Paplašinot produkcijas noieta tirgu Latvijā un ārvalstīs, lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražotājs AS Latfood 2014. gadā palielinājis neto apgrozījumu par 15%, informē AS Latfood komunikācijas konsultante Līga Greiškane.

«Samazinoties eksportam uz Krieviju, tika meklēti arvien jauni eksporta tirgi, kas mums arī izdevās,» skaidro AS Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms.

Pagājušais gads Latfood ir bijis veiksmīgs, jo, par spīti Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un otrādāk, izdevies paplašināt eksporta tirgus un palielināt produkcijas noietu arī Latvijā. Pateicoties apgrozījuma kāpumam Latfood tirgus daļa sāļo uzkodu kategorijā Latvijā un Baltijā kopumā, ir pieaugusi par aptuveni 2% punktiem, 2014.gadā sasniedzot 46.5% Latvijā un 27% Baltijā (pēc The Nielsen Company datiem). Šie rezultāti Latfood ļauj ieņemt vadošo pozīciju sāļo uzkodu kategorijā ne tikai Latvijā, ber arī Baltijas valstīs kopumā.

Ādažu čipsu ražotājs Latfood šā gada desmit mēnešos par 30% ir kāpinājis pārdošanas apmērus Baltkrievijā, pastāstīja Latfood biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs .

Viņš norādīja, ka uzņēmums turpina attīstīt tirdzniecību Baltkrievijā, kur kompānijai ir labs sadarbības partneris. Tāpat šogad desmit mēnešos ir palielinājušies arī uzņēmuma pārdošanas apmēri Baltijas valstīs, kur uzņēmums patlaban realizē apmēram 80% no saražotās produkcijas īpatsvara.

Rabkevičs arī pastāstīja, ka Latfood turpina strādāt pie jaunu eksporta tirgu meklējumiem un pirms mēneša nogādāja pirmo produkcijas kravu uz ASV, taču būtiski kāpināt pārdošanas apmērus jaunapgūtajā tirgū nav iecerēts. «ASV noteikti nav mūsu stratēģiskais tirgus,» sacīja Rabkevičs, piebilstot, ka ASV atrodas salīdzinoši tālu no Latvijas un transportēšana prasa lielas izmaksas.

Sāļo uzkodu un kartupeļu pārstrādes produktu ražotāja un realizētāja AS Latfood neto apgrozījums aizvadītajā gadā ir palielinājies par 12,56%, sasniedzot 15,633 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Visstraujāko apgrozījuma pieaugumu uzņēmumam pagājušajā gadā izdevies sasniegt Lietuvā, kur pārdošanas rādītāji pārsniegti par 15,9%, tāpat neto apgrozījuma vērā ņemami apgrozījuma pieauguma tempi bijuši vērojami arī Igaunijā (11%) un Latvijā (6%). Pateicoties apgrozījuma pieaugumam, 2013.gadā AS Latfood izdevies kāpināt kopējo rentabilitāti līdz 3,5%.

Pārskata gadu AS Latfood noslēdzis ar 543,309 tūkstošu eiro peļņu.

Šogad AS Latfood paredzējis uzlabot savas darbības finanšu rādītājus un līdzīgi kā pērn, arī šogad uzņēmuma darbības prioritāte būs produkcijas eksporta pieaugums un sistemātiska uzņēmuma produkcijas īpatsvara palielināšana Baltijas valstīs.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood pagājušajā gadā strādājusi ar 13% apgrozījuma un vairāk nekā trīskārtīgu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv informācija.

Latfood apgrozījums 2013.gadā bija 15,633 miljoni eiro salīdzinājumā ar 13,888 miljonu apgrozījumu 2012.gadā.

Uzņēmuma peļņa pērn palielinājusies vairāk nekā trīskārtīgi un sasniegusi 543 309 eiro salīdzinājumā ar 153 843 eiro 2012.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn straujākais apgrozījuma pieaugums bijis Lietuvā, kur pārdošanas rādītāji pārsniegti par 15,9%. Tāpat strauji pieauguma tempi bija Igaunijā - 11% un Latvijā - 6%.

Kopumā uzņēmumam izdevies noturēt pozīcijas eksporta tirgos, kā arī dažādot produktu portfeli, kas ļāvis palielināt pārdošanas apjomus un nodrošināt pastāvīgu pāreju uz trīs maiņu darbu.

