Latvijā audzētajās zemenēs ir augstākais nitrātu līmenis, nekā citās, tirgū bieži nopērkamās zemenēs, secināts Sestdienas veiktajā eksperimentā.

Tika pārbaudītas zemenes no Grieķijas, Spānijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas. Eksperimentā secināts, ka viszemākais nitrātu līmenis ir zemenēs, kas augušas Polijā un Lietuvā (<36mg/kg), Spānijas zemenēs nitrātu līmenis ir bijis ~53mg/kg, Grieķijas - ~46mg/kg, bet Latvijas - 95mg/kg.

Augsts nitrātu līmenis var liecināt par pārmērīgu minerālmēslojumu izmantošanu zemeņu audzēšanā, tas var arī būt veselībai bīstams, un izsaukt gremošanas traucējumus, sliktu dūšu, vemšanu un caureju.

Latvijas zemenēs konstatētais nitrātu daudzums nav veselībai bīstams, skaidro Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas pārstāve Janīna Meistare.

Latvijas zemenēs nitrātu līmenis varētu būt tik augsts tāpēc, ka tās tirgū nonākušas īsāku laiku pēc to noplūkšanas no cera, norāda Latvijas Valsts augļkopības institūta pētniece Sarmīte Strautiņa.

Nitrātu daudzums ogās varētu būt atkarīgs arī no laika apstākļiem – vēsākā laikā bioķīmiskie procesi augos notiek lēnāk, bet siltākā – straujāk, līdz ar to iestājoties siltākam laikam ogās nitrātiem būtu jābut mazāk, jo augs tos būs patērējis briedinot ogas.

Cilvēkam diennaktī pieejamā nitrātu deva ir 4 mg uz vienu svara kilogramu. Tas nozīmē, ka 75 kilogramus smags cilvēks drīkstētu apēst līdz 300 miligramiem nitrātu vai – vairāk nekā 3 kg Latvijas zemeņu, aprēķinājusi Sestdiena.

Izdevums zemenes iegādājās Centrāltirgū, uzticoties pārdevēju teiktajam un uz kastītēm vai cenu zīmēm rakstītajam.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra