Tas, vai Jēkabpilī vakar tika uzstādīts Ginesa rekords par skaitliski vislielākajām kāzām, kas vienlaicīgi notikušas gaisa balonos, taps zināms vien pēc vairākām nedēļām, atzina festivāla Love Cup 2016 sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa.

Jau vakar pēc kāzu ceremonijām tika saņemts diploms no Ginesa rekordu Ukrainas organizācijas, un tās vadība apgalvo, ka ir izpildītas visas prasības, lai rekords tiktu ieskaitīts. Tomēr galvenais atzinums tiks gaidīts no galvenās organizācijas, kas atrodas Londonā. Ukrainas organizācija atzinusi, ka tās tiešām bijušas skaitliski lielākās kāzas, kas vienlaicīgi notikušas gaisa balonos putna lidojuma augstumā.

Jau patlaban pasākuma organizatori apkopo visus nepieciešamos dokumentus un pierādījumus, lai tos šīs nedēļas laikā nosūtītu uz Londonu. Taču sagaidāms, ka atbilde nebūs ātrāk kā vien pēc vairākām nedēļām, prognozēja Auziņa.

Ar jauno BMW M5 nule ir uzstādīti divi jauni Ginesa rekordi - visvairāk nobrauktie kilometri nepārtrauktā sānslīdē jeb driftā astoņās stundās un drifta tandēmā ar diviem auto vienā stundā, pastāstīja «Inchcape Motors Latvia» BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

BMW instruktors Johans Švarcs (Johan Schwartz) nepārtrauktā driftā astoņās stundās nobrauca 374,2 kilometrus, pārsniedzot iepriekšējo rekordu par 230 kilometriem. Tikmēr «BMW Performance» centra galvenais autobraukšanas instruktors Mets Malinss (Matt Mullins) drifta tandēmā aizvadīja 79,3 kilometrus.

«Vēl interesantāku šādu braucienu padarītu vien driftēšana uz ledus ar radžotām sporta riepām, tad saķere uz ledus būtu pat labāka kā uz slapja asfalta, bet kā papildu šova elements būtu sniega mākonis aiz mašīnas,» komentē latviešu drifta braucējs Kristaps Blušs.

Pēc sportista stāstītā, tik ilgu driftēšanu iespējamu padarīja fakts, ka trase nepārtraukti tika laistīta ar ūdeni. Salīdzinājumam - sacensībās uz sausas trases riepas nodilst un vairāk nav lietojamas pēc nieka 40 sekundēm.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Aerodium lidotājs Kaspars Rums Itālijā uzstādījis Ginesa rekordu, minūtes laikā vēja tunelī veicot visvairāk triku. Rekords tika veikts World Guiness Records Itālijas šova ietvaros un translēts Channel 5 skatītākajā laikā, informē Aerodium.

Ginesa rekorda titula ieguvējs K. Rums stāsta, ka sākumā šķitis – izredzes uzvarēt ir mazas, jo viņa lielākais konkurents bijis viens no labākajiem lidotājiem, kurus viņš pazīst – Guntis Šefers. «Cīņa bija ļoti sīva un rezultātā apsteidzu viņu tikai par vienu salto,» sacījis K. Rums.

Gandarījumu par K. Ruma un G. Šefera sasniegumu pauda Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, norādot, ka uzņēmuma klientiem patīk, ja viņus lidinājuši instruktori ar aizraujošiem stāstiem par saviem sasniegumiem un tituliem.

Rekorda uzstādīšanu sarežģītāku darījis fakts, ka tas tika paveikts uz Mini tuneļa, kura plūsmas diametrs ir krietni mazāks par cilvēka augumu, tāpēc lidotājam jābūt īpaši izveicīgam, lai spētu šādā plūsmā ilgstoši noturēties, skaidro Aerodium.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Nacionālās dienas ietvaros, kas izstādē Astana Expo 2017 ir atvēlēta ikvienai dalībvalstij, Ukraina uzstādīja jaunu Ginesa rekordu – pasaulē garāko dvieli «rušņiku» (рушник).

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video skatāms zemāk.

Ukrainas paviljona apmeklētājus ar video vēstījuma starpniecību uzrunāja valsts prezidents Petro Porošenko, kā arī Kijevas mērs un boksa čempions Vitālijs Kļičko. No Kazahstānas puses oficiālo delegāciju pārstāvēja Enerģētikas ministra vietnieks Bahitžans Džaksalijevs (Бахытжан Джаксалиев).

