Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu), šodien preses konferencē sacīja apvienotā uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis.

Jau ziņots, ka AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union.

Food Union uz RPK bāzes izveidojis trīs jaunas ražotnes. Saldējuma ražotne, kurā investēti 12 miljoni eiro (8,4 miljoni latu), savu darbu sākusi jau 15.aprīlī. Savukārt sviesta ražotnē un krēmsiera ražotnē investēti 18 miljoni eiro (12,6 miljoni latu), ražotnēm jau iegādātas iekārtas, notiek produkcijas eksperimentālā ražošana, bet jūlijā vai augustā tiks sākta produkcijas ražošana tirgum.

Beshmeļņickis norādīja, ka produkcija jaunajās ražotnēs tiks ražota gan vietējam tirgum, gan arī eksportam, galvenokārt uz Krieviju. Viņš piebilda, ka jaunā saldējuma ražotne ir modernākā ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Krievijā un NVS valstīs.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union, šodien preses konferencē paziņoja uzņēmuma vadība.

Kā ziņots, Konkurences padome (KP) 9.maijā atļāvusi RPK un AS Valmieras piens apvienošanos, piemērojot vairākus nosacījumus, kas ļaus aizsargāt zemnieku, kā arī mazāko tirgotāju intereses. Noteikumi saistoši līdz 2015.gada 31.martam, savukārt apvienošanās jāpabeidz pusgada laikā.

Jau iepriekš apvienotā RPK un Valmieras piena uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis atzina, ka pēc apvienošanās izveidosies koncerns, kas kļūs par «čempionu ar lielu eksporta potenciālu».

«Plānojam izveidot lielāko uzņēmumu nozarē, kas kļūs par sava veida čempionu ar lielu eksporta potenciālu, un tas ir izdevīgi visiem. Īstenosim plašu un mērķtiecīgu investīciju programmu. Uzņēmumu vadībai jāizstrādā apvienošanās plāns, lai, gadam beidzoties, būtu viens uzņēmums, un attiecīgi jau tagad jādomā par izmaksu samazināšanu,» sacīja Beshmeļņickis.

Jaunizveidotā uzņēmuma Food Union jaunā saldējuma zīmola Nu Fruit ražošanā ieguldīti 8.4 miljoni. latu.

«Ražošanas līnijās un saldētavās ieguldīti 8,4 miljoni latu. Ar šo līniju stundā var izgatavot 18 000 saldējumu uz kociņa, kur augļu sulas glazūras ātrai izveidei tiek izmantots šķidrais slāpeklis. Savukārt ar citu līniju var radīt 7200saldējumu uz kociņa ar augļu un ogu gabaliņiem. Šādai ražošanas līnijai nav līdzīgu Eiropā, sacīja Rīgas piena kombināta (RPK) un AS Valmieras piena apvienotā koncerna Food Union saldējumu kategorijas direktors Dmitrijs Dokins

Patlaban uzņēmums strādā pie vairāk nekā 30 zīmolu saldējumu uzlabošanas un jaunu zīmolu ieviešanas, lai nākamā gada vasaras sezonā palielinātu pārdošanas apjomu un paplašinātu eksporta tirgu Krievijā un NVS valstīs, vēsta nozare.lv.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir desmit miljoni Ls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devēja – RPK – pārstāvji ir uzņēmuma valdes locekle Svetlana Cimmere un RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. Ķīlas ņēmējs ir a/s DNB banka, ko pārstāvēja Jānis Gainišelis un Jānis Teteris.

Jau vēstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls. Tādējādi uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls).

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Pasaules piena tirgū piena ir vairāk, nekā pircēju – lielie ražotāji meklē jaunus noieta tirgus

A/s Rīgas piena kombināts (RPK), izpētot pasaules tirgus tendences, secina, ka pasaules piena tirgū šobrīd novērojama pārprodukcija un piena piedāvājums pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedz speciālistu prognozes. Tā, piemēram, saskaņā ar DairyCo Datum datiem Eiropas Savienībā (ES) piena piedāvājums kopumā ir audzis par 1.4% pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu, bet ASV tas ir audzis par 2.3%, Jaunzēlandē par 9.2%, Argentīnā par 11.3% un Austrālijā par 4.4%. Jāņem vērā, ka ES piena izlaides pieaugums ir panākts, pat neskatoties uz nesenu auksto laiku daudzviet Eiropā. RPK apkopotā informācija liecina, ka ES ietvaros 2011. gada decembrī pienotavām tika nodoti 11.2 miljoni t piena, kas saskaņā ar DairyCo Datum ir par 3.2% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko ražošanas pieaugumu uzrāda lielie ES ražotāji – Francija, Vācija un Polija.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas piena kombināts plāno uzlabot šķidrā margarīna ražošanas kompleksu, par vairāk nekā diviem milj. eiro iegādājoties ražošanas un iepakošanas iekārtas. Tāpat uzņēmums ieguldīs divus milj. eiro jauna piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekāru kompleksa iegādē.

Piena pārstrādes a/s Rīgas piena kombināts ceturtdien noslēgusi trīs iepirkumu konkursus par dažādu iekārtu iegādi aptuveni 4,5 milj. eiro apjomā, liecina publicētie paziņojumi par konkursa rezultātiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Paredzēts, ka Rīgas piena kombināts slēgs 1,25 eiro līgumu ar Dānijas kompāniju a/s SPX Flow Technology Copenhagen par šķidrā margarīna ražošanas iekārtu kompleksa piegādi, kā arī vienu līgumu viena milj. eiro apmērā ar Francijas uzņēmumu Serac par šķidrā margarīna iepakošanas līnijas piegādi. Tāpat uzņēmums paredz veikt 2,14 milj. eiro apjomīgu iepirkumu par piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekārtu kompleksa piegādi ar Maskavā bāzētu uzņēmumu GEA Process Engineering.

Rīgas piena kombināta (RPK) piesaistītais investors un viens no Krievijas turīgākajiem cilvēkiem Andrejs Beshmeļņickis ir ieinteresēts investēt Igaunijas piena pārstrādes kompānijās un varētu iegādāties Igaunijas lielāko nozares uzņēmumu Tere, citējot Igaunijas biznesa laikrakstā Äripäev pausto, raksta BBN.

Pašlaik piena pārstrādes kompānija Tere pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam (Oliver Kruuda). Līdzšinējais Tere īpašnieks neapstiprina izskanējušās spekulācijas par A. Beshmeļņicka interesi iegādāties kompāniju, citi piena nozares uzņēmēji apstiprina, ka Krievijas investori aktīvi vēro notiekošo Igaunijā.

Piena nozares uzņēmuma E-Piim izpilddirektors Jānus Murakas (Jaanus Murakas) atzīst, ka pašlaik bieži izskan spekulācijas, ka Krievijas uzņēmēji gatavojas pārņemt Igaunijas piena ražotājus. Komentējot baumas par Tere pārņemšanu, viņš atgādina, ka Igaunijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums ar pārtraukumiem tiek izsludināts pārdošanai jau labu laiku. Viņš norāda, ka grūti prognozēt, vai Krievijas investoru ienākšana Igaunijas piena pārstrādes nozarē būtu labs vai slikts pavērsiens.

Piena pārstādes uzņēmumu a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanās varētu negatīvi ietekmēt konkurences apstākļus piena iepirkuma tirgū, Db uzzināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijas pārstāvji norādīja, ka abu kompāniju apvienošanās radīs situāciju, ka šie abi uzņēmumi varēs diktēt nosacījumus Latvijas tirgū. Tas nozīmēs neadekvātu piena iepirkumu cenu uzspiešanu zemniekiem, tādēļ process varētu negatīvi ietekmēt tieši mazos zemniekus, kas nav kooperatīvu biedri. Tikmēr kooperatīvi ir «uzaudzējuši muskuļus» un spēj aizstāvēt savus biedrus. LLKA pauž bažas, ka pēc pāris gadiem visi Latvijas pārstrādes uzņēmumi var nonākt viena ārvalstu investora rokās. Tāpēc būtu svarīgi atbalstīt tāda veida piena pārstrādes uzņēmumus, kas pieder zemniekiem un kurus būtu grūti pārdot, jo lēmums būtu jāpieņem īpašniekiem, kas ir vairāki simti. Kā sacīja asociācijas vadība, šis viedoklis jau pausts Konkurences padomei (KP) un starp abām organizācijām notiek arī informācijas apmaiņa.

Rīgas piena kombināta (RPK) piesaistītais finanšu investors Andrejs Beshmeļņickis jaunākajā Forbes veidotajā Krievijas turīgāko ļaužu reitingā ierindojies 137. vietā.

Andreja Beshmeļņicka īpašumu kopvērtība 2011. gadā tiek lēsta 700 miljoni USD vērtībā, kas ir par 50 miljoniem vairāk, nekā gadu iepriekš. Kā liecina Forbes reitings, Beshmeļņicka bagātības avots ir piena rūpniecība. Karjeru viņš sācis 1994. gadā Inkombankā, bet pēc tās kraha palīdzējis Sibņeftj akcionāriem iegādāties bankai piederošo Omskas bekonu, kam kļuvis par ģenerāldirektoru. 2000. gadā Beshmeļņickis kopā ar citiem Sibņeftj akcionāriem un miljonāru sarakstā iekļuvušo Andreju Blohu izveidoja holdingu Planēta menedžments, kas nodarbojās ar gaļas un piena pārstrādi. Divus gadus vēlāk partneri izpirka savas Planētas daļas un izveidoja kompāniju Unimilk, kas kļuva par vienu no vadošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Krievijā un 2010. gadā apvienojās ar Danone. Šobrīd Beshmeļņickis ir apvienotā uzņēmuma Danone – Unimilk direktoru padomes loceklis.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Piena produktu ražotāja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdei pievienojušies jauni valdes locekļi – Sergejs Kuzins un Harijs Panke, liecina Lursoft dati.

Izmaiņas RPK valdē notikušas 17. oktobrī.

Jau rakstīts, ka šā gada septembrī RPK valdei pievienojās Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs. Tāpat darbu uzņēmuma vadībā turpina Andrejs Beskhmeļņickis, Sergejs Beskhmeļņickis, Konstantīts Docenko, Dmitrijs Sokins, Ivans Losevs, Jānis Sausnīti, Ivans Uvarovs un valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē patlaban darbojas trīs locekļi – Natālija Križanovskaja, Atis Sausnītis, kurš reiz ieņēmis arī RPK valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī Ivars Strautiņš.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā Konkurences padome atļāvusi a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanos vienā uzņēmumā. Jaunizveidotais uzņēmums turpina darbu ar nosaukumu Food Union.

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.