http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(364).jpg

Jau ilgu laiku Latvijā tiek spriests par to - vajag vai nevajag ieviest tā saucamo depozītsistēmu tukšajam dzērienu iepakojumam. Faktiski šis jautājums jau sen ir ieguvis kārtīga karsta kartupeļa statusu - visi saprot, ka vispār jau kaut kas šajā jomā būtu jādara, tikai neviens tā īsti negrib būt darītājs, un arī par sākuma datumu ilgstoši nav bijusi nekāda skaidrība.

Pozitīvi ir tas, ka beidzot vismaz kaut kas uz labo pusi ir pavirzījies - paedzēts, ka depozītsistēmai Latvijā jābūt no 2015. gada, tātad - faktiski pēc pilniem trīs gadiem. Un tas ir pitiekams laiks, lai šim procesam pilnībā sagatavotos visas iesaistītās puses, protams, cerībā, ka nebūs kāds, kurš visu novilks līdz pēdējam brīdim, lai pāris mēnešus pirms minētā datuma sāktu histēriski bļaut par nepamatotām prasībām, pārāk lieliem izdevumiem un tamlīdzīgiem visai universāliem aizbildinājumiem.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Depozītsistēmas ieviešana sadārdzinājusies par vairākiem miljoniem Ls, kas komersantos raisa neizpratni.

Ja sākotnējās aplēses 2012. gada sākumā depozīta sitēmas ieviešanai tika rēķinātas 9 – 12 miljonu Ls apjomā, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā koncepcijā tās pieaugušas līdz 14 – 18 miljoniem Ls. Koncepcija, ko otrdien skatīs valdība, liecina - 4,2 miljonus Ls plānots tērēt operatora infrastruktūras izveidei, bet 13,8 miljonus Ls – iekārtu iegādei un taras punktu aprīkošanai.

VARAM gan skaidro, ka šīs sistēmas ieviešanas summa atkarīga no iekārtu skaita, kas savukārt atkarīgs no depozīta sistēmas dalībnieku lēmumiem par depozīta punktu izveides. Valsts budžeta finansējums šīs sistēmas ieviešanai nav paredzēts, bet VARAM uzskata, ka šim mērķim būtu jāpiesaista finansējums no ES fondiem 2014. - 2020. gadam.

Iepakojumu depozīta sistēmas dalībnieki no dabas resursu nodokļa (DRN) tiks atbrīvoti, savukārt tie uzņēmumi, kuri depozītsistēmā nepiedalīsies, nodokli maksās desmitkārtīgi, tā paredz VARAM izstrādātie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Valdībā atbalstītie grozījumi paredz atbrīvot no nodokļa maksāšanas uzņēmumus, kuri piedalās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā, respektīvi - tos, kuri ir reģistrējušies par iepakojuma apsaimniekošanu un noslēguši līgumu par dalību iepakojuma depozīta sistēmā ar iepakojuma depozīta sistēmas operatoru, kuram savukārt ir līgums ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) padotībā esošu iestādi, kā arī uzņēmumi, kuri šīs sistēmas ietvaros nodrošina depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanu no patērētāja un reģenerēšanas apjomus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apņēmības pilna pēc daudzu gadu sarunām beidzot ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu Ministrija patlaban plāno, ka šo sistēmu veidot kā jauktu – pilsētās tukšās pudeles pieņemtu un pretī izdotu naudu automāts, bet laukos šos pienākumus veiktu algoti darbinieki.

Tas arī nozīmētu investīcijas darbavietu radīšanā reģionos, citējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmunds Sprūdžs (RP), vēsta laikraksts Diena.

Par tukšo dzērienu iepakojumu depozītsistēmu tiek runāts jau teju desmit gadus. Pirms četriem gadiem pat tika analizēta šādas sistēmas ieviešana un tika plānots, ka tā sāks strādāt 2010. gadā. Patlaban VARAM par šādas sistēmas iespējamo ieviešanas laiku min 2015. gada sākumu.

«Pēc 2008. gada aprēķiniem, Latvijai sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi 10 – 12 miljoni latu. Uz doto brīdi tas varētu būt par pāris miljoniem mazāk. Ar struktūrfondu atbalstu valsts varētu segt pusi no šiem līdzekļiem,» norāda VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Sūdzību skaitu iepirkumos varētu mazināt valsts nodeva līdz 500 latiem atkarībā no līguma cenas, atzīst bijušais Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.

Komentējot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.augustā, bijušais IUB vadītājs atzina, ka grozījumi likumā bija nepieciešami, taču tajā ir iekļauta strīdīga norma, kas varētu palielināt sūdzību skaitu.

No Publisko iepirkumu likuma ir izslēgta norma, kas noteica pretendentu izslēgšanas nosacījumus publiskajos iepirkumos, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem ienākumiem valstī. Šo normu Tiknuss novērtēja kā mākslīgu veidojumu.

«Var būt, ka atsevišķos rajonos, atsevišķās nozarēs tiek nomaksāti visi nodokļi, taču alga ir minimālās algas līmenī. Tajā pašā laikā konkrētajā nozarē strādājošs uzņēmums citā reģionā maksā lielākas algas, bet aploksnē. Ar aplokšņu algām var cīnīties, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti. Aplokšņu algas pēc būtības nav iepirkumu jautājums,» teica Tiknuss.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Dzērienu ražotāji pauž satraukumu, ka bez ekonomiskā pamatojuma izskatīšanai valdībā tiek virzīta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.

Latvijas dzērienu industrijas pārstāvji aicina Vides ministriju nekavējoties iesniegt salīdzinošos aprēķinus par Latvijā darbojošos konteineru (šķiroto atkritumu vākšanu) sistēmu un plānoto depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, lai varētu turpināt attīstīt ekonomiski izdevīgāko risinājumu valstij. Jau šobrīd vairāki neatkarīgu ekspertu veiktie pētījumi norāda uz plānotās sistēmas nepilnībām, kas nesniegtu cerēto rezultātu, bet tā vietā būtu papildu izmaksu slogs iedzīvotājiem.

«Pirms aptuveni diviem gadiem premjers Valdis Dombrovskis Vides ministrijai uzdeva veikt salīdzinošus aprēķinus visizdevīgākajai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai nākotnē, kuros tiktu salīdzināts šķirotās atkritumu vākšanas sistēmas un plānotās depozīta sistēmas ekonomiskais izdevīgums. Līdz pat šim brīdim no Vides ministrijas neesam saņēmuši nekādus aprēķinus, bet, neskatoties uz to, jau 7.februārī valdība plāno pieņemt lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu un noteikt ieviešanas laiku,» sašutumu pauž Alus darītāju iepakojumu savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Videonovērošanas ierīkošana veikalos būs jāveic vienlaikus ar pāreju uz eiro, kas jau tā radīs izdevumus tirgotājiem, un šis slogs draud iznīcināt mazos tirgotājus, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Pagājušā nedēļa Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas līdz ar citiem ierobežojumiem alkoholisko dzērienu tirdzniecībā paredz nepārtrauktu obligātu videonovērošanu. Tās ieviešanas nolūks – panākt lielāku kontroli pār pārdevējiem, kas nelikumīgi pārdod alkoholu nepilngadīgajiem. Publiskajā telpā nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un policijas statistika par administratīvi sodītajiem pārdevējiem vai anulētajām licencēm uz tirdzniecības vietām par alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgām personām, norāda LTA, uzskatot, ka tiesībsargājošās iestādes nav izmantojušas visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai to izskaustu.

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt.

Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Ieguldot 21 000 eiro un piecus mēnešus tehnoloģijas izstrādei, uzņēmums "OBDO" uzsācis bezalkoholiskā džina ražošanu, informē uzņēmumā.

Dzēriena ražotājs "OBDO" iepriekš Latvijā ražoja un destilēja London dry stila džinu, taču, redzot tirgus pieprasījumu alkoholisko dzērienu alternatīvām, uzņēmums nolēma produktu klāstu papildināt ar dzērienu, kas ļaus baudīt džinam raksturīgās garšas nianses ar 0% alkohola sastāvu.

Pasaulē arvien vairāk dzērienu ražotāju iegulda lielas investīcijas augsta līmeņa alkoholisko dzērienu alternatīvu radīšanai. Jūtot pasaules dzērienu tendenču ienākšanu un dzīvesveida maiņu Latvijā, uzņēmums redzējis potenciālu dzērienu radīšanai, kas garšas ziņā pēc iespējas vairāk atgādina iecienītākos alkoholiskos kokteiļus. Pēc vairāku mēnešu produkta testēšanas un receptes izstrādes, tirdzniecībā nonācis OBDO 0% džins, kas šobrīd pieejams tikai "OBDO" un SIA "Valmiermuižas alus".

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un viena no retajām visā Eiropā, kura ir ieviesusi paaugstinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā cukura daudzumu.

"Kopš 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs pārsniedz 8 gramus, ir piemērots paaugstināts akcīzes nodoklis 6,5 centi uz vienu litru, tas ir divas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Lai nenāktos palielināt dzērienu realizācijas cenas, dzērienu ražotāji ir pārskatījuši savu dzērienu receptes. Tā rīkojās arī Cēsu alus, daļai dzērienu tika pārskatītas receptes un tiem, kuriem tas bija iespējams, tika samazināts cukura daudzums par 10–20%. Tādējādi daudzi dzērienu ražotāji izpildīja valsts likumdevēju vēlmi samazināt cukura saturu bezalkoholiskajos dzērienos," intervijā Dienas Biznesam saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Krītoties patēriņam ASV, Coca Cola, Pepsi un citi saldināto dzērienu ražotāji rīkojas ar jau pārbaudītām metodēm, kas lietotas cīniņā pret smēķēšanas ierobežošanu, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Žurnāls Forbes, kas analizējis saldināto dzērienu un tabakas industriju paralēles, raksta, ka abas pamatīgi tērē lobijiem. Pērn PepsiCo, Coca-Cola Co un Amerikas Dzērienu asociācija lobijiem iztērējusi 70 miljonus dolāru, pārsitot pat tabakas lobiju 16 miljonus. Iznākumā 31 ASV pavalstī likumdevēji noraidījuši arī pret saldinātajiem dzērieniem vērstos «tauku nodokļus». Analītiķi lēš, ka tradicionālajiem saldinātajiem dzērieniem aizvien ir perspektīvas jaunattīstības valstu tirgos, kur to patēriņš uz iedzīvotāju ir krietni zem ASV līmeņa, bet regulējumi – daudz vājāki.

Cita līdzība abu atkarību izraisošo produktu industriju starpā ir inovatīvu produktu radīšana. Cigarešu ražotājiem tādi ir nedūmojošie produkti, pret kuriem sabiedrībā nav tik lielas pretestības. Saldināto dzērienu ražotāji savukārt rada jaunus sulu un tēju dzērienus, kuru tirgus daļa ASV aug. Coca Cola Co šogad investē 99 miljonus dolāru zīmola Simply produktos, bet PepsiCo kopā ar vācu Theo Müller Gmbh iegulda 200 miljonus, lai ieietu ASV piena produktu tirgū.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, informē ministrijā.

2019. gada 13. jūnijā Likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un par to ir aicinātas paust priekšlikumus visas ieinteresētās puses.

EM ieskatā līdz ar šīm izmaiņām lielākie ieguvēji būs Latvijas mazie alkoholisko dzērienu ražotāji. Bieži vien mazo ražotāju produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Līdz ar Likumprojekta stāšanos spēkā tiks sekmēta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.

Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču esošā situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem.Turklāt, praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.

Valdība atbalsta VARAM ierosinājumu maksu par atpakaļ nododamo dzērienu iepakojuma materiālu neaplikt ar PVN, taču tirgotāji baidās no papildu izmaksām un iespējamām kļūdām sistēmā.

Ieviešot depozīta sistēmu, depozīta maksa tiks pievienota preces cenai un norādīta atsevišķi. Šobrīd maksa par iepakojumu ir iekļauta produkta cenā.

Eiropas komisijas direktīva attiecībā uz atpakaļ nododamu iepakojuma materiālu izmaksām dalībvalstīm pieļauj divus izvēles variantus – neieskaitīt materiālu izmaksas summā, kurai uzliek pievienotās vērtības nodokli (PVN), un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu nenodod atpakaļ, vai arī ieskaitīt šīs izmaksas summā, un nodrošināt summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu tiešām nodod atpakaļ.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā iekļautās prasības palielinās nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazinās patērētāju plūsmu mazajās tirgotavās un mākslīgi radīs šķēršļus konkurencei. Jāmin, ka Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kas paredz regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, cita starpā nosakot, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem.

Veselības ministrija norāda, ka likumprojekta mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu.

«Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas enerģijas dzērienu apritē aicinām ņemt vērā arī Latvijas tirgotāju, sevišķi mazo uzņēmumu, reālās iespējas izpildīt prasības par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, kas prasa papildu platības. Tāpat nav noteikts, kas tad ir enerģētiskais dzēriens, kā atšķirt aizliegtos dzērienus no dzērieniem, kam ir zemāka aktīvo vielu koncentrācija un kas nav jānovieto un jāmarķē atsevišķi,» norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš piebilst, ka asociācija aicina izvērtēt, vai obligātās prasības par plauktu un norāžu izvietošanu tirdzniecības vietās ir atbilstošākais veids, kā atturēt patērētājus no enerģijas dzērienu lietošanas, kā arī, vai šis ir vienīgais produkts, kuram būs papildu tirdzniecības ierobežojumi. «Jāatgādina, ka Latvijas likumdevēji, pretēji pārējo Eiropas Savienības valstu praksei, mīl atsevišķu plauktu ieviešanas prasības. Piemēram, tādi veidojami pa produktu grupām ĢMO saturošām precēm. Ja likumprojekts stāsies spēkā, jau šobrīd ir skaidrs, ka mazajiem tirgotājiem būs ļoti sarežģīti aizliegtos dzērienus atdalīt un norobežot no citām precēm,» uzsver H. Danusēvičs.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.