Pārtika

Latvijas ražotājiem draudus rada Eiropas dārzeņi

Sandra Dieziņa, 02.06.2011

Jaunākais izdevums

Lai arī Latvijas dārzeņu ražotāji nozīmīgus savas saražotās produkcijas apjomus neeksportē uz Krieviju, tās lēmums aizliegt svaigu augļu un dārzeņu importu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm veselībai bīstamās baktērijas EHEC uzliesmojuma dēļ radīs problēmas arī Latvijas dārzkopjiem.

Par to liecina LTVC rīcībā esošā informācija. Lai gan Latvijas dārzeņi netiek lielos apjomos pārdoti Krievijā, tās lēmums aizliegt ES dārzeņu importu netieši Latvijas ražotājus ietekmēs ļoti būtiski. Ņemot vērā, ka ES uz Krieviju katru gadu eksportē dārzeņus vairāku miljardu eiro apmērā, tad tagad šie dārzeņi būs jāpārdod vai nu vietējā ES tirgū, tai skaitā Latvijā, vai arī jāeksportē uz citām valstīm. Tā kā nav viegli ātri atrast jaunus tirgus, tad, visticamāk, daļa produkcijas par zemām cenām nonāks Latvijas tirgū.

Par šo lēmumu jau ir izrādījuši satraukumu Lietuvas un Polijas dārzeņu audzētāji, kuri līdz šim būtiskus apjomus eksportēja arī uz Krieviju. Bet viņu produkcijai jau zināms ceļš ir Latvijas tirgus, uzskata LTVC vadītāja Ingūna Gulbe. Krievija ir valsts, uz kuru Latvijas pārtikas produkti tiek eksportēti visvairāk, bet dārzeņi nav nozīmīga produktu grupa šajā eksportā. Kopējais pārtikas eksporta apjoms uz Krieviju 20101. gadā bija par 173.3 milj.Ls, vislielākie eksporta apjomi bija alkoholiskajiem dzērieniem, sojas spraukumiem, dzīvām cūkām un sieram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, reģistrējusi sešas jaunas komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visu komercķīlu devējs ir «Mūsmāju dārzeņi», bet katrai komercķīlai ir cits ņēmējs un cita komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa.

Zemnieku saimniecība «Īskāji» ir ņēmējs komercķīlai, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 313 tukstoši eiro un ar kuru «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku. Par labu zemnieku saimniecībai «Zūmaņi» kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājusi vairākus pamatlīdzekļus, cita starpā stādu stādītāju, miglotāju, transportierus, nodrošinot prasījumsu gandrīz 229 tūkstošu eiro apmērā. Par labu zemnieku saimniecībai «Dārzi» ieķīlāti pamatlīdzekļi, nodrošinot prasījumus 81 tūkstoša eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ieguldot tūkstošus, pagarinās kāpostu dzīvi

Sandra Dieziņa, 14.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 150 tūkstošus Ls, LPKS Mūsmāju Dārzeņi būvēs kāpostu uzglabāšanas angāru.

Līdz 14. jūnijam visi pretendenti var pieteikties uz angāra projektēšanas un celtniecības darbiem, liecina publiski pieejamā informācija. Mūsmāju Dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa informē, ka jaunais angārs tiks būvēts kooperatīva biedra – SIA Dimdiņi Agro teritorijā. Saimniecības arvien palielina kāpostu audzēšanas apjomus un lai nodrošinātu kāpostu uzglabāšanu un to piegādi veikaliem visu gadu līdz jaunajai ražai, tiks realizēts jaunais projekts. Mūsmāju dārzeņi kāpostu uzglabāšanas angāru būvēs, piesaistot ES finansējumu. Jau šonedēļ Mūsmāju dārzeņi sāk tirgot jauno kāpostu, kolrābju un kabaču ražu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dārzeņu audzētājiem jākooperējas, lai eksportētu uz lieliem tirgiem

BNS, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dārzeņu audzētājiem ir eksporta potenciāls Skandināvijas tirgū, taču eksporta attīstībai tur un arī citos lielajos tirgos ir nepieciešama kooperācija, aģentūrai BNS atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka Latvijas dārzeņu audzētājiem un pārtikas ražotājiem kopumā ir eksporta potenciāls lielos tirgos, piemēram, Skandināvijā, taču jāapzinās savu iespēju robežas piegādāt partneriem vajadzīgo produkcijas apmēru. Lai to paveiktu, nepieciešama kooperācija. «Tas, ko mēs šobrīd darām ir ļoti intensīvs darbs ar pilnīgi visiem tirgiem, tā ir skatīšanās gan uz Kazahstānu, gan uz Uzbekistānu, gan arī Skandināvijas tirgu, kur iztrūkst produkcija un kur viņi diezgan daudz iepērk no Nīderlandes un Spānijas. Tas nozīmē, ja mēs spējam saražot kvalitatīvu produkciju, mums arī ir iespējas šajā tirgū tikt iekšā. Tie ir lieli tirgi un, it īpaši, ja mēs skatāmies uz Skandināviju, tad to var izdarīt tikai kooperējoties visiem Latvijas ražotājiem kopā un, principā, strādājot plecu pie pleca. Jo katram atsevišķi mēģinot iet un cīnīties vai nu kaut kādā brīdī pietrūks apjoms, vai arī mūs neuzskatīs par normāliem sadarbības partneriem,» uzsvēra Mūsmāju dārzeņu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltijas Dārzeņi turpina attīstību ar jaunas burkānu pirmapstrādes līnijas iegādi

Gunta Kursiša, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi ieguldīs 1,168 miljonus Ls jaunas burkānu pirmapstrādes līnijas iegādē, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Burkānu pirmapstrādes līniju KS Baltijas Dārzeņi piegādās Alsungas puses uzņēmums SIA Goldingen Invest. Savu dalību iepirkumu konkursā pieteica arī Tallinā bāzētais Atsit OU.

Šī gada laikā KS Baltijas Dārzeņi ir veikuši vairākus apjomīgus iepirkumus. Viens no lielākajiem šogad veiktajiem iepirkumiem ir 1,237 milj. Ls vērtā dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājuma iegāde, un arī šajā iepirkumu konkursā uzvarēja SIA Goldingen Invest. Tāpat Baltijas Dārzeņi šā gada maijā noslēdza 1,198 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma iegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, bet aprīlī tika slēgts iepirkums par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājuma piegādi, ko saskaņā ar konkursa rezultātiem veica SIA Piche.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Rīgas centrā cilvēki ir atvērtāki eksperimentiem

Anda Asere, 16.04.2019

Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot uzņēmuma Fleet Complete veidoto maršrutēšanas sistēmu kooperatīva sabiedrība Baltijas dārzeņi spējusi īsā laikā sakārtot piegādes atbilstoši izvirzītiem mērķiem, db.lv apliecina uzņēmuma loģistikas vadītājs Egils Pļavnieks.

“Uzdevums bija palīdzēt mūsu klientam plānot un organizēt maršrutus pirms piegādes veikšanas, izveidot sistēmu, kas paredz autovadītāju iepriekšēju informēšanu par gaidāmajiem uzdevumiem, kas galarezultātā noved pie ātrākā piegādēm, uzlabotas klientu apkalpošanas un efektīvāka darba,” par piegādāto produktu KS Baltijas Dārzeņi informēja Fleet Complete Pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

Praktiskais ieguvums

Ieviešot Fleet Complete maršrutu plānošanas sistēmu KS Baltijas Dārzeņi spēja pilnveidot piegādes procesu. E. Pļavnieks norādīja, ka sākotnēji bija nepieciešams risinājums, lai nodrošinātu piegādes bez nenoteiktības, bez minējumiem par to, kā darbs notiks pēc brīža un tieši to piedāvāja Fleet Complete izstrādātā maršrutēšanas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Veselīgas brokastis – mājās un skolā

Sadarbības materiāls, 14.02.2024

Pareizi sabalansētas, veselīgas brokastis nodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma! Sāciet dienu garšīgi kopā ar Pepco!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk samazinoties importam, janvārī gada griezumā eksporta vērtība pārsniedza importu

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vietējie dārzeņi un augļi ir pietiekamā daudzumā, lai tos varētu iegādāties visā Latvijā

Žanete Hāka, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no senākajām Rīgas dārzniecībām SIA Rīgas dārzeņi uzsākusi likvidāciju.

