesu.

Dace Iesalniece, ražotnes pārtikas tehnoloģe, stāstījusi, ka vislielākās pārmaiņas būs izejvielu un gatavās produkcijas noliktavās. Daļa no tām šogad uzceltas no jauna, pārējās modernizētas, tajās izvietoti kondicionieri, ledusskapji. Ieguvums — turpmāk visas zefīra ražošanai nepieciešamās izejvielas glabāsies vienuviet. Pašlaik, lai produkta izmaksas samazinātu, izejvielas iepērk pēc iespējas vairāk, bet agrāk to glabāšanai nereti izmantoja noliktavas Rīgas pusē. Lai arī ieguvums ir būtisks, telpu jautājums būs aktuāls arī tur­pmāk, raksta Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas pilsēta Ningbo Latvijas eksporta attīstībai kļūst par vienu no nozīmīgākajiem tirgiem Ķīnā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pāris mēnešiem tieši šajā vietā tika atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) trešā pārstāvniecība Ķīnā un reizē ar to arī Latvijas preču paviljons Ningbo tirdzniecības centrā. Mūsu paviljonu uzrauga Ningbo Jikai tirdzniecības uzņēmums, un, kā DB norāda kompānijas importa menedžere Ljin Lju, tad interese par Latvijas produktiem pilsētā arvien pieaug. Dažas preces ir īpaši iecienītas, citas ne tik ļoti, vēl citas ir pārāk dārgas, lai spētu konkurēt ar līdzīgu vietējo produkciju.

Sortiments, kas tiek piedāvāts šeit, arvien paplašinās – sākot ar mūsu vietējiem dzirkstošajiem vīniem un sulām, beidzot ar tādiem pārtikas produktiem kā siers, sukādes, šokolāde un zefīrs. L. Lju teic, ka pircēji visvairāk ir iemīļojuši sardīnes tomātu mērcē, skumbrijas fileju un šprotes elļā. Īpaši interesanti tas ir tāpēc, ka pašā pilsētā ir ļoti attīstīta zivjrūpniecība. «Kaut gan Nigbo iedzīvotājiem atšķirībā no lielākās daļas ķīniešu negaršo ļoti ass ēdiens, tomēr savu pikantumu prasās arī mums. Šī iemesla dēļ Latvijas zivju konservu ražotājs radīja šprotu konservus ar čili. Jāteic, ka šo produktu pērk ne tikai vietējie, bet arī klienti no reģioniem,» skaidro L. Lju. Bez uzmanības nepaliek arī Latvijā ražotie saldumi, tomēr tie visvairāk tiek pirkti privātām svinībām, kāzām vai kādiem plašākiem svētkiem. Ikdienas pirkumos iecienīti ir žāvētie augļi un ogas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien paziņoti seši Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 78 735 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šis ir noslēdzošais Atspēriens konkurss, kurā no programmas dibināšanas brīža piedalās Swedbank.

Rīgas dome un Swedbank izveidoja grantu programmu Atspēriens 2009. gadā, un šajā laikā atbalstītas 145 uzņēmējdarbības idejas. Rīgas dome plāno grantu programmu Atspēriens īstenot arī turpmāk.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Plus Pedal – elektroniskās mūzikas efektu ierīces ražošanas uzsākšana. Granta mērķis - spiedienliešanas formas sagatave.

SIA GEO LUX – zemes virsmas 3D skanēšana mērniecības nolūkos ar bezpilota lidaparātiem. Granta mērķis - speciālas programmatūras un datortehnikas iegāde, darbinieku apmācības.

SIA Zefirs concrete design – dekoratīvā betona dizaina produkti. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta 2 kvartālu, kuru plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi.

Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. Linstow Baltic vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem.

Sporta 2 kvartālu, kurš atrodas starp Rīgas kluso centru un Skanstes apkaimi, LB iegādājies no SIA Sporta 2 (NP Properties grupai piederošs uzņēmums) par 10,5 miljoniem eiro, neskaitot PVN. Darījums spilgti iezīmē Linstow Baltic jauno biznesa stratēģiju un ambīcijas Baltijas valstīs, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centri, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objekti un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas produkti saņem medaļas izstādē Maskavā

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs Laima, piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saņēmis četras godalgas, kas ir līdz šim lielākais apbalvojumu skaits vienas izstādes ietvaros, informē uzņēmuma pārstāvji.

Godalgoti visi Laimas jaunie, konkursam Gada prece nominētie, produkti. Ar zelta medaļu novērtēta tumšās šokolādes asorti konfekšu izlase Mon Ami un torte Vāverīte, ko ražo Staburadzes konditoreja. Sudraba medaļa piešķirta zefīram Maigums šokolādē ar melleņu pildījumu kārbā, savukārt bronzas medaļu ieguvuši maizes auzu cepumi Selga Nature.

«Šī izstāde ir bijusi viena no medaļām bagātākajām izstādēm, kurā esam piedalījušies. Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas - tas ir apliecinājums ne tikai uzņēmuma darbam Krievijas tirgū, bet arī atzinība mūsu šokolādes meistaru darbam un produktu augstajai kvalitātei. Šogad, neskatoties uz nestabilo politisko situāciju, mēs esam salīdzinoši veiksmīgi attīstījuši sadarbību ar mūsu partneriem Krievijā, kā rezultātā kopumā ir izdevies audzēt eksporta apjomus uz Krieviju par 20%,» norāda zīmola Laima vadītāja Maija Brūkle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā, Ķelnē norisinās pasaulē lielākā saldumu un uzkodu izstāde ISM 2019, kurā piedalās 103 valstu pārstāvji, tai skaitā no Latvijas.

ISM 2019 piedalās arī uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija. «Šogad ISM izstādē mēs prezentējam dažādus Laimas tumšās un piena šokolādes jaunumus, kā arī Maigums zefīrus, pēc kuriem pieprasījums eksporta tirgos aug katru gadu. Tieši pērn eksporta tirgus līderi izaugsmes ziņā bija zefīri, veidojot 52,2% pieaugumu, salīdzinot ar 2017. gadu. 2019. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija plāno palielināt eksporta apjomu par aptuveni 5%, attīstot piedāvājumu aktīvajos darbības tirgos,» informē Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāve Lineta Mikša.

ISM 2019 norisinās no 2019. gada 27. janvāra līdz 30. janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Prodexpo» ir Krievijā lielākā pārtikas un dzērienu izstāde, kas šogad norisinās jau 26. reizi. Izstāde notiek Maskavā no 11. līdz 15. februārim, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku no 69 valstīm.

Izstādē piedalās arī Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», iepazīstinot ar zīmolu «Laima» un «Selga» jaunumiem.

«Krievija ir mūsu lielākais eksporta tirgus, līdz ar to «Prodexpo» izstāde ir nozīmīga platforma, kurā prezentēt mūsu sortimentu esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī iepazīties ar tendencēm un aktualitātēm tirgū. Šogad mēs izstādē prezentējam «Laimas» jauno piena šokolādes līniju «Mad Milk», «Maigums» zefīrus, «Prozit» konfektes un eksporta konfekšu kārbas, kā arī citus «Laimas» tumšās un piena šokolādes saldumus. Papildu tam iepazīstinām arī ar «Selga Nature» līniju,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Maigums, komforts un mīlestība dod arī peļņu

Zane Meļķe, speciāli DB, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes izprovocēts bizness papildina piecu bērnu mātes dzīvesveidu un reizē ir gandarījuma avots , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piecu bērnu māte Zane Gaisa ir pilna pašpaļāvības un vitalitātes un dzīvo ar apziņu, ka šo dienu nebūs iespējams nodzīvot vēlreiz. Tā kā jau rīt mūsu bērni būs mazliet citādi, svarīgi būt kopā, rūpēties un veltīt uzmanību viņiem šodien. Lai izraudzītais privātais bizness būtu saskaņā ar šādu dzīves filozofiju, tam reizē ir jābūt arī gandarījuma avotam, tāpēc Zanei tas ir darbs, kas aug līdzi bērnam un viņa vajadzībām. Kas tad ir pirmais, kas vajadzīgs šim slienainajam bēbim? Siekalķērājs!

«Pati pirmā ideja rādās pirms pieciem gadiem. Man bija maza meita, kas ļoti, ļoti siekalojās. Tas nekad nebija domāts kā biznesa ideja, tas bija problēmas risinājums. Šūt es mācēju, tomēr šūšanu biju piemirsusi, tā man pat nepatika,» stāsta Zane. Tomēr vēlme pēc individuāli gatavota, mīksta, bērnam patīkama kakla autiņa ņēma virsroku. Ievērojusi, ka bērns, paņemot rotaļlietu, vairāk knibinās tieši ar zīmītēm, Zane izdomāja lacītei pievienot aukliņu ar bumbiņam, kas nenokritīs, nesasmērēsies un svarīgākajos brīžos vienmēr būs pie rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs Laima šī gada laikā dubultojis eksporta apjomus uz ASV tirgu, eksportējot 140 tonnas saldumu salīdzinājumā ar 70 tonnām saldumu 2014.gadā, informē uzņēmumā.

Divu gadu laikā Laima paplašinājusi saldumu tirdzniecību no beznodokļu (duty free) tirdzniecības vietām uz lielveikaliem, kā arī uzsākot privātās preču zīmes (private label) produktu ražošanu ASV klientiem.

«Kopš 2013.gada esam uzsākuši intensīvu darbu, lai iekļūtu un nostiprinātu savas pozīcijas ASV tirgū. Šis darbs prasa produktu adaptāciju, rūpīgu sagatavošanās darbu un zināšanas. Ja gada sākumā lielāko Laima produktu noietu veidoja pārdošana beznodokļu tirdzniecības vietās Ņujorkā, Maiami un Dallasā, tad tagad Laima šokolāde un zefīri nopērkami tādos lielveikalos kā TJ Max, Dollar Tree, Tuesday Morning, Christmas Tree un citos. Specifisks noieta kanāls Laima produkcijai ir ASV militārās bāzes un jūras karaspēks,» komentē NP Foods komunikācijas direktore Dana Erciņa–Užāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieki meklē risinājumus viļņu enerģijas ieguvei un aļģu pārstrādei. Ierēdņi brīdina par birokrātiskiem šķēršļiem.

Projekta Submariner ietvaros top specifisks Kurzemes piekrastes attīstības plāns ar mērķi atsākt padomju laikā pārtraukto agara ražošanu, savācot Kurzemes piekrastēs izskalotās aļģes Furcellaria, tautā dēvētas par jūras mēsliem. Gadā Kurzemes piekrastē ieņēmumi no aļģu pārstrādes var sasniegt divus miljonus latu, liecina Vides attīstības biedrības aprēķini. Tomēr likumdošana tikai top, un jau tagad rūpnieciskai aļģu ieguvei nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas licence, bet pārstrādei un viļņu enerģijas izmantošanai – ietekmes uz vidi novērtējums, norāda Vides pārvalde.

Vējš un viļņi Baltijas jūrā nav regulāra parādība, tāpēc ekonomiski pamatoti ir kombinēt viļņu enerģijas izmantošanu ar aļģu ieguvi agara ražošanai, vienlaikus ierobežojot krasta eroziju, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru