Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

«Orkla Latvija» investējusi 800 000 eiro jaunas krāsns iegādē, kas paredzēta vafeļu plākšņu cepšanai.

Vafeļu plāksnes izmanto, lai ražotu «Laimas» vafeļu konfektes un «Selgas» vafeles, kā arī vafeļu tortes. Ieguldījums ražotnes attīstībā, iegādājoties modernu vafeļu cepšanas krāsni, veicina konkurētspēju un palielina ražošanas kapacitāti, kā arī samazina energoresursu patēriņu.

«Uzstādot jaunu, energoefektīvu vafeļu cepšanas krāsni, tiek radītas jaunas iespējas tālākai attīstībai un izaugsmei, kā arī uzlabojumi ražošanos procesos palīdz mums kļūt ilgtspējīgākiem, samazinot ietekmi uz vidi. Katrs no mūsu investīciju projektiem ir rūpīgi pārdomāts ilgtermiņa plāns ilgtspējīgas ražošanas attīstībai Latvijā,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis vairāk nekā 53 tūkstošus eiro Artilērijas ielas cepumu un vafeļu ražotnes pilnveidē, uzstādot līdz šim nebijušu pūdercukura dozēšanas katlu.

«Uzstādot jauno cukura dozēšanas iekārtu cepumu un vafeļu ražotnē, esam uzlabojuši gan ražošanas procesa efektivitāti, gan darba apstākļus ražošanas komandai. Līdz šim šis process tika veikts manuāli, bet tagad, automatizējot cukura malšanas un dozēšanas procesu, mēs esam raduši iespēju risināt darbinieku trūkumu ražotnē, kā arī minimizēt potenciālos šī ražošanas procesa riskus, kas saistīti ar pūdercukura putekļu nonākšanu telpā un smagumu pārvietošanu ražotnē,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Jaunā iekārta ir integrēta jau esošā sistēmā, dodot iespēju precīzi dozēt pūdercukuru uz cepumiem, izmantojot vadības pulti. Nākotnē ražošanas iekārta var tikt izmantota vairākiem ražošanas procesiem, kā arī pārvietota uz jauno cepumu un vafeļu ražotni Ādažos.

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit pēc plāna. Jau nākamgad ar vismaz 250 jaunām darba vietām vairāk nekā 30 000 m2 platībā plānots, ka darbu uzsāks jau septītā "Orkla" uzņēmuma ražotne Latvijā, informē uzņēmums.

Papildus tam 2021. gada aprīlī palielināts uzņēmuma "Orkla Biscuit Production" pamatkapitāls par 10 miljoniem eiro, kopumā veidojot 30 miljonus eiro.

"Esam gandarīti redzēt, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, "Selgas" ražotnes būvniecība norit pēc plāna un dažos posmos pat ir izdevies apsteigt laika grafiku. Vienlaikus mēs saglabājam mūsu fokusu uz divām prioritātēm šajā projektā – droša darba organizācija, ievērojot veselības aizsardzības pasākumus, kā arī ražotnes atbilstība mūsdienīgām ilgtspējības prasībām. Ņemot vērā augsto aktivitātes līmeni projektā, esam palielinājuši arī uzņēmuma pamatkapitālu, lai varam turpināt tālākos projekta soļus," skaidro SIA "Orkla Biscuit Production" un SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos. Tuvāko dienu laikā tiks pabeigti būvlaukuma iekārtošanas darbi un sākta sagatavošanās ražotnes pamatu izbūvei, informē uzņēmums.

"Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas fundaments, un mūsu tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums. Man ir patiess gandarījums, ka laikā, kad pandēmija ir sašūpojusi ekonomiku visā pasaulē, Latvijā tiek īstenoti projekti nākotnes izaugsmei un starptautiskai konkurencei. "Orkla" grupa ar ilgtermiņa ieguldījumu projektiem gādā par papildu darba vietu nodrošināšanu un ekonomikas attīstību ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas robežām. Mēs redzam spilgtu piemēru tam, ka tieši Latvija ir vieta, kur ieguldīt ilgtermiņā," norāda Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kas uzņēmējus piesaista Ādažiem  

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra,...

"Šī ir jau otrā reize, kad "Orkla" sagaida viesus uz zemes gabala, uz kura jau tuvākajā nākotnē tiks uzbūvēta vairāk nekā 30 000 m2 plaša un ilgtspējīga ražotne. 2022. gadā durvis šeit vērs lielākā cepumu un vafeļu ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā, veidojot šī segmenta kompetenču centru šajā reģionā. Tā būs ne tikai ilgtspējīgas ražotnes piemērs "Orkla" grupā un citiem, bet arī sniegs pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmei, radot 250 jaunas darba vietas," uzsver SIA "Orkla Biscuit Production" un "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos.

Par 32 miljoniem eiro Ādažos taps jauna pārtikas ražotne 

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā...

Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākos ieguldījumus Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% "Orkla Biscuit Production" ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

2020. gada maijā tika dibināts jauns uzņēmums SIA "Orkla Biscuit Production", kas ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos. Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2022. un 2023. gadam.

Šī gada 25. septembrī par jaunās "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija "Merks".

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā izvēlēta būvkompānija “Merks", informē uzņēmumā.

Līgums, kura kopsumma ir teju 32 miljoni eiro, paredz jaunas cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos. SIA “Merks” sagatavošanās darbus būvniecībai uzsāks šā gada oktobrī.

“Šī ražotne ir iecerēta kā ilgtspējīgas ražošanas paraugs visā “Orkla” grupā. Jaunajā ražotnē tiks ražoti cepumi un vafeles Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī nākotnē citiem tirgiem, veidojot vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centru mūsu reģionā,” teic SIA “Orkla Biscuit Production” un “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Šis ir lielākais un nozīmīgākais pārtikas ražotnes objekts “Merks” darbības vēsturē ar kopumā 31 000 kvadrātmetru platību. Esam gandarīti būt izvēlētiem par partneriem, tādējādi turpinot iepriekšējo veiksmīgo sadarbību ar pasūtītāju un Ādažu novada pašvaldību. Mūsu spēcīgā profesionāļu komanda darīs visu, lai realizētu projektu plānotajā laikā un pēc visaugstākās kvalitātes standartiem,” saka “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

"Orkla" Latvijā izveido jaunu uzņēmumu, kas būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem "Orkla" grupas uzņēmumiem Eiropā – SIA "Orkla Biscuit Production".

SIA "Orkla Biscuit Production" nodibināšana ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos.

Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2023. gadam.

Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Toms Didrihsons, kurš turpinās darbu arī "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētāja amatā, bet SIA "Orkla Biscuit Production" darbība tiks organizēta ārpus "Orkla Latvija" uzņēmuma.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

""Orkla Latvija" un jaunajam cepumu un vafeļu ražošanas uzņēmumam ir atšķirīgas pilnvaras. "Orkla Latvija" koncentrēsies uz Latvijas tirgu, bet jaunā "Orkla Biscuit Production" organizācija fokusēsies uz cepumu un vafeļu ražošanu vairākām valstīm – Zviedrijai, Norvēģijai, Igaunijai, Somijai un Latvijai," skaidro T. Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu jaunu ražotni Latvijā, Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Šīs būs pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu, eksportējot ap 80% no saražotajiem apjomiem.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2023. gadā.

AS Druva Food īstenojusi projektu, kura ietvaros uzstādīta jauna saldējuma ražošanas līnija, tādējādi ļaujot palielināt ne tikai saldējuma ražošanas jaudas, bet arī izstrādāt jaunus produktus.

Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas.

Palielinoties saldējuma ražošanas apjomiem, uzsākta arī nākamā investīciju projekta īstenošana Baltijā lielākās saldējuma vafeļu ražotnes izveidei, kuras mērķis ir nodrošināt pieaugošo pašpatēriņu un nodrošināt pieprasījumu no Baltijas, Krievijas, Polijas un Rietumeiropas tirgus saldējuma ražotājiem. Ražošanas uzsākšana paredzēta 2014. gada otrajā pusē. Tirgū plānots piedāvāt gan tradicionālās vafeļu glāzītes, gan tītos vafeļu konusus, kas Baltijā šobrīd netiek ražoti.

Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi par Veselības ministrijas ieceri noteikt stingrākas prasības tikai pašmāju produktiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Uzņēmēji, zaudējuši cerības uz valsts atbalstu, pat gatavojas vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

Bez plašākiem produktu pētījumiem Veselības ministrija (VM) jau iniciējusi grozījumus tiesību aktos, nosakot papildu prasības marķējumam, kā arī nosakot pēdējā laikā aktualizētā pieļaujamā transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos. Diskusija par šīm normām paredzēta ceturtdien Uztura padomes sanāksmes laikā, kurā piedalīsies arī uzņēmuma NP Foods pārstāvis, kardiologi, Veselības ministrijas speciālisti un, iespējams, dāņu profesors Stēns Stenders, kurš iepriekš pauda satraukumu par Selgas vafelēm un tajā esošajām transtauksābēm.

Veikalu tīkls Rimi Latvia no tirdzniecības izņēmis visu Polijas uzņēmuma Magnolia ražoto produkciju - vafeles Poesia, jo ražotājs izplatījis informāciju, ka vafeles varētu neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām.

Kā ziņots, 23.janvārī Polijas konditorejas izstrādājumu ražotājs Magnolija no tirdzniecības atsaucis deviņu veidu vafeļu izstrādājumu partiju, jo tam radušās aizdomas, ka to ražošanā izmantots piesārņots piena pulveris. Neoficiāla informācija liecina, ka piena pulveris atradies maisā, kurā iepriekš uzglabāta žurku inde, raksta nozare.lv.

“Uzreiz pēc informācijas saņemšanas no Polijas ražotāja visos Rimi tīkla veikalos tika apturēta vafeļu Poesia tirdzniecība. Patlaban gaidām situācijas detalizētu skaidrojumu no ražotāja. Savukārt tos pircējus, kuri līdz 17.janvārim Rimi un Supernetto veikalos iegādājās vafeles Poesia ar piena krēma pildījumu (partijas numurs 2-0805-060913 un 2-0806-060913),aicinām atdot preci tuvākajā veikalā, apmaiņā pret preci saņemot iztērēto naudu," norādīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.

Uzņēmums "Orkla Biscuit Production" kopā ar būvkompāniju "Merks" atzīmējis zīmola "Selga" jaunās cepumu un vafeļu ražotnes spāru svētkus par godu noslēdzošā būvniecības posma uzsākšanai, informē "Orkla Latvija".

"Selgas" jaunā ražotne vairāk nekā 30 000 m2 platībā darbu uzsāks 2022. gadā ar vismaz 250 jaunām darba vietām.

Kā ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% no ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

Par saviem izteikumiem attiecībā uz vafeļu Selga kaitīgumu veselībai Dāņu profesoram Stēnam Stenderam var nākties maksāt dārgi, uzskata juristi, taču tikpat labi vafeļprāva var beigties ar to, ka profesors tiek attaisnots.

Laikraksta Diena aptaujātie juristi lielā mērā ir vienisprātis par to, ka NP Foods vērsties tiesā pret Dānijas profesoru un mēģināt pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai vismaz publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa par vafeļu kaitīgumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.

Uzņēmumam SIA "Ekspress laboratorija", ar kuru Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) nesen lēma noslēgt pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi, ir pietiekami liela pieredze šajā jomā, apgalvo "Ekspress laboratorijas" valdes locekle Jeļena Putviķe.

Kompānija kopš tās dibināšanas piegādājusi vairākus tūkstošus šāda veida testu dažādām iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām, norāda J.Putviķe.

Lai arī publiski izskanējušas bažas par to, ka firma dibināta vien šā gada martā, pēc Putviķes teiktā, šāds fakts nevar būt par pamatu pieņēmumam, ka uzņēmums attiecīgajā sfērā nav darbojies. "Ekspress laboratorija" kopš marta esot piegādājusi antigēna testus dažādiem klientiem. Piegādēs tiekot nodrošinātas nepieciešamās specifikācijas visām prasībām un izpildīti dažādi klientu norādījumi un prasības.

Uzņēmuma valdes locekle stāstīja, ka "Ekspress laboratorija" ir vairāku antigēnu testu izplatītājs, kā arī ekskluzīvais kompānijas "Anhui Deepblue Medical Technology Co" izplatītājs. Kā liecina internetā pieejamā informācija, Putviķes pieminētais uzņēmums tika dibināta 2010.gada 4.februārī un atrodas Ķīnas Anhui provinces Hefei pilsētas augsto tehnoloģiju zonā. "DeepBlue Medical" ir Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas specializējas pētniecībā un attīstībā, diagnostikas reaģentu un bioloģisko izejvielu ražošanā, tirdzniecībā un pēcpārdošanas servisā.

SIA NMS Laboratorija tuvākajā laikā būs spiesta sekot Centrālās laboratorijas rīcībai, sniedzot pakalpojumus kvotas ietvaros un pēc tās ikmēneša apjoma beigām tikai par maksu.

Tā sarunā ar portālu Diena.lv norāda uzņēmuma administratīvais direktors Artūrs Altbergs.

Viņš uzsver, ka pēdējo gadu sarunas ar valsti par parādu atgūšanu nav bijušas sekmīgas, un, iespējams, panākt taisnīgu apmaksas sistēmu palīdzēt var tikai konkrēti soļi. Pēc Altberga teiktā, izlemjot par šādu rīcību, NMS Laboratorijai jākonsultējas ar juristiem un jāveic vēl citi sagatavošanās darbi. “Mums ir jāsaprot, kā to nodrošināt arī tehniski.”

NMS Laboratorijas situācija ir līdzīga kā virknei citu tirgus spēlētāju, norāda Altbergs. Valsts ar uzņēmumu nav pilnībā norēķinājusies ne vien par šo un pagājušo gadu, bet parāds krājies kopš 2019. gada. Jau pēdējos trīs, četrus gadus NMS Laboratorija sarunās ar Nacionālā Veselības dienestu (NVD) aktualizē šo problēmu.

No 15.septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ "Centrālā laboratorija" valsts apmaksātos pakalpojumus sniegs apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būs pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta, informē laboratorija.

"Centrālā laboratorija" analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023.gadam. Iemesls tam ir valsts budžeta nepareiza plānošana, valstij no vienas puses apsolot iedzīvotājiem, ka valsts apmaksās tiem veiktās analīzes, taču no otras puses neveicot pilnu samaksu tām laboratorijām, kas šo darbu veica.

"Līdz šim laboratorijas turpināja veikt analīzes uz sava rēķina, paļaujoties uz Veselības ministrijas un atbildīgo resoru solījumiem samaksāt. Izdevumus par analīzēm, ko veicam ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu un ko savlaicīgi vajadzētu apmaksāt no valsts budžeta, pašreiz mums jāsedz no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem. Tomēr šī brīža ekonomiskajā situācijā vairs nevaram atļauties kreditēt valsti," norādījusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Investējot vairāk nekā divu miljonu eiro, klīniskās diagnostikas laboratorija Centrālā laboratorija atklājusi jaunu apmeklētāju apkalpošanas punktu Rīgas 1.slimnīcas teritorijā, informē SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Jaunajās telpās darbu sācis gan apmeklētaju apkalpošanas punkts, gan laboratorijas galvenais diagnostikas korpuss.

Centrālā laboratorija piedāvā vairāk nekā 550 klīniskās diagnostikas veidus. Laboratorijas vajadzībām ir iegādāts jauns klīniskās laboratorijas izmeklējumu aprīkojums, veikta telpu rekonstrukcija, pie ēkas ieejas izbūvējot rampu, bet iekšpusē ierīkojot liftu apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām.

SIA Centrālā laboratorija dibināta 1994.gadā. Laboratorijai ir plašs filiāļu tīkls, tā nodrošina izmeklējumus gan ambulatorajām iestādēm, gan stacionāriem un ir otrā lielākā laboratorija valstī. Kopš 2015.gada septembra galvenais diagnostikas korpuss atrodas Rīgas centrā, Šarlotes ielā 1b.

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir apturējis zīmola Nestle Purina Petcare France kaķu barības Purina Pro Plan opti – light low fat rich in turkey ar partijas numuru 6358091101 (derīguma termiņš 06.2018.) un zīmola Dr.Clauder solution for pets Gmbh suņu barības Sensitive adult lamb&rice ar partijas numuru 151 (derīguma termiņš 31.05.2019.) izplatīšanu, jo tajās konstatēts karbamīds.

Barības partiju izplatīšana apturēta un paņemti paraugi atkārtotai izmeklēšanai. Kad tiks saņemti analīžu rezultāti, dienests lems par turpmāko rīcību.

Kopumā laboratoriskai izmeklēšanai uz Dānijas laboratoriju (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus), kas iepriekš izmeklēja arī uzņēmumā Tukuma straume ražotās barības paraugus, tika nosūtīti pieci dažādu ražotāju suņu un kaķu barības paraugi.

Laboratorija testēšanu veica, izmantojot nevis vienu metodi kā uzņēmuma Tukuma straume gadījumā, bet divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.