Savā uzrunā B. Džaksalijevs apsveica Ukrainu ar daudzajām iniciatīvām planētas saglabāšanas programmās un pievēršanos videi draudzīgas enerģijas ieguvē, uzsverot, ka Astana varētu kļūt par vērtīgu platformu tālākai attīstībai «zaļās enerģijas» jomā.

Oficiālo svinību laikā tika pieteikts Ginesa rekords ar pasaulē garāko dvieli «rušņiku» (рушник), kas simbolizē tautas saliedētību. Tradicionāli izšūtais dvielis ar daudz un dažādiem ornamentiem ir 30 metrus garš un ir publiski apskatāms Ukrainas paviljonā. Savukārt, ar koncertprogrammu uzstājās grupa Kozak-system.

Ar mērķi popularizēt elektromobilitāti Blue Shock Bike ražotnē Liepājā top īpašs sporta gokarts, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Topošā elektrokarta parametri būs ievērojami labāki nekā iekšdedzes dzinēju gokartiem, turklāt tie risinās vides problēmas kartinga hallēs. «Esam nolēmuši pārspēt Ginesa rekordu – laiku, kurā transportlīdzeklis spēj sasniegt 100km stundā,» apgalvo Blue Shock Bike idejas autors, uzņēmējs Artis Daugins. Ja šobrīd rekords ir 3,14 sekundes, tad liepājnieki cer šādu paātrinājumu sasniegt mazāk nekā trīs sekundēs. Tomēr galvenais mērķis ir panākt, lai sabiedrība novērtētu elektrodzinēju priekšrocības gan sportā, gan ikdienas satiksmē.

Pieredze uzkrāta

Sporta elektrokarts, kura prezentācija paredzēta Eiropas rallija čempionātā, nav pirmais četrriteņu transportlīdzeklis, ko uzbūvējuši Blue Shock Bike puiši – pērn Kurzemes rallija laikā tika demonstrēts elektriskais gokarts E-GoCart, kas faktiski ir mazs četrriteņu elektroauto, atvasināts no elektrodivriteņa. Tā maksimālais ātrums bija 35 km/h, savukārt gokartam, kas top pašreiz, ātrums būs vairākas reizes lielāks, drošības nolūkos ierobežots līdz 160 km/h, bet to viegli var regulēt atbilstoši lietotāja prasmēm. «Mēs pārspēsim iekšdedzes dzinēju gokartus pilnīgi visos parametros,» sola A. Daugins. Tiesa, cena būs par 15–20% augstāka, taču ekspluatācijā tas ātri atmaksāsies, viņš uzsver.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pēdējo mēnešu laikā devies piecos komandējumos.

Streļčenoks no 12.maija līdz 13.maijam Kuveitā piedalījās Pasaules Bankas organizētā seminārā. Atsaucoties uz Kuveitas Pretkorupcijas komisijas vadības ielūgumu, KNAB priekšnieks seminārā dalījās Latvijas pieredzē par KNAB izveides procesu, sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes darbības prioritātēm.

Streļčenoks aprīlī devās trīs komandējumos. Viņš apmeklēja Turkmenistānu, Austriju un Franciju.

No 24.marta līdz 28.martam KNAB priekšnieks piedalījās Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas plenārsēdē Strasbūrā, Francijā, skaidroja KNAB.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Streļčenoks nākamnedēļ plāno vēlreiz apmeklēt Franciju, lai piedalītos Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas plenārsēdē. Ministru prezidentes Laimdotas Straujuma (V) birojā ir saņemts iesniegums par komandējumu, pastāstīja Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka nav zinājis par ASV militārās palīdzības iesaldēšanu Ukrainai, kad viņam 25.jūlijā bijusi telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Pēc viņa teiktā, telefonsarunā ar Trampu nebija nekādas šantāžas, kā arī jautājumu par ieroču piegādēm Ukrainai un par kompāniju «Burisma Holdings».

«Ar ieročiem un «Burisma» lietu tas nekā nav saistīts. (..) Šantāžas nebija, tas nebija sarunas priekšmets,» pavēstīja Zelenskis, Kijevā tiekoties ar žurnālistiem. «Zvans nekā nevarēja ietekmēt mūsu attiecības ar Ameriku.»

Zelenskis norādīja, ka viņš visupirms gribējis pierādīt Trampam, ka Ukraina nav korumpantu valsts un jaunā vara ir apņēmusies cīnīties ar šo problēmu.

«Ne tikai Trampu, bet arī daudzus ASV pārstāvju interesē jautājums par to, kur iet amerikāņu nodokļu maksātāju nauda. Tas ir normāli,» sacīja Zelenskis.

Šodien pirmo reizi notiek Baltijas vīna saiets Baltic Wine Forum, kura mērķis ir kopā pulcēt Baltijas vadošo restorānu īpašniekus, vīnziņus, HoReCa nozares pārstāvjus un viedokļu līderus, lai veicinātu pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī stimulētu nozares izaugsmi.

«Vadošo Latvijas un Baltijas restorānu vīna kartes pirmoreiz atklātā konkursā vērtējam, lai noskaidrotu restorānus, bārus un viesnīcas ar labāko vīna piedāvājumu, lai piesaistītu publikas uzmanību vietām ar pārdomātu, uz klientiem vērstu vīna piedāvājumu, stimulētu vīna apkalpošanas kultūras veidošanos, kā arī uzsvērtu vīna un vīnziņu nozīmi restorānu atraktivitātes un rentabilitātes celšanā,» stāsta Riga Wine & Champagne dibinātājs un organizators Aigars Nords. Konkurss Baltic Wine Forum tiek rīkots šampanieša festivāla Riga Wine & Champagne ietvaros, kas noslēgsies šo sestdien ar Audi Burbuļu parādi, kas pirmo reizi notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Baltijā vērienīgāko šampaniešu degustāciju.

Ņujorkā otrdien sākusies nelaiķa baņķiera Deivida Rokfellera mākslas darbu kolekcijas izsole un tajā Kloda Monē un Anrī Matisa darbi pārdoti par izsoļu rekordcenām, pavēstīja izsoļu nams «Christie's».

Monē «Nympheas en fleur», kas ir viens no franču impresionista ūdensrožu cikla darbiem, otrdienas vakarā pārdots par 84,69 miljoniem dolāru (71,35 miljoniem eiro).

Līdzšinējais Monē darbu izsoļu cenas rekords bija 81,4 miljoni dolāri, kas «Christie's» izsolē tika iegūti par gleznu «Meule» - vienu no Monē slavenā siena kaudžu cikla darbiem.

Otrdienas izsolē uzstādīts jauns izsoļu rekords Anrī Matisam, kura 1923.gada darbs «Odalisque couchee aux magnolias» tika pārdots par 80,75 miljoniem dolāru. Iepriekšējais Matisa darbu cenas rekords bija 49 miljoni dolāru.

Tomēr par visaugstāko cenu vakara izsolē tika pārdots Pablo Pikaso 1905.gada meistardarbs «Fillette a la corbeille fleurie», kas tika izsolīts par 115 miljoniem dolāru.

Aizvadītajā naktī Alūksnē, Rūjienā un Zosēnos pārspēts, bet Priekuļos atkārtots 12.jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ieraksts Twiter.

Zosēnos ar +4.3 grādiem uzstādīts arī jauns visas Latvijas 12. jūlija rekords. Iepriekšējais 12.jūlija aukstuma rekords valstī bija +4,9 grādi 1965.gadā.

Nedēļas izskaņā, mazinoties zema spiediena ieplakas ietekmei, laika apstākļi uzlabosies - nokrišņu būs mazāk un sestdien gaidāms lielākoties saulains un sauss laiks, tomēr šī brīža prognoze liecina, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijai pietuvosies kārtējais ciklons, līdz ar to atkal līs lietus un vietām ducinās pērkons.

Nedēļas nogalē atmosfēras spiedienam pakāpeniski paaugstinoties, zema spiediena ieplakas ietekme mazināsies un laika apstākļi nedaudz uzlabosies. Mākoņu daudzums mazināsies un dienā bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule. Ja vēl naktī uz piektdienu vietām valsts teritorijā ir gaidāms īslaicīgs lietus, tad piektdien dienā un sestdien saglabāsies lielākoties sauss laiks. Pūšot lēnam galvenokārt ziemeļu, ziemeļrietumu vējam, naktī un no rīta vietām veidosies migla.

Vismaz četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās sasniegts jauns 28. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Piemēram, Ainažos sestdien gaiss iesilis līdz plus 6,8 grādiem pēc Celsija, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika novērots 2006. gadā, gaisam iesilstot līdz 5,7 grādiem pēc Celsija.

Tāpat jauns rekords ir Rūjienā, kur termometra stabiņš sasniedz plus 6,4 grādus pēc Celsija. Tādējādi pārspēts 1975. gada rekords, kad bija plus 6,3 grādu pēc Celsija silta diena.

Rekordi pārspēti arī Skultē (plus 6,8 grādi pēc Celsija; iepriekšējais rekords 1998. gadā – 6,3 grādi pēc Celsija), un Ventspilī (6,9 grādi pēc Celsija, bet iepriekš, 1975. gadā – plus 6,4 grādi pēc Celsija).

Ilgtermiņa prognozes šobrīd rāda, ka vēl līdz Vecgada dienai Latvijā pieturēsies silts un mitrs laiks, tomēr Jaunā gada pirmajās dienās varētu kļūt nedaudz vēsāks. Latvijas austrumos gaisa temperatūra šajā periodā pieturēsies -1...-3 grādu robežās visas diennakts garumā, bet Latvijas rietumos, izņemot jūras piekrasti, neliels sals ir gaidāms vien nakts stundās, bet dienas laikā gaisa temperatūra sasniegs jau pozitīvas termometra stabiņa atzīmes, ziņo LVĢMC.

Rīgas Motormuzejā iespējams aplūkot starptautisko Pikes Peak kalnā braukšanas sacensību čempionu elektroauto klasē – Andra Dambja un viņa komandas konstruēto «eO PP100».

Elektromobilim «eO PP100» ir tērauda cauruļu rāmis un oglekļa šķiedras virsbūve, tā svars - 1200 kg. Spēkrats aprīkots ar septiņiem elektromotoriem, kuru griezes moments ir 2520 Nm, jauda - 1600 ZS un maksimālais ātrums 260 km/h.

2016.gada sacensībās latviešu konstruēto 1600ZS elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu braucējs Rīss Millens (Rhys Millen), kas 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pievarēja 8 minūtēs un 57 sekundēs. Elektromobiļu klasē šis rekords vēl nav pārspēts. Savukārt Pikes Peak trases rekords kopējā ieskaitē pieder franču autorallija pilotam Sebastjēnam Lēbam (Sébastien Loeb), kurš to uzstādīja 2013. gadā ar «Peugeot», finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

#Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu: gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā. Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro

DB sāk publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, bet pagājušā gada rekords ir bijis pieticīgāks – «tikai» 36,6 miljoni eiro.

Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Kamyk nad Vltavou, Čehijā, 16. reizi notika pasaulē populārās spēles «World of Warcraft» pasākums, kurā pulcējās vairāk nekā 150 cilvēku, atdarinot dažādus «World of Warcraft» personāžus.

Šis pasākums norisinājās divas dienas - mežā tika veidotas dažādas izklaides «World of Warcraft» tematikā, nostaigājot ap 70 kilometriem.

«World of Warcraft» (WoW) ir datorspēle, ko izveidojusi kompānija «Blizzard Entertainment». «Blizzard Entertainment» pastāv gandrīz 14 gadus. «World of Warcraft» ir ceturtā spēle «Warcraft» sērijā un viena no daudzspēlētāju tiešsaistes spēlēm pasaulē. Tā ir MMORPG (Massively Multiplayer Online Role-Playing Game) tipa spēle.

«World of Warcraft» darbība notiek Azerotas pasaulē. Tā tika izveidota četrus gadus pēc «Blizzard Entertainment» iepriekšējās spēles «Warcraft III: The Frozen Throne».

Datorspēles abonementa mēneša maksa ir 14,99 ASV dolāri, ar vairāk nekā 12 miljoniem ikmēnēša maksājošajiem spēlētājiem, kas kopumā abonementa ieņēmumos sasniedz aptuveni 180 miljonus ASV dolāru mēnesī. 2016. gadā «World of Warcraft» ir nopelnījusi 9,23 miljardus ASV dolāru.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Rumānijā izveidots valsts karogs iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā un ticis atzīts par lielāko karogu pasaulē.

Karogs ir 349 metrus plats un 227 metrus garš, sver piecas tonnas un izvietots pie Clinceni ciemata esošajā lidlaukā, kur aizņem gandrīz astoņu hektāru lielu platību. Karoga izgatavošana ilgusi divus mēnešus un tā šūšanas laikā iztērēti diegi, kuru kopgarums sasniedz 70 kilometrus. Milzīgā karoga izklāšanā piedalījušies 200 cilvēku.

Pasaules lielākā karoga atklāšanu pavadīja Rumānijas aviācijas šovs. Karogs tika izklāts vējainā dienā, tāpēc nācās izmantot ar smiltīm pildītus maisus. Iepriekšējais lielākā valsts karoga rekords piederēja Libānai.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Mežaparkā, Dziesmu svētku lielajā estrādē, tika izklāts pasaulē lielākais sašūtais Latvijas karogs - vairāk nekā 1050 kvadrāmetru izmērā.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).