Latvijā maizi joprojām patērē mazāk, nekā citās valstīs.
Turpina samazināties maizes patēriņš, ko ietekmē gan rūkošā pirktspēja, gan cilvēku došanās ārpus valsts, informē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs, SIA Dona valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. Jaunāki statistikas dati vēl nav apkopoti, bet 2009. gadā vidēji viens iedzīvotājs patērējis 43 kg maizes, kas ir divas reizes mazāk, nekā 1996. gadā un notiekošais tirgū maizniekus vedina domāt, ka patēriņš sarucis arī 2010. gadā. Pēc Latvijas lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes asociētās profesores Aijas Eglītes veiktā pētījuma, pasaulē maizes patēriņš ir lielāks nekā Latvijā. Čīlē viens iedzīvotājs gadā patērē 82 kg maizes, Spānijā - 58 kg, Īrijā un Lielbritānijā – 50 kg, Vācijā – 56 kg, bet Bavārijas federālajā zemē pat 86 kg. Pētījums liecina, ka Latvijā rudzu maizes cena ir nostabilizējusies, bet rudzu – kviešu un baltmaizes cena atgriezusies 2007. gada līmenī. Tiesa, pēc tā, cik iespējams nopirkt maizi, iedzīvotāju pirktspēja ir 2003 – 2004. gada līmenī.
K. Zemešs uzsver, ka šobrīd arī saasinājusies konkurence starp industriālajiem maizes ražotājiem un nelielajām ceptuvēm. «Mēs varam pazaudēt daļu produktu, kas salīdzinoši ir dārgāki un ko ražo nelielās ceptuves, kam lielāka pašizmaksa, jo tās nespēj konkurēt ar industriālo produktu ražotājiem,» realitāti atklāj K. Zemešs. Piemēram, liels tirgus spēlētājs pēc nesenās nonākšanas ārvalstu investoru rokās ne tikai būtiski pazeminājis cenu produktiem, bet arī atlaidis lielu daļu strādājošos, kas ietekmē kopējo situāciju nozarē. Mums saka, ka nepieciešamas ārvalstu investīcijas, taču realitātē pēc investoru ienākšanas tiek samazināts strādājošo skaits un pārdalīts iekšējais tirgus, vērtē biedrības vadītājs, izsakot cerību, ka mazās ceptuves izdzīvos. Ja pirms pieciem gadiem biedrība apvienoja vairāk nekā 30 biedrus, tad patlaban to skaits sarucis līdz 22.