Kopējais kapitālieguldījumu apmērs Latfood pērn sasniedza 251 140 eiro. Lielākais investīciju apjoms tika veikts ražošanas līniju uzturēšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Uzņēmums Latfood ieguldījis trīs miljonus eiro kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās un uzsācis jauna veida – katliņčipsu (kettle chips) – ražošanu Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā rezultātā Latfood ir spējis septiņu mēnešu laikā sasniegt 80% ražošanas jaudu noslodzi un vairāk nekā 90% no saražotā eksportēt.

Lielākoties eksporta apjomu veido katliņčipsu produkti citiem Orkla uzņēmumiem Dānijā, Zviedrijā un Somijā. Latfood galvenais investīciju mērķis ir attīstīt šo produktu segmentu Baltijā un, atbilstoši tirgus līdera pozīcijām, būt galvenajam spēlētājam arī katliņčipsu segmentā.

«Katliņčipsi ir Lielbritānijā un Skandināvijā plaši pazīstams produkts. Esam pirmie, kas ir uzsākuši ražot šāda veida produktu Baltijas valstīs un darām to, izmantojot modernākās ražošanas tehnoloģijas Eiropā. Šo čipsu ražošanas process ir atšķirīgs no tradicionālā – katliņčipsi tiek gatavoti, tos cepot katlos atsevišķās porcijās saulespuķu eļļā, nevis pēc plūsmas principa kā parasti. Tādēļ arī nosaukums tiem ir katliņčipsi, jo pagatavošanas veids ir līdzīgs kā mājās ar rokām gatavotiem kartupeļu čipsiem,» stāsta NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Lai uzlabotu NP Foods konkurētspēju, tiks veiktas vairākas strukturālas izmaiņas NP Foods ietilpstošajos uzņēmumos, informē kompānijas vadītājs Eriks Smits Hansens.

Spilva turpmāk pārņems Gutta vadību, ražotni, darbiniekus un produktu portfeli, kļūstot lielāki spēlētāji sulu kategorijā. Izmaiņas plānotas ar 1. oktobri.

Savukārt Latfood tiks pievienots NP Foods, kļūstot par vienu uzņēmumu.

E. Smits Hansens uzsver, ka produktu zīmoli saglabāsies esošie, jo Orkla pieņēmums ir, ka zīmoli ir vērtības un briljanti, ko nevienam neatdodam. Tomēr tajos plānots investēt – gan modernizācijā, mārketingā, gan to attīstībā, gan jaunos produktos.

«Līdz šim ražošanā Latvijā esam investējuši gandrīz 3 miljonus, bet šogad plānots investēt vairāk nekā 2 miljonus eiro. Viena no jomām ir iekārtu uzlabošana un modernizācija, tiks investēts ražošanas procesos, lai nodrošinātu augstu kvalitāti. Tāpat plānots investēt telpās, lai tās būtu patīkamākas uzņēmuma darbiniekiem,» viņš uzsver.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut Orkla ASA un AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, UAB Margiris, SIA Detente, AS Laima un to meitas sabiedrību apvienošanos, informē KP.

KP secina, ka darījuma rezultātā ietekmētajos tirgos netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

KP lēmumā secina, ka tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, – sulu, sulu dzērienu un nektāru tirgū, šokolādes konditorejas tirgū, cukura konditorejas izstrādājumu tirgū, cepumu, biskvītu un vafeļu tirgū, kā arī galda mērču tirgū un gatavo zupu tirgū – Latvijā un Baltijas teritorijā konkurence netiks būtiski samazināta. Darījuma rezultātā minētajos tirgos apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pieaugums vērtējams kā neliels, savukārt jaunu konkurentu ienākšanai attiecīgajos preču tirgos būtisku barjeru nav. Vienlaikus mazumtirgotājiem saglabājas iespējas iegādāties arī citu ražotāju produkciju gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas teritorijas.

Pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods iepriekšējais vadītājs Rolands Gulbis atstādināts no valdes priekšsēdētāja amata arī pārējos grupas uzņēmumos - AS Laima, AS Gutta, AS Staburadze, SIA Staburadzes konditoreja un SIA NP Logistics, liecina Firmas.lv informācija.

Viņa vietā minēto uzņēmumu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Norvēģijas pilsonis Eriks Smits-Hansens, kurš kopš 23.marta ieņem arī koncerna valdes priekšsēdētāja amatu.

23.martā Gulbis paziņoja, ka nolēmis atstāt savu amatu, kuru ieņēma kopš 2012.gada janvāra. Viņu nomainīja Smits-Hansens, kurš līdz tam ieņēma uzņēmuma Orkla Confectionery&Snacks Norway pārdošanas direktora amatu.

NP Foods īpašnieks kopš 2014.gada 26.augusta ir Orkla, kas iegādājās 100% kapitāldaļu visos kompānijas uzņēmumos - AS Laima, AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, SIA Staburadzes konditoreja, UAB Margiris un SIA Detente no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kura īpašnieki bija Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Darījuma summa netika norādīta. Šā gada februārī tika saņemtas uzņēmumu apvienošanās atļaujas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Konkurences padomēm, kā iznākumā 2015.gada 11.martā darījums tika pilnībā pabeigts.

Šokolādes, konditorejas izstrādājumu un sāļo uzkodu ražotājam un vairumtirgotājam SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pievienots tā māsas uzņēmums SIA «Staburadzes konditoreja», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz ar SIA «Staburadzes konditoreja» pievienošanu, SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pamatkapitāls palielināts no līdzšinējiem 40 240 268 eiro uz 42 856 075 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas otrdien, 13.novembrī.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» vienīgais īpašnieks, kam līdz šim piederēja arī SIA «Staburadzes konditoreja», palicis nemainīgs - tas ir Norvēģijas kompānija «Orkla ASA».

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» dibināta 2009.gadā un līdz 2015.gada beigām bija pazīstama ar nosaukumu «NP Foods». Uzņēmums nodarbojas ar cukura, šokolādes un citu konditorejas izstrādājumu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī kartupeļu pārstrādi.

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Snēpelē – nomaļā apdzīvotā vietā Kuldīgas novadā – top zīmola Mazo lāču putra produkcija, kas atšķiras tirgū, jo nesatur cukuru un gatavota no bioloģiski sertificētiem, pārsvarā Latvijā audzētiem augļiem, dārzeņiem un graudaugiem.

Uzņēmuma Latfood LP īpašniece, kuldīdzniece Laura Prūse meklējusi nelielajai ražotnei piemērotas telpas savā pilsētā, taču «jaunam ražotājam Kuldīgas piedāvājumam ir astronomiskas cenas», tāpēc viņa izmantoja Snēpeles pārtikas veikala īpašnieka piedāvājumu piepildīt ar rosību ēkas neizmantoto daļu. Tā jau vairāk nekā gadu Snēpelē tiek aktīvi šķēlēti un kaltēti ķirbji un citi dārzeņi un augļi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Putru biznesa ideja dzimusi 2015. gadā, brīdī, kad vajadzēja piebarot pašas bērnu. «Sāku mājās eksperimentēt, šķita, ka izdodas labi, un tad ienāca prātā doma – kāpēc gan to nedarīt plašāk?» atceras Laura.Juristes izšķiršanās Laura, kurai ir juristes izglītība, bijusi izšķiršanās priekšā – pilnveidoties juridiskajā karjerā vai darīt ko citu. Bērna piedzimšana palīdzēja nosvērties par labu tam, ka līdzšinējā jomā atgriezties viņa negrib. Interese darboties uzņēmējdarbībā bijusi jau pusaudžu gados, tagad viņa novērtē, ka beidzot toreizējo mērķi ir sasniegusi.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu Čipsu kartupeļu čipsu ražošanā ir pārgājis uz saulespuķu eļļas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija līdz 2021. gadam paredz pakāpenisku visu Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu uz saulespuķu eļļu.

«Jau kopš 2015. gada esam veikuši pakāpenisku pāreju ražošanā no palmu eļļas uz saulespuķu eļļu. 2018. gada pirmajā pusē vēl turpinājām izpētes procesu, meklējot alternatīvas un pielāgojot receptūras, lai produktu garša un kvalitāte saglabātos nemainīga, kas ir svarīgākais aspekts mūsu produkcijas cienītājiem. Tas ir bijis patiess izaicinājums, jo procesā mainījām ne tikai eļļu, kurā gatavojam kartupeļu čipsus, bet arī garšvielas, kuru sastāvā bija palmu eļļa,» stāsta uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša, Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Saldumu ražotājas Laima, kā arī pārējo NP Foods piederošo uzņēmumu pārdošana norvēģu koncernam Orkla ir globalizācijas procesu rezultāts, kas nozīmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas uzņēmumiem ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

«Tendence, ka Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti, ir globalizācijas sekas, jo ienāk investori, kurus interesē tirgus daļas. Arī šajā gadījumā skaidrs, ka norvēģi pērk tirgus daļu, jo viņus neinteresē Laimas vecās ražošanas ēkas. Investori pērk uzņēmumus, kuri nav sadrumstaloti, un šajā gadījumā visi minētie Latvijas zīmoli ir ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju. Labāk, lai pārdot tagad, ka nesanāk kā ar Parex, ko gribēja pārdot par miljoniem, bet pārdeva par latu,» sacīja Gulbe.

Viņa arī prognozēja, ka Laimai un pārējiem grupas uzņēmumiem notikušais darījums «nāks tikai par labu». Savukārt Latvijas tirgū paliks nišas saldumu ražotāji, kuru starpā konkurence aizvien palielināsies.

Lai Latvijas uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi, kurus vairumā gadījumu spēj ieguldīt tikai ārvalstu investori. Līdz ar to Latvijas uzņēmumu pārdošanas gadījumi bija un būs, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Lai uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi. Piesaistot tādu starptautiski labi zināmu un pārtikas jomā pieredzējušu investoru kā Orkla, kam pieder desmitiem veiksmīgi strādājošu pārtikas uzņēmumu Eiropā, tostarp Baltijā, NP Foods grupas uzņēmumiem paveras daudz labākas iespējas attīstīt vietējos zīmolus citā mērogā,» norādīja Šure.

Viņa arī norādīja - uzņēmumi, kuri nonākuši Orkla pārraudzībā, turpina veiksmīgi strādāt un attīstīties, nodrošinot ar darba vietām vietējos iedzīvotājus.

«Pozitīvi vērtējams, ka Orkla jau ir pieredze, strādājot Latvijā un kaimiņvalstīs. Tas nav investors, kas ienācis Latvijā pirmo reizi, līdz ar to tam ir zināma ne tikai vietējā tirgus situācija, bet arī pazīstama uzņēmējdarbības vide un tās mentalitāte. Ir jāsaprot, ka darbojamies brīvā tirgus apstākļos, tādēļ šādi uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi bija, ir un būs,» atzina federācijas vadītāja.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu “Spilvas” ražotni.

Projekta ietvaros plānots paplašināt esošo “Spilvas” ražotni par 1 500 m2 un ieguldīt papildu iekārtu iegādē. Tādējādi uzņēmumam būs iespējas kāpināt ražošanas apjomus un padarīt ražošanu efektīvāku, kā arī attīstīt jaunas inovācijas un biznesa iespējas.

“Domājot par nākotnes izaugsmes iespējām, mēs šodien pieņemam lēmumu par zīmola “Spilva” ražotnes attīstību. Šī brīža ražotne ir moderna un konkurētspējīga, bet tā ir palikusi par šauru, lai turpinātu ilgtspējīgu biznesa izaugsmi, tādēļ paplašināsim telpas un tādējādi varēsim palielināt jaudu, lai attīstītu zīmolu. Mēs padarīsim esošos ražošanas procesus ērtākus, rentablākus, kā arī nebūsim ierobežoti attīstībai nākotnē, domājot par jauniem produktiem un biznesa segmentiem,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Konkurences padome (KP) vakar vakarā saņēmusi norvēģu koncerna Orkla un kompānijas NP Foods apvienošanās ziņojumu, ko plāno izskatīt četru mēnešu laikā.

KP pārstāve Inita Kabanova skaidroja, ka KP piecu darbdienu laikā no ziņojuma saņemšanas izvērtēs, vai iesniegtajos dokumentos ir ietverta visa informācija, ko apvienošanos gadījumos paredz Ministru kabineta noteikumi.

«Ja visa nepieciešamā informācija būs iesniegta, tad ziņojums tiks izskatīts parastajā kārtībā, respektīvi, četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas KP būs jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem, kas novērš iespējamo kaitējumu konkurencei,» norādīja Kabanova.

Kā ziņots, 26.augustā Norvēģijas kompānija Orkla paziņoja, ka iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos AS Laima, AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, UAB Margiris un SIA Detente no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kura īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.