Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Latvija nav tālu no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio teica zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Diemžēl neesam tālu [no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā]," sacīja ministrs, piebilstot, ka trešdien, 14.jūnijā, notika arī Krīzes vadības padomes sanāksme par veicamajiem soļiem, tači vēl netika izlemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Viņš skaidroja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā vēl ir jāsaprot, ko tā dos. "Jāskatās, ko tā dod, ko nedod. Lai nav tā, ka vilks aitās. Lai nav tā, ka pie pirmajām indikācijām, ka ir slikti, izsludinām ārkārtas situāciju paši līdz galam nesaprotot, ko tā dos," sacīja Šmits.

Situācija kopumā lauksaimniecībā virknē iemeslu dēļ šogad ir tāda, kāda nav bijusi ļoti daudzus gadus, norādīja ministrs. Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, graudkopībā šogad būs smags rudens.

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Igaunijas valdība 13.jūlijā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Veselības ministre Rīna Sikuta žurnālistiem teica, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana nenozīmē atbalsta pasākumus, bet gan situācijas atvieglojumu lauksaimniekiem.

Igaunijas Zemnieku federācija, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera, Igaunijas Liellopu audzētāju asociācija, Igaunijas Dārzkopības asociācija, Igaunijas Lopkopju asociācija un Igaunijas jauno lauksaimnieku nevalstiskā organizācija "Eesti Noortalunikud" otrdien aicināja premjerministri Kaju Kallasu atbalstīt oficiālas ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Nozares organizācijas lūgumu pamatoja ar to, ka pavasara salnas un sausums radījis sarežģītus apstākļus Igaunijas lauksaimniecībā, apdraudot šā gada ražu. Lietus pēdējās nedēļās nav spējis uzlabot situāciju, jo ir pagājis augšanas posms, kas augiem liek pamatu labai ražai, turklāt vietām sēklas vispār nav uzdīgušas.

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola. Viņasprāt, būtiskākais nākotnes neskaidrības avots ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas aktivitātes.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Trauksmaina, neskaidrības pilna attiecībā par nākotni. Diemžēl jāsecina, ka daļai kūdras nozares uzņēmēju optimisms par nākotni strauji izplēnē, kas savukārt atsaucas uz vēlmi ieguldīt, bet bez investīcijām nav iespējams pat runāt par tālākas nākotnes perspektīvām. Faktiski neskaidrība par kūdras ieguves iespējām Latvijā padara problemātisku (ar daudziem jautājumiem) lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu ražošanu, pēc kuriem tieši pretēji - pieprasījums nesarūk, bet tikai pieaug. Būtiskākais nākotnes neskaidrības avots kūdras substrātu ražotājiem ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas dažādu dabas organizāciju aktivitātes, lai kūdras ieguvi padarītu par vēsturi, tāpat kā savulaik notika ar cukurfabrikām un vēl citiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem. Zaļā kursa spiediens pagaidām vairāk atsaucas uz prasību samazināt CO2 emisijas kūdras nozarē. Ir, protams, dīvaini, ka tiek postulēts — maksā piesārņotājs, tātad gala patērētājs, bet ES normatīvi paredz pretējo, jo, kaut arī saražotie kūdras substrāti no Latvijas tiek piegādāti teju uz 100 pasaules valstīm, par emisijām no CO2 būs jāmaksā kūdras ieguvējam — tātad Latvijā strādājošajam uzņēmumam, un emisijas tiks pieskaitītas Latvijai. Ja jau piesārņotājs maksā un kūdra ir tik kaitīga, tad loģiski būtu, ka par patērētās kūdras CO2 izmešiem maksātu tās patērētāji, piemēram, puķu, dārzeņu audzētāji Nīderlandē, Vācijā – valstīs, kas vēsturiski ir bijušas vienas no lielākajām kūdras ieguvējām pirms daudziem desmitiem gadu, taču savus pieejamos kūdras resursus ir pilnībā izsmēlušas.

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā meža zemei vidējā cena Latvijā pieaugusi par 75%, savukārt lauksaimniecībā izmantojamai zemei - tikai par 38%.

To rāda SIA Latio pētījums. Iemesli šādam salīdzinoši straujam meža zemes vidējās cenas pieaugumam tiek minēti dažādi — konkurences pieaugums potenciālo pircēju vidū, lielāka brīvās naudas masa, zeme kā izdevīgs ieguldījuma veids, jo īpaši, ja pērn bija novērojama pēdējos 30 gados nepieredzēti augsta inflācija, kuras rezultātā nauda zaudēja savu pirktspēju. Vienlaikus meža zemes vidējās cenas Latvijā būtiski pietuvojušās Zviedrijas dienviddaļas līmenim, taču tās tik un tā vēl ir apmēram vairāk nekā 2,5 reizes zemākas.

Tālredzīgie investori

“Visticamāk, šādai situācijai būs vairāku iemeslu kombinētā mijiedarbība,” pētījuma datus komentē SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš norāda, ka viens no būtiskajiem faktoriem, kurš Baltijā jau vairāk nekā 10 gadus spēlē lielu lomu, ir zemes — gan meža, gan lauksaimniecībā izmantojamās — cenas tuvināšanās Skandināvijas un vēl jo vairāk Centrāleiropas — postsociālisma valstu - līmenim. “To, ka zemei cenas Baltijā un jo īpaši Latvijā pieaugs, prognozēja teju vai visi, kuri bija saistīti ar šo sfēru, tomēr tik strauju cenu pieaugumu, kāds novērots tieši 2021. un 2022. gadā, gan neviens neprognozēja,” tā S. Lūkins.

2022. gadā Swedbank mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro, izsniegtā finansējuma apjoms sasniedza 62 miljonus eiro, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākais finansējuma veids, tāpat kā iepriekš, ir bijis līzings, kas aizņem vairāk nekā 70% no izsniegtā finansējuma.

Top 5 finansētās nozares ir lauksaimniecība (26% no izsniegtā apjoma), pakalpojumu nozare (14%), transporta pakalpojumu sniegšana (11%), ražošana (10%) un vairumtirdzniecība (8%). Jāatzīmē, ka finansēto nozaru top 5 ir nemainīgs, salīdzinot ar 2021. gadu, taču izsniegtā finansējuma pieauguma temps ir būtiski atšķirīgs. Tā, piemēram, lauksaimniecības nozarei izsniegtais finansējums ir palielinājies par 71%. Tas ir saistīts ar 2022. gadā pieejamo valsts atbalstu lauksaimniecībā strādājošajiem uzņēmumiem dažādu investīciju veikšanai. Bieži šo investīciju veikšanai tiek izmantots bankas vai līzinga finansējums. Vēl būtiska izaugsme ir vērojama ražošanas nozarē: 24%. Pārējās top nozarēs pieauguma tempi ir mērenāki.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Līdz šim Latvijā ir nokulti kopumā mazāk nekā 20% graudaugu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā ir nokulti mazāk nekā 20% graudaug, vēl nevar sniegt precīzas prognozes par kopumā šogad gaidāmo graudaugu ražu.

Tajā pašā laikā Dzelzkalēja-Burmistre minēja, ka šogad ražas no jau nokultajiem laukiem ļoti atšķiras un to nosaka, gan augsne attiecīgajā laukā, gan arī tas, vai maijā un jūnijā šajās vietās bija lietus.

"Ir vietas, kur ražas sausuma dēļ praktiski nav un tagad pēc vētras vispār nebūs ko vākt. Ir vietas, kurās raža ir tuvu vidējai vai pat augstāka. Situācija atšķiras pat vienas saimniecības viena lauka ietvaros - lauka vienā malā ir nulle, bet otrajā pusē kuļ varbūt 5-6 tonnas. Ir ļoti liela atšķirība," klāstīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece.

Pašlaik Latvijā inflācija jau ir zem eirozonas vidējā līmeņa. Septembrī inflācija Latvijā samazinājusies līdz 3.3 %, mēneša laikā cenu līmenim sarūkot par 0.4 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sarukums vērojams galvenokārt ar enerģiju saistītām cenām, nedaudz arī pārtikai un atsevišķiem pakalpojumiem.

Inflācijas samazinājumu septembrī veicināja valdības atbalsts daļējai elektroenerģijas sadales tarifu kompensēšanai mājsaimniecībām. Papildus tam atsevišķās apdzīvotās vietās jau ir stājušies spēkā zemāki centralizētās siltumapgādes tarifi, vairākās citās – zemāki tarifi gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Lai gan, salīdzinot ar augustu, degvielas cena ir pieaugusi, tā ir zemāka nekā pirms gada. Šādas tendences liecina, ka energocenu krīzes lielākie saspīlējumi nu ir pārvarēti.

Zemākas energoresursu cenas mazina arī spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr maize netiek ražota no elektrības vai gāzes vien, tāpēc vēl neizjūtam tik strauju pārtikas cenu samazinājumu. Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē arī laika apstākļu ietekme uz ražu, piegādes ķēžu procesi un daudzi citi faktori, no kuriem vēlētos izcelt atalgojumu nodarbinātajiem. Lai arī, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto atalgojums Latvijā ir zem valsts vidējā līmeņa, gada laikā, tostarp minimālās algas paaugstināšanas ietekmē, tas ir pieaudzis straujāk nekā vidējais atalgojums Latvijā.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.