Veselības ministrijas (VM) piedāvātais nozares pašregulācijas mehānisms ir loģiskāks un ražotājiem pieņemamāks risinājums, nekā iepriekš izskanējusī ideja aizliegt atsevišķu kategoriju pārtikas produktus.

Šo alternatīvu atbalstītu lielākā daļa industrijas pārstāvju – tā pēc Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) valdes tikšanās atzina LPUF vadītājs Uldis Ronis.

Tajā pašā laikā LPUF vadītājs norādīja, ka VM ierosinājums ražotājiem apmaksāt sociālas un izglītojošas reklāmas ir diskutabls un jāvērtē detalizēti, jo uzņēmējiem tas nozīmētu ļoti lielus papildus finansiālus izdevumus.

Tajā pašā laikā LPUF vadītājs norāda, ka drīzāk skeptiski vērtējams VM priekšlikums ražotājiem – reklāmdevējiem apmaksāt arī sociālās iniciatīvas reklāmas līdzās atsevišķu pārtikas produktu preču reklāmām. Uldis Ronis komentē: «Gan nozarei, gan ministrijai jāapzinās, cik maksā reklāmas izgatavošana un pārraidīšana. Ražotāji līdz pēdējam brīdim ir klusējot pildījuši jebkuru valdības strauji pieņemto lēmumu attiecībā uz nodokļu paaugstināšanu vai jaunu ieviešanu, tāpat ražotājiem būtiski pieaugušas izmaksas par ražošanai nepieciešamajiem resursiem un tarifiem, līdz ar to «vēl vienu  mārketinga budžetu» izglītojošām reklāmām vērtēju kā ideju, ko būtu ļoti grūti atļauties. Galu galā – sabiedrības izglītošana  un informēšana par veselību tomēr ir konkrētu valsts institūciju nevis pārtikas ražotāju kompetencē.»

LPUF jau iepriekš par nepieņemamiem atzinusi no Veselības ministrijas virzītos apgrūtinājumus ražotājiem ar mērķi izglītot sabiedrību par veselīgu uzturu. U. Ronis arī atgādina, ka viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomikas balstiem - pārtikas industrija, pēdējo divu gadu laikā ir «sista» nepārdomāti un regulāri – gan ieviešot jaunus nodokļus, gan paaugstinot esošos. Turklāt jau šobrīd industrijai ir jārēķinās ar ievērojamām papildus izmaksām, tajā skaitā gaidāmo elektroenerģijas tarifu kāpumu, degvielas cenu kāpumu, ražošanas izejvielu un citu resursu pieaugumu.

Līdz ar to kārtējais nodokļu paaugstinājums valsts budžeta konsolidēšanas nolūkā jau būtu vērtējams kā klaja necieņas izrādīšana pret ražotāju līdzšinējiem aicinājumiem un ierosinājumiem, nevis kārtējo reizi paaugstināt izmaksas, bet gan sekot līdzi, lai nodokļu iekasēšanas mehānisms funkcionētu. Pārtikas industrija valstī šobrīd nodrošina ap 30 000 darba vietas. Savukārt kopējais Latvijas pārtikas industrijas gada apgrozījums ir vairāk nekā 900 miljoni latu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra