Labāko no centralizētas biznesa vadības var realizēt arī valsts uzņēmumu pārvaldē, uzskata NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

Jāatgādina, ka NP Foods laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gadam ir apvienojis vairākus pārtikas nozares uzņēmumus - Staburadze, Gutta, Laima, Staburadzes konditoreja, Saldumu tirdzniecība un NP Logistics. Šo uzņēmumu apvienošana ir bijusi veiksmīga, jo apvienotie uzņēmumi ir ļoti līdzīgi, precīzāk, visi šie uzņēmumu darbojas pārtikas biznesā, tiem ir līdzīgi klienti un piegādātāji, kā arī biznesa vadības modelis. Šāda apvienošana ir ļāvusi nodrošināt pārvaldes efektivitāti, piesaistīt profesionālus vadītājus, samazināt izmaksas par aptuveni trešdaļu, kā arī samazināt biznesa procesu skaitu, kā rezultātā ir palielinājusies kopējā pelnītspēja, skaidro vadītājs.

Veselības ministrijas iecere uzlabot ministrijas budžeta situāciju ar papildus nodokļu sloga piemērošanu Latvijas pārtikas ražotājiem ir absurda un pat klaji kaitnieciska īpaši industrijā, kas izrāda pieaugošu eksportspēju.

Tāuzskata saldumu ražotāju a/s Laima un a/s Staburadze un bezalkoholisko dzērienu ražotāja Gutta vadība. NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis, komentējot iecerēto nodokļa ieviešanu neveselīgai pārtikai, atzīst, ka šī iniciatīva ir pretrunā ar valdības postulēto atbalstu vietējo ražotāju darbības veicināšanai, un tās piemērošanas gadījumā var iegūt tikai pretēju efektu, graujot valsts tautsaimniecības attīstību, kas tikko sāk atgūties no pēdējo gadu straujās lejupslīdes.

«Šādai Veselības Ministrijas iniciatīvai nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, bet publiski sniegtais pamatojums nodokļu celšanai, liek domāt, ka ministrijai nav arī izpratnes un skaidras darbības vīzijas, ko darīt, lai patiešām uzlabotu Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli un uztura paradumus. Turklāt šāda nodokļa piemērošana atsevišķu nozaru produktiem, kas pat nav ikdienas pārtikas grozā, ir klaji diskriminējoša attiecībā pret citām nozarēm un pretrunā ar brīvā tirgus sistēmu. Ekonomikas lejupslīdes laikā, samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, strauji saruka produktu grupu patēriņš, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Līdz ar to, piemērojot papildus nodokļu slogu šīm produktu grupām, tiks sagrautas šo nozaru attīstības iespējas,» pauž J. Jonaitis. Viņaprāt, šobrīd vairāk jādomā par vietējo ražotāju darbības veicināšanu, nevis tās kavēšanu - rosinot jaunas, pat absurdas, nodokļu likmes bez spēcīga ekonomiskā pamatojuma.

Saistībā ar dāņu profesora Stēna Stendera apgalvojumiem par Selgas vafeļu kaitīgumu to ražotājs vērsies Konkurences padomē (KP) ar iesniegumu par negodīgas konkurences darbībām, kā arī Drošības policijā, lūdzot ierosināt krimināllietu par neslavas celšanu un apzinātām darbībām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

Tiek aprēķināts arī morālais un materiālais kaitējums, lai celtu prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību, kā arī plānots vērsties Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, biznesa portālu Nozare.lv informēja AS Laima un AS Staburadze vadības uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

Viņš norāda, ka saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību EK jāgādā, lai netiktu izkropļota dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecībā.

Ražotājs patlaban veic skrupulozu izpēti par kaitējumu, ko uzņēmumam un zīmoliem Selga un Laima nodarījuši dāņu profesora apgalvojumi. Savā paziņojumā NP Foods tos dēvē par «falsificētu un šokējošu paziņojumu».

Ar nākamā gada janvāri pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētāja amatā darbu uzsāks Rolands Gulbis.

R. Gulbim ir ievērojama pieredze vairāku Latvijas pārtikas nozares nozīmīgāko uzņēmumu pārvaldē un vadībā, informē NP Foods sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jāatgādina, ka viņš vadījis a/s Latvijas balzams un a/s Valmieras piens.

Līdzšinējais NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis pēc 12 gadu darbības vadošo Latvijas saldumu ražošanas uzņēmumu Staburadze, Laima, kā arī sulu un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmuma Gutta vadībā un attīstīšanā, turpinās darbu uzņēmuma NP Foods akcionāru pārvaldes institūcijā. Tieši J. Jonaiša vadībā 2009. gadā tika realizēts stratēģiskais mērķis - izveidots saldumu un dzērienu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmums - NP Foods. Uzņēmums nodrošina vienotu vadību un attīstību grupas uzņēmumos Laima, Staburadze, Gutta, Staburadzes Konditoreja, Saldumu Tirdzniecība un NP Logistics. 2009. gadā veiktās strukturālās reformas nodrošinājušas iespēju operatīvi izmantot sinerģijas iespējas, panākt rentabilitātes uzlabošanos un veidot stingru pamatu turpmākajai attīstībai laikā, kad Latvijas ekonomika piedzīvoja lejupslīdi.

NP Foods grupas uzņēmumu a/s Staburadze, a/s Laima un a/s Gutta vadībā notikušas izmaiņas – savu pozīciju uzņēmumu padomēs pametis to līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Juris Jonaitis, viņa vietā stājoties līdzšinējam Staburadzes, Laimas un Guttas padomes priekšsēdētāja vietniekam Daumantam Vītolam, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Turpmāk D. Vītols pildīs uzņēmumu padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Savukārt līdzšinējais padomes loceklis uzņēmumos mainījis savu padomes locekļa amatu pret padomes priekšsēdētāja «krēslu». NP Foods grupas uzņēmumu padomēs iecelta arī Dita Daukste, kas turpmāk pildīs padomes locekles amata pienākumus, D. Daukste līdz šā gada augusta sākumam darbojās a/s Staburadze valdē.

Jau vēstīts, ka kopš 2012. gada 2. janvāra NP Foods valdes priekšsēdētāja amatā stājies bijušais Valmieras piena vadītājs Rolands Gulbis, kas šajā amatā nomainīja J. Jonaiti. Bijušais NP Foods vadītājs turpina darbu uzņēmuma akcionāru pārvaldes institūcijās.

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam SIA Čilija Pizza, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes locekļa amata atcelts Dainius Kalina, kurš amatu ieņēma kopš 2013.gada 19.jūnija, un viņa vietā iecelts Saulis Jonaitis. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka savu amatu valdē saglabājis Dainius Dauparas, kurš SIA Čilija Pizza valdes locekļa pienākumus pilda kopš 2013.gada 21.novembra.

Lietuviešu Čili Holdings UAB piederošā SIA Čilija Pizza Latvijā darbojas kopš 2001.gada novembra. Uzņēmums 2012.gadā spējis sasniegt 8,945 miljonu eiro apgrozījumu, gadu gan pabeidzot ar zaudējumiem 15,822 tūkstošu eiro apmērā.

Pamatojoties uz SIA Čilija Pizza un nozares vēsturiskajiem finanšu rādītājiem, Lursoft aprēķinājis, ka picērijas vērtību veido 3,841 miljons eiro.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Saldumu ražotāja a/s Laima ražotnē realizēts investīciju projekts 765 tūkstošu latu (jeb aptuveni viena miljona eiro) apjomā, informē kompānija.

Investīciju rezultātā uzņēmums ieviesis jaunas tehnoloģijas, kas paver iespējas radīt konfektes vienlaikus ar diviem pildījumiem, kā arī pildījumā ievietot, piemēram, veselus riekstus. Laimas vadības uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis atzīst, ka krīze devusi pozitīvu impulsu uzņēmuma attīstībai un šobrīd daudz intensīvāk tiek strādāts jaunu produktu attīstībā, kā arī eksporta izvēršanā.

Jaunās tehnoloģijas būtiski uzlabo uzņēmuma iespējas jaunu produktu ieviešanā, kvalitātes paaugstināšanā un piedāvājuma variēšanā patērētājiem. Savukārt jauna iepakošanas mezgla uzstādīšana radījusi iespēju jaunā veida konfektes ietīt atsevišķi, izmantojot tā saucamo «single on top» tehnoloģiju. Savukārt, kārbu segmentā uzlabota arī kārbu iesaiņošanas procedūra, kas ļauj iesaiņojumu veidot kvalitatīvāk un dara to pievilcīgāku.

Darbu Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja amatā atstājis Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits, savukārt par jauno organizācijas vadītāju ievēlēta AS Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šmits norādīja, ka turpinās darboties LPUF padomē.

«Pats esmu pieņēmis šo lēmumu un atstājis šo pozīciju, jo esmu izdarījis galvenos darbus, ko biju uzņēmies,» sacīja Šmits.

Savukārt jaunā padomes priekšsēdētāja sacīja, ka viņas darba prioritāte būs biznesa vides sakārtošana par labu vietējiem ražotājiem.

«Pārtikas nozare ir ļoti svarīga valstij. Galvenais ir pārtikas ražotāju darba un biznesa vides sakārtošana, lai ražotāji vairs nebūtu kā lūdzēji un nebūtu spiesti nepārtraukti aizstāvēties pret dažādiem uzbrukumiem,» sacīja LPUF vadītāja.

Šmits LPUF vadīja kopš 17.jūnija, kad organizācijas valde veica izmaiņas valdes sastāvā, par valdes locekli ieceļot līdzšinējo federācijas biroja vadītāju Ligitu Turneri. Šo izmaiņu rezultātā amatu zaudēja iepriekšējais LPUF vadītājs Uldis Ronis.