Jaunākais izdevums

Latvijas alus tirgū šovasar ienāks jauns zīmols Jaunpils alus, ar vairākām gaišā un tumšā alus šķirnēm pretendējot uz nišas alus darītavas statusu, apliecināja uzņēmuma SIA Jaunpils alus īpašniece Sandra Smeltere.

«Patlaban gatavojamies iepirkt iekārtas un iekārtojam alus darītavu. Uz Jāņiem vēl nepagūsim, bet vasaras nogalē alus noteikti jau būs pārdošanā. Brūvēsim gaišā un tumšā alus šķirnes, piesaistot vienu no zināmākajiem alus darītājiem. Izejvielas sākotnēji iepirksim ārzemēs, taču apsveram domu iesalu iepirkt arī no vietējiem ražotājiem,» sacīja Smeltere.

Jautāta par jaundibinātās alus darītavas izredzēm pieaugošās konkurences apstākļos, viņa atzina, ka darītava negatavojas pārsniegt 1% tirgus daļu.

Sākotnēji uzņēmums koncentrēsies uz kafejnīcu un bāru segmentu, kā arī nelielu daļu alus tirgos veikalos.

«Tas būs nišas alus un ražošanas apjomi nebūs tik lieli, lai sasniegtu 1%. Tas ir nākotnes mērķis. Alu tirgosim arī uz vietas darītavā, kur būs iekārtota īpaša tirdzniecības vieta, līdz ar to interesentiem būs iespēja ne tikai nopirkt alu līdznešanai, bet arī nobaudīt to uz vietas kopā ar sieru, maizi un citām uzkodām,» sacīja uzņēmēja.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, Jaunpils alus reģistrēts šā gada 3.februārī ar 2800 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma adrese ir Jaunpilī īpašumā Šķūnis Baltais Centrā.

Patlaban Latvijā kopumā ir reģistrētas 36 alus darītavas, no tām 30 ir mazās darītavas, tādējādi saņemot akcīzes nodokļa atvieglojumu 50% apmērā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, pērn sešos mēnešos Latvijā kopumā saražots 5,301 miljons dekalitru alus, kas ir par 5% mazāk nekā 2014.gada sešos mēnešos. No šī apjoma mazajās alus darītavās tiek saražoti apmēram 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Jaunpils biezpiens

Sandra Dieziņa, 24.11.2017

Viss process sākas ar piena pieņemšanu.


Lai redzētu, kā notiek ražošana, klikšķini raksta galeriju!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils alus sāk ar eilu

Sandra Dieziņa, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpilī durvis vērusi jauna alus darītava Jaunpils alus.

Idejas iniciators, SIA Līvas grupa īpašnieks Agris Smelteris stāsta, ka sākotnēji alu brūvējis mājās, tas bijis viņa hobijs jau gadus desmit un pamazām tas izaudzis līdz biznesa idejai, ko tagad realizējis kopā ar meitu Sandru, jauno brūzi izveidojot Jaunpils centrā 1860. gadā celtā šķūnī, kas pilnībā atjaunots.

«Latvijā pamatā visi gatavo lāgera tipa alu, bet šai teritorijai, arī Skandināvijai, Anglijai vairāk raksturīgi eili – augšējās rūgšanas alus. Tāpēc arī nolēmām ražot eilus,» stāsta Smelteris, piebilstot, ka viņš ļoti vēlējies ražot alu «ar bērnības garšu». Ideja par ģimenes uzņēmumu noskatīta Itālijā, kur darbojas daudzi nelieli ģimenes uzņēmumi. Pagaidām jaunajā uzņēmumā ieguldītās investīcijas netiek atklātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: 3wind knots somas

Žanete Hāka, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties 3wind knots somu izgatavošanas procesā.

Zīmols 3 wind knots dibināts pirms septiņiem gadiem. Tā dibinātāja Sigita Trukšāne nesen Ņujorkā ir uzsākusi sadarbību ar franču izcelsmes dizaineru Bernardu Aidanu, kurš no Parīzes uz dzīvi Ņujorkā pārcēlās 1983.gadā un izveidoja pasaulē pazīstamu zīmolu Catherine Malandrino, stāsta S. Trukšāne. Viņi kopā izveidojuši zīmolu LFA New York (Love x Fashion x Art).

Papildus S. Trukšāne šā gada vasarā izveidoja materiālu no avīzēm, žurnāliem, kurš ir izturīgs un ūdensnoturīgs. No materiāla jau tiek veidotas somas un interjera priekšmeti. LFA zīmola ietvaros Sigita iecerējusi veidot izturīgas papīra somas no mākslas preses izdevumiem.

S. Trukšāne stāsta, ka somu izgatavošanā svarīgākais ir avīžu/žurnālu materiāla izgatavošana un pārklāšana ar aizsargkārtu, lai tās būtu izturīgas, ūdens noturīgas un necaurlaidīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas vīna reģionos patlaban sākusies agro vīnogu šķirņu ražas novākšana.

Vaicāta, kā Latvijas iedzīvotājiem patīk vācu vīni, SIA MozelWeins īpašniece Inese Veisa savulaik laikrakstam Dienas Bizness sacīja: «Es iemācīju viņus dzert vācu vīnus. Agrāk vispār pēc vācu vīniem nebija pieprasījuma, tagad visi veikali meklē Vācijas vīnus, jo pircēji tos pieprasa. Domāju, ka Vācijas vīniem Latvijā pašlaik klājas labi.»

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Mana pieredze: Naukšēnu vīni uz eksporta takas

Jaunpils alus sāk ar eilu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Komentāri

Pievienot komentāru