Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela Krievijas sankciju ietekmē piedzīvojis uzplaukumu, jo radījis vēl vienu ražošanas līniju, kas paralēli esošajiem produktiem ražos tikai rietumu valstīm domātu preci. «Tas ir veids, kā mēs diversificējam savus riskus. Patlaban mums ir divas reizes lielāka ražošana nekā iepriekš - viena daļa iet uz austrumiem, otra - uz rietumiem. Ja kaut kas vienā vai otrā pusē notiek, mēs tāpat izdzīvojam,» laikrakstam Diena atklāj uzņēmuma vadītājs Andris Bite.
Par spīti tam, ka Krievija ar sankcijām pasaudzējusi tādu nozīmīgu produktu kā šprotes, notiekošā karadarbība arī uz Karavelu atstājusi ietekmi. Piemēram, eksports uz Ukrainu krities par 50%. Arī uz pašu Krieviju šogad eksporta apjomi bija kritušies, bet tas tiek saistīts ar valūtas devalvāciju. Tagad uzņēmums sācis ražot speciāli Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Lielbritānijas un Francijas tirgiem domātu produkciju. «Mēs ražojam tādus produktus, ko grib un ēd tur. Te ir tā lielā atšķirība diversifikācijas jēdzienam - vai nu mēs mēģinām iemācīt ēst šprotes Zviedrijā un Vācijā, vai nu ražot to, ko viņi ēd jau šodien. Mēs izvēlējāmies otro ceļu. Tā ir utopija, ko stāsta mūsu gudrie ekonomisti, ka mūsu ražotājiem jau savlaicīgi vajadzējis mācīt vāciešus un dāņus ēst šprotes. Ir jāsaprot, ka tas mūsdienās nav iespējams. Tad tam ir jāiztērē milzīgi līdzekļi mārketingā, ko nevar pat izmērīt mūsu valsts budžeta ietvaros. Rietumu patērētājs savā izvēlē ir ārkārtīgi konservatīvs. Piemēram, Zviedrijā, ja viņi iecienījuši skumbriju mērcē četrstūra konservu bundžā, mēs varam nākt ar tieši tādu pašu skumbriju apaļā konservu bundžā un nevienu tas neinteresēs. Jo 20 gadu tas cilvēks ir pircis četrstūrainu bundžu,» skaidro A. Bite.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Dienai norāda, ka atsevišķas produktu grupas Latvijā varētu ļoti veiksmīgi atrast sev noieta tirgus citās Eiropas valstīs. Viņš piemin Dobeles dzirnavnieka makaronus, Cido grupas dzērienus, kā arī sadzīves ķīmijas ražotājus. «Attiecībā uz tālākiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, ir grūtāk, bet jāsaka paldies valdībai, kas pamainīja noteikumus, un tagad arī tulka pakalpojumi uzņēmumiem tiek daļēji kompensēti.»
Plašāk lasiet ceturtdienas, 18. septembra, laikrakstā Diena!