Biznesa ziņu portālā Db.lv rīcībā nonākusi informācija, ka dārzeņu konservu, pamatēdienu un piedevu ražotājs Milda KM pārtraucis ražošanu. Par to mudina domāt arī novērojumi, ka šī ražotāja produkcija veikalos vairs nav pieejama.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA GGV Invest. Tā preses pārstāvis Mārcis Krastiņš Db.lv informēja, ka, lai uzņēmums Milda KM spētu augt un tālāk attīstīties ir nepieciešamas jaunas investīcijas uzņēmuma ražošanas līdzekļos.

«Uzņēmuma īpašniekiem pašlaik ir izstrādāts skaidrs tālāko investīciju plāns un notiek sarunu process ar vairākiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, kuri apliecinājuši vēlmi uzņēmumā ieguldīt līdzekļus un attīstīt to nākamā līmenī. Ja iepriekš Milda KM, galvenokārt, uzmanību koncentrēja uz vietējo - Latvijas tirgu, tad turpmāk uzņēmums fokusēsies uz eksporta tirgiem. Ceram tuvākajā laikā publiski ziņot par uzņēmuma tālākajiem attīstības plāniem un stratēģisko virzību,» skaidro M.Krastiņš.

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Konservu un pārtikas piedevu ražotājs SIA Milda KM izsludinājis konkursu uz rūpnīcas direktora amatu. Uzņēmuma ražotne atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā Kocēnos, kas rada sava veida ierobežojumus attiecīgā speciālista meklējumos, portālam db.lv atzina uzņēmumā.

«Jau šodien varam teikt, ka interese ir salīdzinoši liela. Apzināmies, ka uzņēmuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta rada savus ierobežojumus, bet kopumā uz atlases procesu skatāmies pozitīvi. Vienmēr vēlme ir piemeklēt speciālistu ar pēc iespējas plašākām kompetencēm, bet, neskatoties uz vēlmēm, ir jāpaliek reālistiem, ar stabilu pamatu,» norāda uzņēmuma Personāldaļā.

Kopš 2008. gada uzņēmums investējis vairāk nekā 2,8 miljonus eiro jaunās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, attīstot esošo un jauno produktu klāstu, stiprinot produkcijas kvalitāti. «Uzņēmumam attīstoties veidojas nepieciešamība vairāk uzmanību veltīt tieši ražošanas procesu pilnveidošanā, ieviešot modernus vadības risinājumus, fokusējoties uz standartiem, kas dod konkurences priekšrocības ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksporta tirgos. Ražošanas process ir viens no galvenajiem «zobratiem» uzņēmuma kopējā mehānismā un arī būtisks atbalsts jaunu produktu izstrādē pārtikas tehnologiem, mārketingam. Līdz ar to, lai uzņēmums spētu piepildīt savu redzējumu, ir vajadzība padziļinātai ražošanas procesu integrācijai pārtikas tehnoloģiju kompetencēs,» skaidro Milda KM.

Elektroniskajā izsolē pārdoti maksātnespējīgā augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA "Milda KM" piederoši divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi, tostarp produkcijas ražotne Kocēnos, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē.

Izsoles uzvarētājs par lietu kopību nosolījis 320 195 eiro. Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 561 953 eiro apmērā, tostarp funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu izsoles sākumcena bija 147 000 eiro, ražošanas iekārtu un krājumu, tostarp ar beigušos derīguma termiņu kopējā sākumcena bija 389 200 eiro, bet preču zīmju izsoles sākumcena bija 25 753 eiro. Izsolē piedāvāja iegādāties "Milda KM" zemes un būvju īpašumu "Jaunliberti", Kocēnos.

Attiecīgais īpašums sastāv no pārtikas produktu ražotnes, kuras sastāvā ietilpst divstāvu administratīvā ēka 355,4 kvadrātmetru platībā, ražošanas ceha ēka - 1116,6 kvadrātmetru platībā, noliktava - 874,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 29,5 kvadrātmetru platībā, nojume - 126,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 12,1 kvadrātmetra platībā, noliktava - 415,6 kvadrātmetru platībā un garāža - 83,8 kvadrātmetru platībā.

Pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs Vilnis Vorobjovs atkāpies no amata, un otrdien, 17.jūlijā šīs izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Vilnis Vorobjovs uzņēmuma valdē darbojās kopš 2015.gada maija, bet kopš 2015.gada septembra viņš bija SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs.

Tā kā amatu atstājušais valdes priekšsēdētājs bija vienīgais pārtikas ražotāja valdes loceklis, šobrīd uzņēmumam nav reģistrēta neviena amatpersona.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Augļu un dārzeņu pārstrādātājs Milda KM ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas ietvaros palielinājis ražošanas efektivitāti par 18-20%, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edijs Vegners.

Viņš teica, ka ražotnes rekonstrukciju Milda KM īstenoja pagājušajā gadā, savukārt šogad septembrī pabeidza ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas otro kārtu. Līdz gada beigām plāno iekārtas apgūt ar pilnu jaudu. «Patlaban ir ļoti grūti pilnvērtīgi novērtēt projekta pienesumu, jo tikai vienu mēnesi ražojam ar šīm iekārtām un vēl notiek apmācības, receptūras un jauno tehnoloģiju, kā arī tehnikas bāzes apguve.(..) Kopumā mums bija mērķis sasniegt 30% ražošanas efektivitāti,» sacīja Vegners, piebilstot, ka līdz šā gada beigām, visticamāk, plānoto ražošanas efektivitātes kāpumu izdosies sasniegt.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Vidzemes rajona tiesa 12. jūnijā pasludinājusi pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» maksātnespējas procesu, un 14. jūnijā par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Pušpurs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka SIA «Milda KM» laikā no 2014. līdz 2017. gadam ieskaitot darbojusies ar zaudējumiem, kuri ar katru gadu palikuši arvien lielāki. 2017. gadā, kurš ir pēdējais, par kuru šobrīd pieejama ražotāja finanšu informācija, uzņēmuma zaudējumi sasniedza 172 tūkstošus eiro, kamēr uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,383 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa arī liecina, ka uzņēmumam uz šī gada 7. jūniju bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 241 tūkstoša eiro apmērā.

SIA «Milda KM» dibināta 1995. gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder četrām privātpersonām - Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko, Viesturam Kuļikovskim un Gundaram Kuļikovskim.

Izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 3.oktobris, bet noslēguma datums - 4.novembris plkst. 13.

Brīvības piemineklim šogad jubileja - aprit 80 gadu kopš tā atklāšanas. Smagās durvis Brīvības pieminekļa aizmugurē ikdienā ver vienīgi monumenta uzraugi, kas rūpējas par telpām pieminekļa iekšienē. Taču īpašās reizēs šāda iespēja ir arī citiem, otrdien raksta laikraksts Diena.

Telpa ir vēsa, bet skaista. Tās vidū uz paaugstinājuma novietota Goda grāmata. Pirmais ieraksts veikts pirms četriem gadiem, parakstoties Rīgas pilsētas vadībai.

Grūti iedomāties, ka vēl pirms četriem gadiem te bijusi slotu glabātava, taču radusies ideja svinīgās ziedu nolikšanas padarīt īpašākas. Tagad viesi var ienākt un atstāt savu vēlējumu. Uz trepju margām sakārtas vainagu lentes. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis skaidro – bijis žēl tās mest ārā un kopš 2006. gada sakrāta ievērojama kolekcija. Tās atstājuši pat karaļi un imperatori.

Kamēr aplūkojam pieminekļa iekštelpu, apkārt rosās Regīnas kundze – viņa ir viena no tiem, kas ikdienā rūpējas par pieminekli. Klāt ir gandrīz katru dienu un, kā slavē G. Gailītis, laukumā dzenās pat pāris koku lapu. Sieviete ir kautrīga un labāk strādā nekā runā, bet par savu darbu viņa saka: «Man tā ir goda lieta.» Arī no malas jūtams, ka viņai piemineklis ir dārgs un savu darbu vēlas izdarīt pēc iespējas labāk. Viņa pieminekli un tā apkārtni kopj kopš 2008. gada. Toreiz, kad uz šejieni nosūtīta no Brāļu kapiem, sieviete bijusi pārsteigta, bet pateicīga par uzticību. Viņa uzskata, ka piemineklis ir jāsargā. Vairākkārt lūdz mums, lai pasakām, ka sveces plastmasas trauciņos likt nevajag, jo tās bojā pieminekļa pamatni, un, kādā brīdī pat nepabeidzot iesākto teikumu, steidz aizrādīt jauniešiem, kuri apsēdušies uz trepēm.

Vēlreiz izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 2019.gada 29.novembris, bet izsoles noslēguma datums un laiks: 2019. gada 30.decembris plkst. 13.00.

Konservu un pārtikas piedevu ražotāja SIA Milda KM sākusi eksportu uz Austrāliju, turp nosūtot pirmās kravas ar pelēko ziņu konserviem, kā arī izvērš tirdzniecību Japānā, kur lielākais noiets ir Ukraiņu boršča zupai, aģentūru LETA informēja uzņēmuma tirgvedības vadītāja Elīna Cape.

Viņa atzina, ka pēc eksporta ierobežojumiem uz Krieviju un NVS valstīm uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis par 5,7%, taču uzņēmums šo kritumu plāno kompensēt ar kāpumu citos tirgos.

«Esam atraduši sadarbības partnerus Austrālijā, turp jau ir aizsūtītas pirmās kravas ar Latvijas pelēkajiem zirņiem. Kopumā šogad lielākais eksporta pieaugums - 121% - ir Japānas tirgū, kur iecienīts Ukraiņu borščs. Tāpat ievērojams - 43% - kāpums bijis Lietuvas tirgū, arī Īrijas tirgū pieaugums ir par 2%. Patlaban meklējam arvien jaunus eksporta tirgus, kas nosegtu NVS valstu zaudējumus,» atzina uzņēmuma pārstāve.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi lieto eiro valūtu jau patlaban, ņemot kredītus, veidojot uzkrājumus un arī norēķinoties par pirkumiem.

Tādējādi Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir apkopojis tās situācijas, kurās Latvijas mājsaimniecības ar savu rīcību novērtē eiro ieguvumus.

«Latvijas iedzīvotāji ir izteikti praktiski cilvēki, un tāds no personīgā budžeta perspektīvas ir arī viņu skatījums uz eiro, visaugstāk vērtējot situācijas ar tīru finanšu ieguvumu. Latvijas iedzīvotāji ir lepna nācija - viņiem patīk, ka viņu Milda tiks likta vienā makā ar lielvalstu valūtām - Vācijas ērgli, Spānijas karali Karlosu vai austriešu Mocartu. Visbeidzot, Latvijas iedzīvotājiem joki nav prātā, kad runa ir par viņu finansēm, un, kaut arī vairāk nekā trešā daļa piemin to, ka pēc eiro ieviešanas viņu alga vismaz skaitliskā izteiksmē būs neierasti liela, pierašana pie naudas jaunās vērtības daudzus iedzīvotājus dara bažīgus,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Lietuvas jaunuzņēmums Vinted UAB no hobija projekta, lai pārdotu savas drēbes internetā un to vietā iegādātos citas, pārtapis starptautiskā biznesā

VINTED BIROJA FOTOGRĀFIJAS SKATIES RAKSTA GALERIJĀ!

Šobrīd Mildas Mitkutes (Milda Mitkutė) un Justa Janauska (Justas Janauskas) izveidotajai platformai Vinted ir 15,5 miljoni lietotāju, un katru dienu tai pievienojas 11 tūkstoši jaunu. Kopumā Vinted ir izvietoti 22,3 miljoni preču, un katru minūti tiek pārdotas 90. Uzņēmums piesaistījis 50 miljonus eiro no investīciju fondiem Accel Partners, Insight Venture Partners un Hubert Burda Media.

Bizness aptver ASV, Lielbritāniju, Vāciju, Austriju, Franciju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Nīderlandi un Spāniju.

Vinted mērķis ir mainīt to, kā cilvēki iepērkas, lai lietotas mantas būtu viņu pirmā izvēle. «Mūsu mērķis ir panākt, lai katru reizi, iedomājoties par jaunu kleitu vai citu apģērbu, cilvēks dodas uz Vinted, nevis uz Zara vai H&M,» saka M. Mitkute.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Pēc cīņas ar dūrēm vairs nevicinās, tāpēc nav nozīmes prātot, vai eiro ieviešana Latvijā pašlaik bija vai nebija vajadzīga. Tagad ir vērts reāli paskatīties uz faktiem un apkopot ieguvumus un riskus nākotnei.

Pēc būtības eiro Latvijas ekonomikai nav nekas jauns – jau kopš 2005. gada, kad lats tika atsaistīts no tā saucamā SDR valūtu groza un pēc fiksēta kursa piesaistīts eiro, lats faktiski bija eiro kopija. Tagad, kad eiro jau dažas dienas kļuvis par oficiālu maksāšanas līdzekli arī Latvijā, vislielākais stress, šķiet, ir tirgotājiem, kam vēl kādu laiku būs jātiek galā paralēli ar divām valūtām – eiro un latu. Turklāt daļa iedzīvotāju veikalus izmanto kā naudas mainīšanas punktu, norēķinoties, piemēram, par vienu pamelo ar 100 latu banknoti. Labi, ja vēl ne viltotu. Cilvēkiem ir neliels psiholoģisks šoks, kad ierastās cenas, piemēram, par benzīnu, kļuvušas par kādiem 30–40% augstākas, līdz apziņā ataust – tas taču eiro... Taču citādi pat ar eiro ieviešanu saistītie finanšu ļaudis atzīst, ka viss noticis mierīgāk, nekā gaidīts.

Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai

Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.

Dabisks, bet nevēlams

Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Lat Eko Food, kas ražo Rūdolfa mammas biezeņus, Ādažos būvē savu ražotni, un nupat nosvinēti tās rūpnīcas spāru svētki.

Kopumā jaunajā biezeņu ražotnē tiks ieguldīti četri miljoni eiro. «Šobrīd ir piesaistītas ievērojamas investīcijas uzņēmuma darbības paplašināšanai un esam nolēmuši izveidot jaunu ražotni mūsu produktu ražošanai. Vienlaikus ar investīciju piesaisti, esam piesaisījuši arī Eiropas Savienības finansējumu jaunās ražotnes izveidei. Projektā plānots ieguldīt aptuveni četrus miljonus eiro,» JIC biznesa inkubatora izdevumam stāstīja Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone.

Rūpnīcas būvi plānots pabeigt šā gada septembrī un tajā tiks izmantotas Vācijas uzņēmuma iekārtas. «Vācijas iekārtu piegādātāji bija pārsteigti par īso projekta realizācijas termiņu, kurā plānots izveidot ražotni, bet mums – jaunajiem uzņēmējiem ir jādarbojas ātri, īpaši ņemot vērā, ka Eiropas līdzfinansēta projekta realizācijas laiks ir viens gads, bet viss ir izdarāms,» norādīja E. Martinsone.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Burtnieku novada uzņēmējs Uldis Reņģe, kurš 16 gadus bija pārtikas ražošanas uzņēmuma Milda MK īpašnieks, šobrīd nodarbojas ar savu sirdslietu – elektroniku.

Kopā ar dēlu Ivaru, kurš ir programmētājs, viņš ir radījis elektrības sargsuni Gdog un Maple CO2 monitoru. Ideju uzņēmējam netrūkst, būdams kaislīgs makšķernieks, viņš ir iecerējis izstrādāt ierīci, ar kuru no Daugavas ārā vilināt samus.

No pārtikas pie inovācijas

«Man ļoti žēl, ka pirms deviņiem gadiem pārdevu uzņēmuma kapitāldaļas latviešu puišiem, kuri, kā es domāju, spēs ar savām zināšanām un esošajiem resursiem šo uzņēmumu pacelt. Tiku atstādināts no vadības, arī daudzi citi aizgāja. Kad uzņēmumam nocērt galvu, grūti to mākslīgi pieaudzēt. Viens pēc otra mainījās direktori, kā rezultātā uzņēmums ir bankrotējis un tiek izpārdots tā īpašums,» nopūšas uzņēmējs, atgādinot, ka savulaik tajā bijušas simts darba vietas un tas ir strādājis visu diennakti. «Tam bija visi ISO sertifikāti, uz Lietuvu vien katru dienu tika eksportētas 20 tonnas produkcijas,» atceras U. Reņģe. Jautāts, kāpēc pārdevis uzņēmuma kapitāla daļas, viņš teic, ka 16 gadu laikā bija izdedzis. «Tas ir ļoti ilgs laiks pārtikas ražošanā, kas ir ļoti smags bizness. Teju visi pārtikas uzņēmumi, cik man zināms, ir pārdoti. Tā degsme, ar ko sākām, 90. gadu pirmajā pusē, nodzisa zem spiediena, kas nāca no visām pusēm. To bija grūti izturēt,» neslēpj uzņēmējs. 1993. gadā viņš bija nodibinājis arī SIA Gercini – uzņēmumu augļu audzēšanai un pārstrādei, kas kopš 2007. gada nodarbojās ar pārtikas ražošanas un fasēšanas iekārtu izgatavošanu un uzstādīšanu. Šobrīd tas nav aktīvs, jo visus spēkus un enerģiju U. Reņģe kopā ar savu sievu Ilonu un bērniem velta uzņēmumam GDog, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu.

Lai gan 12 gadu laikā Latvijai Eiropas stabilizācijas mehānisma pamatkapitālā būs jāiemaksā kopumā 325, citi ieguvumi daudzkārt pārsniegs šos tēriņus, DB kluba diskusijā par eiro ieviešanu un ES daudzgadu budžetu uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Starp šiem ieguvumiem ir ikgadējs vismaz 30 miljonu latu ietaupījums valsts budžetā, jo samazināsies procentu likmes aizdevumiem. Ievērojams ietaupījums sagaidāms arī no valūtas konvertācijas darījumu samazināšanās, jo pēdējo piecu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi latu maiņai uz eiro tērējuši 600 miljonus eiro. V. Dombrovskis arī šaubās par to, ka Latvija piedzīvos cenu kāpumu eiro valūtas maiņas dēļ.

Finanšu ministrs Andris Vilks pauda cerību, ka arī emocionāli apsvērumi, kas vērsti pret eiro, ies mazumā. Par to liecinot, piemēram, viņa mātes atzītais, ka «Milda» uz eiro monētām izskatoties skaisti.