Lai arī uzņēmums sekmīgi pabeidzis 2011. gadu, uzņēmuma īpašnieki pērn pieņēmuši lēmumu pārtraukt saimniecisko darbību un uzsākt likvidāciju. Par likvidatorēm šā gada 10. janvārī ieceltas divas uzņēmuma līdzīpašnieces Inta Dimante un Valija Vēliņa.

Energoresursu sadārdzināšanās pēdējo gadu laikā, privātā īpašumā neesoša zeme un ēku un ražošanas resursu fiziska un morāla novecošanās – trīs galvenie iemesli, kāpēc nolemts izbeigt saimniecisko darbību un sākt likvidāciju, DB skaidro Valija Vēliņa. Uzņēmums zemi tikai nomāja no kādas privātpersonas un pēdējos gados nomas cenas arvien palielinājušās. Tiesa, saskaņā ar Lursoft datiem, Rīgas dārzeņu saimnieciskā darbība bijusi sekmīga – 2011. gads pabeigts ar 1,287 miljonu Ls apgrozījumu un uzņēmuma rentabilitāte bija 15 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vietējie dārzeņi poļu ražas ēnā

Raivis Bahšteins, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Trīs saimniecības iegūst Global G.A.P. sertifikātu

Sandra Dieziņa, 12.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā standarta Global G.A.P. sertifikātu ieguvušas trīs KS Mūsmāju Dārzeņi dalībnieces - z/s Galiņi, SIA Dimdiņi Agro un z/s Dārzi.

Kā pirmās saimniecības šai sertifikācijai tika izraudzītas trīs, gan pēc apjoma, gan platības lielākās kooperatīva saimniecības – z/s Galiņi un SIA Dimdiņi Agro, un viena no mazajām, bet ar daudzveidīgāko sortimentu – z/s Dārzi, informē Mūsmāju Dārzeņi vadība. Šīs saimniecības 2010. gadā ir saražojušas aptuveni 70 % no KS Mūsmāju Dārzeņi kopējā dārzeņu apjoma, kas veido vairāk kā 12 000 tonnas dārzeņu un kartupeļu. 2011. gadā dārzeņu un kartupeļu ražas ir daudz labākas, kas nozīmē, ka skaitļi tonnās būs vēl lielāki. Kopējais kooperatīva saražotais apjoms ir ap 18 000 tonnām gadā. Apgrozījums 2010. gadā bija 2,8 miljoni, bet 2011. gadā tas varētu sasniegt 3,2 miljonus. Kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju Dārzeņi apgādā ar dārzeņiem gan Latvijas, gan Baltijas veikalu tīklus -Rimi, Maxima, Prisma, Pallink, kā arī vietējās skolas, bērnudārzus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Likvidē Rīgas dārzeņus

Žanete Hāka, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā piektdienā likvidēts 1995.gadā reģistrētais SIA Rīgas dārzeņi, liecina Lursoft dati.

Dārzeņu audzētāja apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 1,154 miljonus latu, savukārt peļņa bijusi 203,12 tūkstoši latu.

Apgrozījums aizvadītajā gadā pieaudzis par 22,3%, kas izskaidrojams ar pamatlīdzekļu pārdošanu. Pērn uzņēmumā nodarbināti 60 strādājošie.

Kā savā ziņojumā norāda uzņēmuma vadība, SIA Rīgas dārzeņi ražošana pērn notika 6 ha lielās stikla siltumnīcās Biķernieku ielā. Lēmums par likvidāciju pieņemts, jo uzņēmumam nav bijuši līdzekļi tā attīstībai, kā arī zeme īpašumā. Kā norāda SIA Rīgas dārzeņi vadība, uzņēmums izmantojis vairāku gadu garumā veidotos uzkrājumus, kuri izlietoti siltuma un darba algu samaksai tekošā gada vajadzībām. Uzņēmuma vadība nav vēlējusies uzņemties risku ņemt kredītu, lai ieguldītu uzņēmumā līdzekļus, kurš atrodas uz privātas zemes, nezinot zemes īpašnieka tālākos plānus par tās izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā sausumu Polijā un citviet Eiropā, varētu sagaidīt augstākas dārzeņu cenas, bažas rada nocirstās eksporta iespējas uz Krieviju; pastiprinās kaimiņvalstu produkcijas spiediens uz tirgu

Par šī gada dārzeņu ražas apjomu pašlaik izsakāmas tikai aptuvenas prognozes, taču var secināt, ka kopumā raža ir un būs laba, vērtē Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle.

«Pašreiz tikai sākas vēlo šķirņu, piemēram, kāpostu novākšana, taču spriest par sezonu kopumā būtu pāragri. Atšķirīgu šo sezonu padara, piemēram, fakts, ka atsevišķas agrās burkānu šķirnes ienākas tikai tagad. Lai dārzeņi labi nogatavotos, ir nepieciešamas vēl dažas nedēļas un labi laika apstākļi. Tuvākajās dienās atsevišķos reģionos varētu sākties kartupeļu un sīpolu novākšana,» stāsta E. Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, var vērot, ka līdzekļi ir pamatīgi ietaupīti.

Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem dod pirmos rezultātus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc PVN samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% jau ir pirmais efekts, liecina ražotāju un tirgotāju aptauja. Jāatgādina, ka samazinātā PVN likme attiecas uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tā netiek piemērota, ja šie produkti ir, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. PVN 5% likme netiek piemērota tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras kopējā vērtība sasniedz 225 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka Baltijas dārzeņi par labu AS Citadele banka ieķīlāja vienu ķermenisko pamatlīdzekli. Komercķīlas parādnieks ir SIA Jaunkrasts. Šī ir pirmā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis šogad.

Baltijas Dārzeņu neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 18,869 miljonus eiro, kas ir augstākais apgrozījuma rādītājs kopš uzņēmuma dibināšanas. Aizvadītajā gadā uzņēmums atkal iekļuva zaudējumos, kas bija mērojami ar 31,129 tūkstošiem eiro. Jāpiebilst, ka uzņēmums bez peļņas gūšanas darbojās arī 2011. un 2012. gadā, savukārt 2013.gadu noslēdza ar 32,392 tūkstošu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Polijas dārzeņi Latvijas preci no veikalu plauktiem neizspiedīs

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomātu un gurķu audzētājs Vidzemes reģionā Z/S Kliģeni, līdzīgi kā citi dārzeņu audzētāji Latvijā ir nobažījušies par to, kā jauno sezonu ietekmēs Krievijas noteiktais embargo eiropas dārzeņu audzētājiem.

Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Raubiško ir pārliecināts – Polijas dārzeņi Latvijas preci no veikalu plauktiem neizspiedīs – taču cenas konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem, gāzes cenas un citām izmaksām.

Latvijā pirmā gurķu raža tiek ievākta martā, savukārt tomāti – aprīlī, tāpēc pircēji var justies maldināti, lielveikalu plauktos neredzot Latvijas dārzeņus plašā sortimentā. Tas nav tāpēc, ka Polijas vai Ukrainas dārzeņi ir lētāki, gluži vienkārši – pagaidām Latvijas siltumnīcās nav sācies ražas laiks. A. Raubiško līdz šim izskanējušos viedokļus par to, ka lielveikalu ķēdes atteiksies pieņemt pašmāju dārzeņus, uzskata par pārpratumu, jo tiešā komunikācijā ar lielveikaliem šādi signāli par tomātiem un gurķiem nav saņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru